Dzeja

Amanda Aizpuriete: Padošanās

tā es beidzos
starp tukšiem likteņiem
ar kāpostlapu kompresi ap roku
sadauzītu gāžot pa ģīmi
zaglīgam slimnīcas sanitāram
kurš tomēr pamanījās
ievākt manus 30 jūdas grašus

cik neizturami ož svaigas kāpostlapas
kad zem tām dzīst roka
ar kuru būtu gribējies tikai glāstīt

tā es beidzos
dārzā skumīgi smaržo flokši
gliemeži lien pa kājām
izgaro pēdējā krutkas pudele
delīriķis gana savus rozā krokodilus
dārza īpašniece lūdz uzrakstīt viņai dzejoli
bet es vairs neprotu sarindot puķu vārdus

asinīs rudens inde

tā es beidzos
nebijusi

nestāstiet nevienam
ka es noliku galvu
uz galda starp asarās izmirkušiem končikiem
un padevos gūstā
pulksteņu šeit nav
tātad nav arī laika
dresētas žurkas dejo kankānu
flokši smaržo kā neuzrakstāms dzejolis

beidzot es sapratu visu
lai vairs nebaidītos
vajag padoties gūstā
šeit nav džungļu un tīģeru
nav dienas darbu un vakaru maiguma

tagad es dārza īpašniecei varēšu rakstīt dzejoļus
kā flokšus kā flautas kā patiesību

tagad man pašai būs dārzi un pasaules
gliemeži nesīs man pērles
mīļotie celsies no kapa lai barotu mani
ar meža zemenēm

nevar
aizvērt pēdējās durvis
pēdējo durvju nav

padoties gūstā nav kauns
bet labāk tomēr nestāstiet citiem
ka es paliku
starpstacijā starp anekdoti un nāvi

pasaule joprojām spēlē marku šagālu
saulainais rīts garšo pēc apelsīnu liķiera
aizaugušajā dārzā pie flokšu cera guļ mūza
lēte plūst tepat aiz vārtiņiem
visi vārdi ir tikai tauriņi
kas lidinās mūzas elpā
dažus notver trīskrāsains trīskāju kaķis
daži pagūst nosēsties man uz dvēseles

gar manu galvu rāpo vaboles
viņām ir savi ceļi
varbūt arī es
melna vabole būšu
varbūt tas ir man ceļš
tālāk dārzā

dārza īpašniece manus dzejoļus pieņem
kā mājniekus
smaidīgs kaimiņu pravietis prasa
lai tulkoju viņa stāstus
kas izglābšot cilvēci
nezinu
vai ticu glābiņam
es jau padevos gūstā

neaprakstītas palikušas vēl dažas lapas
pēdējā kladē
drīz vajadzēs rakstīt uz mežvīna lapām
uz palmu vēdekļiem
uz betona plāksnēm
vai vienkārši mākoņos

ja dievs ir
viņš varbūt atsūtīs dažus īpaši baltus
rakstīšanai īpaši piemērotus mākoņus

dārza kuplajā zālē
spīd ābolu mēnešbumbas
ar tām spēlējas trīskrāsainais trīskāju kaķis
un uzstājīgi ņaud
lai es arī nāku spēlēties
šeit rotaļām netrūkst laika
tāpēc ka laika šeit nav

agrāk skopojos ar vārdiem
baidījos pateikt par daudz
šeit baiļu vairs nav



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Astere  

    2015. gada 29. oktobrī, plkst. 10:33

    Paldies, cienījamai Dzejniecei, kura neskatoties uz nesamērojami smagiem sociāliem apstākljiem, tuvinieku slimību spēj ar šo dzeju tiešām sasildīt mani!Ljoti laba un cerīga Dzeja! Lasu cerībâ, ka ir ticība, cerība, mīlestība, ka ir savstarpēja cienja, sapratne un Gaisma. Zemei vajag mīlestības, arī Amandai! Dosim to caur savu labestïbu un Dzejas mīlestību! Paldies, Amanda! Tu izturēsi!

  • Maijucis > Amandai  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:55

    Tu esi br;iva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!

  • Maijucis  

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 15:53

    Tu esi brīva!
    Talantīga, godīga un tīra!
    Veiksmes!!!

  • īsā  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 23:19

    man pātīk.

  • iveta  

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 20:21

    ļoti žēl, ja komentāri par tekstu tiek aizstāti ar komentāriem par vājprātu, turklāt komentētāju vājprātu. Amanda būtu pelnījusi godīgu kritiku, neko vairāk, neko no šeit redzamā cilvēku maziskuma

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2015. gada 5. janvārī, plkst. 6:01

    Haralds Matulis: Latvija kartes centrā (11)

    Sabiedriskās attiecības ir mūsu laiku zinātne. Un gribam mēs to vai ne, bet fakts ir tāds, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropai nozīmīgu notikumu arēna, un ģeogrāfiski mūsu zeme atrodas tieši pasaules centrā.

  • 2015. gada 25. martā, plkst. 6:03

    Diskusija: Par balvu piešķiršanas procesu Latvijas vizuālajā mākslā (1)

    Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā diskusiju cikla "Pārvarot plaisu. Meklējot ceļus pie laikmetīgās mākslas" ietvaros notika saruna par balvu piešķiršanas procesu Latvijas vizuālajā mākslā.

  • 2013. gada 13. jūnijā, plkst. 7:06

    Katrīna Rudzīte: Starp sapni un izvēli (1)

    Romānā ir daudz nāves, kas kaut kādā mērā ir ārkārtīgi iederīgi un iedarbīgi, nāve, jo īpaši tāda, kas ir slepkavības vai pašnāvības rezultāts uztur spriegumu un pasvītro nepieciešamību un grūtības kļūt par sevi.

  • 2012. gada 27. aprīlī, plkst. 9:04

    Jānis Strods: Par līdzjūtību. Lācis, Apgaismība un kāda anarhista vilki (14)

    Mades nāve izsauca visai plašu reakciju latviskā interneta plašumos, sākotnējam līdzjūtības un skumju vilnim saduroties ar racionālu un skeptisku pretreakciju.

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    E. F. Kuks: Še tev mana sērkociņu kastīte

    mēs stādām cilvēkus kā kokus priekšā un pakaļā dīgst cilvēki kā koki un tie jācērt lai neizaug par garu

  • 2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Ieva Viese-Vigula: Siena (15)

    Plauksta, celis, auss, gaiši un tumši mati, dažas ģenitāliju iezīmes – bija skaidrs, ka te sākotnēji patiesi ir bijuši divi ķermeņi, ko lēnām, bet ar neapbruņotu aci saskatāmā tempā sevī uzsūca siena.

  • 2014. gada 11. septembrī, plkst. 2:03

    Gundega Šmite: Dzeja un mūzika (1)

    Ja vokālajā darbā tiek savienots iepriekš eksistējošs poētisks teksts un mūzikas teksts ar savām patstāvīgām nozīmēm, pastāv potenciāla spriedze starp abiem mākslas veidiem.

  • 2016. gada 10. februārī, plkst. 6:24

    Aiga Dzalbe: Katram savu Marta Zaķi!

    Kā jau pēdējos gados konstatēts, mūsdienīgai ilustrācijai tekstu pienākas uztvert kā saturisku impulsu vizuālam vēstījumam. Attēlam ir jārada papildu stāsts, nevis "jāvelkas pakaļ" tekstam vai rakstītie vārdi burtiski jāpārtulko attēlu valodā.