Kultūra, Ar bērniem

Foto - Nils Erdmanis-Stārasts

LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā ekspertu komisija š.g. februārī vienprātīgi nolēma piešķirt rakstniecei un māksliniecei Margaritai Stārastei. Mūžība, apsteidzot vēsti teju par dažām dienām, aizsauca pie sevis Latvijas spožāko un tautas sirdī iemīļoto bērnu literatūras vēstnieci. Ekspertu komisija, noliecot galvas mūžības priekšā un godinot Stārastes gadsimta garumā mērojamo ieguldījumu, lēmusi balvu novēlēt Mūža balvas laureātes ģimenei – lai Margaritas Stārastes izcilais ieguldījums Latvijas rakstniecībā, grāmatu mākslā un kultūrā rod pelnītu turpinājumu un piemiņu.

Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2. februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18. februārī.

Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis stāsta: "Kad apgāds "Zelta Ābele" publicēja Margaritas Stārastes pirmo grāmatu, kādā recenzijā tika teikts: "Bērniem patiks." Pirmās grāmatiņas bērni skatījās un lasīja, turpmākās jau lasīja viņu bērni un bērnu bērni. Grūti pat izrēķināt, cik paaudzēm Margaritas Stārastes radītās grāmatas bijuši bērnības lasāmteksti un cik daudziem bērniem no 7 līdz 70 gadiem autores radītā krāsainā un omulīgā tēlu pasaule pieder pie bērnības atmiņām. Grāmatas, kuras rakstījuši citi autori un kurām Margarita Stāraste veidojusi ilustrācijas, nav vairs bez tām iedomājamas, ļaujot māksliniecei kļūt par līdzautori, kuras radītajās bildēs bērni ceļo tāpat kā rakstītajā tekstā. Baltie sniegavīri, Tince, Zīļuks, Kraukšķītis, Ieviņa, Sārtulis un citi pasaku un stāstu varoņi ļāvuši latviešu bērnu literatūrā turpināties tradīcijai, kuru aizsākuši 20. gadsimta sākuma autori."

"Satori" redaktors Ilmārs Šlāpins: "Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Viņas kartēs svarīgākais ir nevis robežas, bet takas – ikviens ceļš ved uz satikšanos ar kaut ko jaunu. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām."

Dzejniece Anna Auziņa: "Pasaku autores un bērnu grāmatu ilustrētājas Margaritas Stārastes bagātīgajam devumam galvenokārt raksturīga rūpīgā darbā pausta pašaizliedzīga mīlestība un milzu cieņa pret cilvēku, kurš paņēmis rokās grāmatu, kaut arī šis cilvēks vēl neprastu pats lasīt. Mākslinieces darbi, apvienojot tekstu un attēlu nemainīgi augstā profesionālā kvalitātē, aizvien spēj vairot vērīgumu, iztēli, sirsnību un līdzjūtību gan bērnā, gan pieaugušajā. Pie rokas ievedusi grāmatu pasaulē neskaitāmus vairāku paaudžu lasītājus, Margarita Stāraste neapšaubāmi ir pelnījusi balvu par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā."

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais profesionālais novērtējums Latvijas rakstniecībā — ik gadu tiek izvērtēti un apbalvoti izcilākie darbi Latvijas literatūrā, kas nākuši klajā aizvadītā kalendārā gada ietvaros, tāpat tiek piešķirts apbalvojums par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā. Mūža balvas ieguvējam šogad piešķirta naudas balva 3000 eiro apmērā; godinot Margaritas Stārastes mūža darbu, Latvijas Rakstnieku savienībā martā būs skatāma viņas ilustrāciju izstāde. Par balvas norisi rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Literatūras centrs.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2014. gada 26. februārī, plkst. 3:02

    Reinis Lazda: Psihologs un ētika (28)

    Sieviešu izcilību dažādās jomās bieži apgrūtina tie gadi, kas veltīti bērnu audzināšanai, kā arī dažādu viestururudzīšu pašpārliecinātā, bet aizspriedumos, ne zināšanās balstītā pļāpāšana.

  • 2015. gada 22. maijā, plkst. 6:05

    Baņuta Rubess: Pašlaik es esmu vairāk vērsta uz iekšu (1)

    Saruna Toronto ar latviešu teātra režisori un rakstnieci Baņutu Rubess - par dzīvi, teātri un to, kāpēc Aspazijas dzeja un dramaturģija ir mums joprojām svarīga.

  • 2016. gada 1. jūnijā, plkst. 6:54

    Silvija Radzobe: Dzimšana no spēles gara

    Vaivars izrādes žanru apzīmējis kā pasaku par laulības dzīvi. Es tam varu piekrist, lai arī tieši nezinu, ko režisors ar to gribējis teikt.

  • 2013. gada 16. janvārī, plkst. 0:01

    Irina Romanovska: Kā okupēt visu. Arī kritiku (5)

    Protestētāji saka: "Tieši jūs, baņķieri un finansisti, esat vainīgi pie netaisnības pasaulē!", bet banka atsaucīgi atbild: "Jā, jums taisnība, un mēs piedāvājam jaunu pakalpojumu, kas ļaus jums ar to vieglāk samierināties!"

  • 2012. gada 20. jūlijā, plkst. 8:07

    Madara Rutkēviča: Bērni pārdzimst upēs un putnos (9)

    kas tā par Atmiņu kas atceras. kas tā par Atmiņu kas atceras itin kā manā vietā atceras itin kā ar Dievu uz pusēm atceras Atmiņa kas Tu par atmiņu neatceros kaut meloju neatceros

  • 2015. gada 12. aprīlī, plkst. 18:04

    Justīne Kļava: Edgars dodas karā

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2014. gada 27. februārī, plkst. 7:02

    Jānis Daugavietis: Kultūrpolitikas vēsture (1)

    Uzstādījums, ka kultūrai, mākslai ir "jākalpo" kaut kādiem sociāliem mērķiem, bieži raisa protesta balsis ne tikai no mākslas un "kultūras cilvēku" pasaules, bet arī no citu jomu elitēm, piemēram, akadēmiskās vai politiskās.

  • 2015. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Baiba Īvāne-Kronberga: Pastāvēs, kas pārvērtīsies?

    Interesanti šķiet palūkoties arī uz to, kas tad īsti ir noticis ar Raiņa tekstu animācijas filmā: vai dzejnieka radītā luga ir palīdzējusi multfilmai un tādējādi arī, kā cerējis filmas režisors, spēj rosināt jauno skatītāju interesi par Raini?



Kultūras Ministrija
vkkf