Nils Sakss: Kas ir Šalle? (94)

2005. gada 28. decembrī, plkst. 12:45

Rubrika: Redzējumi

Nu jau labu laiciņu par ikvienas kārtīgas mājas ballītes neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvis grupas Šalle muzikālais pavadījums. Un ne tikai ballītēs - arī katra sevi cienoša pusaudža MP3 atskaņotājā atradīsiet vismaz pāris šī mūziķa radītas kompozīcijas. Par Šalli runā, citē viņa radīto dziesmu vārdus un dungo populārākās melodijas. Tomēr viens jautājums joprojām ir palicis neatbildēts - kas tad īsti slēpjas aiz šīs tik milzīgu popularitāti ieguvušās grupas nosaukuma jeb, citiem vārdiem, kas ir Šalle?

Šķiet, ikvienam Šalles klausītājam, neatkarīgi no viņa izglītības, materiālā vai seksuālās orientācijas līmeņa, ir sava atbilde uz šo jautājumu. Tomēr pārāk bieži šīs versijas ir dibinātas uz aplamas informācijas vai apzinātas maldināšanas pamatiem. Patieso Šalles seju joprojām sedz mītu un noslēpumainības plīvurs, gluži tāpat kā kādreiz balts audums slēpa grupas „The Residents” dalībnieku identitātes.

Ilgu laiku zināmās aprindās valdīja uzskats par skandalozā latviešu prozaiķa E. Frīdvalda tiešu līdzdalību grupas Šalle ierakstu tapšanā. Rakstniekam, kurš ir bēdīgi slavens ar savu piedalīšanos raidījuma „100 gr kultūras” šokējošākajā epizodē kopā ar ne mazāk skandalozo TV seju R. Bargo, tika piedēvēta Šalles aranžējumu izveide. Taču pavisam nesen šis mīts tika izgaisināts.

„Es tur neko neesmu taisījis,” savu saistību ar grupu noliedz Frīdvalds neformālā sarunā radio raidījuma „Depresijas kabinets” ieraksta starplaikā. Vienīgais, ko rakstnieks zināja droši teikt, bija: „Šalle pārveido savu balsi uz datora, lai izklausītos pēc nēģera.”

Tikpat plaši, vien nedaudz citās aprindās, dominēja versija par Šalli kā piecpadsmitgadīgu mūziķi no Cēsīm.

„Viņš viennozīmīgi nav nekāds tīnis!” savos spriedumos kategorisks ir portāla „¼ Satori” galvenais redaktors R. Tukišs, „viņa dziesmu teksti norāda uz labi izkoptu un nobriedušu humora izjūtu.” Pats Tukišs ir uzticīgs Šalles klausītājs kopš pirmo reizi izdzirdēja kompozīciju „Ārsti”. „Es zinu vismaz trīs it kā uz drošiem faktiem balstītas versijas par to, kas ir Šalle,” pavēsta Tukišs sarunā, kura risinās pie brokastu galda viņa mansarda tipa trīsistabu dzīvokļa virtuvē kādā klusā Rīgas rajonā. Brokastīs tiek pasniegta tunča gaļa ar kukurūzas un paprikas mērci, vairāku šķirņu sieri un žāvēta gaļa šķēlītēs. „Nesen es pat „Draugos” iepazinos ar vienu cilvēku, kurš dēvē sevi par Šalli, tomēr baidos, ka tas ir īstais,” atzīst Tukišs.

Šķiet, ka vistuvāk Šalles personībai ir izdevies nokļūt eksdzejniekam un kuluāru fotogrāfam J. Indānam, kura 2001. gadā izdotā dzejas grāmata „mīla saraus mūs gabalos” izraisīja pretrunīgus vērtējumus un asas domstarpības starp noteiktās aprindās populāriem literārajiem darbiniekiem. Ir zināms, ka daži no tiem, piem., dzejnieks M. Pujāts ir pat vicinājuši dūres šīs grāmatas dēļ. Kā var noprast no Indāna stāstītā, viņš esot braucis vienā trolejbusā ar kādu personu, kurā esot atpazinis Šalli pēc balss tembra. „Visa 30 minūšu garā brauciena laikā viņš nepārtraukti runāja, nepasakot nevienu konstruktīvu teikumu. Tad es sapratu, ka tas ir viņš,” atceras Indāns. Tomēr precīzākas ziņas par šīs personas izskatu vai vecumu viņš nesniedz.

Šalles mūzikai sociālo aprindu un vecuma grupu ierobežojumi nav šķērslis. To pierāda Kristaps T. - 11 gadīgs skolnieks, kurš mācās vienā no Rīgas prestižākajām pamatskolām un brīvajā laikā piepelnās, pārdodot saviem vienaudžiem žurnālu „Žirafe”, kā arī snafu jeb šnaucamo tabaku. „Man vislabāk patīk pēdējais gabals - Zirnekļa tīklā,” saka zēns un nekļūdīgi nocitē vairākas rindas no minētās dziesmas teksta. „Es pilnīgi noteikti zinu, kas ir Šalle. Viņš mācās Teikas vidusskolā un viņam ir 16 gadu.” Vaicāts pēc savas informācijas avota, Kristaps kļūst izvairīgs: „Nu, vispār es pats to izdomāju. Nē, man to kāds pateica. Man klasē visi tā saka.” Pēc neliela pārdomu brīža zēns precizē, ka „tagad nevar atcerēties, jo vakar trijos naktī sašņaucos Red Bull tabaku!” Šajos Ziemassvētkos Kristaps dāvanā saņēma jaunu MP3 atskaņotāju, kurā ir ielādētas visas jaunākās Šalles dziesmas. Mūzikas klausīšanās un datorspēles ir viņa iemīļotākais brīvā laika pavadīšanas veids. „Tos žurnālus skatīties man tagad sanāk tikai kādas trīs reizes mēnesī, jo ir jālasa obligātā literatūra un sporta žurnāli,” atklāj jaunietis. „Bet tāpat jau pārāk bieži nevar viņus lietot, jo tad tie paliek netīri un nav vairs kā jauni, lai varētu pārdot.”

„Pat man ir visas Šalles dziesmas uz datora,” nedaudz kautrīgi atzīst Eva V. Viņa tikko kā ir atgriezusies no Briseles, kur viesojās Eiroparlamenta ēkā pēc Latvijas pārstāvja Eiropas Konventā Roberta Zīles personīga ielūguma. “Man skolā visi zēni runā par Šalli un par to, kas viņš īstenībā ir. Viņiem ir daudzas versijas, taču es tās neatceros. Īstenībā es nezinu, kas ir Šalle!”

Diemžēl lielākā daļa Šalles klausītāju ir tikpat maz zinoši šajā jomā kā Eva. Mēs nezinām, kas īstenībā ir Šalle. Kāds izskatās, cik gadus vecs un no kurienes nāk šis mūziķis, kura izpildītās dziesmas mēs klausāmies gan mājās, gan darbā, gan dažādās ballītēs un citos saviesīgos pasākumos. Paša Šalles vārdiem: „Zajebis čuvaks - vot kas ir Šalle!” Par to šaubu nav. Tomēr tik ļoti gribētos uzzināt ko vairāk par personu, kurš mūsu dzīvēs sāk ieņemt aizvien lielāku vietu. Kas ir Šalle? Uzdosim šo jautājumu sev un citiem! Jo, tikai uzdodot jautājumu, mēs varam uzzināt atbildi!

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem