Sarunas, Ar bērniem

Ernests un Haralds: Pieaugušie nekad nemelo

 

Ernests un Haralds ir brāļi. Ernestam ir seši gadi, bet Haraldam četri. Viņi jau tagad ir nopietni sportisti, bet vienlaikus abiem patīk gan zīmēt, gan iet uz teātri. Atnākuši uz interviju, brāļi bija ļoti nobijušies, tāpēc, jau ienākot pa durvīm, viņi drošības pēc visiem paziņoja, ka intervija nenotiks. Pierunāt brāļus intervijai varējām tikai ar lūgumu parādīt kamerai "pīsiņu", kuru viņiem iemācījis draugs Valters. Sarunā brāļi stāsta par savu ikdienu, tās priekiem un grūtībām, kā arī atbild uz jautājumu, kas tad īsti notiek ar cilvēkiem, kad viņi nomirst. Kaut arī mazākais brālis Haralds šobrīd it visā mēģina līdzināties savam vecākajam brālim, Ernests īstenībā par to nedusmojas – sarunas gaitā viņi nespēj noslēpt, ka viens otram ir ļoti svarīgi.

Intervē Alise Zariņa un Romāns Bargais



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2016. gada 18. janvārī, plkst. 6:07

    Iļja Marija Boļšakovs: Gaidiet, kad jūs izvaros (25)

    Seksuāla uzmākšanās sievietēm ārpus darbavietas nav sodāms nodarījums lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, to skaitā Vācijā. Arī tajās valstīs, no kurām bēgļi nāk, tā nav sodāma.

  • 2012. gada 18. aprīlī, plkst. 8:04

    Diskusija: Ētiskais un neētiskais dokumentālajā kino (4)

    Diskusijā par savējo un svešo, par ētisko un neētisko - dokumentālā kino režisori Liene Laviņa, Inese Kļava, Kaspars Goba un Roberts Rubīns.

  • 2015. gada 3. martā, plkst. 6:03

    Aivars Madris: Killing in the name (1)

    Zīmīgi, ka Krisa draugs Marks, kurš sāk apšaubīt kara nepieciešamību, tiek nogalināts, un Kriss sarunā ar Taju pauž nostāju, ka Marks mira, jo bija padevies un vairs neticēja savam (tātad arī savas valsts) mērķim.

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 12:46

    Ilmārs Šlāpins: Kā izdzīvot bēgļu straumē? (2)

    Ir sejas, kas izkliedz saukļus, un es saprotu, ka man nepatīk šie cilvēki, jo viņi ir neglīti un neglīti kļūst arī viņu saukļi. Redzot divus pūļus, es gluži neviļus izvēlos nostāties pie tiem, kas man patīk.

  • 2015. gada 5. oktobrī, plkst. 11:10

    Liāna Langa: Jānim Rokpelnim jubilejā (3)

    Visapkārt tumsas graudi, gaismas kvanti,
    kā krauklis atsēdies tu tilta vantīs
    un lejup noraugies uz ļaudīm, kuri dzima,
    lai ieelpotu tavas dzejas līmi.

  • 2017. gada 1. janvārī, plkst. 22:36

    Pauls Bankovskis: Vecā uzruna Jaunajā gadā

    Ja nu arī man kādudien trāpītu garām braucoša transportlīdzekļa spogulis vai es ieskrietu ar pieri vannas istabas durvju stenderē un notikušā iespaidā sadomātu kļūt par politiķi, ātri ietiniet mani trakokreklā un padariet nekaitīgu.

  • 2012. gada 2. februārī, plkst. 23:02

    Ieva Sniedze: Par vecām grāmatām (4)

    Katrai lietotai grāmatai ir sava vēsture — kādai ir iniciālis titullapā, sakaltis zieds starp lapām kā grāmatzīme vai piemiņas lieta, personiskas piezīmes, veltījums no jums nezināma dāvinātāja.

  • 2014. gada 2. februārī, plkst. 10:02

    Santa Remere: 100 kruzuļotu vizuļotu gadu

    Margarita Stāraste latviešu kultūrā ir kā noslēpumu kalns vai pasaku zeme, no kuras pienāk brīnumskaistas pastkartes, bet kuru pašu neviens īsti nav redzējis.



Kultūras Ministrija
vkkf