Dzeja

Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma

***

es valkāju adidas
bet kāds no tintes brāļiem ap savu kaklu
apvelk rupji adītu Ķīnas mūri
un piešķiļ manas ugunsnedrošās acis
par to viņam nakts reidos kā drošības līdzeklis
tiek piemērots miegs

skumjas ir tava problēma
mūsdienu dekorācijas, kurām neviens netic

(paņem kredītu paņem meiteni
atļaujies mīlestību)

vieglas sarunas lai paliek  kā brīvpusdienas
liekēžiem, kas pārtiek no radio maizes
jo mana parole ir sirdsapziņa
šaurs lasītāju loks ap kaklu kā cilpa

 

***

runāšu tev ziedu žargonā
caur dzeloņplūmes krustdūrieniem
pieminēšu lapseņu uzlidojumos
medus un nektāra lādiņos
asinszāles plāksteros
saproti arī mani
dzeja ir karš

 

***

ļauj man palikt sienāžu orķestrī
kur zāle ir stīgas un krītošo ābolu bungas
izdemolēs manu sirdi

varbūt
melno skudru maģija mūs ievilinās dziļi mežā
kur skujkoku adatas aizšūs mūsu degošās mutes
un mēs sazināsimies ar melleņu melnajiem burtiem

zini
katrs akmens ir tikai notrūkusi poga
no zilās mākoņu blūzes

apturi muti ceļā uz vārdiem
turies pie klusuma lauskām

bet varbūt nokrati tirpas un pirkstu saknes
lūdzu, izravē no manas ādas

un nekad nedomā, ka es neesmu mīlējis
līdz atomiem dziļi

 

***

tavs Armani ir tikai vēl viena sīpolu miza
kuru nolobot mums asaro acis
jo nakts maiņās strādājot esmu izsitis savā prātā dažus robus
ar neasajiem zāģu zobiem
mans pagalms ir caura kabata
ejot uzmanies – dažas no bedrēm ir atvērtas rētas
kurās iekrītot tavi saucieni pēc uzmanības
atgādinās oda spārnu vēzienus
skan mūsu – zaudētāju dziesma
un naktīs kad iemiegam pilsēta pagriež savu netīro un saskrāpēto muguru
uz citu krustojumu vai ielu
radio nemelo, radio viegli iemāna
istabas tumšajā stūrī

***

nezinu kas no tevis īsti ir palicis pāri
drēbes es sadedzināju tajā naktī
kad regulēju skumju amplitūdas
un tādā veidā visi parādi kļuva par pelniem
tas gan nenozīmē, ka tagad no skūpstu programmas
esmu pilnībā izsvītrots
paliek vēl iespēja būt
par pāri paliekošu detaļu
no kopdzīves konstrukcijām

(zem acīm polārie loki apliecina manas bezmiega ekspedīcijas turpinās
mēģinot atkarot pa vienam vien katru tavas ādas kvadrātcentimetru)

 

***

esmu sajaucis dienas kā kārtis
elpojis rutīnas sasmakušo gaisu
pazemīgi uzklausījis lietainās nakts spriedumu
samta ādas un skārda palodzes lietā

nepateicība ir mans vienīgais iztikas avots
un vaļā atstātā mute knapi turas eņģēs
vārds ir žilete, bet klusums ir noziegums
kuru lai izvēlos es?

 

***

apgāžas nakts, un izbirst komplimenti
alkatīgās sievietes acīs es esmu viens bez iespējas pārsūdzēt
savu vientulību un tāpēc mana dzīvot griba svārstās
kā spidometra lociņš jo minimālā alga tas ir minimāls risks
sabojāt sirdsapziņu un vispār gribu nonākt tuvāk pie tevis
apgūt tukšos dvēseles laukus tu jau saprati
savas skumjas es izmantoju pats

 

***

zem naktskluba dēļu grīdas
arheoloģiskie izrakumi atklāja manu smago raksturu

tu ieklausījies gājputnu dziesmu tekstos
un zemeslodes karuselis uz mirkli pārstāja
sagrozīt faktus

paziņas kļuva par milzīgiem astoņkājiem
kas ar taustekļiem meklēja
vājuma pazīmes

vēlāk kāds man teica
ka meli un baumas ir kļuvuši par pēdējo barību

norietēja saule
un zem kastaņa smagajām bruņām
nodrebēja pulss

 

***

mēs bijām zvaigžņu zvejnieki
no pumpuru snaiperiem kritušie
kamēr tu šūpoji kājas uz pusmēness radziņa
mēs kā mākoņu aitiņas dzērām
ar pudeles māsām un paziņām
miglas pienu

ar asinīm pierakstījāmies dzejas frontē
kamēr kalēji kala karjeras kāpnēs tērauda grimases
mēs piepildījām aptveres ar kaujas vārdiem

tagad es zinu
rokas nav lāpstas
bet norok dzīvi



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Janis Dabsolis  

    2016. gada 27. decembrī, plkst. 21:09

    Paldies, sprigani labi.

  • basite  

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 19:18

    Dažbrīd tāds dziļums, pat nezināju, ka tāds vari būt! Zini un skumjas nemaz nav tik sliktas, kā kādā dzejolī rakstu - tā ir mana armija, kad nav tālu no kara. Domāju, Tev ir līdzīgi. raksti vēl! Paldies!

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • a.ogriņš  

    2013. gada 3. jūlijā, plkst. 15:03

    nepatīk zīmolu pieminēšana, un rindiņa "mans pagalms ir caura kabata" jau kaut kur lasīta:) citādi - forši. jāni, tev ir potenciāls. protams, vajadzētu atmest to - mūs neviens nesaprot, mūsu vārdi ir sveši. ja raksta, tad raksta, kā jau te minēja, sev, un, ja atrodas pasauli līdzīgi uztverošie, ok, kāda tev daļa gar pārējiem. tu nekad nebūsi dzejnieks, kura pantiņus rakstīs ziemassvētku kartiņās, un kam tev tas arī būtu vajadzīgs.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2014. gada 6. oktobrī, plkst. 6:10

    Reinis Lazda: Lēns vējš no austrumiem (8)

    Var teikt, ka vēlēšanās ir uzvarējis politiskais spēks "Viņi visi ir nelieši, viss ir slikti". Tādēļ var tikai pozitīvi vērtēt to, ka ne ar ko neapmierinātie vēlētāji un laimes lāča gaidītāji ir palikuši mājās.

  • 2015. gada 17. novembrī, plkst. 7:20

    Deniss Hanovs: Diskriminācija ir arī Latvijas problēma (4)

    Līdztiesība un vienlīdzība ir Eiropas mūsdienu politiskās filozofijas pamatu pamats, kas padara demokrātiju iespējamu, reālu, rīcībspējīgu. Diskriminācija bloķē cilvēka attīstību un sagrauj cilvēka dzīvi.

  • 2012. gada 15. oktobrī, plkst. 0:10

    Armands Znotiņš: Poēzijas un brutalitātes kontrasti (3)

    Ja šis duets vispār atgādināja džezu, tad tikai tādu, kas vispirms ar cirvi attīrīts no visa liekā un tad izvērsts uz otru pusi.

  • 2012. gada 4. jūlijā, plkst. 8:37

    Pauls Bankovskis: Naida runas vieglie vārdi (22)

    "Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru," rakstīja apustulis Pāvils, un laiku pa laikam man šķitis, ka naida izpausmes internetā mēdz būt tik izplatītas tieši tāpēc, ka tas ir tik vienkārši.

  • 2013. gada 9. augustā, plkst. 7:08

    Luīze Lismane: Piano forte (7)

    Nekā sarežģīta tu tikai atceries katru reizi kā jāelpo kad līst kad par skumju kad gribas noindēties ziedu tvanā tu tikai atceries kā pareizi jāelpo katru reizi kad gribas viņu apskaut bet viņa ir pagriezusi muguru

  • 2016. gada 19. februārī, plkst. 6:06

    Penelope: Stopkadrs

    Mani sauc Rasma. Ar uzsvaru uz pēdējo zilbi. Nu, gandrīz kā Rasmā. Līdzīgi kā Leilā un citi austrumu sieviešu vārdi. Vispār jau mani nesauc Rasma. Tas ir mans nom de guerre.

  • 2014. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Silvija Radzobe: Kāds 1948. gada skandāls literatūrzinātnē. Čaks un Upīts. 2. daļa (7)

    Izpētot Valsts un Partijas arhīvos līdz šim pētnieku neanalizētus dokumentus, izdevās rekonstruēt kādu pret Upīti vērstu gluži vai sazvērestību, kas notiek 1948. gada sākumā.

  • 2015. gada 3. decembrī, plkst. 9:18

    Santa Remere: Dzejoļi no galvas

    Atceros, ka pirmos divus "Bikibuku" laidienus mēs ģimenē bijām iemācījušies visi. Eiženam vēl nebija divu gadu, kad, taisīdams grimases, viņš ritmā skaldīja trīs pantu dzejoļus, kam saprata labi ja pusi vārdu.



Kultūras Ministrija
vkkf