Sarunas

Jans Vilems van den Boss: Materiālā pasaule ir iluzora

Piedāvājam "Satori" lasītājiem noskatīties interviju no sarunu cikla "Vārds rakstniekiem", kas tapis sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju. Ar režisoru Janu Vilemu van den Bosu, kurš Rakstnieku mājā kopā ar dzejnieku Andri Akmentiņu rakstīja scenāriju izrādei pēc  E. T. A. Hofmana pasakas "Zelta pods" motīviem, sarunājās pats Andris Akmentiņš.
 
Jans Vilems van den Boss jau vairākus gadus darbojas Latvijas teātros, iestudējot izrādes "Vējiem līdzi", "Slazdā", "Amadejs", strādājis arī Slovēnijā, Uzbekistānā, Izraēlā, Azerbaidžānā. Pastāvīgi dzīvo Anglijā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2013. gada 4. jūnijā, plkst. 7:06

    Undīne Andersone: Vēl viena franču revolūcija (2)

    Vasaras sezonā Monpeljē ir populāra vieta, bet kaut ko tādu es redzu pirmo reizi – cilvēki satupuši uz balkoniem, dzīvesvietas vai biroja – nav atšķirības, aizdedzina cigaretes un gaida, kad nu sāksies.

  • 2015. gada 3. janvārī, plkst. 6:01

    Krievu literāti: Mēs sajutām, ka mums ir spēks (1)

    Sadarbībā ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju piedāvājam Andra Akmentiņa sarunu ar krievu dzejniekiem un izdevējiem Alexandru Fiļutu, Borisu Kolimaginu un Vadimu Mesjacu.

  • 2016. gada 12. janvārī, plkst. 6:45

    Inta Balode: Mazāk degsi, ilgāk dzīvosi (1)

    Divas sievietes, divi vīrieši, viens nokaltis un nolūzis (vai varbūt nozāģēts) koks – tāda ir izrādes "Trīspadsmit21" piedāvātā situācija. Vīrieši guļ uz muguras ar taisnā leņķī augšup paceltām kājām, pie kurām pieaugušas sievietes.

  • 2013. gada 5. jūnijā, plkst. 7:06

    Baiba Petrenko: Par sarunas nozīmi (1)

    Līdzīgi kā smēķēšanu vai kāri uz kokakolu, sekošanu līdzi slavenību kultūrai vienmēr esmu uzskatījusi par savu slikto ieradumu. Kā jau visi sliktie ieradumi, tas būtu jāiznīdē, bet vienmēr pietrūcis motivācijas.

  • 2012. gada 27. jūlijā, plkst. 8:07

    Valentīns: Любовные истории (8)

    Tava āda ir manas asinis Es piezīdies tām kā tārps es piezīdies silta piena Tava āda ir manas asaras es pieplacis tām kā nāve Lāsīti pa lāsītei tek mūsu laiks

  • 2014. gada 31. janvārī, plkst. 7:01

    Sabīne Košeļeva: Grēkā krišana (1)

    Šorīt sāp divkārtīgi, jo naktī es mīlēju kādu vīrieti un naktī kāds vīrietis mīlēja mani. Naktī es biju padevīga. Ne miņas no ierastā aizdomīguma, ne miņas no ierastā visa pārējā. Es uzticējos, lai gan man nav ne jausmas, kā tas ir jādara.

  • 2013. gada 5. decembrī, plkst. 2:23

    Šo filmu var skatīties tikai un vienīgi ar komentāriem (2)

    1986. gads tiešām nebija vienkāršs laiks Latvijā, tas bija tādu nepamatotu cerību laiks, ideālo cerību laiks, kuram bija pakļauts arī Jānis Streičs. Un to viņš arī filmā dara, un tas izskatās diezgan naivi.

  • 2015. gada 9. oktobrī, plkst. 8:10

    Santa Remere: Viss tik labi pazīstams

    Izrādās, ka līdz ar augošo "Bikibuku" sainīti, kuru ceļojot bijām vadājuši starp Eiropas pilsētām, mēs bijām līdzi veduši arī Eižena priekšstatus par pamatu, no kuras nāk un izriet viņa kultūra un valoda.