Proza, Mūsdienu pasaku konkurss

Rolands Eliņš: Grāmata

Bija reiz sieviete, kura ļoti aizrāvās ar grāmatām. Viņa lasīja tik daudz, ka drīz vien bibliotēkā vairs nebija grāmatas, ko viņas acis nebūtu skatījušas. Taču sieviete jutās vīlusies, jo neviena no grāmatām nebija viņai pa prātam. Sieviete neatzina ne dēku stāstus, ne prinčus, ne princeses, ne vēstures stāstus.

Šai sievietei bija piecas mazmeitas – visas mīļas un skaistas latviešu jaunavas. Sieviete sasauca viņas kopā un teica:

"Es mīlu jūs, kā vien man dieviņš ļāvis. Tad nu mīliet jūs arī mani un atrodiet grāmatu, kura nelīdzinātos nevienai citai. Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus. Šim stāstam jābūt unikālam, taču reizē arī aizkustinošam. Vai spēsiet atrast tādu grāmatu, mani dārgie brīnumi?"

Mazmeitas nosolījās censties no sirds un ņēmās prātot, kur gan lai meklē tik oriģinālu un emociju pilnu grāmatu?

Jaunākā mazmeita devās pie rakstnieka un izklāstīja savu vajadzību. Šis rakstnieks bija jauns vīrietis, kurš nemitīgi dzīroja un vēlāk aprakstīja savas galvassāpes, tāpēc jaunākās mazmeitas lūgums viņu pārsteidza. Bet sirds rakstniekam bija laba, un viņš apsolīja uzrakstīt šādu grāmatu. Lai jaunākā mazmeita pagaida brītiņu, kamēr viņš sameklēs iedvesmu.

Otra jaunākā mazmeita devās pie jautra večuka, vārdā Internets. Viņš bija šausmīgi noslogots un sākumā nemaz nemanīja meitenes lūgumu. Bet, kad beidzot izdzirdēja, sāka rūpīgi domāt.

"Mana bibliotēka ir milzīga, un tajā jābūt grāmatai, kādu tava vecmāte kāro. Nāc palīgā, un kopīgi sameklēsim to!"

Gados vidējā mazmeita savus soļus mērīja pie ministra. Tā un tā, vecmāmuļa meklē grāmatu, varbūt ministrijā ir kāda aizliegta grāmata, kuru izņēmuma kārtā varētu izsniegt. Aizliegtas grāmatas ministrijā, protams, bija, tas kā ieradums no veciem laikiem, bet vai tieši tāda, kādu vēlējās gados vidējā mazmeita – tas vēl bija jāpārbauda. Papriekš gan ministram bija jāizsniedz sev atļauja uzsākt pārbaudi, un meitenei nācās gaidīt.

Ceturtā mazmeita nolēma prasīt padomu Pēterim, debesu dārza vārtu sargam.

"Nesaprotu. Ko īsti tava vecāmāte vēlas no grāmatas?" Pēteris vaicāja.

"Viņa vēlas tādu stāstu, kādu vēl nebūtu lasījusi, jo līdzšinējās grāmatas viņu nav aizkustinājušas."

"Ak, šitā gan! Varen iedomīga ir tava vecāmāte! Es pat neatceros, kad vēl tik iedomīgu lūgumu būtu dzirdējis, ja nu vienīgi tajā stundā, kad Rietumzemes ragana vēlējās padarīt cilvēkus neticīgus."

Vārtu sargs Pēteris vēl labu laiciņu pasirdījās, līdz beidzot nožāvājās un pavīpsnāja – ja reiz vecāmāte tik ļoti vēloties šādu grāmatu, tad tādu grāmatu arī dabūs, tik lai ceturtā mazmeita pagaidot brītiņu tepat pie vārtiem. Tad Pēteris paķēra savu somu, kurā viņš parasti mēdza glabāt nepaklausīgus velnēnus, un devās lejā no mākoņiem.

 Vispirms Pēteris devās uz rakstnieka māju. Jaunais rakstnieks bija sagrābies tik daudz iedvesmas, ka galvassāpes neļāva viņam izkāpt no gultas. Pēteris paķēra jaunāko mazmeitu un iebāza somā.

Otru jaunāko mazmeitu Pēteris sastapa pie sava jaunākā ienaidnieka – Interneta. Tiesa, šobrīd Internets nebija noskaņots kašķēties, jo viņš, kamēr meklējis grāmatu, nez kur saķēris vīrusu un nolicies gultā veseļoties. Pēteris paķēra otru jaunāko mazmeitu un iebāza savā somā pie jaunākās mazmeitas.

Tikmēr ministrs bija uzrakstījis sev atļauju veikt grāmatas meklēšanu un uzspiedis zīmogu. Gados vidējā mazmeita jau bija gatava iet un meklēt, taču ministrs viņu atturēja, sakot, ka jāpagaida līdz zīmogs nožūs un atļauja iegūs likumīgu spēku. Tā nu viņi sēdēja, meitene gaidīja un ministrs smaidīja, līdz beidzot atbrāzās Pēteris un iebāza gados vidējo mazmeitu somā pie viņas māsām.

Tad Pēteris atgriezās pie saviem debesu vārtiem un izlaida trīs mazmeitas laukā. Viņas visas pārsteigti sasveicinājās ar savu ceturto māsu un laimīgi apskāvās. Pēteris atvēra vārtus un ļāva visām mazmeitām ieiet debesu dārzā.

Uz to visu noskatījās piektā, vecākā mazmeita. Viņa klusi apsēdās un uzrakstīja grāmatu par savām māsām. Šo grāmatu viņa atdeva vecmātei, kuras vēlme nu bija piepildīta, jo šādu grāmatu viņa vēl lasījusi nebija.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • janis  

    2012. gada 26. decembrī, plkst. 22:02

    ļoti labs,patika

  • lit.zin.  

    2012. gada 26. decembrī, plkst. 21:34

    kas tas ir domāts?

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2016. gada 18. janvārī, plkst. 6:07

    Iļja Marija Boļšakovs: Gaidiet, kad jūs izvaros (25)

    Seksuāla uzmākšanās sievietēm ārpus darbavietas nav sodāms nodarījums lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, to skaitā Vācijā. Arī tajās valstīs, no kurām bēgļi nāk, tā nav sodāma.

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 20:04

    Guntars Godiņš: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras latviskojums", tulkotājs Guntars Godiņš sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2015. gada 5. novembrī, plkst. 11:50

    Andrejs Vīksna: Ir svarīgi piedrāzt sistēmu (6)

    Uzskatu to par vienu no savas dzīves labākajiem un patiesākajiem koncertiem (un tas nav vienīgais koncerts, kurā jebkad esmu bijis).

  • 2012. gada 30. martā, plkst. 8:03

    Ieva Kolmane: Plaģiāts. Laupītāju stāsts (17)

    Plagiārius, kā vēsta latīņu vārdnīca, ir no sengrieķu valodas patapināts apzīmējums cilvēku laupītājam.

  • 2014. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Laura Elcere: Divvientulība (3)

    Pamodos no tādas mazas vēlmītes nomirt, bet tas jau laikam normāli. Nevar taču visu laiku gribēt dzīvot. Vai arī, zini, krūtīs kā tāda ieplaisājusi ledene ar biezu, karstu pildījumu. Kad rakstu, tad kļūst vieglāk, tā jau ir ar rakstīšanu.

  • 2016. gada 17. jūnijā, plkst. 5:19

    Vilis Lācītis: Sebastjēna Erāra flīģelis

    Kad ministrs ir attapies no greizsirdības lēkmes un izdomājis, ka jāmeklē rokā sievas pavedinātājs, Jurčiks pavelk Resno malā un pēc garas atvainošanās sarunā, ka šie atbrauks sestdien un to nesmuko caurumu aiztaisīs ciet.

  • 2012. gada 2. augustā, plkst. 8:13

    Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu (15)

    Mani vecāki darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms.

  • 2014. gada 4. septembrī, plkst. 9:09

    Bārbala Simsone: Ezera vakarstāsti

    Katrā stāstā ir ievīta doma no "tev būs/ tev nebūs" repertuāra, kā jau kārtīgās tautas teikās – nevar palikt nesodīta cietsirdība, slinkums, lieka ziņkārība, tāpat kā nevar izpalikt atalgojums par labu sirdi un dāsnu dabu.



Kultūras Ministrija
vkkf