Sarunas, Ar bērniem

Andris Vecumnieks: Mūzika ir valoda, kas jāsaprot

Andris Vecumnieks ir Latvijas Simfoniskā orķestra diriģents, kā arī bērnu un jauniešu mūzikas pedagogs. Vecumnieks jau daudzus gadus veido īpašu orķestra koncertprogrammu bērniem, kas ir paredzēta apmeklējumam kopā ar ģimeni. Visu šo sezonu notikušas dažādas bērnu koncertprogrammas, kas tūlīt noslēgsies ar baleta uzvedumu bērniem "80 minūtēs apkārt zemeslodei" 12. un 13. aprīlī. Jau šobrīd noris sagatavošanās darbs pie nākamā gada programmas. Intervijā Vecumnieks stāsta par to, ko bērnam un arī pieaugušajam var sniegt akadēmiskās mūzikas koncerts un kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Intervē Dace Jaunupe-Bargā; Video – Ģirts Raģelis.



 

Kā radās šāda ideja – simfoniskā orķestra koncerti bērniem?

Bērnu koncertu ideja nav nekas jauns. Tā nopietni to jau pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu mijā Amerikā aizsāka Leonards Bernsteins kā veselu valsts muzikālās izglītības politiku. Pēc tam to Krievijā  turpināja komponists Dmitrijs Kovaļevskis, kurš orientējās uz bērnu muzikālo audzināšanu. Bernsteina modelis, kurā viņš pats stāsta, diriģē un iepazīstina bērnus ar mūziku, izrādījās visdzīvotspējīgākais līdz pat šim laikam. Šajā gadījumā klausītāji ir aktīvi intelektuālās informācijas uztvērēji, un šie koncerti ir tādi, kas sagatavo nākamos akadēmiskās mūzikas klausītājus. Turklāt Leonarda Bernsteina programmas noteikti nav no tām vienkāršākajām. Tas tikai liecina par to, cik augstu uzstādījumu savā laikā ir izvirzījis šis diriģents un komponists un ar cik lielu nopietnības sajūtu šādi tiek veidota kulturālu cilvēku sabiedrība, kas ir gatava ne tikai uztvert un patērēt mūziku, bet ir arī spējīga izprast, ko viņi patērē un kāpēc.

Akadēmiskā mūzika nereti bērniem šķiet garlaicīga. Kas, Jūsuprāt, ir iemesls, kāpēc vecākiem vajadzētu bērnus mudināt to iepazīt?

Mākslas, kultūras un mūzikas vērtības ir tās, kas, manuprāt, ir prioritāras cilvēka personības veidošanas procesā. Galvenais ir jautājums – vai šī personības veidošana ir cilvēka eksistences mērķis un uzdevums? Ja ir, tad nerodas jautājums, kāpēc tas viss ir vajadzīgs. Ja personības veidošana nav prioritāte, tad, protams, nevajag ne mākslu, ne kultūru – tas ir ceļš uz sabiedrības atkulturalizēšanos ar visām ar to saistītajām sekām.

Mūzika ir viena no valodām, kas ir jāizprot, lai mūsdienu plašajā komunikāciju pasaulē cilvēks justos komfortabli – lai viņam būtu komunikācijas iespējas ar visu pasauli. Akadēmiskās mūzikas tradīcijas pastāv visā pasaulē, lai gan citur pieprasījums pēc akadēmiskās mūzikas ir nesalīdzināmi lielāks un nopietnāks, kā arī nesalīdzināmi saturīgāks, nekā mums Latvijā gribētos. Man pat šķiet, ka pie mums ir parāk maz akadēmisko koncertu. Manuprāt, šī akadēmiskā mūzikas un vispār mākslas uztvere ir elementāra, organiska cilvēka eksistences sastāvdaļa. Tā kā vitamīns, kā fiziskās nepieciešamības realizācija.

Cik liela nozīme ir muzikālajai dzirdei akadēmiskās mūzikas klausījumā?

Ja ir muzikālā dzirde un kaut kāda muzikālā sagatavotība, tad informācijas izpratne ir nesalīdzināmi dziļāka, nopietnāka un, varētu pat teikt, profesionālāka. Tur vairs nav domāšana kategorijās "patika", "nepatika" vai "labi", "slikti", bet klāt ir arī analītiskai moments. Tomēr tas galīgi nenozīmē, ka muzikālai sagatavotībai ir obligāti jābūt. Mūsu priekšrocība ir tā, ka bērnu mūzikas skolas, kas Latvijā ir vairāk nekā simts, sagatavo šo informatīvi piepildīto klausītāju neatkarīgi no tā, vai audzēknis tālāk virzīs savas gaitas kā mūziķis, vai nē. Rietumos bērnu mūzikas skolu sistēmu tīkls nav tik ļoti izvērsts kā pie mums. Tas ir ceļš uz lielu inteliģences procentu Latvijas sabiedrībā. Tālāk diferencējas tie audzēkņi, kuri vēlas profesionāli nodarboties ar mūziku, un tas ir nežēlīgs darbs, kas citur sākas stipri vēlāk nekā pie mums, bet otra daļa ir tā saucamais vidējais inteliģences slānis, kuriem nepieciešamība pēc akadēmiskās mūzikas ir nevis caur bērnu mūzikas skolu, bet caur elementāru dzīves nepieciešamību. Mums vajag izmantot šo iespēju sākt runāt ar sagatavotu klausītāju, bet tajā pašā laikā arī muzikāli nesagatavots klausītājs atradīs to, ko viņš vēlēsies, jo es vēlreiz atkārtoju – mūzikas valoda ir jāsaprot, un to var saprast, ja ar šo valodu sāk ikdienā nodarboties; ikdienā to uzsūkt un uztvert.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2014. gada 10. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Nu tad – par stabilitāti (3)

    Raugoties objektīvi, Latvija, svinot 25 gadadienu "Baltijas ceļam", iekšpolitikā ir sasniegusi zināmu stabilitāti, un jauno vēlēšanu rezultāti mums nekādu pastaro tiesu nenesīs.

  • 2014. gada 13. janvārī, plkst. 7:01

    Andris Vilks: Tā ir nācijas īpatnība

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas nepieciešamība tika aktualizēta jau 1928. gadā, projekts pasūtīts Gunāram Birkertam 1989. gadā, celtniecība sākta 2008. gadā, bet pabeigta 2013. gada 20. decembrī.

  • 2016. gada 1. novembrī, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Gravitācijas arhitekti

    Par NSRD spēju izraisīt nebijušas sajūtas pārliecinājos 80. gadu nogalē, kad jau Latvijā kooperatīvu formā bija sākusies privātā uzņēmējdarbība, bet vēl arvien cieši jūtama bija padomiski valstiskā kārtība.

  • 2015. gada 11. augustā, plkst. 6:08

    Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš: Pārmaiņas notiek (11)

    Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvijas sabiedrība dažu gadu laikā bija spiesta pieņemt jaunu realitāti, kurā seksualitāte un bauda kļūst par publisku apspriešanas objektu, masu kultūras tēmu un arī preci.

  • 2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  • 2013. gada 31. jūlijā, plkst. 7:07

    Laura Feldberga: Čuguna sajūta

    Mākslinieki, kas savus darbus veido čugunā un paši piedalās skulptūru liešanā, runā par šo procesu kā par rituālam līdzīgu darbību, kas prasa zināšanas, pacietību, precizitāti, fizisku un garīgu izturību.

  • 2013. gada 25. februārī, plkst. 8:02

    Artūrs Logins: Reliģija – izvēles priekšmets? (11)

    Tas, ko bērns dzird un redz, formē to, kam viņš ticēs. Bet saukt to par reliģiskās brīvības pārkāpumu, manuprāt, ir nevietā. Līdzīgi nevar runāt par manu pārvietošanās brīvības ierobežošanu gadījumā, ja man nav ne santīma, lai jebkur ceļotu.



Kultūras Ministrija
vkkf