Dzeja

Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs

***
mijkrēšļa pelēkais zvērs
mani uz muguras nes
mēs skrienam pa šaurām un savādām takām
peldus šķērsojam upi
viss aizvien vairāk kā sapnis
kā šķitums
jau drīz vairs nepazīstu savas rokas
un vēl pēc brīža nezinu
kurš raugās pasaulē
caur manām acīm


Ābeļdārzs

caur zaļganu krēslu
nāk veca sieva
ar izkapti pār plecu
var dzirdēt kā čīkst
viņas izrūsējušie kauli
kā vējā šķind
plānie skārda mati

viņa rūpīgi nopļauj
zāli zem ābelēm
pārliek izkapti pār plecu
un aiziet

izkapts asmenim
uzdūries ābols


***
bērns nomira miegā
viņu apraka dārza stūrī
tagad ik ābolā zem plānās mizas
seja
iekožoties atskan tikko dzirdams


***
vakaros sukāju viņas matus
melns ceļš pāri mugurai
ķemme to iet
desmitiem reižu
līdz aizmieg pakauša korē

reizēm viņa jau guļ
kad pārnāku
mati gan vienmēr gaida
vijas man pretī pār balto
melns ceļš


***
viņas mīkstā miltu baltā
piena siltā miesa
drēbju čūskāda nomesta krastā

viņa lēni peld ar ūdenszāļu cilpām
ap kājām un kaklu
kaut kur prāta dūņu slānī
nepiedzimis bērns


Spainis

viņa uzsien indīgi sarkanu lakatu
pie akas nevērīgi mani mazgā
aukstā ūdenī
mēs ejam uz mežu pēc ogām

esmu iespiests starp ceļiem
sieviete plosa mētras
sasilstu ādas tuvumā
tikai plāna kleita pa vidu
bet ogas kliedz
katra nākamā sauja
aprok iepriekšējo

smagi
viņas roka nostiepjas gara kā ēna
īsa atpūta lauka vidū
sieviete nes mani mājās

ogas izbērtas
atkal tukšs
atkal pie akas
aukstā ūdenī
viņa mani
nevērīgi mazgā

vakarā stāvu virtuves kaktā
un vēroju viņu mazgājamies
virs tumšzilas bļodas


***
aizmiegu ainavā
silta dīķa krastā
man aiz muguras sačukstas
tumši zvēri
bet nav bail
saules pinuma bļodiņā
sastindzis laiks

pret rītu kļūst vēsāks
gaisma pārvērš zvērus
mēmās statujās
pamostos klusajā dabā
viena



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Anita Rožkalne  

    2014. gada 3. augustā, plkst. 20:37

    Laba dzeja. Vienkārša un pārsteidzoši zemtekstu pilna.

  • BaibaZ  

    2014. gada 1. augustā, plkst. 10:57

    Lieliski!
    Paldies! :))))

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2015. gada 9. aprīlī, plkst. 6:04

    Satori aptauja: Mana ienaidnieka ienaidnieks – mans draugs? (3)

    Cik izplatīta un pieņemama ir prakse, kad politiskie pretinieki atsevišķos jautājumos viens otru atbalsta, it sevišķi, ja runa ir par politiskiem spēkiem, no kuriem viens ir pozīcijā, otrs – opozīcijā?

  • 2013. gada 3. maijā, plkst. 7:05

    Imants Ziedonis: Mākslai ir jādod, nevis jāņem

    Es savā laikā esmu boksa ringā pabijis. Tā tomēr ir pasakaina sajūta, kad tu kādam iebrauc pa degunu, ka nožļarkst vien, šī sajūta man palika arī vēlāk – ir tā jātrāpa, ka bišķiņ nožļarkst.

  • 2015. gada 28. maijā, plkst. 6:05

    Gunita Puciriusa: Piezīmes par Latvijas dienām Luksemburgā iekšējai lietošanai

    Latvijas kultūras dienas Luksemburgā, kas tika rīkotas par godu Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un prezidentūras stafetes kociņa nodošanai Luksemburgai, ir noslēgušās.

  • 2015. gada 26. augustā, plkst. 6:08

    Ivars Ījabs: Mēs jūs pārspiedīsim (8)

    Nu ir diezgan skaidrs, ka "mūsējie" gatavojas jaunam Aukstajam karam, – kaut arī atklāti par to runāts gluži vēl netiek.

  • 2014. gada 3. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Tomašs: Zemestrīce uz ādas (2)

    ar putna prātu dzīvot ir vieglāk taču manam vīram galvas vietā atrodas rūpīgi notēsta malkas pagale no rīta viņš cērt uz darbu vakarā skalda mājās, bet brīvdienas nosit ar vienu cirvja vēzienu

  • 2015. gada 20. novembrī, plkst. 5:20

    L.Curiha: Vēl var paspēt (3)

    Kad tev ir sešdesmit pieci, atrast jaunu vīru nav nemaz tik viegli. Pirmkārt, vīriešiem patīk jaunākas sievietes, kas nozīmē, ka viņa varētu šķist interesanta tikai vīriešiem ap septiņdesmit.

  • 2012. gada 5. oktobrī, plkst. 12:10

    Kristians Volfs: Mūzika ir tiešāka par runu (2)

    Lielākoties es klausos vecu mūziku. Es daudz klausos Bahu, Haidnu, gandrīz jebkuru klasisko mūziku. Arī renesanses mūziku. Šie puiši bija patiešām labi. No viņiem var daudz mācīties.

  • 2014. gada 3. jūlijā, plkst. 8:07

    Luīze Pastore: Kas ir ķīniešiem, kā mums nav?

    Kad augām mēs – paaudze, kas tagad paši audzina vai gatavojas laist pasaulē bērnus, – mājās mūs atstāja vienus kopā ar nevērīgi nomestām sērkociņu kastītēm, etiķa esences pudelēm, kaķu noķertajām, daļēji apēstajām pelēm un neierobežotu fantāziju, ko ar to visu pasākt.



Kultūras Ministrija
vkkf