Dzeja

Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma

***

es valkāju adidas
bet kāds no tintes brāļiem ap savu kaklu
apvelk rupji adītu Ķīnas mūri
un piešķiļ manas ugunsnedrošās acis
par to viņam nakts reidos kā drošības līdzeklis
tiek piemērots miegs

skumjas ir tava problēma
mūsdienu dekorācijas, kurām neviens netic

(paņem kredītu paņem meiteni
atļaujies mīlestību)

vieglas sarunas lai paliek  kā brīvpusdienas
liekēžiem, kas pārtiek no radio maizes
jo mana parole ir sirdsapziņa
šaurs lasītāju loks ap kaklu kā cilpa

 

***

runāšu tev ziedu žargonā
caur dzeloņplūmes krustdūrieniem
pieminēšu lapseņu uzlidojumos
medus un nektāra lādiņos
asinszāles plāksteros
saproti arī mani
dzeja ir karš

 

***

ļauj man palikt sienāžu orķestrī
kur zāle ir stīgas un krītošo ābolu bungas
izdemolēs manu sirdi

varbūt
melno skudru maģija mūs ievilinās dziļi mežā
kur skujkoku adatas aizšūs mūsu degošās mutes
un mēs sazināsimies ar melleņu melnajiem burtiem

zini
katrs akmens ir tikai notrūkusi poga
no zilās mākoņu blūzes

apturi muti ceļā uz vārdiem
turies pie klusuma lauskām

bet varbūt nokrati tirpas un pirkstu saknes
lūdzu, izravē no manas ādas

un nekad nedomā, ka es neesmu mīlējis
līdz atomiem dziļi

 

***

tavs Armani ir tikai vēl viena sīpolu miza
kuru nolobot mums asaro acis
jo nakts maiņās strādājot esmu izsitis savā prātā dažus robus
ar neasajiem zāģu zobiem
mans pagalms ir caura kabata
ejot uzmanies – dažas no bedrēm ir atvērtas rētas
kurās iekrītot tavi saucieni pēc uzmanības
atgādinās oda spārnu vēzienus
skan mūsu – zaudētāju dziesma
un naktīs kad iemiegam pilsēta pagriež savu netīro un saskrāpēto muguru
uz citu krustojumu vai ielu
radio nemelo, radio viegli iemāna
istabas tumšajā stūrī

***

nezinu kas no tevis īsti ir palicis pāri
drēbes es sadedzināju tajā naktī
kad regulēju skumju amplitūdas
un tādā veidā visi parādi kļuva par pelniem
tas gan nenozīmē, ka tagad no skūpstu programmas
esmu pilnībā izsvītrots
paliek vēl iespēja būt
par pāri paliekošu detaļu
no kopdzīves konstrukcijām

(zem acīm polārie loki apliecina manas bezmiega ekspedīcijas turpinās
mēģinot atkarot pa vienam vien katru tavas ādas kvadrātcentimetru)

 

***

esmu sajaucis dienas kā kārtis
elpojis rutīnas sasmakušo gaisu
pazemīgi uzklausījis lietainās nakts spriedumu
samta ādas un skārda palodzes lietā

nepateicība ir mans vienīgais iztikas avots
un vaļā atstātā mute knapi turas eņģēs
vārds ir žilete, bet klusums ir noziegums
kuru lai izvēlos es?

 

***

apgāžas nakts, un izbirst komplimenti
alkatīgās sievietes acīs es esmu viens bez iespējas pārsūdzēt
savu vientulību un tāpēc mana dzīvot griba svārstās
kā spidometra lociņš jo minimālā alga tas ir minimāls risks
sabojāt sirdsapziņu un vispār gribu nonākt tuvāk pie tevis
apgūt tukšos dvēseles laukus tu jau saprati
savas skumjas es izmantoju pats

 

***

zem naktskluba dēļu grīdas
arheoloģiskie izrakumi atklāja manu smago raksturu

tu ieklausījies gājputnu dziesmu tekstos
un zemeslodes karuselis uz mirkli pārstāja
sagrozīt faktus

paziņas kļuva par milzīgiem astoņkājiem
kas ar taustekļiem meklēja
vājuma pazīmes

vēlāk kāds man teica
ka meli un baumas ir kļuvuši par pēdējo barību

norietēja saule
un zem kastaņa smagajām bruņām
nodrebēja pulss

 

***

mēs bijām zvaigžņu zvejnieki
no pumpuru snaiperiem kritušie
kamēr tu šūpoji kājas uz pusmēness radziņa
mēs kā mākoņu aitiņas dzērām
ar pudeles māsām un paziņām
miglas pienu

ar asinīm pierakstījāmies dzejas frontē
kamēr kalēji kala karjeras kāpnēs tērauda grimases
mēs piepildījām aptveres ar kaujas vārdiem

tagad es zinu
rokas nav lāpstas
bet norok dzīvi



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Janis Dabsolis  

    2016. gada 27. decembrī, plkst. 21:09

    Paldies, sprigani labi.

  • basite  

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 19:18

    Dažbrīd tāds dziļums, pat nezināju, ka tāds vari būt! Zini un skumjas nemaz nav tik sliktas, kā kādā dzejolī rakstu - tā ir mana armija, kad nav tālu no kara. Domāju, Tev ir līdzīgi. raksti vēl! Paldies!

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • kristine barbare  

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 12:57

    Man patīk. Jaunā paaudze, turies! brīvi, nesamāksloti, bet arī labi. Un kedas manās sajūtās iederīgi, jo raksturo pašu autoru, viņa identitāti, kas ieslīd arī liriskajā "Es". Kāpēc gan nē? :)

    Par sāpēm var padiskutēt, ir vai nav dzeja, un vai varbūt tas ir tikai stereotips, un katram - tas ir cits. Bet šeit - paldies jaunajam autoram. Nedaudz sapurināja mani, norādot ar saviem darbiem, kvalitāti uz manām nepilnībām, kur un kāpēc biju aizķērusies, parādot, ka nevajag neko sarežģīt, ņemt un vienkārši.. rakstīt! :)

    Un.. Novadnieks, par ko arī prieks! :)

  • a.ogriņš  

    2013. gada 3. jūlijā, plkst. 15:03

    nepatīk zīmolu pieminēšana, un rindiņa "mans pagalms ir caura kabata" jau kaut kur lasīta:) citādi - forši. jāni, tev ir potenciāls. protams, vajadzētu atmest to - mūs neviens nesaprot, mūsu vārdi ir sveši. ja raksta, tad raksta, kā jau te minēja, sev, un, ja atrodas pasauli līdzīgi uztverošie, ok, kāda tev daļa gar pārējiem. tu nekad nebūsi dzejnieks, kura pantiņus rakstīs ziemassvētku kartiņās, un kam tev tas arī būtu vajadzīgs.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2015. gada 2. februārī, plkst. 6:02

    Ivars Ījabs: Mazliet πόλεμος Eiropai (6)

    Stāsts par Grieķijas valsts parāda daļēju dzēšanu ir krietni komplicētāks, nekā varētu likties. Tā nav gluži analoga situācija tai, kad kāds no mums aizietu uz savu banku un palūgtu tai nodzēst savu hipotekāro kredītu.

  • 2016. gada 14. aprīlī, plkst. 6:12

    Dens Dimiņš: Ideāli būtu tulkot tikai vienu autoru

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums" Denu Dimiņu par Džonatana Litela grāmatas "Labvēlīgās" tulkojumu.

  • 2016. gada 5. oktobrī, plkst. 6:42

    Zane Timoņina: Amerikas pabērni

    Debitante Saša Leina ir lieliska. Viņas sejas pantiem, līdzīgi kā mūsu Elīnai Vaskai, piemīt īpatnējs naturālisms, ko vēl nav nokāvusi aktiermākslas tehnika.

  • 2016. gada 14. novembrī, plkst. 6:38

    Pauls Bankovskis: Pasaule pirms un pēc (1)

    Pretēji iepriekš izteiktajām piesardzīgajām prognozēm un minējumiem Hilarija Klintone nav savākusi balsu vairākumu un atkal ir pienācis brīdis, pēc kura pasaule vairs nekad nebūs tāda pati kā agrāk.

  • 2015. gada 10. septembrī, plkst. 6:09

    Mindaugs Nastaravičs: Kustība uz vietas

    kad man bija kādi piecpadsmit gadi, gulējām ar tēvu pie ugunskura, dega tad mūsu abu acis un tēvs pateica, ka viss, ka viņa dzīve ir beigusies, tad es aizvēru acis

  • 2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Vilis Kasims: Lielbritānijas lietoto grāmatu veikalu apmeklētāju tipoloģija (6)

    Manuprāt, lielākā daļa kolekcionāru nemaz nemāk lasīt. Viņiem vienkārši patīk skatīties uz skaistiem plauktiem, vēlams, saskaņotās krāsās.

  • 2017. gada 13. aprīlī, plkst. 4:48

    Jeļena Solovjova: Tas baltais plastmasas krēsls

    Viengabala krēsla nosaukums – monoblock – skaidro tā uzbūvi un izgatavošanas specifiku: tas ir monolīts plastmasas apjoms, kas tiek ražots ar formēšanas tehnoloģiju, iesmidzinot materiālu veidnē.

  • 2016. gada 4. martā, plkst. 5:31

    Jans Villems van den Boss: Kas cilvēku padara par cilvēku? (3)

    Režisors Jans Villems van den Boss atkal strādā Latvijā un šoreiz iestudē izrādi "Pinokio" Latvijas Leļļu teātrī. Mēs tikāmies ar Janu, lai parunātu par to, ko nozīmē kļūt par cilvēku un kā to var iemācīties.