Dzeja

Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs

***
mijkrēšļa pelēkais zvērs
mani uz muguras nes
mēs skrienam pa šaurām un savādām takām
peldus šķērsojam upi
viss aizvien vairāk kā sapnis
kā šķitums
jau drīz vairs nepazīstu savas rokas
un vēl pēc brīža nezinu
kurš raugās pasaulē
caur manām acīm


Ābeļdārzs

caur zaļganu krēslu
nāk veca sieva
ar izkapti pār plecu
var dzirdēt kā čīkst
viņas izrūsējušie kauli
kā vējā šķind
plānie skārda mati

viņa rūpīgi nopļauj
zāli zem ābelēm
pārliek izkapti pār plecu
un aiziet

izkapts asmenim
uzdūries ābols


***
bērns nomira miegā
viņu apraka dārza stūrī
tagad ik ābolā zem plānās mizas
seja
iekožoties atskan tikko dzirdams


***
vakaros sukāju viņas matus
melns ceļš pāri mugurai
ķemme to iet
desmitiem reižu
līdz aizmieg pakauša korē

reizēm viņa jau guļ
kad pārnāku
mati gan vienmēr gaida
vijas man pretī pār balto
melns ceļš


***
viņas mīkstā miltu baltā
piena siltā miesa
drēbju čūskāda nomesta krastā

viņa lēni peld ar ūdenszāļu cilpām
ap kājām un kaklu
kaut kur prāta dūņu slānī
nepiedzimis bērns


Spainis

viņa uzsien indīgi sarkanu lakatu
pie akas nevērīgi mani mazgā
aukstā ūdenī
mēs ejam uz mežu pēc ogām

esmu iespiests starp ceļiem
sieviete plosa mētras
sasilstu ādas tuvumā
tikai plāna kleita pa vidu
bet ogas kliedz
katra nākamā sauja
aprok iepriekšējo

smagi
viņas roka nostiepjas gara kā ēna
īsa atpūta lauka vidū
sieviete nes mani mājās

ogas izbērtas
atkal tukšs
atkal pie akas
aukstā ūdenī
viņa mani
nevērīgi mazgā

vakarā stāvu virtuves kaktā
un vēroju viņu mazgājamies
virs tumšzilas bļodas


***
aizmiegu ainavā
silta dīķa krastā
man aiz muguras sačukstas
tumši zvēri
bet nav bail
saules pinuma bļodiņā
sastindzis laiks

pret rītu kļūst vēsāks
gaisma pārvērš zvērus
mēmās statujās
pamostos klusajā dabā
viena



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Anita Rožkalne  

    2014. gada 3. augustā, plkst. 20:37

    Laba dzeja. Vienkārša un pārsteidzoši zemtekstu pilna.

  • BaibaZ  

    2014. gada 1. augustā, plkst. 10:57

    Lieliski!
    Paldies! :))))

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2016. gada 14. aprīlī, plkst. 6:54

    Māris Zanders: Ne cepts, ne vārīts

    Latvijas politiskajā elitē pastiprinās nepatika pret modeli "atklātas valdības sēdes". Iebildumi pret šo praksi ir saprotami, tomēr steigties ar tās pārtraukšanu nevajadzētu.

  • 2013. gada 19. decembrī, plkst. 8:12

    Svarīgas ir gan "lielās", gan "mazās" mākslas

    Pēdējā BIKIBUKS laidiena mākslinieki stāsta par saviem bikibukiem, domā par to, kas vajadzīgs mūsdienu bērniem un atceras savu bērnību.

  • 2016. gada 12. oktobrī, plkst. 7:43

    Alise Zariņa: Labās filmas par slikto Krieviju. Vai otrādi

    Rīgas Starptautiskā kinofestivāla avīzē Manskis stāsta, ka par divām Rīgas programmā iekļautajām filmām Krievijā jau uzsākta tiesvedība.

  • 2013. gada 16. decembrī, plkst. 8:12

    Jānis Dripe: Gaismas pilsēta

    Dienas īsums un latvietim raksturīgā aizgājēju piemiņa ar sveces liesmu ir miljonos mērāmi gaismtieces apliecinājumi. Zviedriskā Lūcija ar itālisko izcelsmi ir pieņemama latvieša mentalitātei - meitene ar sveču vainagu matos staro gaismu decembra tumšajā laikā.

  • 2013. gada 6. martā, plkst. 7:03

    Anna Dzintare: Minora skaņa (3)

    Viņa dejoja pati sev Un gaiši violetajiem Zīda aizkariem Viņa spēlēja viesības Mirušā gadsimtā Pirms viņš vēl bija pārnācis mājās Viņa klausījās zvirbuļos Otrpus logam tur ārpusē Kur diena garšoja kā lakrica Un rotaļājās Leduspuķēs Pirms vēl uzsniga sniegs.

  • 2013. gada 16. augustā, plkst. 7:08

    Ivars Drulle: Kails vīrietis un atombumba (34)

    Ikdienā mūsu iecienītais bārs ir "Saloon Oxford", kura ārdurvis nekad nav ciet – strādā vienmēr. Tas ir smagā un vienkāršā gala iestādījums, kura interjers kopš Lielās Depresijas laikiem nav mainījies.

  • 2013. gada 10. jūnijā, plkst. 7:06

    Jānis Taurens: Arhitektūras utopija: poēzija un īstenība (1)

    Manās rokās ir nonācis kāds dokuments, rakstīts latviešu valodā, tas ir bez virsraksta un sākas ar kādu citātu. Nosaukums, kuru esmu saglabājis kā šī raksta nosaukumu, ir mans izdomājums.

  • 2015. gada 25. novembrī, plkst. 10:13

    Anete Piņķe: Uzzīmētā bērnība

    Kamēr nomainījušies mākslas stili, mode un izpratne par bērnību tik ļoti, ka nav iespējams renesanses zēnu atšķirt no šodienas meitenes, bērni joprojām zīmē to pašu un tāpat kā senāk



Kultūras Ministrija
vkkf