Dzeja

Amanda Aizpuriete: Padošanās

tā es beidzos
starp tukšiem likteņiem
ar kāpostlapu kompresi ap roku
sadauzītu gāžot pa ģīmi
zaglīgam slimnīcas sanitāram
kurš tomēr pamanījās
ievākt manus 30 jūdas grašus

cik neizturami ož svaigas kāpostlapas
kad zem tām dzīst roka
ar kuru būtu gribējies tikai glāstīt

tā es beidzos
dārzā skumīgi smaržo flokši
gliemeži lien pa kājām
izgaro pēdējā krutkas pudele
delīriķis gana savus rozā krokodilus
dārza īpašniece lūdz uzrakstīt viņai dzejoli
bet es vairs neprotu sarindot puķu vārdus

asinīs rudens inde

tā es beidzos
nebijusi

nestāstiet nevienam
ka es noliku galvu
uz galda starp asarās izmirkušiem končikiem
un padevos gūstā
pulksteņu šeit nav
tātad nav arī laika
dresētas žurkas dejo kankānu
flokši smaržo kā neuzrakstāms dzejolis

beidzot es sapratu visu
lai vairs nebaidītos
vajag padoties gūstā
šeit nav džungļu un tīģeru
nav dienas darbu un vakaru maiguma

tagad es dārza īpašniecei varēšu rakstīt dzejoļus
kā flokšus kā flautas kā patiesību

tagad man pašai būs dārzi un pasaules
gliemeži nesīs man pērles
mīļotie celsies no kapa lai barotu mani
ar meža zemenēm

nevar
aizvērt pēdējās durvis
pēdējo durvju nav

padoties gūstā nav kauns
bet labāk tomēr nestāstiet citiem
ka es paliku
starpstacijā starp anekdoti un nāvi

pasaule joprojām spēlē marku šagālu
saulainais rīts garšo pēc apelsīnu liķiera
aizaugušajā dārzā pie flokšu cera guļ mūza
lēte plūst tepat aiz vārtiņiem
visi vārdi ir tikai tauriņi
kas lidinās mūzas elpā
dažus notver trīskrāsains trīskāju kaķis
daži pagūst nosēsties man uz dvēseles

gar manu galvu rāpo vaboles
viņām ir savi ceļi
varbūt arī es
melna vabole būšu
varbūt tas ir man ceļš
tālāk dārzā

dārza īpašniece manus dzejoļus pieņem
kā mājniekus
smaidīgs kaimiņu pravietis prasa
lai tulkoju viņa stāstus
kas izglābšot cilvēci
nezinu
vai ticu glābiņam
es jau padevos gūstā

neaprakstītas palikušas vēl dažas lapas
pēdējā kladē
drīz vajadzēs rakstīt uz mežvīna lapām
uz palmu vēdekļiem
uz betona plāksnēm
vai vienkārši mākoņos

ja dievs ir
viņš varbūt atsūtīs dažus īpaši baltus
rakstīšanai īpaši piemērotus mākoņus

dārza kuplajā zālē
spīd ābolu mēnešbumbas
ar tām spēlējas trīskrāsainais trīskāju kaķis
un uzstājīgi ņaud
lai es arī nāku spēlēties
šeit rotaļām netrūkst laika
tāpēc ka laika šeit nav

agrāk skopojos ar vārdiem
baidījos pateikt par daudz
šeit baiļu vairs nav



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Astere  

    2015. gada 29. oktobrī, plkst. 10:33

    Paldies, cienījamai Dzejniecei, kura neskatoties uz nesamērojami smagiem sociāliem apstākljiem, tuvinieku slimību spēj ar šo dzeju tiešām sasildīt mani!Ljoti laba un cerīga Dzeja! Lasu cerībâ, ka ir ticība, cerība, mīlestība, ka ir savstarpēja cienja, sapratne un Gaisma. Zemei vajag mīlestības, arī Amandai! Dosim to caur savu labestïbu un Dzejas mīlestību! Paldies, Amanda! Tu izturēsi!

  • Maijucis > Amandai  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:55

    Tu esi br;iva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!

  • Maijucis  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:53

    Tu esi brīva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!!!

  • īsā  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 23:19

    man pātīk.

  • iveta  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 20:21

    ļoti žēl, ja komentāri par tekstu tiek aizstāti ar komentāriem par vājprātu, turklāt komentētāju vājprātu. Amanda būtu pelnījusi godīgu kritiku, neko vairāk, neko no šeit redzamā cilvēku maziskuma

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2013. gada 19. februārī, plkst. 8:02

    Armands Znotiņš: Lielās Mūzikas balvas metamorfozes

    Lielās Mūzikas balvas prestižs mūziķu vidē un sabiedrībā ir gan kāpis, gan kritis – savulaik arī no profesionāļu vidus izskanējuši brīdinājumi par krīzi –, tomēr šķiet, ka šis apbalvojums Latvijā tagad nozīmē vairāk nekā 90. gadu pirmajā pusē.

  • 2013. gada 20. maijā, plkst. 7:05

    Krista Dzidzēviča: Jauna mākslinieka portrets (5)

    Jebkuram māksliniekam pienāk posms, kad uznāk radošā krīze, kas, starp citu, ir bīstami nāvējošs process, tad nekas neizdodas un, ja tā ilgst gadu vai vairāk, pastāv liela iespēja, ka atpakaļ pie radīšanas tā arī netiek.

  • 2015. gada 14. aprīlī, plkst. 6:04

    Silvija Radzobe: Divas versijas par Aspaziju

    Tik koncentrētu Aspazijas personiskās dzīves bēdu un nelaimju tēlojumu patiesi nav nācies sastapt. Patiešām, kā vēsta lugas virsraksts, tas ir kaut kas personīgs par Aspaziju.

  • 2012. gada 29. novembrī, plkst. 8:11

    Dina Sarceviča: Skolas iekšējā kultūra (12)

    Ir skaidrs, ka par skolotāju nevar kļūt vienā dienā, tāpēc pieredzējušo kolēģu atbalsts, padomi un idejas var būt vērtīga atbalsta sistēma jebkuram skolotājam, īpaši jaunajam.

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Einārs Pelšs: Labu uztaisīt ir grūti (1)

    eļļas kultūru ražas pieaugums indijā var būt nenozīmīgs toties žāvēti dubļu vulkāni veido ainavas un dažāda tipa vulkāni atrodami arī uz citām planētām

  • 2013. gada 14. jūnijā, plkst. 7:06

    Liene Kāposta: Nāves hronists (13)

    Savācis materiālu, es atgriežos redakcijā, kur, drudžaini klabinot datora taustiņus, radu ziņas, ko cilvēki labprātāk nelasītu. Bet viņi lasa. Lai arī šausmīgi, pretīgi, drūmi un traģiski, šie notikumi tomēr ir ļoti aizraujoši.

  • 2012. gada 10. aprīlī, plkst. 8:04

    Jānis Taurens: Ha, ha... Vocek (1)

    Teodors Adorno par Bīhnera nepabeigto lugu "Voiceks" rakstīja, ka tā "lepni pacēlās pāri visai vācu makulatūrai, ko bija aprobējis 19. gadsimts".

  • 2013. gada 17. oktobrī, plkst. 0:10

    Evelīna Sproģe: Bērnu kara lauks (4)

    Sacensība bioloģijā, ekoloģijā un socioloģijā ir sacenšanās starp diviem organismiem, dzīvniekiem, indivīdiem, grupām utt. par teritoriju, nišu, resursiem, partneriem, prestižu, atpazīšanu, balvām, statusu, par vadību. Sacensība ir pretējais sadarbībai.



Kultūras Ministrija
vkkf