Kārlis Vērdiņš: Dzeja 2003 (28)
2003. gada 2. novembrī, plkst. 0:00
Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)
lai
par saviem sapņiem cīņu sāc
lai tavi sapņi piepildās
ar tumšu smaržojošu vielu
pār malām burbuļojot līst
un biezi melni garaiņi
lai ļaudis reibina uz ielas
lai kājas tā kā darvā līp
lai ļaudis zemē krīt un slīkst
lai elpu pazaudē un smok
lai rītā tavas mājas priekšā
līķi guļ ar melnām iekšām
katram mutē varavīksnes loks
dziesma par kino
es esmu nabags režisors
un taisu lētas filmas
tur draugiem lieku ciest un mirt
bet vecāki par statistiem
kaut vecmāmuļai kājas sāp
tā filmas kulminācijā
pa nogāzi jāj ponijā
ar garu lāpu rokā
kas dziļi sirdī man nav prasts
kas pakrūtē man
Citi šī autora darbi ¼ Satori kolekcijā
tas paliek visu nesaprasts
un nenofinansēts
bet velti Nāve daiļākā
pār kalniem smaida jauka
es esmu nabags režisors
un jāju lētas maukas
dziesma par bohēmu
šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis jauks un mīlīgs
kniebj dupsī skaistām meitenēm
un pīpē ūdenspīpi
tas katram labu pateikt grib
ja kāds to vēlas klausīt
viņš jautri dzied un uzdejo
un nobučo man ausi
šis cilvēks logu ārā sit
un elpo brīvu gaisu
jau namatēvs zem izlietnes
tam mīkstu vietu taisa
šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis labs un kluss
kā taurenītis kūniņā
viņš maigi šņācot dus
pīkst mobilais nāk mesidži
tam sūta ļaunu ziņu
bet cilvēks šis ir piedzēries
un nemodiniet viņu








andrejs 02.12.03 22:27
man patīk Kārlis Vērdiņš, un viņa daiļradei diezgan vērīgi esmu sekojis līdzi jau no pašiem tās pirmsākumiem un varu droši apgalvot, ka tu esi diezgan švaks lasītājs. arī, manuprāt, šie panti nav pats labākais, ko Vērdiņš jebkad uzrakstījis, taču tie pietiekami labi demostrē šī dzejnieka žanrisko daudzveidību un atklāj viņu kā vērā ņemamu ironistu.
t 13.12.03 19:30
par dzērušo cilvēku ir ļoti mīļi
vents 15.12.03 19:56
viss ir ok