Kārlis Vērdiņš: Dzeja 2003 (28)

2003. gada 2. novembrī, plkst. 0:00

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)

lai

par saviem sapņiem cīņu sāc
lai tavi sapņi piepildās
ar tumšu smaržojošu vielu

pār malām burbuļojot līst
un biezi melni garaiņi
lai ļaudis reibina uz ielas

lai kājas tā kā darvā līp
lai ļaudis zemē krīt un slīkst
lai elpu pazaudē un smok

lai rītā tavas mājas priekšā
līķi guļ ar melnām iekšām
katram mutē varavīksnes loks



dziesma par kino

es esmu nabags režisors
un taisu lētas filmas
tur draugiem lieku ciest un mirt
bet vecāki par statistiem

kaut vecmāmuļai kājas sāp
tā filmas kulminācijā
pa nogāzi jāj ponijā
ar garu lāpu rokā

kas dziļi sirdī man nav prasts
kas pakrūtē man

brēc
tas paliek visu nesaprasts
un nenofinansēts

bet velti Nāve daiļākā
pār kalniem smaida jauka
es esmu nabags režisors
un jāju lētas maukas



dziesma par bohēmu

šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis jauks un mīlīgs
kniebj dupsī skaistām meitenēm
un pīpē ūdenspīpi

tas katram labu pateikt grib
ja kāds to vēlas klausīt
viņš jautri dzied un uzdejo
un nobučo man ausi

šis cilvēks logu ārā sit
un elpo brīvu gaisu
jau namatēvs zem izlietnes
tam mīkstu vietu taisa

šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis labs un kluss
kā taurenītis kūniņā
viņš maigi šņācot dus

pīkst mobilais nāk mesidži
tam sūta ļaunu ziņu
bet cilvēks šis ir piedzēries
un nemodiniet viņu