Sarunas

Matiass Kristersons: Reizēm es izvēlos neko neteikt

"Ikreiz, kad atveru muti, no tās nāk ūdens. Tas apgrūtina runāšanu" – tā saucas zviedru mākslinieka Matiasa Kristersona performance, kas notiks 1. novembrī plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centrā. Rīgā Matiass ieradies Jevgēnija Pastora rezidences programmā, lai pēc tekstgrupas "Orbīta" uzaicinājuma piedalītos projektā "Rīgas dzejas karte". Sarunā ar "Satori" mākslinieks stāsta par savām attiecībām ar tēlotājmākslu, skaņu, dzeju, performancēm un citām mākslas formām; par jautājumiem, uz kuriem viņš meklē atbildi ar saviem mākslas darbiem, un par brīvību un nepieciešamību radīt. Intervija un video  Alise Zariņa.

"Es pat nezinu, vai mani interesē atbildes. Atbilde nozīmē vairāk jautājumu. Un tā rodas jauni darbi. Es nedomāju, ka pasaulē... tu jebkad saņem atbildi. It sevišķi uz jautājumiem, kas mani interesē – tipiskajiem, tradicionālajiem, filozofiskajiem jautājumiem, piemēram, kāpēc pastāv dzīvība. Un mēs nekad nesaņemsim atbildi, un es nedomāju, ka atbilde ir svarīga. Labi, mēs dabūtu atbildi, kas notiktu tad? Mēs apsēstos un domātu, labi, tagad mēs zinām. Tas arī viss. Tas mani neinteresē."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:09

    Pauls Bankovskis: Kaut kas tika aizskarts (14)

    Dīvaini, ka cilvēkam ir iedzimts un tāpēc patiesi instinktīvs zināms respekts pret sirmiem matiem. Grumbas, daudz drošāka vecuma pazīme, nepavisam neizraisa šo respektu. Nekad netiek runāts par godājamām grumbām.

  • 2015. gada 4. martā, plkst. 6:03

    Kristīne Prauliņa: Es esmu tikai instruments

    Mēs tikāmies ar gospelu, soula un džeza mūzikas dziedātāju Kristīni Prauliņu Latvijas Radio 1. studijā, lai parunātu par to, kas īsti ir džezs un ko mūzika var iemācīt cilvēkam.

  • 2012. gada 10. jūlijā, plkst. 8:07

    Andris Saulītis: Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes (14)

    Ko īsti laukos simbolizē "dānis" ar savām cūku fermām? Kāpēc lauku sētas neatņemama sastāvdaļa ir agresīvi suņi?

  • 2013. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Evija Trofimova: Grāmatas klusā smarža (5)

    Drukāta grāmata man ļauj šķirstīt un ņurcīt lapas, izplēst tās, aizmigt uz grāmatas ar lapās iespiestu seju un paņemt grāmatu līdzi sev vannā. Ja nepatīk, drukātas grāmatas var sadedzināt.

  • 2012. gada 2. martā, plkst. 9:03

    Ivars Šteinbergs: Dzejoļi (22)

    kad logs sasitīs plaukstas, tu aizmigsi. tikmēr debesis sabiezēs melnas. kā magnēts. un šonakt attālināsies, liekot tevi beidzot mierā.

  • 2012. gada 10. februārī, plkst. 10:02

    Mārcis Bokmanis: Ivana nāve (9)

    Tas šķiet biedējošāk par nāvi – apzināties, ka šo ikdienas nenozīmīgo sīkumu dēļ es nodzīvošu kaut kādu svešu, muļķīgu un negribētu dzīvi.

  • 2014. gada 2. februārī, plkst. 10:02

    Santa Remere: 100 kruzuļotu vizuļotu gadu

    Margarita Stāraste latviešu kultūrā ir kā noslēpumu kalns vai pasaku zeme, no kuras pienāk brīnumskaistas pastkartes, bet kuru pašu neviens īsti nav redzējis.

  • 2015. gada 22. jūlijā, plkst. 12:07

    Spīgana Spektore: Par J.Baltvilka balvas nominantiem

    Šī gada 24. jūlijā jau 11. reizi tiks pasniegta Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā. Jau kādu brīdi ir zināmas arī balvai nominētās grāmatas – pavisam raiba kompānija.



Kultūras Ministrija
vkkf