Pētījumi

Valtera Kreina ilustrācija

Nedēļas jautājums

Kuru savas bernības grāmatu jūs negribētu dot lasīt saviem bērniem?
Homērs "Iliāda"
Brāļu Grimmu pasakas
Hanss Kristians Andersens "Meitene ar sērkociņiem"
Astrīda Lindgrēna 'Brāļi Lauvassirdis"
Zelma Lagerlēva "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums"
Kolins Vilsons "Apziņas parazīti"
Kārlis Skalbe "Kaķīša dzirnavas"
Ernests Birznieks-Upītis "Pastariņa dienasgrāmata"
Džoanna Roulinga "Harijs Poters un..."
Vilis Lācis "Uz jauno krastu"
Create your own poll


Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Gogolis  

    2013. gada 21. februārī, plkst. 16:22

    Brāļu Grimmu pasakas - pilnas ļaunuma, nežēlības, atriebības

  • Kaija Lielā  

    2013. gada 9. februārī, plkst. 2:24

    No tiem Sakses stāstiem šodien atceros tikai par cūkausīti, jā tas arī bija dikti žēlīgs, toties tai grāmatai bija ļoti labs noformējums un tiem laikiem izcila poligrāfia.

    Hmm, man tikko ienāca prātā, neesmu literāte un arī ne grāmatu noformētāja. Tas tā, atrunai. Bet vai jums neliekas, ka it īpaši bernu grāmatās, gramatu izskats un noformeēums arī ļoti būtiski ietekmē to, kā tiek uztverts naratīvs. Ja Zentas Ērgles un Līvzemnieka bestselleri manā bēŗnībā būti izdoti bez Ozoliņa smeķīgajām ilustrācijām un kabatas formātā mīkstos vākos, nez vai būtu bijusi par tiem tādā starā. Ja Muminu autorei Jansonei nebūtu tā viņas draudzene ilustratore (neatceros mākslinieces uzvārdu). Bērni līdz kaut kādam vecumam esot izteikti vizuāliķi.

  • dukurs  

    2013. gada 8. februārī, plkst. 14:48

    anna sakse ,,pasakas par ziediem"- par daudz mazohisma.
    maziem bērniem neiesaku

  • satorium  

    2013. gada 7. februārī, plkst. 19:28

    Piekrītu visiem labajiem cilvēkiem:mēs nemaz nevaram bērnam kaut ko aizliegt lasīt,jo bērns ir atsevišķs cilvēks.To der atcerēties. Nu,bet mana bērnības grāmata bija Čapajevs.Pelevina Čapajevs.

  • I.M.  

    2013. gada 6. februārī, plkst. 23:37

    zināma mērā piekrītu Kaijai Lielai.
    Kaut gan, man šķiet, ka šīs gruzonu grāmatas arī vajadzīgas, lai radītu bērniem vēlmi kļūt labākiem. Tā banāli skan, bet sirsniņai drusku jāsāp, lai zinātu, kas labs, bet kas ļauns.
    Tas vairāk katra paša vecāka 'darbs', saprast un zināt, cik viņa bērns jūtīgs, un kurā vecuma, kura grāmata tiks labāk saprasta un uzvērta. Ne jau aizliegt, bet ieteikt.
    Atceros to pašu, augstāk pieminēto, Vanadziņu. Izlasīju gados 8 un raudāju. Man no tās grāmatas bija bail, likās, ja atvēršu un atkal lasīšu, tad notiksies kaut kas slikts.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2013. gada 23. septembrī, plkst. 7:09

    Pauls Bankovskis: Tev, pamatšķira (22)

    Par mantru ir kļuvis pieņēmums, ka "ikviens var kļūt par jebko" – sak’, gan jau pienāks diena, kad arī otršķirīgs solists kļūs par zvaigzni, štruntīgs rakstnieks uzrakstīts bestselleru, bet nabags paņems ātro kredītu.

  • 2013. gada 1. decembrī, plkst. 7:12

    Vita Matīsa: Man tas nav vienaldzīgi (12)

    Solžeņicins savos rakstos bieži atkārtoja, ka "labais" un "ļaunais" pirmām kārtām šķērso katra indivīda sirdi un prātu individuāli. Godaprāts un sirdsapziņa var sākties tikai individuālā līmenī.

  • 2012. gada 1. jūnijā, plkst. 8:06

    Baiba Petrenko: Jaunie vecie Indrāni (4)

    Izrāde drīzāk kalpo kā pamācība, pēc tās noskatīšanās gribas piezvanīt mammai un atvainoties par nepaklausību. Varbūt tieši to arī Blaumanis ir gribējis – parādīt, kā nevajag darīt.

  • 2014. gada 3. septembrī, plkst. 7:09

    Linda Curika: Kuces kundze (17)

    Viens no radošākajiem komentāriem par mani internetā – "neglītā lesbiešu kuce". Es domāju, ka šajos trijos vārdos ietverts ļoti spēcīgs sociālais konteksts par to, kā dzīvot ir pareizi un kā – nosodāmi.

  • 2016. gada 2. decembrī, plkst. 5:09

    Rihards Raudonis: Simptomu meklēšana

    Es jau sen pazīstu savu dabu, kas lēnām ieaug tevī, izkropļojot turpat izlieto asfalta segumu.

  • 2013. gada 5. februārī, plkst. 8:02

    Pauls Bankovskis: Tinte

    Bono dzied, kliedz un sludina pret aparteīdu. Pret genocīdu. Par badā mirstošajiem Āfrikā. Par bez vēsts pazudušajiem, mocītajiem, spīdzinātajiem un pazemotajiem. Par visiem apspiestajiem, kas dzīvo vietās, kur ielām nekad nav bijis vārdu.

  • 2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Marina Tarkovska: Šī muļķīgā principialitāte (17)

    Es taču arī esmu Tarkovska, saprotat? Andrejs bija principiāls mākslā, bet es biju principiāla dzīvē. Un šī muļķīgā principialitāte ļoti traucē dzīvot, it īpaši personiskās attiecībās.

  • 2015. gada 16. jūnijā, plkst. 8:06

    Rūta Briede: Mākslai pa pēdām

    Četrus gadus strādājot bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" komandā, esmu uzzinājusi par sēriju "žanra" gaišajām un tumšajām pusēm. Veikt sērijveida darbības jebkurā no mākslas jomām ir skaidra diagnoze neracionālam ideālismam, ticībai tam, ka tavas idejas būs nepieciešamas ilgtermiņā.



Kultūras Ministrija
vkkf