Ieva Bite: 2004/2005 (62)
2005. gada 23. novembrī, plkst. 15:57
Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)
Ieva Bite runā, ka lielāko daļu sava nomoda laika pavada rakstot un dzeju rakstījusi vēl pirms iemācījusies rakstīt. Ikdienas rakstīšana izpaužas kā žurnālistika, bet ¼ Satori piedāvā citu Ievas rakstīšanu. Vai sarakstīto.
saplūst mana sirds
ar otru manu sirdi
satinusies palagos
es runāju ar savu dzirdi
bet piemānīt es gribu
ne jau sevi
bet gan kādu noti
kurai nosaukums
ir
„tevi”
vai „vismaz tavu zeķi”
goda vārds
bet tā nu šoreiz iekārtots
ka pats pie sevis paliek
otrs
un kamēr atnāks pasts no
otras zemes
būs jau virs galvas cita debess
mirks citā upē kājas manas
un pati būšu citas dabas
bet varbūt arī nē
*
klausulē
pasaulē
vienatnē
es apēdu
savu
cilvēku
apēd
tu
pats
savējo
vai
paturi
to
un izliec
apskatei
gan jau
tev
izdosies
viņu
piejaucēt
*
parklife!
es izklepoju plaušas
parklife!
pa dibenu izkrīt nieres
parklife!
es nokožu sev kājas pirkstu
parklife!
vēnas pušu
parklife!
palīdziet man noskrūvēt galvu
*
baloži pārojas tavā virtuvē
tu izcepi pankūkas
viņi tās apēda
tagad tie pārojas tavā virtuvē
*
ai nīd sambadī
džast laik mī
ceļmallapīte
tāds acu skatiens
žēl atstāt
žēl noplūkt
pakš
pakš
asariņa
*
nekrāp mani
saku sev
goodbye
*
es lidoju
cik rozā jauki
balti āboli
un balti kraukļi
tas nebeidzas
tas nesteidzas
un neliedz turpināt
tas līp un kutina
tik smalkiem maziem
pirkstu galiem
saviem
bet steidzos es
un beidzos es
man patīk
darva
piķis
melns
un gravitāte
velns
*
attaisiet polāro loku
lai man plašāk dzīvojas
uzadiet siltāku gultu
lai miegs no nekā izceļas
vai tas ir viens un tas pats?
rokas stiepiens?
ķermeņa spiediens?
asinsrites maršruts?
ir atminēts?
*
pankūciņ, pankūciņ
dodies pie miera
tevi es ēdīšu brokastīs
*
cik neizturami
pļāpā
zvana ausī
asiņo zods
siekalo vārdus ap
savu muti
vemj domas un
rīstās aiz priekiem
varbūt labāk
parunāsim par
niekiem?
*
es redzu
kaut ko
ko tev
nevajag
pusi laika
atdod man
es atdošu
tev, zagli,
savējo
un tā būs
negodīga maiņa
bet mums patiks,
goda vārds
*
un
ja
tu būtu
zinājis,
vai
tu būtu
zinājis,
ka to
tik ātri
aizmirsīsi,
draugs
mans
paņēmiens
ir pārāk
slepens
mans
augums
pārāk
lepns
tavs lūgums
pārāk
erotisks
un pārāk
seklas sekas
*
viens pielīmēts ar līmi
cits stūrī žmiegts
kāds kāpnēs atpalicis
šis aizmidzis kā beigts
dažs dzenā dakšas
kāds vajā atmiņas
un nonācis pie savas atziņas
to aizmirst pierakstīt
viņš mani nositīs
ar to, kas būs pa rokai
tas būs miegs
*
tu atnāc pats
aizej pats
aizmirsti
mainies
atceries
galva saskrienas
ar galvu
un tikai starp citu
tu atnāc pats
un aizej pats
un tie ir meli
vēsture
ja vari to izturēt
vēstule
ja vari to izturēt
nelasi neklausies nevari
zils
*
ābolu cepeši
zirnīšu zviegas
spilveni mīksti
neticams pavērsiens
anonīms zvans
aizdomās turamais
šāviena pēdas
pieskāriens maigs
„tikai ne šeit!”
publiskais nams
apģērbu švīkas
nomirt aiz dīkas
aptiekārs mans
indes gans
uz vienu roku
anonīms zvans
aizdomās turamais
paklupis sirdsnāvē
bēdīgs gals
man vajag
atradināties
pīpēt
*
pabeidz vēstuli tūlīt pat
nemaz nedomājot
par to ka nemaz nedomājot
tiešām viss tik kruti
lai arī citi padomā ka itin
labi jāmāk nemaz nedomāt
būs vismaz kaut kāds labums
dzejolis par miegu (par draugiem īstenībā)
un kad tiem beidzot uznāk miegs tie reizē nemaz neaizmieg jo nenāk visiem reizē gandrīz nekad nu tikai tajā vienīgajā reizē kad vienkārši tā gadās tāpat vien un visi aizmieg vienā sekundē un savas spilvengalvas miegā groza vienā taktī zobus griež un krāciens visiem vienlaicīgi iet uz tualeti sagribās un visi reizē arī iet un miegā vienmēr reizē nebaidās un reizē bailēs kliedz un labsajūtā lamājās par to ka citreiz labāk iet par to ka labāk nemēdz iet
bet kad tu esi telpā vispār viens kā diegs un arī citi vieni savās telpās diegi tādi tad arī šitais dažreiz nenotiek bet dažreiz atkal notiek nevar zināt
reizē pamostās un arī nevar zināt vai tiešām visi reizē vai kāds kļūdījies vai mānās vai it nemaz nav pamodies un vispār nepiedalās
*
kāds tu tāds atnācis pateicis
aizmirsis apklusis
vajadzīgs
kāds es tāds noticis
palicis
aizmidzis pamodies
turpinos
kādi jūs visi
esat tie citi
kādam to visu
jāapdomā
gaidot kad visu to
ziņos
pa radio
spogulī
papīrā
vilnā
un metālā
atbalsī
atmiņās
bildēs
un paciņās
divvietīgā
vientulībā
kādreiz
tā bijis jau
pēdējais
teikums
*
un šovakar es jums ar prieku
vairs necik gudrāks nepalieku
līgo
*
ar tevi kopā būt
man tomēr
nepatīk
tu neesi
sarežģīts
nu kā lai tev
to izskaidro
kāds cits
pa manu dārzu
saimnieko
kāds cits
pa laikam
manas lūpas
nobučo
kāds cits
man ir
ko iekārot
kas vispār
iedomājas
nezin ko
tas nezina
ko iedomājies
.... 23.11.05 17:56
nē nē nē....
Ui ui 23.11.05 18:27
centos lasiit ljoti ruupiigi, tachu neko iisti labu neatradu, varbut tikai taas rindas par polaaro loku...
* 23.11.05 18:30
taadas kaa paardomas vairaak pa rindinjaam sadaliitas, bet tas jau tikai mans viedoklis