Nils Sakss: Senie grieķi satricina moderno pasauli (21)

2006. gada 12. janvārī, plkst. 23:22

Rubrika: Redzējumi

Vēsturnieku un kultūras pētnieku aprindās ir izcēlies pamatīgs apjukums. Speciālisti runā par „šokējošāko atklājumu pasaules kultūras vēsturē” un „mūsdienu pasaules uzskatu sabrukumu”. Teju vai katrā lielākajā ASV universitātē tiek organizētas īpašas komitejas, kuru uzdevums ir iepazīties ar šī „atklājuma” detaļām un izstrādāt rīcības plānu tā nodošanai atklātībā. Jāatzīst, ka piesardzībai šoreiz ir pamats - sekas, kādas ir sagaidāmas pēc pētījuma rezultātu atklāšanas plašākai sabiedrībai, var būt neparedzamas.

Kas tad ir šis pētījums, par kuru šobrīd runā vai visi ASV vadošie vēsturnieki un kultūras pētnieki? Kas ir šī pētījuma autors, kura pāris lappušu garā publikācija pāris stundu laikā izraisīja zemestrīcei līdzīgu efektu aizokeāna akadēmiskajās aprindās un draud apgriezt ar kājām gaisā mūsu līdzšinējo vēstures skatījumu? Mēģināsim rast atbildes uz šo jautājumu, pirms tas neizbēgami nokļūs visu avīžu pirmajās lappusēs, izsaucot vētrainu un pretrunīgu sabiedrības reakciju.

Kā ikkatru mēnesi, arī šī gada janvārī ASV Vēstures un kultūras pētnieku asociācija laida klajā kārtējo žurnāla „The History and Heritage Journal” („Vēstures un vēstures mantojumu žurnāls”) numuru. Šajā žurnālā, kurš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem vēstures un kultūras zinātnei veltītajiem izdevumiem, tika ietverta publikācija ar nosaukumu „The Effect of Greek Love on the Ancient and Contemporary Civilizations” („Grieķu mīlestības ietekme uz antīkajām un mūsdienu civilizācijām”) Raksta autors - kāds līdz šim vēsturnieku aprindās nepazīstams speciālists, Missūrī štata universitātes antīkās vēstures un kultūras pētījumu centra vadītājs prof. T. J. Senets (Thomas J. Sennett). Dažas stundas pēc šī žurnāla iznākšanas, profesora T. J. Seneta vārds bija uz katra nozares profesionāļa lūpām.

Kas tad bija tik ārkārtējs šajā publikācijā, ka tā spēja sašūpot fundamentālās vēstures un kultūras zinātnes pamatus? „Balstoties uz gandrīz deviņu gadu garumā veikto zinātnisko pētījumu rezultātiem, kuros mēs meklējām atbildi un izskaidrojumu antīkās Grieķijas civilizācijas zinātnes un kultūras fenomenam,” raksta prof. Senets savā publikācijā, „mūsu pētījuma centra zinātnieku komanda ir nonākusi pie secinājuma, ka šādas, pasaules vēsturē nepārspētas kultūras un zinātnes sistēmas izveidošanās ir bijusi iespējama, pateicoties vairākiem faktoriem, no kuriem būtiskākais - īpašā Grieķu mīlestības prakse jeb seksuālās attiecības grieķu vīriešu starpā. It īpaši nozīmīgu ieguldījumu izcilu personību izaugsmē ir sniegusi šīs prakses izplatība ģimnāziju audzēkņu starpā, kā arī t.s. pirmspubertātes dzimumapmācība un mīlestības izkopšanas māksla, kuras apzīmēšanai grieķi lietoja vārdu „paiderastia”. Mūsu veiktajos pētījamos ir izkristalizējusies neapstrīdama saikne starp šo attiecību modeli un antīkās Grieķijas civilizācijas sasniegumiem, kuri veido arī mūsdienu modernās civilizācijas pamatus.”

Nav grūti iedomāties, kāda bija zinātnieku reakcija pēc iepazīšanās ar šo publikāciju. Jau nākamajā dienā Missūrī štata universitāte bija spiesta rīkot ārkārtas preses konferenci, lai sniegtu atbildes uz neskaitāmajiem vēsturnieku un kultūras pētnieku jautājumiem. Daudzi no viņiem nebaidījās paust savu sašutumu skaļi. Tomēr pats skandāla vaininieks, prof. Senets izturējās mierīgi un nosvērti. Uz preses konferenci zinātnieks ieradās tērpies labi piegulošā, baltā linu uzvalkā ar neuzkrītošas krāsas kaklasaiti un apģērbam pieskaņotām mokasīna stila kurpēm kājās.

„Mani dārgie kolēģi, zinātnes un tātad patiesības kalpi,” savā uzrunā preses konferences dalībniekus uzrunāja prof. T. J. Senets, „šobrīd es varu ar vēl lielāku pārliecību kā jebkad apgalvot, ka tieši seno grieķu mīlestībai mēs varam pateikties par antīko literatūru, tēlniecību, filozofiju un civilizāciju kopumā. Ja Aristotelis, būdams jaunietis, nebūtu guvis apmācību mīlestības un jūtu mākslā no citiem vīriešiem, tad šobrīd mēs diez vai runātu par antīko zinātni. Ja nebūtu bijusi šī grieķu mīlestības sistēma, tad diez vai mēs vispār šobrīd šeit sarunātos, jo mums nebūtu nedz tādas kultūras, nedz civilizācijas, kāda tā ir šobrīd. Mūsu augsti attīstītā civilizācija izauga no antīkās pasaules pamatiem. Bet antīkā pasaule uzplauka pateicoties tieši grieķu mīlestībai, jeb, nekautrēsimies šī vārda, homoseksuālismam. To pašu es varu teikt par Sokratu, Platonu, Demiurgu. Nosauciet ikvienu antīkās pasaules ģēniju, un es jums ar pārliecību pateikšu svarīgāko faktoru šī ģēnija izaugsmē - līdz mākslas līmenim izkoptā vīriešu savstarpējā mīlestība, kuras klātesamību un iedvesmu mēs varam sajust ikkatrā antīkās kultūras sfērā.”

Kā jau bija gaidāms, lielākā daļa klātesošo zinātnieku šo paziņojumu uztvēra ar vētrainiem protestiem. Drošības nolūkos preses konferencei atvēlētais laiks tika saīsināts un prof. Senets vērsās pie neapmierinātajiem klausītājiem vēl tikai vienu reizi, lai atgādinātu, ka „šie nav fantastiski minējumi, bet gan zinātniski pierādīti secinājumi, izdarīti balstoties ilggadējā pētnieciskā darbā iegūtos rezultātos. ” Konferenci profesors noslēdza ar vārdiem „Aicinu jūs atcerēties, ka mēs esam zinātnieki, un mēs nedrīkstam izvēlēties to, kas mums šķiet pieņemamāks. Mūsu pienākums ir izvēlēties to, kas ir patiesāks! Kāds mūsu kolēģis reiz atklāja, ka zeme ir apaļa, un daudziem tas šķita nepieņemami. Tomēr tā bija patiesība, tādēļ sabiedrībai nācās šo faktu pieņemt. Šobrīt mēs esam atklājuši, ka antīkā civilizācija un, līdz ar to arī mūsdienu pasaule, ir izveidojusies un uzplaukusi pateicoties homoseksuālismam. Daudziem tas šķiet nepieņemami, tomēr tas nemaina šī fakta patiesumu.”

Pēc konferences kāds no „Missūrī grieķu mīlestības” projekta vadošajiem darbiniekiem precizēja, ka „pētījuma ietvaros tika veikta daudzu tūkstošu antīkās pasaules literāro un mākslas darbu datorizēta analīze. Pašreiz darbs tiek turpināts pie senās Romas civilizācijas pētījumiem. Tāpat arī notiek eksperimentāli pētījumi ar brīvprātīgo studentu grupu. Jau šobrīd varam teikt, ka eksperimentā iesaistīto dalībnieku akadēmiskie un radošie sasniegumi daudzkārt pārsniedz tradicionālā apmācību modeļa studentus.”

Lieki piebilst, ka sabiedrības reakcija solās būt asa. Kādai radikālai kristiešu organizācijai tuvu stāvoša persona apgalvoja - ja apstiprināsies runas par grieķu homoseksualitāti, sabiedrība darīs visu, lai apturētu šo ļaunuma propogandu. „Mēs stāsimies pret šādas melīgas informācijas izplatīšanu masu medijos, un visiem līdzekļiem pasargāsim no tās savus bērnus.” Jautāts par rīcības stratēģiju gadījumā, ja šie fakti tiks zinātniski apstiprināti, kristiešu organizācijas loceklis solījās cīnīties par antīkās kultūras svītrošanu no mācību grāmatām. „Mēs esam gatavi izsvītrot kaut vai Platonu, ja tas palīdzēs nosargāt mūsu bērnu tikumību un sabiedrības morāli. Tomēr cerēsim un lūgsim, lai Dievs izravē šos perversiju sludinātājus līdz ar sakni, pirms mums ir nepieciešams pieņemt radikālākus līdzekļus mūsu sabiedrības un kultūras pamatvērtību nosargāšanai.”

Arī Latvijā vēstures un kultūras speciālistus ir satraukušas ziņas par sensacionālajiem ASV kolēģu atklājumiem. „Mēs esam kaut ko par to dzirdējuši,” atzina kāds augsta līmeņa akadēmiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, „protams, ka dzirdētais mūs pamatīgi pārsteidza. Tomēr šobrīd vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājums, jo mums vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar šī pētījuma materiāliem. Bet, ja man būtu jāizdara minējumi par šī atklājuma ietekmi uz Latvijas sabiedrību, baidos, ka ir pamats satraukumam.”

Cerēsim, ka Latvijas sabiedrība pamatu satraukumam tomēr neradīs, un sekosim līdzi notikumu attīstībai!

* Prof. T. J. Senets šobrīd dzīvo savā privātmājā ASV, Missūrī štatā kopā ar sievu Barbaru, diviem dēliem un suni Rodžeru. Viņš turpina darbu pie antīkās kultūras pētījumiem un drīzumā gatavojas publicēt savu populārzinātnisko stāstu krājumu.