Dzeja

Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs

***
mijkrēšļa pelēkais zvērs
mani uz muguras nes
mēs skrienam pa šaurām un savādām takām
peldus šķērsojam upi
viss aizvien vairāk kā sapnis
kā šķitums
jau drīz vairs nepazīstu savas rokas
un vēl pēc brīža nezinu
kurš raugās pasaulē
caur manām acīm


Ābeļdārzs

caur zaļganu krēslu
nāk veca sieva
ar izkapti pār plecu
var dzirdēt kā čīkst
viņas izrūsējušie kauli
kā vējā šķind
plānie skārda mati

viņa rūpīgi nopļauj
zāli zem ābelēm
pārliek izkapti pār plecu
un aiziet

izkapts asmenim
uzdūries ābols


***
bērns nomira miegā
viņu apraka dārza stūrī
tagad ik ābolā zem plānās mizas
seja
iekožoties atskan tikko dzirdams


***
vakaros sukāju viņas matus
melns ceļš pāri mugurai
ķemme to iet
desmitiem reižu
līdz aizmieg pakauša korē

reizēm viņa jau guļ
kad pārnāku
mati gan vienmēr gaida
vijas man pretī pār balto
melns ceļš


***
viņas mīkstā miltu baltā
piena siltā miesa
drēbju čūskāda nomesta krastā

viņa lēni peld ar ūdenszāļu cilpām
ap kājām un kaklu
kaut kur prāta dūņu slānī
nepiedzimis bērns


Spainis

viņa uzsien indīgi sarkanu lakatu
pie akas nevērīgi mani mazgā
aukstā ūdenī
mēs ejam uz mežu pēc ogām

esmu iespiests starp ceļiem
sieviete plosa mētras
sasilstu ādas tuvumā
tikai plāna kleita pa vidu
bet ogas kliedz
katra nākamā sauja
aprok iepriekšējo

smagi
viņas roka nostiepjas gara kā ēna
īsa atpūta lauka vidū
sieviete nes mani mājās

ogas izbērtas
atkal tukšs
atkal pie akas
aukstā ūdenī
viņa mani
nevērīgi mazgā

vakarā stāvu virtuves kaktā
un vēroju viņu mazgājamies
virs tumšzilas bļodas


***
aizmiegu ainavā
silta dīķa krastā
man aiz muguras sačukstas
tumši zvēri
bet nav bail
saules pinuma bļodiņā
sastindzis laiks

pret rītu kļūst vēsāks
gaisma pārvērš zvērus
mēmās statujās
pamostos klusajā dabā
viena



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Anita Rožkalne  

    2014. gada 3. augustā, plkst. 20:37

    Laba dzeja. Vienkārša un pārsteidzoši zemtekstu pilna.

  • BaibaZ  

    2014. gada 1. augustā, plkst. 10:57

    Lieliski!
    Paldies! :))))

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2016. gada 5. jūnijā, plkst. 5:44

    Māris Zanders: Uzmanību – vārdi! (9)

    Pēdējā laikā arī Latvijā bieži dzirdētajā vārdu savienojumā "kultūru kari" svarīgākais ir otrais vārds. Un vēl svarīgāk ir noģist, kad tas vairs nav tikai tēlains salīdzinājums.

  • 2015. gada 8. septembrī, plkst. 22:09

    Marčins Sendeckis: Life is Life

    Šī ir mana pirmā viesošanās Rīgā, un pilsēta uz mani ir atstājusi ļoti labu iespaidu. Tā ir skaista, ar patīkamu cilvēcisko mērogu, kas ļauj dienas laikā apskatīt lielu pilsētas daļu. Tas nav kā ar Parīzi vai Ņujorku.

  • 2016. gada 5. augustā, plkst. 5:00

    Silvija Radzobe: Nafik, pofik un 82. lappuse

    Kaut arī varbūt, lasot manas pārdomas, rodas iespaids, ka "Rīgas zilā gvarde" ir teksts, kas man ne tikai patika, bet pat šķita aizraujošs, tā diemžēl nav.

  • 2012. gada 19. martā, plkst. 8:03

    Astra Zoldnere: Korbijns, Jēzus un nāvīte (4)

    Rokzvaigznes Korbijna bildēs daudz neatšķiras no Kristus, vienīgi tiem rokās ir neiztrūkstošā cigarete, uz acīm uzliktas saulesbrilles un galvās uzmauktas cepures.

  • 2015. gada 12. jūnijā, plkst. 6:06

    Kristiāna Šuksta: Iestaigāts skudru ceļš

    uzasināšu acis un iejukšu kaujā būšu viens no septiņdesmit sešiem rokasspiedieniem pārvākšos dzīvot zem radiatoriem lai vienmēr no rītiem būtu nožuvuši vaigi pieskāriens būs divas stundas mīnus četrdesmit grādos

  • 2015. gada 6. decembrī, plkst. 5:41

    Pauls Bankovskis: Pasaules vēsture (2)

    - Un kas tagad būs? - Jēkaupiņš ieprasījās. - Vai pasaules gals?
    - Nē, puiškān,- cienīgtēvs nopietni teica. - Pasaules gals tas vēl nebūs. Lai gan var teikt arī tā, ka tas ir pasaules gala sākums, un melnās iekšas ir šī sākuma zīme.

  • 2013. gada 15. jūlijā, plkst. 7:07

    Guntars Rēboks: Gaismas bērnu vajāšanas

    Pirmoreiz sastopoties ar mandeiešiem, eiropieši tos dēvēja par Jāņa kristiešiem, jo uzskatīja, ka evaņģēlists Jānis mandeiešiem pasludinājis evaņģēliju. Savukārt islāma pasaulē mandeiešus pazīst kā sābiešus, kas Korānā līdzās kristiešiem un jūdiem minēti kā vieni no grāmatas ļaudīm.

  • 2017. gada 19. janvārī, plkst. 5:55

    Elza Kampara: Brasliņa un "Pēdējais ķēniņš"

    Lasītājs tiek pārcelts uz citādu, senāku Rīgu, kurā cilvēki pārvietojas kājām vai zirgu pajūgos un bruģētās ielas šķiet klusākas un plašākas.



Kultūras Ministrija
vkkf