Video

Kristians Volfs: Mūzika ir tiešāka par runu

Kristians Volfs ir amerikāņu eksperimentālās mūzikas komponists, dzimis 1934. gadā vācu izdevēju Helēnas un Kurta Volfu ģimenē. Volfi izdeva Franca Kafkas, Roberta Mūzila un Valtera Benjamina darbus, nākot pie varas nacistiem, emigrēja un 1941. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur sekmēja tulkotās literatūras izdošanu, tai skaitā – publicēja ķīniešu Pārvērtību grāmatas angļu versiju, kas atstāja lielu iespaidu uz Džonu Keidžu. Sešpadsmit gadu vecumā Kristians Volfs iepazinās ar Keidžu un drīz vien kļuva par vienu no viņa domubiedriem līdz ar Ērlu Braunu, Mortonu Feldmanu un Mērsu Kaningemu. Lai arī Volfa pamatprofesija bija klasiskās literatūras pasniedzējs, viņš ir kļuvis par nozīmīgu figūru 20. gadsimta eksperimentālās mūzikas jomā, viņš ir radījis jaunas mūzikas pieraksta sistēmas, atstājis lielu iespaidu uz klusuma izmantošanu mūzikā. Mēs satikām Kristianu Volfu Rīgā, kur viņš bija ieradies, lai piedalītos festivālā "Skaņu mežs" un pasniegtu meistarklases jaunajiem mūziķiem un komponistiem Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ar Kristianu Volfu sarunājās Ilmārs Šlāpins. Video – Ģirts Raģelis.

Kā jums šķiet, vai ir iespējama jauna revolūcija mūzikā?

Es neesmu par to daudz domājis. Es esmu pārāk vecs, lai domātu par kaut ko tādu. Jā, es uzskatu, ka tāda iespējamība pastāv. Savā ziņā tāda jau notikusi pēdējos 20 gados. Tehnoloģisko pārmaiņu dēļ. Tu nekad nevari zināt, kas notiks tālāk tehnoloģijā, kas vienmēr ietekmē mākslu tādā vai citā veidā. Tagad tu vari ielādēt mūziku datorā, ir pagājuši tikai desmit gadu, kopš kaut kas tāds ir iespējams. Tas lielā mērā var ietekmēt to, kā komponisti domā par mūzikas komponēšanu, kā viņi to nodod. Kas zina, kas notiks tālāk.

Ko jūs teiktu jaunajiem mūziķiem, ja viņi jautātu, kas mūzikā ir vissvarīgākais?

Vispirms ir jābūt drošam par to, ka tu esi mūziķis. Tev ir jābūt pilnīgi pārliecinātam par to, kas tev jādara. Nedari to, ja neesi drošs par to, vai tu esi mūziķis vai ne. Un, ja tas ir kaut kas, kas tev jādara un bez kā tu nevari dzīvot, tad visdrīzāk ar tevi viss būs labi. Tu atradīsi veidu, kā to darīt.  Citādi man nav nekādu padomu par stilu vai to, kā strādāt. Ir jāiemācās disciplīna. Tā ir otra svarīgākā lieta. Taču, ja tu patiešām esi nodevies mūzikai, tad pārējais atnāks. Vēl viens padoms – ja esi komponists un vari izpildīt mūziku, dari to. Ja esi mācījies spēlēt kādu instrumentu, nepamet to novārtā. Uzturi šīs iemaņas. Tev vienmēr jābūt spējīgam piedalīties un izpildīt vismaz savu mūziku. Tas, manuprāt, ir nozīmīgi. Plaisai starp komponēšanu un izpildīšanu vajadzētu būt pēc iespējas mazākai.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • VĀRDS UZVĀRDS  

    2012. gada 7. oktobrī, plkst. 21:40

    Lielākoties es klausos vecu mūziku
    ----------------
    JATĀJUMS PAR KO SAVĀDĀKU IR LIEKS
    nemūzika, tas IR kas cits

  • Re:runcis  

    2012. gada 5. oktobrī, plkst. 16:58

    ..vārds jau arī ir mūzika. Piem., manas "pelītes" čuksti, kāda tā ir simfonija :)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2012. gada 10. aprīlī, plkst. 8:46

    Pauls Bankovskis: Latviešu filma (19)

    Kad viss bija noskatīts, kaut kāda apjausmas par to, kas latviešu filmām bez lielāka vai mazāka valsts finansējuma varētu būt kopīgs, sāka izkūņoties. Tā nu nolēmu šis apjausmas apkopot, iezīmējot ideālās latviešu filmas metu.

  • 2016. gada 12. aprīlī, plkst. 2:46

    Latvijas Literatūras gada balva 2016: Spilgtākā debija literatūrā

    Kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" nominētas četras grāmatas – Sabīnes Košeļevas grāmata "Rīga – Maskava 21. gadsimta mīlasstāsts", Elīnas Bākules-Veiras dzejoļu krājums "Zilonis okeāns", Anitas Mileikas dzejoļu krājums "Mūžīgā nepārtikusī stirna" un Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums "Narkozes".

  • 2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Viktorija Eksta: Modernisma meklējumos (1)

    Būtiskākie modernisma raksturlielumi ir abstrakcija, subjektivitāte un refleksivitāte (tiek atklāta artefakta mākslīgā daba, piemēram, filmēšanas tehnikas parādīšanās kadrā atgādina skatītājam, ka tā ir tikai filma).

  • 2015. gada 19. oktobrī, plkst. 6:11

    Māris Zanders: Kāpēc mēs esam tādi maitas? (7)

    Šķiet, nav tādas nedēļas, kad informatīvajā telpā neparādītos ziņas par kārtējo valsts izzagšanu vai, pieklājīgi izsakoties, budžeta naudas pretrunīgo izlietojumu.

  • 2012. gada 27. jūlijā, plkst. 8:07

    Valentīns: Любовные истории (8)

    Tava āda ir manas asinis Es piezīdies tām kā tārps es piezīdies silta piena Tava āda ir manas asaras es pieplacis tām kā nāve Lāsīti pa lāsītei tek mūsu laiks

  • 2015. gada 1. martā, plkst. 19:03

    Matīss Gricmanis: Karš ir tikai pirmizrāde (1)

    Saduras pasaules – Rietumu liberālā un Krievijas tradicionālā. Karš jau ir sācies, tā tiešā translācijas notiek. Kāda var būt mana atbilde šādam karam?

  • 2012. gada 28. martā, plkst. 16:03

    Mona De Bo: Lēnākā latviešu grupa pasaulē (21)

    Intervija ar bundzinieku Edgaru Eihmani un ģitāristu Edgaru Rubeni par slikto un labo toni mūzikā, izkāpšanu no aroda un džezu, ko viņi nespēlē.

  • 2017. gada 22. martā, plkst. 5:28

    Inga Žolude: Atklājums, kas nenotika

    Recenzija par Margo Zālītes nano operu "Nenotikušais atklājums" festivālā "Eju meklēt!".



Kultūras Ministrija
vkkf