Sarunas, Ar bērniem

Ilga Reizniece: Folklorā mani piesaista patiesums

Mūziķi Ilgu Reiznieci liela daļa Latvijas sabiedrības dēvē par "folkloristi", lai gan pati Reizniece atzīst, ka vismaz radošo darbību latviešu folkgrupā "Iļģi" drīzāk varētu nodēvēt par "postfolkloru". Tomēr ikdienā mūziķei ir svarīgi praktizēt latviešu folkloru, un to viņa dara kopā ar bērniem kādā noslēpumainā vietā Pārdaugavā. Intervijā Ilga Reizniece stāsta par laiku, kad pievēršanās folklorai bija iespēja saglabāt latvietību, kā arī atklāj, kā latviešu folklora var būt dzīva arī mūsdienās, kad lielākajai sabiedrības daļai tā, iespējams, nešķiet aktuāla. Tāpat mūziķe stāsta, kāpēc viņai ir tik būtiski darboties kopā ar bērniem un kā folkloras praktizēšana var cilvēkam palīdzēt sakārtot savu iekšējo pasauli. Intervēja – Dace Bargā un Elizabete Lukšo; video – Ģirts Raģelis.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2016. gada 13. jūnijā, plkst. 6:45

    Māris Zanders: Rietumu kreisie intelektuāļi un pašradīti šķēršļi (4)

    Eiropas kreiso pēdējo gadu vērienīgākais politiskais projekts, šķiet, lemts neveiksmei, un pie tā vainojami būs paši kreisie.

  • 2014. gada 2. augustā, plkst. 7:08

    Kristians Brekte: "Gaumīgs" ir subjektīvs jēdziens (6)

    Nevarētu apgalvot, ka cenšos izteikt kādu vienotu vēstījumu. Es vienkārši daru to, kas man šķiet interesanti.

  • 2012. gada 2. novembrī, plkst. 8:11

    Liene Linde: Tiesības iedzert filmas laikā (41)

    Pat ja "Golfa straume zem leduskalna" nebūtu saņēmusi "Lielo Kristapu", tā pavisam noteikti ir interesants un pamatīgs darbs, ko vērts ar cieņu un interesi noskatīties.

  • 2013. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Evija Trofimova: Grāmatas klusā smarža (5)

    Drukāta grāmata man ļauj šķirstīt un ņurcīt lapas, izplēst tās, aizmigt uz grāmatas ar lapās iespiestu seju un paņemt grāmatu līdzi sev vannā. Ja nepatīk, drukātas grāmatas var sadedzināt.

  • 2012. gada 1. novembrī, plkst. 23:11

    Artis Ostups: Pēdējie mēneši (21)

    Viedais indietis ieskatījās man acīs un izteica līdzjūtību par laikiem, ko piedzīvošu, apaļīga slovāku oficiante tikmēr aizdedza tējas svecīti zem mūsu sarauktajām pierēm. Tas bija vakars pustukšā pilsētā mirkli pirms katastrofas.

  • 2015. gada 16. janvārī, plkst. 6:01

    Jana Egle: Lūdzu, lūdzu, lūdzu (2)

    Silta, smeldzīga vīrieša balss dziedāja angļu valodā kaut ko līdzīgu mēness atspulgam upes plūdumā. Juris klusi piecēlās un uz pirkstu galiem aizlavījās līdz vecāku istabai. Durvis bija mazliet pavērtas. Mamma un tēvs dejoja.

  • 2013. gada 22. jūlijā, plkst. 7:07

    Signe Cāne: Par veselīgu un noderīgu skepsi (11)

    Kad tev e-pastā pienāk vēstule no Nigērijas prinča, kurš sola piešķirt tev visu savu mantojumu, ja vien internetā pārskaitīsi viņam mazliet naudiņas, visticamāk, tu pasmejies un atgriezies pie ikdienas gaitām.

  • 2015. gada 15. aprīlī, plkst. 15:04

    Ieva Melgalve: Nelaidiet bērniņus pie manis (33)

    Galējā versijā skola kļūtu par vietu, kas neiemāca sevi izprast un attīstīt. Tā kļūtu par vietu, kas iemāca vienīgi melot un izlikties, lai netiktu atstumts un nosodīts, – pieeja, kas ir ne vien necilvēciska un psiholoģiski sagraujoša, bet arī pašos pamatos nekristīga.