Kultūra, Ar bērniem

Foto - Nils Erdmanis-Stārasts

LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā ekspertu komisija š.g. februārī vienprātīgi nolēma piešķirt rakstniecei un māksliniecei Margaritai Stārastei. Mūžība, apsteidzot vēsti teju par dažām dienām, aizsauca pie sevis Latvijas spožāko un tautas sirdī iemīļoto bērnu literatūras vēstnieci. Ekspertu komisija, noliecot galvas mūžības priekšā un godinot Stārastes gadsimta garumā mērojamo ieguldījumu, lēmusi balvu novēlēt Mūža balvas laureātes ģimenei – lai Margaritas Stārastes izcilais ieguldījums Latvijas rakstniecībā, grāmatu mākslā un kultūrā rod pelnītu turpinājumu un piemiņu.

Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2. februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18. februārī.

Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis stāsta: "Kad apgāds "Zelta Ābele" publicēja Margaritas Stārastes pirmo grāmatu, kādā recenzijā tika teikts: "Bērniem patiks." Pirmās grāmatiņas bērni skatījās un lasīja, turpmākās jau lasīja viņu bērni un bērnu bērni. Grūti pat izrēķināt, cik paaudzēm Margaritas Stārastes radītās grāmatas bijuši bērnības lasāmteksti un cik daudziem bērniem no 7 līdz 70 gadiem autores radītā krāsainā un omulīgā tēlu pasaule pieder pie bērnības atmiņām. Grāmatas, kuras rakstījuši citi autori un kurām Margarita Stāraste veidojusi ilustrācijas, nav vairs bez tām iedomājamas, ļaujot māksliniecei kļūt par līdzautori, kuras radītajās bildēs bērni ceļo tāpat kā rakstītajā tekstā. Baltie sniegavīri, Tince, Zīļuks, Kraukšķītis, Ieviņa, Sārtulis un citi pasaku un stāstu varoņi ļāvuši latviešu bērnu literatūrā turpināties tradīcijai, kuru aizsākuši 20. gadsimta sākuma autori."

"Satori" redaktors Ilmārs Šlāpins: "Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Viņas kartēs svarīgākais ir nevis robežas, bet takas – ikviens ceļš ved uz satikšanos ar kaut ko jaunu. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām."

Dzejniece Anna Auziņa: "Pasaku autores un bērnu grāmatu ilustrētājas Margaritas Stārastes bagātīgajam devumam galvenokārt raksturīga rūpīgā darbā pausta pašaizliedzīga mīlestība un milzu cieņa pret cilvēku, kurš paņēmis rokās grāmatu, kaut arī šis cilvēks vēl neprastu pats lasīt. Mākslinieces darbi, apvienojot tekstu un attēlu nemainīgi augstā profesionālā kvalitātē, aizvien spēj vairot vērīgumu, iztēli, sirsnību un līdzjūtību gan bērnā, gan pieaugušajā. Pie rokas ievedusi grāmatu pasaulē neskaitāmus vairāku paaudžu lasītājus, Margarita Stāraste neapšaubāmi ir pelnījusi balvu par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā."

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais profesionālais novērtējums Latvijas rakstniecībā — ik gadu tiek izvērtēti un apbalvoti izcilākie darbi Latvijas literatūrā, kas nākuši klajā aizvadītā kalendārā gada ietvaros, tāpat tiek piešķirts apbalvojums par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā. Mūža balvas ieguvējam šogad piešķirta naudas balva 3000 eiro apmērā; godinot Margaritas Stārastes mūža darbu, Latvijas Rakstnieku savienībā martā būs skatāma viņas ilustrāciju izstāde. Par balvas norisi rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Literatūras centrs.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Patriotam vienmēr ir jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti pret savu valdību.

    Edvards Abejs

Iesakām

  • 2012. gada 17. septembrī, plkst. 8:09

    Jānis Daugavietis: Kultūra un ekonomikas izrāviens (18)

    20 gados ir tapuši vismaz 20 dažādi nacionālā līmeņa attīstības plāni (daži no tiem nobēdzināti, neatrodami), neviens no tiem nav bijis jēdzīgs, un galu galā krīzes un citi "blakusapstākļi" ir radījuši pavisam citu realitāti.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 9:01

    Diskusija par pilsonisko līdzdalību (4)

    Sākot diskusiju par pilsoniskas sabiedrības nozīmi mūsdienu Latvijā, mēs "Satori" virtuvē aicinājām uz sarunu politoloģi Ivetu Kažoku, iniciatīvas Manabalss.lv aizsācēju Jāni Ertu, advokātu Aldi Gobzemu, sabiedriskās organizācijas "Ascendum" vadītāju Zaigu Pūci un Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāju Ilzi Garozu.

  • 2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Daugavietis: Grāmata par "bijušajiem jauniešiem" (10)

    Par ko ir šī grāmata? Par bijušajiem jauniešiem. Tāpēc arī tik smeldzīga*. Tas ir gandrīz tas pats, par ko man stāstīja 60-to gadu jaunietis Sergejs Gaidarovs: "Es tagad skatos spogulī, un es tas neesmu!"

  • 2015. gada 20. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Satiekas krievs, amerikānis un vācietis (5)

    Labi jau labi, atzīšos, ar krievu man ir pagalam personisks sakars. Pat ar vairākiem krieviem. Jā, jo kaut kādā ziņā iznāk, ka arī pats esmu krievs. Mana vecvecmamma no mammas puses bija muižas dārznieka meita, krieviete.

  • 2016. gada 20. maijā, plkst. 6:02

    E. F. Kuks: Austiņa

    vai varu nopirkt vienu
    aplaizītu austiņu
    labāk lai ir rezervei
    dodiet trīs

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  • 2013. gada 26. jūnijā, plkst. 2:57

    Viktors Freibergs: Šarmantie un zemiskie kino grēkotāji

    Ciktāl netikums un netiklība var tikt un tiek atainota kino un ciktāl filma ir "tiesīga" aizskart, aizvainot un šokēt skatītāju, lai saglabātu vārda (šajā gadījumā ar to saprotot arī attēla) brīvību, nav triviāls jautājums.

  • 2013. gada 8. oktobrī, plkst. 7:10

    Laikmetīgā māksla bērniem un jauniešiem (2)

    Sadarbībā ar televīzijas raidījumu "VISS notiek" turpinām stāstu sēriju "Mākslai vajag telpu". Šajā reizē Eva Ikstena – Strapcāne pēta, vai laikmetīgā māksla ir pieejama bērniem un jauniešiem.



Kultūras Ministrija
vkkf