Imants Vītols: Rebelim būt (103)

2006. gada 11. janvārī, plkst. 22:30

Rubrika: ¼ Literatūra
(eseja)

es ceļos savā miteklī sauktajā par dzīvokli - gulējis miegā maz bet izgulējies - manas acis acprāgzt vaļā moduma celtas, un ķermenis tām seko līdzi sparīgs

pelēkas sienas rotā neizteiksmīgas savoka tipa tapetes ar vairāk kā diudesnt gadu senas pagātnes zīmēm bružājiena skatā - bļe laža - tikai nejūtu to - to lai buržuji jūt kuru labsajūtas un čehu garnitūras vādā darbaļaudis līdzīgi man ir spiesti mitināties ūķos pažobelēs ar bružu uz savoka tapetēm

es ēdu sparīgs un maz - švaka kafija papildina maizi bez margarīna (nahuj man to - garša nau svarīga - visu izšķir kas cic) un cukurs - dievišķais cukurs iekomplektējas šķidrumā brūnganajā padaudz kamdēļ viss garšo saldi enerģētiski un ogļhidrātīgi

man šodien brīvs - vakar arī bija - skaitos slims - ārsc deva zīmi - nau grūti tādu dabūt jo veselības stāvoklis javien nēesi sporcmens nevienam nau ķipa iģeaļņix

- man maxā - esu slims (vai SLĪMS kā rakstīja Brālītis mammai) un varu darīt ko gribu - značit dragoju - huļi jūs gribat no manis ko vairāk? -manas ambiškas nau jūsu un motivācija cita - esu visādi pacilāc bet pret pasaules kārtību nīgrs kā jau proletu izcelsmes rebelim nākas un patiesībā dziļā pohujā KAS / KUR / KAM un KĀPĒC - es dzīvoju savu dzīvi nevis ekrānā noskatītu jeb mammas pieprasītu - značit varu drīkstu un kā pienākumu izjūtu dragot

Esmu paēdis (trīs šķēles graudu drumslām piebārstītas skatā pelēkas maizes) padzēris (kā jau minēc saldu dziru kas būtībā tikai nomināli i kafijz) un sāku kurināt tabaku rūpnieciski satītu (pēc skaita 3. - pirmo pamodienā / otro ēdot) kā arī štukot apsvērt un iečekoju infu kāda nu ienākusies mob/tālr ekrānā ja pamanipulē ar taustiem

- nekas sevišķs nau - pasaulē nenotiek - parasta ceturtdiena - vasara pulkstenis četri pēem

- bļe huļi sadarīt ja nau ko darīt šaubu nau - roka kabatas saturā rod un izmakšķerē velna miltus ceturdaļGā sauktus par jōmu / balto vai atkarībā no tā vai esat Latlit tradīcijās bāzēts cilvēks vai sertificēc ķīmiķis varat to saukt arī par PULVERĪTI vai amfetamīnu

-nē - nau man inkrustētas trubiņas ar dimantiem caur kuru to iesūkt nāsīs - arī parasta salmiņa nau un netaisos arī rullēt kādunebūt naudaszīmi lai iemočītu to savā asinsritē - man ir bajāns pa desmit sātaniem autōostas aptiekā pirkc un značit mocīšu trubā pa tiešo - bajāns svežox jo to ar ko iešāvu vakar nokurināju krāsnī līdzar drazu

- ūdens vārīc saglabājies vēl no kafijtaisīšanas - značit ieleju to krūzē - aparāta iepakojums atplēšas žigls and aparāc prasmīgu manipulāciju vadīc uzpildās gandrīz pac

ŠSŠSŠS - sīkdami grab ūdens strūkliņa no adatas pildoties maisā gar polietilēna sienu - tā - ir iepildīc un es ņemos šķīdināt žurku zāles manipulēdams ar pirkstiem gar maisiņa ārpusi līdz pēdējais kunkulis izplēn blāvajā ūdens lāsumā - pikšķitis vates noder šķidruma iepildīšanai bek tu ze rūts - tobiš atpakaļ aparātā un kaukur sameklējas netīra maika ko notīt ap roku

ilgi meklēju vēnu - kontrōli nesanāk nekādi paņemt un jāvelk akal adata ārā - jau ceturtais dūriens un elkoņa locītava sačakarēta tobiš iešaut nevar - it kā redzi un jūti ka trāpīc bet velkot atpakaļ uzvelk burbuli - bļe nahui - huļi!? - kas tās par zaparām? - prātā nāk nevēlīgā aptieķnieces seja (itkā es ķipa viņai taisītos somiņu tūliņ izraut) un gribas to suku nošaut - sajūta ka specom viņa mani čakarē caur to asiņaino burbuli (šķidrums jau ieguvis sarkanīgu nokrāsu kāda rodas izskalojot guašu krāsā samērcētu otu ūdenstraukā) līdz atskārstu ka moš vnk brāķis kas nebūtu brīnums jo insulīnenes jau arī domātas ķip šaušanai muskulī

- pohuj - atrodu trubu virspusē un šauju uz izjūtu bez kontrōles - bik dedzina bet fufļax neronas - lēni iemočiju bez vēja - izvelku adatu un nosvīdis nopūšos - sāk pērt prihods

Tugudugudamdabadam - jesss - viss padarīc un novācu atribūtus nastrojam augot un sajūtot to mīļo viegli drudžaino jōma aijājienu pakrūtē da arī pakausī biku ietirpst - značit laps

- tā - ko lai sadara ja nauko darīt šaubu nau ka jāmočī uz tuvīno veici pēc kādas nebūt no brāgas modifikācijām ko arī daru un drīzvien esu atpakaļ sapircis pāris mazos un vienu lielo batlu da visādu vēl sīkā paveida šitu - ķip cigas žvačkas un kaukādas končas (bļe nahui tās?)

- sēžu pie sava trešā stāva loga un vēroju ielas perimetru malkojot viegli alkohōlisko šķīdumu kura iegūšanas receptūra man ir noslēpums bet ir nojausma ka tam visam ir visnotaļ maz sakara ar kaku kastē redzamajām un piesauktajām TRADĪCIJĀM da arī cikturtiem GADIEM MEISTARĪBAS

- kūp viena ciga pēc otras un brāga biku nosēdina vilni līdz aiziet pirmais mīziens un skatiens līdz smadzenēm nogādā infu par to ka tuvojas plkst 7 vakarā

- pēc iestrādātas shēmas daudz neprātoju bet līdzīgi kaukur piesauktajam rīcības cilvēkam veicu darbību kuras mērķis ir pārvietot mani tuvāk punktam B - tobiš dodos uz vecpilsētu - kājas žiglas manas nes mani kā kuģi pa jūru vai tanku otrajā pasaules karā cauri cilvēkiem ielām pāri pa trotuāru un drīzi jo drīzi pazoles pieskaras bruģim blakus Armijas Ekonōmiskajam Veikalam vai kā viņu nu tur tagad sauc

Skatiens klīst apkārt meklēdams kādu pazīstamu seju - vienmēr parasti kāda gadās un ja negadās tad kā šoreiz biku var pastāvēt blakus ieejai sūcot dūmus no tabakas drumstalām vērojot ļaudis kuri sajaukušies slāņu slāņiem brien garām / apstājas / mīņājas dažādi apliecinot savu sociālo piederību cits biezi piestūķētu iepirkumu maisu cic tikko zagtu lētas vodkas pudeli pārķiharijot citur bet patiesībā man ir pohuj - ķipa tākā biku garlaikojos

- pazīstama seja uzrodas paziņas / biedra / drauga (HVZ kurā no jēdzieniem viņu tilpināt - tas nau tas kas mani satrauktu) Moralesa paskatā ar kuru tiek rasta kopīga valoda runājot tās pašas parastās frāzes - KO TU? / KĀC PLANČIX? / GAIDI KĀDU? atveidā un abi zinām ka runājam par dragiem kamdēļ apmēram 340 sekunžu laikā esam vienojušies par metienu apļiem - iemetu rahu viņa saujā pavērtajā un sarunājam strelku vienā no vecpilsētas bērnu bāriem pēc kaukādas stundas bet reāli saprotams ka vēlāk jo kaut arī strelka ar dīleri sasista ap to laiku - visiem zināms ka dīleri (jo sevišķi kā parasti mēdz būt ja paši močī) ir nekonkrēta tauta ar sačakarētu laika izjūtu pārspīlētu pašapziņu un konkrētība ja nav novērojams naudas trūkums ir poverī - tātad karoč ja kas tad sazvons - šķiramies smaidīgi un abi 2 jōmaini

Bērnu bāri ir tāda štelle kas itkā atrodas pietiekami prestižā vietā lai varētu prasīt augstu ceņņiku par poilu bet tie konkurē ar citiem iestādījumiem ar konkurētspējīgiem dziras izcenojumiem kamdēļ parasti pa turieni tusē tīneidži da arī visāda citāda paveida frīki kuru materiālais stāvoklis neatļauj apmeklēt buržuāzijas ambīcijām atbilstošas cenas uzturošu gaģušņiku telpas bet ir vēlme baudīt nakcdzīvi da arī vnk dzert centralizētā rajōnā - tomēr jāsaka ka tīnages ir pārsvarā jo tiem jau arī visbūtiskāk ir nepieciešams apgūt socializēšanos nepatērējot milzumu rahas

- tā nu pēc minūtēm pārdesmit (moš mazāk) sēžu krēslā vienā no minētajiem iestādījumiem un lēni dzeru kaukādu tur brāgu (kuras darītājiem arī noteikti ir TRADĪCIJU un visāda tamlīdzīga paveida šita ambīciju pārpilnība) - blakus tusē kaukādas ģevkas no kurām dažas mani ķip zin un kauko uzsākam muldēt

-es vairāk klausos un smaidu savu slimo jōma smaidu platiem zobiem un man ir dziļš pohujs ko jamas tur dveš - pēc stilistikas noprotams ka viena no bābām ir kaukādas buržuiveida izcelsmes ar milzīgu ambišku uz megačixas statusu par ko man reāli nāk ņirga - bet neizrādu un izliekos vāji bet ieintersēc - ģevka man ir nezināma da i tāpēc vēl labāk ar viņu komunicēt - apakšā nevelkas kaukāc pagātnes fōns un laix rit ātri

- pagājusi stunda un vēl bet sazvons nenotiek un iestājas ja ne stress tad biku zajobs bet Moralesam nezvanu - tobiš nau jēgas - pac gudrs

- aiz gara laika sāku ķircināt bābu ar lielo ambīciju - jamā ir tāda ķip ap dvacāru - tāda kura ņihuja nau redzējusi moš kauko lasījusi bet dahuja viņai skaidrs par dzīvi viss - pieķeros pāris vārdiem un uzsāku jamai močīt betonu uz tā pamata ka viņa vienkārši lažo ar savu ķextuhu un ir ritīgi zakomplexēta - jamā man pretī ķip ĻAĻAĻA ka tas nau tā tāpēc un tāpēc - a es viņai ka tas tieši manu tekstu arī pierāda - nu karoč iestumju jamai zagruzu - ņemot vērā ka čixa ir viegli zem gandžas un krietni dziļāk zem alko ar tekstu neko jamā man padarīt nevar un zagruzās vēl vairāk

Iet jau trešais pusļatrs brāgas un no Moralesa pienāk ziņa uz phōni ka uiss esot OKIDOKI un šis tuvojoties - urīna vārdā dodos uz WC pusi un satveru šīs telpas duravu kliņķi - pie duravas mani pārķer ģefka kuru pirmīt esu zagruzijis un saka ka šai aŗi esot tā pati motivācija kas man iekļūt aiz manis satvertā kliņķa un es viņai saku ka ja grib lai iet pirmā - šī man saka ka es viņai netraucēšot arī ja mīzīšot izlietnē jo pretīji manam uzskatam viņai kompleksu neesot - es ņirdzu un abi ieejam točā

- čixa apsēžas uz poda ar novilktām biksēm un mēs sinhrōni urinējam katrs savā traukā - mans mīziens nau garš un es pabeidzu darbību tradicionāli mēģinot aizpurināt mītisko pēdējo pili - aiztaisu raiferi un paskatos uz ģevku - jama pastiepj roku un satvērusi mani aiz delnas pievelk seu tuvāk vēljoprojām sēdēdama uz poda ar biksēm pusmastā (un es par 83% nojaušu kas sekos)

- viņa attaisa raiferi / izvelk manu krānu un erekcija iestājas viņas saujā - viņas lūpas aptver dzena meistara zižļa galu un tas ieslīd dziļi viņas siekalainajā mutē - ritmiskas kustības no abām pusēm un es uzbudinos ikbrīdi arvien vairāk vislaik domādams AK TU SĪKĀ SĪKĀ DURA - BĻE KA TU NERUBĪ NEKO BET POHUJ ES ESMU TAVA SKOLA TAGAD BET TU JAU TO NESAPROTI JO SAPRATĪSI TIKAI PĒC DIVIEM GADIEM ĀTRĀKAIS UN KO TU SAPRATĪSI ES NEZINU UN MAN IR pohuj - DAVAI TURPINI - BĻA VĒL ĀTRĀK - JOBANS TOSS - TU ĻOTI LABI TO DARI UN MĀKI BET DAVAI VĒL CĪTĪGĀK - DAVAI / VĒL / DAVAI un man ir sajūta ka nevaru beigt jo jōma vilnis traucē un es satveru viņu aiz matiem tādējādi dominējot un vadu viņas galvu viegli nevis vardarbīgi un panesas ķipa dīptrōc bet viņa rīstoties turpina un tas mani uzbudina vēlvairāk un redzu ka viņu arī - DAVAI SĪKĀ DURA - PABEIDZ UN DARI TO FIXĀK VĒL / VĒL / VĒL un tad nāk sajūta JESSSSSSS es vairākas sekundes nedaudz raustos kājās stāvēdams - pateikdamies par origami klusi bet dziļi elsoju un viņa NORIJ

- viņas roka atlaiž manu krānu un viņa starojoša redzams ka arī uzbudinājusies šmigaina smaida manā virzienā no apakšas un laikam kauko domā - laikam domā ka ir darījusi man ko zināmu bet man ir po - man ir origami

- es aiztaisu raiferi / pie durvīm klauvē / ģevka uzvelk bikses un mēs izejam no WC - es ieraugu telpā Moralesu kurš acīmredzami ar skatienu ko meklē - uzsitu viņam pa plecu un viņa acīs izlasu ka ķipa vis ir OK savācu šmotkas un actāju uz galda nedadzertu alu kā arī dažus skatienus telpā kas lūkojas manas muguras pēdās - man ir pajebaķ

- izejam ārā un viegli ar Moralesu uzgandžojam - latveika maigi un sirsnīgi ieper un manā kabatā iegulst sarkanīgs aplis ar kārava atveidu - es atvados no Moralesa - saku ka negribu tusēt - ķip viss zajeblo - visādas sīkās duras - ķip sazvons moš šovakar moš vēlāk vēlkaukad - un manas kājas mani lokiem nes pa vecpilsētas bruģi

- es jūtos truls bet sajūtām pārpilns - ripa no kabatas pārvietojusies kuņģī - ir izmestas vecpilsētas ielās vairākas cilpas un negribas vairāk NEKO NEKO NEKO dubultā kā jebkad agrāk

- es dodos mājup gar BRĪVĪBAS pieminekli / jūtu ka kāravs sāk viegli smērēt un lūkojos uz DZELZS TILTA FORSĒŠANU atveidojošo cilni skumīgi domādams par to ka bļaģ tiem džekiem taču bija ideāli kurus par savu dzīvības cenu pirkt / acī iesmeļas miklums un es pielieku divus pirkstus pie lūpām un pēc tam skaru ar tiem asfaltu pieminekļa pakājē tādējādi godinot varoņus

- esmu iekāpis trolejbusā - aplis mani smērē bezjēgā un es sūtu konduktōri dirst vienreiz otreiz un tad es skaļi iebļaujos vagonā visiem dzirdami godīgiem pilsoņiem par sliktsajūtu izmisīgi A T D A I Ķ E I Ģ Ē Ā L I B Ļ Ā Ā Ģ S U K I N A H Ū Ū J !!! un es zinu ka visi redz ka mani smērē pamatīgi - un godīgas namamātes satver savas somiņas ciešāk