Video

Kristians Volfs: Mūzika ir tiešāka par runu

Kristians Volfs ir amerikāņu eksperimentālās mūzikas komponists, dzimis 1934. gadā vācu izdevēju Helēnas un Kurta Volfu ģimenē. Volfi izdeva Franca Kafkas, Roberta Mūzila un Valtera Benjamina darbus, nākot pie varas nacistiem, emigrēja un 1941. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur sekmēja tulkotās literatūras izdošanu, tai skaitā – publicēja ķīniešu Pārvērtību grāmatas angļu versiju, kas atstāja lielu iespaidu uz Džonu Keidžu. Sešpadsmit gadu vecumā Kristians Volfs iepazinās ar Keidžu un drīz vien kļuva par vienu no viņa domubiedriem līdz ar Ērlu Braunu, Mortonu Feldmanu un Mērsu Kaningemu. Lai arī Volfa pamatprofesija bija klasiskās literatūras pasniedzējs, viņš ir kļuvis par nozīmīgu figūru 20. gadsimta eksperimentālās mūzikas jomā, viņš ir radījis jaunas mūzikas pieraksta sistēmas, atstājis lielu iespaidu uz klusuma izmantošanu mūzikā. Mēs satikām Kristianu Volfu Rīgā, kur viņš bija ieradies, lai piedalītos festivālā "Skaņu mežs" un pasniegtu meistarklases jaunajiem mūziķiem un komponistiem Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ar Kristianu Volfu sarunājās Ilmārs Šlāpins. Video – Ģirts Raģelis.

Kā jums šķiet, vai ir iespējama jauna revolūcija mūzikā?

Es neesmu par to daudz domājis. Es esmu pārāk vecs, lai domātu par kaut ko tādu. Jā, es uzskatu, ka tāda iespējamība pastāv. Savā ziņā tāda jau notikusi pēdējos 20 gados. Tehnoloģisko pārmaiņu dēļ. Tu nekad nevari zināt, kas notiks tālāk tehnoloģijā, kas vienmēr ietekmē mākslu tādā vai citā veidā. Tagad tu vari ielādēt mūziku datorā, ir pagājuši tikai desmit gadu, kopš kaut kas tāds ir iespējams. Tas lielā mērā var ietekmēt to, kā komponisti domā par mūzikas komponēšanu, kā viņi to nodod. Kas zina, kas notiks tālāk.

Ko jūs teiktu jaunajiem mūziķiem, ja viņi jautātu, kas mūzikā ir vissvarīgākais?

Vispirms ir jābūt drošam par to, ka tu esi mūziķis. Tev ir jābūt pilnīgi pārliecinātam par to, kas tev jādara. Nedari to, ja neesi drošs par to, vai tu esi mūziķis vai ne. Un, ja tas ir kaut kas, kas tev jādara un bez kā tu nevari dzīvot, tad visdrīzāk ar tevi viss būs labi. Tu atradīsi veidu, kā to darīt.  Citādi man nav nekādu padomu par stilu vai to, kā strādāt. Ir jāiemācās disciplīna. Tā ir otra svarīgākā lieta. Taču, ja tu patiešām esi nodevies mūzikai, tad pārējais atnāks. Vēl viens padoms – ja esi komponists un vari izpildīt mūziku, dari to. Ja esi mācījies spēlēt kādu instrumentu, nepamet to novārtā. Uzturi šīs iemaņas. Tev vienmēr jābūt spējīgam piedalīties un izpildīt vismaz savu mūziku. Tas, manuprāt, ir nozīmīgi. Plaisai starp komponēšanu un izpildīšanu vajadzētu būt pēc iespējas mazākai.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • VĀRDS UZVĀRDS  

    2012. gada 7. oktobrī, plkst. 21:40

    Lielākoties es klausos vecu mūziku
    ----------------
    JATĀJUMS PAR KO SAVĀDĀKU IR LIEKS
    nemūzika, tas IR kas cits

  • Re:runcis  

    2012. gada 5. oktobrī, plkst. 16:58

    ..vārds jau arī ir mūzika. Piem., manas "pelītes" čuksti, kāda tā ir simfonija :)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2014. gada 29. decembrī, plkst. 6:12

    Ivars Ījabs: Sargeņģeļa mācības (10)

    Aizejot 2014. gadam, es apkopoju galvenās mācības, kuras mūsu talantīgais, taču laiskais suverēns šogad ir apguvis. Pats būdams slikts skolnieks, es neesmu tās sarindojis nekādā prioritārā secībā – kā saka, kas pirmais iešāvās galvā, tas arī nonāca uz papīra.

  • 2016. gada 20. aprīlī, plkst. 7:37

    Uldis Bērziņš: Mēs pat nezinām, kā valoda veidojās (2)

    Piedāvājam noskatīties sarunu ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, kam šogad Latvijas Literatūras gada balvas žūrija piešķīrusi specbalvu par atdzejojumiem no senislandiešu valodas grāmatā "Eddas dziesmas".

  • 2014. gada 6. februārī, plkst. 7:02

    Marta Martinsone: Mazo lietu apdziedātājs

    "Peldošie-ceļojošie" nav nedz mūzikls, nedz īsti arī "muzikāla izrāde". Taču mūzika ir tikpat dabiska tās sastāvdaļa kā skatuves putekļi, kuru šķidrauts katrai izrādei piešķir tik ļoti nepieciešamo sapņa ilūziju.

  • 2015. gada 10. septembrī, plkst. 11:09

    Gunta Sloga: Prezidenta smaids (2)

    Pieņemu, ka visdrīzāk jauno Vējoņa un citu patriotismu apliecinošu plakātu nosūtīšana uz skolām būtu palikusi bez uzmanības, ja tos interneta klajumos nebūtu pamanījuši estēti un Kārļa Ulmaņa apkarotāji.

  • 2013. gada 16. aprīlī, plkst. 7:14

    Linora Goraļika: Found life (3)

    Šonedēļ Rīgā lasījumu cikla "Dzejas sūtņi" ietvaros viesojas krievu dzejniece Linora Goraļika. Viņa ir māksliniece, prozaiķe, esejiste, komiksu autore, dzejnieku biogrāfe, dramaturģe, pasaku autore, taču pāri visam tomēr dzejniece.

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.

  • 2013. gada 23. jūlijā, plkst. 7:07

    Anna Auziņa: Kur palikt māksliniekam jeb rezidences Latvijā (2)

    Mākslinieki, kā zināms, ir kaprīzi ļaudis un ne vienmēr spēj radīt ierastajos mājas apstākļos. Viņiem mēdz traucēt ģimene, naudas darbi un pasākumi. Reizēm viņi traucē sev paši.

  • 2013. gada 19. aprīlī, plkst. 8:04

    Lilija Berzinska: Nevaru cukursaldi infantili samelot

    Nevar jau cukursaldi infantili samelot neskaitāmas lappuses, jo bērns, kurš lasīs šo pasaku, nav muļķis. Bērni redz un saprot ļoti daudz. Tieši tāpēc šajā pasakā es nevairos saukt lietas īstajos vārdos.



Kultūras Ministrija
vkkf