Video

Kristians Volfs: Mūzika ir tiešāka par runu

Kristians Volfs ir amerikāņu eksperimentālās mūzikas komponists, dzimis 1934. gadā vācu izdevēju Helēnas un Kurta Volfu ģimenē. Volfi izdeva Franca Kafkas, Roberta Mūzila un Valtera Benjamina darbus, nākot pie varas nacistiem, emigrēja un 1941. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur sekmēja tulkotās literatūras izdošanu, tai skaitā – publicēja ķīniešu Pārvērtību grāmatas angļu versiju, kas atstāja lielu iespaidu uz Džonu Keidžu. Sešpadsmit gadu vecumā Kristians Volfs iepazinās ar Keidžu un drīz vien kļuva par vienu no viņa domubiedriem līdz ar Ērlu Braunu, Mortonu Feldmanu un Mērsu Kaningemu. Lai arī Volfa pamatprofesija bija klasiskās literatūras pasniedzējs, viņš ir kļuvis par nozīmīgu figūru 20. gadsimta eksperimentālās mūzikas jomā, viņš ir radījis jaunas mūzikas pieraksta sistēmas, atstājis lielu iespaidu uz klusuma izmantošanu mūzikā. Mēs satikām Kristianu Volfu Rīgā, kur viņš bija ieradies, lai piedalītos festivālā "Skaņu mežs" un pasniegtu meistarklases jaunajiem mūziķiem un komponistiem Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ar Kristianu Volfu sarunājās Ilmārs Šlāpins. Video – Ģirts Raģelis.

Kā jums šķiet, vai ir iespējama jauna revolūcija mūzikā?

Es neesmu par to daudz domājis. Es esmu pārāk vecs, lai domātu par kaut ko tādu. Jā, es uzskatu, ka tāda iespējamība pastāv. Savā ziņā tāda jau notikusi pēdējos 20 gados. Tehnoloģisko pārmaiņu dēļ. Tu nekad nevari zināt, kas notiks tālāk tehnoloģijā, kas vienmēr ietekmē mākslu tādā vai citā veidā. Tagad tu vari ielādēt mūziku datorā, ir pagājuši tikai desmit gadu, kopš kaut kas tāds ir iespējams. Tas lielā mērā var ietekmēt to, kā komponisti domā par mūzikas komponēšanu, kā viņi to nodod. Kas zina, kas notiks tālāk.

Ko jūs teiktu jaunajiem mūziķiem, ja viņi jautātu, kas mūzikā ir vissvarīgākais?

Vispirms ir jābūt drošam par to, ka tu esi mūziķis. Tev ir jābūt pilnīgi pārliecinātam par to, kas tev jādara. Nedari to, ja neesi drošs par to, vai tu esi mūziķis vai ne. Un, ja tas ir kaut kas, kas tev jādara un bez kā tu nevari dzīvot, tad visdrīzāk ar tevi viss būs labi. Tu atradīsi veidu, kā to darīt.  Citādi man nav nekādu padomu par stilu vai to, kā strādāt. Ir jāiemācās disciplīna. Tā ir otra svarīgākā lieta. Taču, ja tu patiešām esi nodevies mūzikai, tad pārējais atnāks. Vēl viens padoms – ja esi komponists un vari izpildīt mūziku, dari to. Ja esi mācījies spēlēt kādu instrumentu, nepamet to novārtā. Uzturi šīs iemaņas. Tev vienmēr jābūt spējīgam piedalīties un izpildīt vismaz savu mūziku. Tas, manuprāt, ir nozīmīgi. Plaisai starp komponēšanu un izpildīšanu vajadzētu būt pēc iespējas mazākai.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • VĀRDS UZVĀRDS  

    2012. gada 7. oktobrī, plkst. 21:40

    Lielākoties es klausos vecu mūziku
    ----------------
    JATĀJUMS PAR KO SAVĀDĀKU IR LIEKS
    nemūzika, tas IR kas cits

  • Re:runcis  

    2012. gada 5. oktobrī, plkst. 16:58

    ..vārds jau arī ir mūzika. Piem., manas "pelītes" čuksti, kāda tā ir simfonija :)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2015. gada 14. septembrī, plkst. 6:09

    Zaiga Pūce: 250. Par vai pret? (6)

    Nekad iepriekš Latvijas informācijas telpā un politiskajā kārtībā nav bijis tik daudz dažādas informācijas un viedokļu par globālu problēmu. Katrā ziņu izlaidumā ir informācija par bēgļiem.

  • 2013. gada 17. septembrī, plkst. 7:09

    "Satori" diskusija: Vārda atbildība (9)

    Vai runas brīvība ir savienojama ar mūsdienu morāli un priekšstatiem par drošu un demokrātisku sabiedrību? Kurš nes lielāku atbildību – cilvēks, kurš nogalina, vai cilvēks, kurš pamudina uz slepkavību?

  • 2016. gada 27. aprīlī, plkst. 6:25

    Armands Znotiņš: Divi noslēguma koncerti komponistu jubilejās (1)

    Baltijas Simfoniskais festivāls ar Pētera Vaska simfoniskā opusa "Lauda" atskaņojumu atzīmēja komponista 70. jubileju. Turpretī festivāls "Windstream" uzmanību pievērsa Romualda Kalsona 80. gadskārtai, programmā iekļaujot svītu "Kāzu dziesmas".

  • 2013. gada 3. janvārī, plkst. 0:01

    Māris Prombergs: Aiz aizkariem paslēpta pilsoniskā atbildība (15)

    Uzdrīkstēšos atvērt aizkarus pilsētu dzīvojamo māju pirmajos stāvos, atklāt vairākus kontrastus starp privāto un publisko telpu un norādīt, kā tie palīdz saprast pilsētvides sociālās dzīves pieredzi un ietekmē latviešu pilsoniskās atbildības izpratni.

  • 2012. gada 24. martā, plkst. 1:03

    Henriks Eliass Zēgners: Pamosties naktī (38)

    viss šis būs jāizdzēš un jāsāk no sākuma lai tiktu kaut vienu soli uz priekšu

  • 2014. gada 28. martā, plkst. 1:49

    Nauris Lukševics: Elle (3)

    Katru vārdu, ko viņa teica, es būtu varējis pusbalsī nočukstēt jebkad un jebkur savas dzīves laikā, un to es arī mēdzu darīt, kad viņas vairs nebija. Viņa bija mana tikai divus mēnešus un divas dienas.

  • 2017. gada 1. februārī, plkst. 7:47

    Kaspars Rolšteins: Iesāli putnus

    Pārdomas par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sagatavoto izstādi "Juris Boiko. Sāls kristāli" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.

  • 2013. gada 10. decembrī, plkst. 8:00

    Zane Krūmiņa: Labākais darbs pasaulē (15)

    Studiju laikā un vēlāk, esot kārtīga revidenta asistente, sapņoju par lēnu, nesteidzīgu rudens izbaudīšanu. Tagad man tas ir. Gandrīz.



Kultūras Ministrija
vkkf