Dzeja

Amanda Aizpuriete: Padošanās

tā es beidzos
starp tukšiem likteņiem
ar kāpostlapu kompresi ap roku
sadauzītu gāžot pa ģīmi
zaglīgam slimnīcas sanitāram
kurš tomēr pamanījās
ievākt manus 30 jūdas grašus

cik neizturami ož svaigas kāpostlapas
kad zem tām dzīst roka
ar kuru būtu gribējies tikai glāstīt

tā es beidzos
dārzā skumīgi smaržo flokši
gliemeži lien pa kājām
izgaro pēdējā krutkas pudele
delīriķis gana savus rozā krokodilus
dārza īpašniece lūdz uzrakstīt viņai dzejoli
bet es vairs neprotu sarindot puķu vārdus

asinīs rudens inde

tā es beidzos
nebijusi

nestāstiet nevienam
ka es noliku galvu
uz galda starp asarās izmirkušiem končikiem
un padevos gūstā
pulksteņu šeit nav
tātad nav arī laika
dresētas žurkas dejo kankānu
flokši smaržo kā neuzrakstāms dzejolis

beidzot es sapratu visu
lai vairs nebaidītos
vajag padoties gūstā
šeit nav džungļu un tīģeru
nav dienas darbu un vakaru maiguma

tagad es dārza īpašniecei varēšu rakstīt dzejoļus
kā flokšus kā flautas kā patiesību

tagad man pašai būs dārzi un pasaules
gliemeži nesīs man pērles
mīļotie celsies no kapa lai barotu mani
ar meža zemenēm

nevar
aizvērt pēdējās durvis
pēdējo durvju nav

padoties gūstā nav kauns
bet labāk tomēr nestāstiet citiem
ka es paliku
starpstacijā starp anekdoti un nāvi

pasaule joprojām spēlē marku šagālu
saulainais rīts garšo pēc apelsīnu liķiera
aizaugušajā dārzā pie flokšu cera guļ mūza
lēte plūst tepat aiz vārtiņiem
visi vārdi ir tikai tauriņi
kas lidinās mūzas elpā
dažus notver trīskrāsains trīskāju kaķis
daži pagūst nosēsties man uz dvēseles

gar manu galvu rāpo vaboles
viņām ir savi ceļi
varbūt arī es
melna vabole būšu
varbūt tas ir man ceļš
tālāk dārzā

dārza īpašniece manus dzejoļus pieņem
kā mājniekus
smaidīgs kaimiņu pravietis prasa
lai tulkoju viņa stāstus
kas izglābšot cilvēci
nezinu
vai ticu glābiņam
es jau padevos gūstā

neaprakstītas palikušas vēl dažas lapas
pēdējā kladē
drīz vajadzēs rakstīt uz mežvīna lapām
uz palmu vēdekļiem
uz betona plāksnēm
vai vienkārši mākoņos

ja dievs ir
viņš varbūt atsūtīs dažus īpaši baltus
rakstīšanai īpaši piemērotus mākoņus

dārza kuplajā zālē
spīd ābolu mēnešbumbas
ar tām spēlējas trīskrāsainais trīskāju kaķis
un uzstājīgi ņaud
lai es arī nāku spēlēties
šeit rotaļām netrūkst laika
tāpēc ka laika šeit nav

agrāk skopojos ar vārdiem
baidījos pateikt par daudz
šeit baiļu vairs nav



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Astere  

    2015. gada 29. oktobrī, plkst. 10:33

    Paldies, cienījamai Dzejniecei, kura neskatoties uz nesamērojami smagiem sociāliem apstākljiem, tuvinieku slimību spēj ar šo dzeju tiešām sasildīt mani!Ljoti laba un cerīga Dzeja! Lasu cerībâ, ka ir ticība, cerība, mīlestība, ka ir savstarpēja cienja, sapratne un Gaisma. Zemei vajag mīlestības, arī Amandai! Dosim to caur savu labestïbu un Dzejas mīlestību! Paldies, Amanda! Tu izturēsi!

  • Maijucis > Amandai  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:55

    Tu esi br;iva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!

  • Maijucis  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:53

    Tu esi brīva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!!!

  • īsā  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 23:19

    man pātīk.

  • iveta  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 20:21

    ļoti žēl, ja komentāri par tekstu tiek aizstāti ar komentāriem par vājprātu, turklāt komentētāju vājprātu. Amanda būtu pelnījusi godīgu kritiku, neko vairāk, neko no šeit redzamā cilvēku maziskuma

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2012. gada 13. augustā, plkst. 8:08

    Līva Pētersone: Video un mākslas spēks (4)

    Festivāla mērķis – uzsvērt videomākslas nozīmību laikmetīgās mākslas scēnā, iepazīstināt ar panorāmu Baltijas videomākslas konkursa skatē, rādīt svaigāko no pasaules videomākslas tendencēm ārzemju kuratoru veidotās programmās.

  • 2016. gada 31. martā, plkst. 6:36

    Latvijas Literatūras gada balva 2016: Labākais dzejas darbs

    Kategorijā "Labākais dzejas darbs" nominēti četri dzejoļu krājumi – Kārļa Vērdiņa "Pieaugušie", Jāņa Rokpeļņa "Post Scriptum", Andra Ogriņa "Plaukstu šķērsielas" un Toma Treiberga "Drudzis".

  • 2014. gada 14. janvārī, plkst. 7:01

    Lāsma Ģibiete: No griestiem lēni snieg

    "Grāmatu zagle" ir darbs par cilvēcību, humānismu un tā nozīmi. Rakstnieks it kā neviļus atgādina – nav ļaunu tautu, briesmas slēpj atsevišķu indivīdu uzskati un rīcība. Īpaši to akcentē Makša liktenis un viņa izglābšanās.

  • 2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Linda Vēbere: Art of Resilience (Māksla pielāgoties) (9)

    Risinot ekoloģijas un tehnoloģiju tēmu, ievainotās dabas tēls vai populārā ekoloģiskā retorika, šķiet, ved strupceļā. Tā vietā, lai domātu par cilvēka vietu dabā, būtu jāsaprot cilvēces vieta vēsturē.

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Gundega Šmite: Presto. Acuto* (1)

    Ceļš. Tikai ceļš. Taisns un tumšs. Sniegpārslu taureņi aumaļām šķīst pret logu. Tūkstošiem. Uz neatgriešanos. Un mūžīgu atjaunošanos. Nakts melnumā ceļš ar tā ņirbošo baltumu velk savā atvarā – dziļāk un dziļāk.

  • 2015. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Satori aptauja: Vīrietis kino

    Mēs vairākiem cilvēkiem pajautājām, kurš no vīriešu tēliem pasaules un latviešu kinovēsturē ir atstājis uz viņiem visspilgtāko iespaidu.

  • 2014. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Zane Krūmiņa: Bērnudārzu slepenā misija (7)

    Pirmos sešus dzīves gadus bērna uzdevums ir gatavoties skolai un tad nākamos divpadsmit gadus pavadīt skolā, iegūstot dažādas zināšanas un gatavojoties… kam? Šķiet, ka "dzīve" varētu arī nebūt pareizā atbilde.



Kultūras Ministrija
vkkf