Sarunas, Ar bērniem

Ernests un Haralds: Pieaugušie nekad nemelo

 

Ernests un Haralds ir brāļi. Ernestam ir seši gadi, bet Haraldam četri. Viņi jau tagad ir nopietni sportisti, bet vienlaikus abiem patīk gan zīmēt, gan iet uz teātri. Atnākuši uz interviju, brāļi bija ļoti nobijušies, tāpēc, jau ienākot pa durvīm, viņi drošības pēc visiem paziņoja, ka intervija nenotiks. Pierunāt brāļus intervijai varējām tikai ar lūgumu parādīt kamerai "pīsiņu", kuru viņiem iemācījis draugs Valters. Sarunā brāļi stāsta par savu ikdienu, tās priekiem un grūtībām, kā arī atbild uz jautājumu, kas tad īsti notiek ar cilvēkiem, kad viņi nomirst. Kaut arī mazākais brālis Haralds šobrīd it visā mēģina līdzināties savam vecākajam brālim, Ernests īstenībā par to nedusmojas – sarunas gaitā viņi nespēj noslēpt, ka viens otram ir ļoti svarīgi.

Intervē Alise Zariņa un Romāns Bargais



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2014. gada 31. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Hitlers ir dzīvs (8)

    Hitlers ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem salīdzinājumiem, kas ticis izmantots, komentējot Krimas pussalas atņemšanu Ukrainai un pievienošanu Krievijai.

  • 2012. gada 24. maijā, plkst. 8:05

    Arašs T. Riahi: Jāmācās, ko iesākt ar brīvību (2)

    Saruna ar austriešu–irāņu režisoru Arašu Riahi par Irānas simts gadu ceļu uz demokrātiju un to, kā bēgļi sadzīvo ar savu brīvību.

  • 2012. gada 16. martā, plkst. 8:48

    Ilmārs Šlāpins: Iekšējās Saules aptumsums (1)

    Par izrādi "12. diena" Dailes teātrī: "Katrā no izspēlētajām ainiņām kaut kas negaidīti mainās pašos cilvēkos un "pa vecam" nekas vairs nepaliek."

  • 2016. gada 14. jūlijā, plkst. 6:55

    Pauls Bankovskis: Laipni lūgtum tukšumā

    Es kādudien aptvēru, ka būs jānomirst. Jānomirst reiz būs gan maniem vecākiem, gan man pašam un vispār – ikvienam.

  • 2014. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Rišards Kriņickis: Kaķi un mākoņi (3)

    Tas ir tikai tukšums, kas atvēra durvis un vērtīgi nopētīja mūs katru, kas ne uz mirkli nepārtraucām savu žēlošanos.

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • 2014. gada 19. maijā, plkst. 6:05

    Dāvids Zalāns: Par lietām, kas būtiski ietekmē kultūras attīstību. Arī Latvijā (1)

    Vēlos izteikt cerību, ka Latvijā kādreiz pienāks arī citādāks laiks. Laiks, kad dzejnieces varēs rakstīt dzeju, nevis iesniegumus valsts iestādēm, lai tās beidzot darītu savu darbu.

  • 2014. gada 20. augustā, plkst. 7:08

    Marija Leščinska: Nepieradinātais festivāls

    Teju katram ir viedoklis par bērniem un, kas vēl būtiskāk, ar tiem nesaraujami saistīto audzināšanas konceptu. Tāpēc jo lielāks ir prieks par Latvijā vienīgo teātra festivālu, kas paredzēts tieši šai auditorijai.



Kultūras Ministrija
vkkf