Anitra Velde: Cleaning duties (20)

2005. gada 30. novembrī, plkst. 12:16

Rubrika: ¼ Literatūra
(eseja)

„Time 7.30 - 8.00 am:

gather from all classrooms, corridors and any working place

all dirty dishware, any trash-bins, check the rooms and tidy up.

Time 1.30 - 2.30 pm:

to vacuumclean dining hall, the bridge,

stairs from the bridge to the basement and cafe.”

Pirmdiena:

Tīrīšanas pienākumi ilgst nedēļu. Tas nozīmē, ka rītos jābūt agri augšā. Vietējās apkopējas, kas šeit strādā par naudu, jau ir sagatavojušas vāģus (trolley) ar lupatām un divu veidu miskastes maisiem - melniem un caurspīdīgiem. Tie, kas melni, paredzēti mešanai konteinerā ar visu savākto miskasti. Jāstumj vāģi, jāiztīra miskastes un ar lupatām jānotīra galdi. Montāžas telpa ir pilna ar tīrāmiem monitoriem. Monitorus tīrīt ar slapju lupatu nav mulķīgi. Tas izskatās nepareizi, bet tikai tad, ja skatītājs nezina, ka lupata nav

Jāsavāc atkritumi lielajā melnajā maisā, jāieliek vāģī un jābrauc tālāk, prom no montāžas telpām uz atpūtas telpu, uz lasītavu. Jāsabīda krēsli, lai skaistāk. Atpūtas istaba, kurā ir mīkstie krēsli un grozāmais TV ekrāns, parasti ir visnetīrākā. Un kāds tur mēdz būt aizmidzis, skatoties filmu. Viņu var arī nemodināt, ja vien viņš nenozīmē pārāk lielu netīrību.

Otrdiena:

Pusdienas laikā ir jāstrādā ar putekļu sūcēju. Paklājs jāsūc. Uz paklāja zvaigznītes, kas reizēm izskatās kā tīrāmi traipi, un pats tas mazliet noplucis, jo daudz lietots, un tā blāvā sarma nav nekādi putekļi, ko tu varēsi aiztīrīt prom. Patiesībā sūkšana ar putekļu sūcēju nozīmē braukāšanu pa paklāju un galu galā sajūtu par bezjēdzību. Bet domāt par bezjēdzību ir bezjēdzīgi. Tāpēc es tikai slīdinu šurpu turpu putekļu sūcēja ķemmīti, kuras vidū ir caurums - patiesībā vienīgā vieta, kur gaiss sūcas uz iekšu. Cits nekas nenotiek. Un tā es ķemmēju paklāju un neredzu nekādas izmaiņas. Jūtos kā proletārietis kapitālisma sistēmā, kurš ir atsvešināts no sava darba augļiem. Un beigās es satinu vadu un noglabāju visu tīrīšanas istabā līdz nākamajai dienai. Patīkami tas, ka putekļu sūcēju var uzlikt uz muguras kā mugursomu.

Trešdiena:

Šodien bija labi. Pēc vakardienas filmēšanas paklājs bija piebiris ar sīkiem baltiem papīrīšiem. Varēja redzēt, kā tie pazūd putekļu sūcējā. Un vēl, man paveicās. Atradu pogu. Un iesūcu. Poga iegāja taisni iekšā un nospraksķēja kā īssavienojums. Skaisti.

Ceturtdiena:

Viņi ir atveduši Ziemassvētku egles. Ir tikai novembra beigas, bet jau. Viena egle ir lejā ēdamzālē. Bet divas, mazākas, ir manā tīrīšanas zonā. Tur bija sabirušas skujas. Un kā es tīrīju! Spraksķēja kā ugunskurs, kad skujas laidās iekšā manā putekļu sūcējā. Tīrs. Un vēl es iesūcu diezgan lielu saņurcīta papīra vīksķi. Brīdi nobijos, ka papīrs aizsprostos eju, bet nē, ir ok.

Piektdiena:

Šodien bija jātīra arī kinozāle. Darījām to kopā ar norvēģu puisi Rune. Nekas īpašs, atkal mazie baltie papīrīši un varbūt divi popkorni. Atradu arī alus pudeles vāciņu. Iesūcu.

Tur, kur nostaigāts, paklājs ir brūns, lai gan tam būtu jābūt sarkanam. Bet tur neko nevar līdzēt. Es mēģināju, nekas nemainās, tīrāks nepaliek.

Sestdiena:

Šodien bija balle, kurā itāļu puisis Davide gatavoja vakariņas, un mēs visi atvadījāmies no drāmas kursa pasniedzējas, kas brauc atpakaļ uz Ameriku; bija diezgan liela netīrība, ko sasūkt, piemēram, cigaretes.

Un, strādājot ar putekļu sūcēju, ir diezgan liela dūkoņa. Neviens nevar tevi uzrunāt, jo tu nedzirdi un vari būt savās domās. Piemēram, pārdomāt drāmas pasniedzējas mācību saklausīt sava iekšējā prāta balsi, atrast tajā drosmi būt laimīgiem. Nodarbībās mēs kliedzām un raudājām. Mēs kļuvām laimīgāki un smaidījām. Pēdējais teikums, ko no viņas atceros vakarvakara sarunā - never leave any stone unturned.

Svētdiena:

Cenšos izsūkt visu, ko varu. Visādas domas. Jā, man jātīra arī kāpnes. Kāpju atmuguriski, tā, ka putekļu sūcējs man uz muguras iet pa priekšu. Un tīru. No kreisās uz labo pusi, kā rakstot. Domāju - nez vai arābi arī tīrītu no kreisās uz labo vai otrādāk. Bet arābi jau laikam netīra, to dara viņu sievietes.

Vakar ballē runājos ar turku puisi Dženk un diviem dāņiem. Un mēs runājām par atsķirīgām leģendām, kas apvij turkus un skandināvus. Teicu, ka Turcijā ir bīstami, vakaros sievietes nevar vienas iet uz ielas, un vīrieši ir iekāres pilni (full with lust). Bet turks man teica, ka esot droši. Vīrieši pievēršot uzmanību, bet neuzbrūkot. Un par ziemeļu zemēm viņš teica, ka sievietes esot baltas un skaistas kā narcises, bet vīrieši mēdzot būt geji un dzerot. Tādas runas par mums klīst. Vēl uzzināju parunu ‘smēķē kā turks’. Izslēdzu dūkoņu, satinu vadu un noglabāju visu nākamnedēļas tīrīšanas pienākumu grupai. Tīrs.

Pēdējie komentāri:

• zbr 30.11.05 14:51

  Labi

• hm 30.11.05 17:37

  labi

• ze 30.11.05 19:22

  LABI

Piedalies diskusijā: