Sarunas, Ar bērniem

Andris Vecumnieks: Mūzika ir valoda, kas jāsaprot

Andris Vecumnieks ir Latvijas Simfoniskā orķestra diriģents, kā arī bērnu un jauniešu mūzikas pedagogs. Vecumnieks jau daudzus gadus veido īpašu orķestra koncertprogrammu bērniem, kas ir paredzēta apmeklējumam kopā ar ģimeni. Visu šo sezonu notikušas dažādas bērnu koncertprogrammas, kas tūlīt noslēgsies ar baleta uzvedumu bērniem "80 minūtēs apkārt zemeslodei" 12. un 13. aprīlī. Jau šobrīd noris sagatavošanās darbs pie nākamā gada programmas. Intervijā Vecumnieks stāsta par to, ko bērnam un arī pieaugušajam var sniegt akadēmiskās mūzikas koncerts un kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Intervē Dace Jaunupe-Bargā; Video – Ģirts Raģelis.



 

Kā radās šāda ideja – simfoniskā orķestra koncerti bērniem?

Bērnu koncertu ideja nav nekas jauns. Tā nopietni to jau pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu mijā Amerikā aizsāka Leonards Bernsteins kā veselu valsts muzikālās izglītības politiku. Pēc tam to Krievijā  turpināja komponists Dmitrijs Kovaļevskis, kurš orientējās uz bērnu muzikālo audzināšanu. Bernsteina modelis, kurā viņš pats stāsta, diriģē un iepazīstina bērnus ar mūziku, izrādījās visdzīvotspējīgākais līdz pat šim laikam. Šajā gadījumā klausītāji ir aktīvi intelektuālās informācijas uztvērēji, un šie koncerti ir tādi, kas sagatavo nākamos akadēmiskās mūzikas klausītājus. Turklāt Leonarda Bernsteina programmas noteikti nav no tām vienkāršākajām. Tas tikai liecina par to, cik augstu uzstādījumu savā laikā ir izvirzījis šis diriģents un komponists un ar cik lielu nopietnības sajūtu šādi tiek veidota kulturālu cilvēku sabiedrība, kas ir gatava ne tikai uztvert un patērēt mūziku, bet ir arī spējīga izprast, ko viņi patērē un kāpēc.

Akadēmiskā mūzika nereti bērniem šķiet garlaicīga. Kas, Jūsuprāt, ir iemesls, kāpēc vecākiem vajadzētu bērnus mudināt to iepazīt?

Mākslas, kultūras un mūzikas vērtības ir tās, kas, manuprāt, ir prioritāras cilvēka personības veidošanas procesā. Galvenais ir jautājums – vai šī personības veidošana ir cilvēka eksistences mērķis un uzdevums? Ja ir, tad nerodas jautājums, kāpēc tas viss ir vajadzīgs. Ja personības veidošana nav prioritāte, tad, protams, nevajag ne mākslu, ne kultūru – tas ir ceļš uz sabiedrības atkulturalizēšanos ar visām ar to saistītajām sekām.

Mūzika ir viena no valodām, kas ir jāizprot, lai mūsdienu plašajā komunikāciju pasaulē cilvēks justos komfortabli – lai viņam būtu komunikācijas iespējas ar visu pasauli. Akadēmiskās mūzikas tradīcijas pastāv visā pasaulē, lai gan citur pieprasījums pēc akadēmiskās mūzikas ir nesalīdzināmi lielāks un nopietnāks, kā arī nesalīdzināmi saturīgāks, nekā mums Latvijā gribētos. Man pat šķiet, ka pie mums ir parāk maz akadēmisko koncertu. Manuprāt, šī akadēmiskā mūzikas un vispār mākslas uztvere ir elementāra, organiska cilvēka eksistences sastāvdaļa. Tā kā vitamīns, kā fiziskās nepieciešamības realizācija.

Cik liela nozīme ir muzikālajai dzirdei akadēmiskās mūzikas klausījumā?

Ja ir muzikālā dzirde un kaut kāda muzikālā sagatavotība, tad informācijas izpratne ir nesalīdzināmi dziļāka, nopietnāka un, varētu pat teikt, profesionālāka. Tur vairs nav domāšana kategorijās "patika", "nepatika" vai "labi", "slikti", bet klāt ir arī analītiskai moments. Tomēr tas galīgi nenozīmē, ka muzikālai sagatavotībai ir obligāti jābūt. Mūsu priekšrocība ir tā, ka bērnu mūzikas skolas, kas Latvijā ir vairāk nekā simts, sagatavo šo informatīvi piepildīto klausītāju neatkarīgi no tā, vai audzēknis tālāk virzīs savas gaitas kā mūziķis, vai nē. Rietumos bērnu mūzikas skolu sistēmu tīkls nav tik ļoti izvērsts kā pie mums. Tas ir ceļš uz lielu inteliģences procentu Latvijas sabiedrībā. Tālāk diferencējas tie audzēkņi, kuri vēlas profesionāli nodarboties ar mūziku, un tas ir nežēlīgs darbs, kas citur sākas stipri vēlāk nekā pie mums, bet otra daļa ir tā saucamais vidējais inteliģences slānis, kuriem nepieciešamība pēc akadēmiskās mūzikas ir nevis caur bērnu mūzikas skolu, bet caur elementāru dzīves nepieciešamību. Mums vajag izmantot šo iespēju sākt runāt ar sagatavotu klausītāju, bet tajā pašā laikā arī muzikāli nesagatavots klausītājs atradīs to, ko viņš vēlēsies, jo es vēlreiz atkārtoju – mūzikas valoda ir jāsaprot, un to var saprast, ja ar šo valodu sāk ikdienā nodarboties; ikdienā to uzsūkt un uztvert.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 8. martā, plkst. 7:41

    Krista Burāne: Dusmīgo tantīšu ēnā (10)

    Dusmīgā tantīte dzīvo kultūras iestāžu kasēs, izstāžu zāļu kaktos, garderobēs un administrācijās. Dusmīgās tantītes skatiena uzdevums ir nogalināt katru mazo mežoni un viņu pavadošās personas, kuri pārkāpuši mākslas tempļa slieksni, nezinot, kā pareizi uzvesties.

  • 2016. gada 7. novembrī, plkst. 5:39

    Satori diskusija: Kultūras mediju nākotne Latvijā

    Kāda ir kultūras mediju loma kultūrā? Kādas funkcijas tie pilda? Kāpēc sabiedrībai ir nepieciešami kvalitatīvi un mūsdienīgi kultūras mediji? Kādi izaicinājumi, riski un iespējas sagaida Latvijas kultūras medijus nākotnē?

  • 2013. gada 28. janvārī, plkst. 7:47

    Pauls Bankovskis: Fronte tēvu pagalmā (5)

    Ārstu kabinetos allaž pie sienām saliek lācīšus vai vēl kaut ko – teiksim, piekarina lielu izbāztu un nedaudz netīru banānu ar seju. Lai nomierinātu bērnus un pieaugušus vīriešus. Zināms, vīrieši nepacieš asinis, vīrieši mēdz ģībt.

  • 2015. gada 8. oktobrī, plkst. 6:10

    Māris Zanders: Spēle vienos vārtos (1)

    Parlamentārā opozīcija nereti vaid, ka tai neesot tāda informācijas apjoma par "reālo situāciju", kāds esot koalīcijai. Atvainojos, bet tā ir muldēšana.

  • 2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 5:49

    Vilis Lācītis: Rozīte (3)

    Īstam darbarūķim brīvdienām ir divi varianti. Pirmais ir tad, kad darba nav. Otrs variants gadās tad, kad sēdi objektā, uz sitiena padarāmais viss izdarīts un tu tupa gaidi, kad atvedīs materiālus.

  • 2016. gada 29. oktobrī, plkst. 11:44

    Satori tests: Vai jūs esat normāls?

    Nav noslēpums, ka normālam cilvēkam vajadzīga spiedīgu apstākļu sakritība vai īpaša drosme, lai viņš dotos pie psihiatra lūgt izziņu par savu pieskaitāmību.

  • 2015. gada 27. oktobrī, plkst. 8:41

    "Drakoni debesīs": Inga Žolude

    Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi "Drakoni debesīs" 2015. gada 24. jūlijā Jaunajā Rīgas teātrī. Inga Žolude lasa savu jaunāko stāstu "Jocīgais dārznieks".



Kultūras Ministrija
vkkf