Ar bērniem

Trīs jautājumi Valdim Rūmniekam

VALDIS RŪMNIEKS, raksta prozu un dzejoļus dažādu vecumu bērniem, pievēršoties arī vēsturiskiem piedzīvojumu romāniem un fantāzijas stāstiem, kuru darbība norisinās tepat Latvijā.

 

Valdis Rūmnieks. Atnācēju noslēpums. Māksliniece Agija Staka.

Zvaigzne ABC, 2012

– Kad jūs… izdzirdējāt par atnācējiem no kosmosa? Vai senos laikos?

– Bērnu dienās, – Spuņņu Pēteris noskaldīja. – Ne nu pats redzēju, nekā… Šķiet, mans tēvs arī nebija redzējis, bet vectēvs gan. Viņš vispār bija viltnieks. Viņa stāstus klausījos vakaros. Kādu vakaru stāsta pasaku – labi. Otru vakaru – arī. Te uzreiz trešā vakarā izstāsta kaut ko citu – it kā pasaku, tomēr… Klārē un vērīgi skatās uz mani. Es prasu: vai tā bija pasaka? Šis atkal: un kā tu domā? Arī par tiem atnācējiem… Ar tiem viņš satikās.

– Satikās? – es salecos. – Cik viņu bija?

– Kas to var atcerēties! – Spuņņu Pēteris novilka. – Ja piedomāju – par skaitu vectēvs vispār nerunāja. Tikai – viņi. Daudzskaitlī!

– Un pašu lidaparātu arī jūsu vectēvs redzēja? – Anna ieprasījās.

– Nezinu. – Spuņņu Pēteris izmeta. – Laikam ne. Droši vien ātri noslēpa Mežezerā. Ā, bet to, ar ko viņi projām brauca, to gan vectēvs esot redzējis. Reiz pie Mežezera krasta viņš teica: skaties, Pēterīt, – no viena krasta līdz otram – tik milzīgs bija viņu braucamais! [..]

– Un par atnācēju, kurš gravā aprakts… Vai par to jūsu vectēvs stāstīja? – Anna klusi ievaicājās.

Spuņņu Pēteris atkal klusēja, varbūt ilgāk, nekā pirmīt, un skatījās uz Annu.

– Es nezinu, ko citi ir sastāstījuši, bet…. [..]

– Neko nav sastāstījuši! Tāpēc es un Kaspars pūlamies uzzināt. Atnācējs… viņš bija kārtīgi apglabāts. Tā izskatījās!

– Jā, – atkal lēni novilka Spuņņu Pēteris. – Viņu… mans vectēvs apglabāja.

 

Kā rakstīt bērniem?

Atbild latviešu bērnu rakstnieki – šāgada Jāņa Baltvilka balvas nominanti

Baltvilka balvas iedibinātāji un uzturētāji – Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome vēlas „fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – uz bērnu, kas lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā”. Kā tu komentētu, skaidrotu šos trīs labumus – interesants, skaists, latviešu valodā?

Valdis Rūmnieks:

Nepieciešams savienot tradicionāli latvisko ar moderno. Tā, lai bērni varētu, piemēram, pētīt senās latviešu zīmes, salīdzināt tās ar Meksikas indiāņu zīmēm, saskatīt abās līdzīgo un tādā veidā apzināties, ka mēs visi esam vienoti.

Fantāzijas stāstos šodien jābūt lielam ģēnijam, lai radītu ko jaunu. Mūsdienās bērni lieto modernās tehnoloģijas, viņi izjūt nepieciešamību ātri apmainīties ar informāciju, un šai tendencei ir jātur līdzi arī literatūrā.

Vai pastāv liela atšķirība starp grāmatu, ko bērnam būtu vērts lasīt, un grāmatu, ko bērns grib lasīt? Kāds brīnums ļauj abām šīm lietām sakrist?

Valdis Rūmnieks:

Parasti pastāv liela robežšķirtne starp to, ko vecāki uzskata par vērtīgu bērniem un to, ko paši bērni grib lasīt.

Piemēram, vairums vecāku uzskata, ka bērniem ir jālasa literatūras klasika, bet bērniem Annas Brigaderes vai Jāņa Jaunsudrabiņa darbus ir grūti uztvert, jo valoda ir mainījusies un attīstījusies – sanāk, ka pirms literatūras klasikas apguves bērniem vajadzētu izlasīt kādu aizraujošu grāmatu par valodas pārmaiņām laikā.

Manuprāt, šobrīd ir maz tādu grāmatu, kurās sakristu vecāku un bērnu intereses - ir jārada jaunas grāmatas, kuras vecākiem šķistu vērtīgas un bērni gribētu lasīt.

Rakstnieki allaž tiek turēti drošā attālumā no Baltvilka balvas žūrijas, tur lemj literatūras pētnieki, mākslas eksperti, bibliotekāri, sabiedrības cienīti vecāki. Savukārt Delfos par savu simpātiju balso lasītāji. Šoreiz mēs dodam tev iespēju izteikt savu atzinību kolēģiem – kas ir tavs personiskais šāgada laureāts bērnu literatūrā, grāmatu mākslā, tulkojumos?

Valdis Rūmnieks:

Es negribētu runāt par saviem šīgada konkurentiem, bet par bērnu grāmatām kopumā.

Viens no maniem mīļākajiem latviešu bērnu grāmatu autoriem ir Māris Rungulis. kura grāmatā “Nekrietnais Alfrēds” ir ļoti labi sabalansēts pozitīvais un negatīvais. Viņš nerāda tēlus kā absolūti labus vai sliktus, vienlaicīgi noturot intrigu par to, vai kāds tēls tiešām izrādīsies tik ļauns, cik tiek rādīts sākumā. Tāpat arī Rungulis māk neuzbāzīgi pārmācīt slikto, atrisinot visu ar pozitīvu notikumu.

No ārzemju bērnu literatūras mans pēdējā laika favorīts ir Ulfa Starka grāmata “Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”. Arī šajā grāmatā ir labs līdzsvars starp labo un ļauno, kā arī vispār svaigs skats uz pasauli



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2013. gada 25. jūnijā, plkst. 8:06

    Ingmārs Freimanis: Par smēķēšanu bērnu klātbūtnē (8)

    Legāla iespēja smēķēt bērna klātbūtnē nevar būt cilvēktiesību jautājums, jo vēlme apmierināt vajadzību pēc tabakas nevar tikt nostādīta augstāk par bērna tiesībām uz veselīgu vidi.

  • 2014. gada 30. janvārī, plkst. 7:01

    "Satori" virtuves saruna: Par dzīvnieku tiesībām (10)

    Diskusija par dzīvnieku tiesībām mūsdienu pasaulē, par attieksmi pret dzīvniekiem kā tiesību subjektiem vēstures gaitā, par to, ko mūsu attieksme pret dzīvniekiem pasaka par mums pašiem.

  • 2015. gada 23. septembrī, plkst. 6:09

    Armands Znotiņš: Kamerorķestris un čellists sezonas atklāšanā

    Orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs lepojas, ka spēj spēlēt visu – no visagrīnākā baroka līdz pat mūsdienu komponistu avangardiskajiem atklājumiem vai eksperimentiem ar džezu un popmūziku.

  • 2012. gada 12. martā, plkst. 11:03

    Armands Znotiņš: Animācijas tēlu draudīgā pievilcība (4)

    Savu attieksmi pret sievietēm viņš pauž bez liekas kautrības, piemēram, Minniju sev pievelkot klāt un sākot skūpstīt ar varu. Aina ar to arī beidzas un nākošajā Mikipele jau atrodas cietumā.

  • 2016. gada 20. maijā, plkst. 6:02

    E. F. Kuks: Austiņa

    vai varu nopirkt vienu
    aplaizītu austiņu
    labāk lai ir rezervei
    dodiet trīs

  • 2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Jaroslavs Rumplis: Īsproza

    Kamēr vien galvā ir četri jautājumi – kas notiek augšā, kas darās lejā, kas bija pirms un kas būs pēc – saka, ka labāk nebūtu nemaz dzimis. Bet ko darīt, ja jādzīvo?

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 6:03

    Baiba Krūziņa: Rīga ciemiņu acīm (1)

    Nodibinājuma "Rīga 2014" apkopotie mediju monitoringa dati liecina, ka aizvadītā gada laikā pasaules preses izdevumos Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai kopumā veltītas vismaz 1500 publikācijas.

  • 2014. gada 13. janvārī, plkst. 8:01

    Rūta Briede: Neobligātā literatūra

    Arī manam spītīgajam raksturam, lai gan lasīju daudz un literatūras stundas man patika, "obligātās literatūras" obligātums šad tad nodarīja kaitējumu. Piemēram, Edvarta Virzas "Straumēnus" es izlasīju tikai tik daudz, lai atbildētu uz jautājumiem literatūras grāmatā.