Pētījumi

Valtera Kreina ilustrācija

Nedēļas jautājums

Kuru savas bernības grāmatu jūs negribētu dot lasīt saviem bērniem?
Homērs "Iliāda"
Brāļu Grimmu pasakas
Hanss Kristians Andersens "Meitene ar sērkociņiem"
Astrīda Lindgrēna 'Brāļi Lauvassirdis"
Zelma Lagerlēva "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums"
Kolins Vilsons "Apziņas parazīti"
Kārlis Skalbe "Kaķīša dzirnavas"
Ernests Birznieks-Upītis "Pastariņa dienasgrāmata"
Džoanna Roulinga "Harijs Poters un..."
Vilis Lācis "Uz jauno krastu"
Create your own poll


Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Gogolis  

    2013. gada 21. februārī, plkst. 16:22

    Brāļu Grimmu pasakas - pilnas ļaunuma, nežēlības, atriebības

  • Kaija Lielā  

    2013. gada 9. februārī, plkst. 2:24

    No tiem Sakses stāstiem šodien atceros tikai par cūkausīti, jā tas arī bija dikti žēlīgs, toties tai grāmatai bija ļoti labs noformējums un tiem laikiem izcila poligrāfia.

    Hmm, man tikko ienāca prātā, neesmu literāte un arī ne grāmatu noformētāja. Tas tā, atrunai. Bet vai jums neliekas, ka it īpaši bernu grāmatās, gramatu izskats un noformeēums arī ļoti būtiski ietekmē to, kā tiek uztverts naratīvs. Ja Zentas Ērgles un Līvzemnieka bestselleri manā bēŗnībā būti izdoti bez Ozoliņa smeķīgajām ilustrācijām un kabatas formātā mīkstos vākos, nez vai būtu bijusi par tiem tādā starā. Ja Muminu autorei Jansonei nebūtu tā viņas draudzene ilustratore (neatceros mākslinieces uzvārdu). Bērni līdz kaut kādam vecumam esot izteikti vizuāliķi.

  • dukurs  

    2013. gada 8. februārī, plkst. 14:48

    anna sakse ,,pasakas par ziediem"- par daudz mazohisma.
    maziem bērniem neiesaku

  • satorium  

    2013. gada 7. februārī, plkst. 19:28

    Piekrītu visiem labajiem cilvēkiem:mēs nemaz nevaram bērnam kaut ko aizliegt lasīt,jo bērns ir atsevišķs cilvēks.To der atcerēties. Nu,bet mana bērnības grāmata bija Čapajevs.Pelevina Čapajevs.

  • I.M.  

    2013. gada 6. februārī, plkst. 23:37

    zināma mērā piekrītu Kaijai Lielai.
    Kaut gan, man šķiet, ka šīs gruzonu grāmatas arī vajadzīgas, lai radītu bērniem vēlmi kļūt labākiem. Tā banāli skan, bet sirsniņai drusku jāsāp, lai zinātu, kas labs, bet kas ļauns.
    Tas vairāk katra paša vecāka 'darbs', saprast un zināt, cik viņa bērns jūtīgs, un kurā vecuma, kura grāmata tiks labāk saprasta un uzvērta. Ne jau aizliegt, bet ieteikt.
    Atceros to pašu, augstāk pieminēto, Vanadziņu. Izlasīju gados 8 un raudāju. Man no tās grāmatas bija bail, likās, ja atvēršu un atkal lasīšu, tad notiksies kaut kas slikts.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2013. gada 28. janvārī, plkst. 7:47

    Edmunds Cepurītis: Paldies, nē! (4)

    Lai arī reklāma jau ļoti sen bijusi būtiska ekonomiskās sistēmas daļa, diez vai ir nopietns pamats domāt, ka bez tās pēkšņi izzustu cilvēku spēja pirkt un pārdot lietas, kad tas ir abpusēji izdevīgi.

  • 2014. gada 18. decembrī, plkst. 6:12

    Satori diskusija: Literatūra kā brīdinājums (5)

    Sarunā par antiutopijām kā literāru žanru, kas cenšas brīdināt lasītāju, mēs aicinājām filozofu Ventu Sīli, politologu Ivaru Ījabu, teātra režisori Lauru Grozu-Ķiberi, filozofi Ilzi Fedosejevu un literatūrkritiķi Ievu Kolmani.

  • 2014. gada 24. oktobrī, plkst. 6:10

    Aija Fedorova: Neapstādināt ausis

    Nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs" jau divpadsmit gadu garumā sniedz iespēju ikvienam paplašināt savas muzikālās pieredzes robežas. Šo gadu laikā festivāls spējis attīstīties par nozīmīgāko avangarda un neatkarīgās mūzikas notikumu Baltijas valstīs.

  • 2013. gada 5. jūnijā, plkst. 7:06

    Baiba Petrenko: Par sarunas nozīmi (1)

    Līdzīgi kā smēķēšanu vai kāri uz kokakolu, sekošanu līdzi slavenību kultūrai vienmēr esmu uzskatījusi par savu slikto ieradumu. Kā jau visi sliktie ieradumi, tas būtu jāiznīdē, bet vienmēr pietrūcis motivācijas.

  • 2016. gada 15. janvārī, plkst. 6:45

    Volha Hapejeva: Kā piemirsts gramatikas likums

    es noslīdēšu
    kā temperatūra aiz logiem
    zemāk par Celsija kungu

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2013. gada 30. oktobrī, plkst. 7:10

    Santa Remere: Literatūra bieži vien ir kino (6)

    Ekranizācijas atbilstība oriģinālajam tekstam un grāmatas noskaņai ir visvienkāršākais veids, pēc kā vērtēt tās kvalitāti, taču adaptācija (kino, teātrī vai operā) nenozīmē skrupulozu sekošanu pirmavota sižetam un detaļām.

  • 2014. gada 8. janvārī, plkst. 8:00

    Dace Rukšāne: Mammām, meitām un vēlreiz mammām (1)

    Iespējams, es tagad cepos, jo atpazinu Emmā sevi. Atpazinu un stāsta gaitā iztēlē sāku ilgoties, raudāt, griezt matus, izlikties, uzspļaut un piedzerties kopā ar stāsta varoni, atceroties pati savu bērnību.