Sarunas, Ar bērniem

Ilga Reizniece: Folklorā mani piesaista patiesums

Mūziķi Ilgu Reiznieci liela daļa Latvijas sabiedrības dēvē par "folkloristi", lai gan pati Reizniece atzīst, ka vismaz radošo darbību latviešu folkgrupā "Iļģi" drīzāk varētu nodēvēt par "postfolkloru". Tomēr ikdienā mūziķei ir svarīgi praktizēt latviešu folkloru, un to viņa dara kopā ar bērniem kādā noslēpumainā vietā Pārdaugavā. Intervijā Ilga Reizniece stāsta par laiku, kad pievēršanās folklorai bija iespēja saglabāt latvietību, kā arī atklāj, kā latviešu folklora var būt dzīva arī mūsdienās, kad lielākajai sabiedrības daļai tā, iespējams, nešķiet aktuāla. Tāpat mūziķe stāsta, kāpēc viņai ir tik būtiski darboties kopā ar bērniem un kā folkloras praktizēšana var cilvēkam palīdzēt sakārtot savu iekšējo pasauli. Intervēja – Dace Bargā un Elizabete Lukšo; video – Ģirts Raģelis.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2014. gada 14. aprīlī, plkst. 7:04

    Vilis Lācītis: Lai karalis mirst. Un nost ar karali! (7)

    Šeit es gribu teikt, lūk, ko – ne jau Andris Bērziņš ir pie kaut kā vainīgs. Andris Bērziņš, manuprāt, ir perfekts Latvijas Valsts prezidenta iemiesojums. Cilvēks amatā bez īpašām pilnvarām un sevišķām iespējām.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 8:28

    Māris Bērziņš: Es no šīs pasaules neko labu nesagaidu (1)

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais prozas darbs" Māri Bērziņu par romānu "Svina garša", kas iznācis apgādā "Dienas grāmata" sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts".

  • 2014. gada 9. decembrī, plkst. 6:12

    Armands Znotiņš: Divu baroka orķestru viesošanās

    Ar 18. gadsimta un vēl senāku laikmetu mūzikas programmām Latvijas kultūrdzīvē – kā jau katru gadu ierasts, uz robežas starp vēlu rudeni un ziemu – atgriezies Baha kamermūzikas festivāls.

  • 2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Jirgensone: Latvietis un karš (11)

    Mūsu tautas vissmagākais okupācijas vēstures mantojums ir mūžīgā pastarīša pozīcija, kurā atbildība – bet līdz ar to arī rīcībspēja un pienākums rīkoties – ir deleģēta kādam citam.

  • 2014. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Volfgangs Hermans: Nakts skrāpē zīmuli

    Meitene pelēkas ielas aizā nes mazu melnu sunīti nes dzīvi ar sunīti pieglauž to sev elpu elpā pāriet un aiziet kā pelēks vilciņš atgriežas Meitene pelēkas ielas aizā nes pelēku vilciņu dzīvi tā it kā tā būtu mazs melns sunītis

  • 2016. gada 17. jūnijā, plkst. 5:19

    Vilis Lācītis: Sebastjēna Erāra flīģelis

    Kad ministrs ir attapies no greizsirdības lēkmes un izdomājis, ka jāmeklē rokā sievas pavedinātājs, Jurčiks pavelk Resno malā un pēc garas atvainošanās sarunā, ka šie atbrauks sestdien un to nesmuko caurumu aiztaisīs ciet.

  • 2016. gada 30. decembrī, plkst. 5:52

    Satori aptauja: Spilgtākie kultūras notikumi 2016. gadā

    Kas, jūsuprāt, bija spilgtākie kultūras notikumi 2016. gadā?

  • 2015. gada 11. decembrī, plkst. 9:41

    Jolanta Pētersone: Grāmata Gundegai un ne tikai

    "Grāmata Gundegai" ir Pētera Brūvera pēdējais paša sakārtotais lirikas krājums. Tas ir fakts, kas bērnus neinteresē nemaz, bet man liek atcerēties Baltvilka balvas lasījumus 2010. gada jūlijā, kur dzejnieks lasīja savus dzejoļus un atdzejojumus. No tās dienas viņš man palicis atmiņā kā brašais kapteinis Džeks ar bravūrīgi šķībi uzliktu cepuri un dārdošu balsi.



Kultūras Ministrija
vkkf