Dzeja

Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs

***
mijkrēšļa pelēkais zvērs
mani uz muguras nes
mēs skrienam pa šaurām un savādām takām
peldus šķērsojam upi
viss aizvien vairāk kā sapnis
kā šķitums
jau drīz vairs nepazīstu savas rokas
un vēl pēc brīža nezinu
kurš raugās pasaulē
caur manām acīm


Ābeļdārzs

caur zaļganu krēslu
nāk veca sieva
ar izkapti pār plecu
var dzirdēt kā čīkst
viņas izrūsējušie kauli
kā vējā šķind
plānie skārda mati

viņa rūpīgi nopļauj
zāli zem ābelēm
pārliek izkapti pār plecu
un aiziet

izkapts asmenim
uzdūries ābols


***
bērns nomira miegā
viņu apraka dārza stūrī
tagad ik ābolā zem plānās mizas
seja
iekožoties atskan tikko dzirdams


***
vakaros sukāju viņas matus
melns ceļš pāri mugurai
ķemme to iet
desmitiem reižu
līdz aizmieg pakauša korē

reizēm viņa jau guļ
kad pārnāku
mati gan vienmēr gaida
vijas man pretī pār balto
melns ceļš


***
viņas mīkstā miltu baltā
piena siltā miesa
drēbju čūskāda nomesta krastā

viņa lēni peld ar ūdenszāļu cilpām
ap kājām un kaklu
kaut kur prāta dūņu slānī
nepiedzimis bērns


Spainis

viņa uzsien indīgi sarkanu lakatu
pie akas nevērīgi mani mazgā
aukstā ūdenī
mēs ejam uz mežu pēc ogām

esmu iespiests starp ceļiem
sieviete plosa mētras
sasilstu ādas tuvumā
tikai plāna kleita pa vidu
bet ogas kliedz
katra nākamā sauja
aprok iepriekšējo

smagi
viņas roka nostiepjas gara kā ēna
īsa atpūta lauka vidū
sieviete nes mani mājās

ogas izbērtas
atkal tukšs
atkal pie akas
aukstā ūdenī
viņa mani
nevērīgi mazgā

vakarā stāvu virtuves kaktā
un vēroju viņu mazgājamies
virs tumšzilas bļodas


***
aizmiegu ainavā
silta dīķa krastā
man aiz muguras sačukstas
tumši zvēri
bet nav bail
saules pinuma bļodiņā
sastindzis laiks

pret rītu kļūst vēsāks
gaisma pārvērš zvērus
mēmās statujās
pamostos klusajā dabā
viena



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Anita Rožkalne  

    2014. gada 3. augustā, plkst. 20:37

    Laba dzeja. Vienkārša un pārsteidzoši zemtekstu pilna.

  • BaibaZ  

    2014. gada 1. augustā, plkst. 10:57

    Lieliski!
    Paldies! :))))

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Klasiska ir grāmata, ko cilvēki slavē, bet nelasa.

    Marks Tvens

Iesakām

  • 2014. gada 20. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Ījabs: Vienā caurā maisā (12)

    Kā tad tas īsti nācās, ka virkne šodienas patriotu, kas visu padomju okupācijas laiku esot lolojuši sirdī sapni par brīvu Latviju un tā vien sapņojuši par dziesmoto revolūciju, nez kādēļ masveidā sastājās PSKP un komjaunatnē?

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 22:03

    Edvīns Raups: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais dzejas darbs" , dzejnieks Edvīns Raups sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2013. gada 16. jūlijā, plkst. 7:07

    Pauls Bankovskis: Izdziestošās vietas (5)

    Ainavu pastkartes ir interesanta vēsturiska liecība, jo, lai gan visbiežāk tajās iemūžinātas dažādas "ievērības cienīgas" vietas, laiku pa laikam tajās pamanījušās iesprukt arī, no šodienas skatupunkta raugoties, aizkustinoši ikdienišķas un pat pārsteidzošas ainas.

  • 2013. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    Krista Burāne: Meklējot bērniem draudzīgu teātri (4)

    Diemžēl teātra laukā, kas domāts bērniem un jauniešiem, bieži vien nav izvēles – jāņem tas, ko dod, un uzreiz, jo piedāvājums ir mazs, bet iešana uz teātri joprojām ietilpst gan ģimeniskās kopā būšanas rituālos.

  • 2012. gada 7. septembrī, plkst. 8:09

    Daina Sirmā: Mēs tikai taustāmies pretim (7)

    Ar gadiem lielceļš aizvien dziļāk grimst zemē aizvien smagākas kravas rudens ūdeņos glūdā sagandē grunti kamolos krūtīs izdangā bedres - tavas tukšās acis man blakām grambās kā vagās iespraucas nezāļu dzīvelīgs metiens

  • 2015. gada 13. novembrī, plkst. 5:03

    Ieva Viese-Vigula: Nospiedums (1)

    Māra juta vēlmi ieiet tualetē un pārliecināties, vai uz žaketes nav palicis traips. Taču neieraudzīt pleķi nozīmētu atklāt, ka pieskāriens bijusi tikai iedoma.

  • 2013. gada 10. oktobrī, plkst. 7:10

    Alise Zariņa: Vīrietis pretskatā (12)

    Holivuda mums ir iemācījusi sievietes kailumu, romantizētu un maigu, bet vīrieša kailums vēl aizvien šķiet tik fizioloģisks, tik uzkrītošs, ka mēs nezinām, ko ar to iesākt.

  • 2013. gada 31. maijā, plkst. 8:05

    Lia Sofija: Dievs ir visa pasaule (3)

    Lia Sofija ir rakstnieces Ievas Melgalves meita, viņai nesen palika seši gadi. Mājās Liai ir lielais brālis Džonatans (10 gadi), ar kuru kopā viņa lasa un recenzē grāmatas "Satori" "Ar bērniem", un mazā māsa Stella Mare (6 mēneši), kura vēl neprot ne tikai lasīt, bet pat runāt.



Kultūras Ministrija
vkkf