Video, Ar bērniem

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Andrejs  

    2012. gada 15. septembrī, plkst. 13:18

    Čau, brālēn

  • ceturtdiena  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:11

    $normaali, normaali... vajag kko vairaa no Znotinja!

  • aija  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 17:00

    wowowowoa, mushbaiks ir atgriezies :)! jaaa, ta ir. musu berniba lasamviela bija tada ka bija... nekadus Prustues neviens nelasija, ari no filmam lielakais piedzivojums bija 4 tankisti un suns. bet kaisliba bija, bija :)!

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:40

    Skribent, kur tad tu esi redzējis tādus naturālistus, kas neko nelasa un neskatās. Tak cilvēki vairs nav spējīgi ne pastrādāt, ne paēst, ne uz tualeti aiziet, ne pavingrot, neko nelasot, neskatoties un neklausoties. No tiem viena daļa ir, kas sevi biksta, lai no galīgā džanka periodiski pievērstos kaut kam perspektīvākam/produktīvākam.

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:24

    Cilvēks,kurš nelasa, neskatās neko-iespējams arī nelasīs un neskatīsies neko citu, bet kaut ko lasošais, skatošais var pāriet arī uz mazliet pilnīgāku, saturīgāku "barību". Tikai nesaprotamus un domu ziņā grūtu uztveramus tekstus ,filmas u.t.t. nevajag uzreiz dēvēt par augstvērtīgiem. Darbs,kurš nepiesaista, nekad ne uz ko nespēs aicināt. MUļķību par gudrību iestāstīt mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti. Tas- par mūsdienu "izcili nesaprastajiem" autoriem.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu nezini, kurp vēlies aiziet, tev derēs jebkurš ceļš.

    Lūiss Kerols

Iesakām

  • 2016. gada 12. maijā, plkst. 6:01

    Māris Zanders: Iesprūst kājstarpē (1)

    Tālākais teksts ir nevis par Stambulas konvenciju, bet gan to minējumu, apgalvojumu un "vērtību karu" uzplaiksnījumu, ko konvencija izraisīja.

  • 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 8:06

    Džoana Lāge: Spēja pamest sarežgīto saprātu (10)

    Vispopulārākais ir piemērs ar kukaiņiem. Tie ienāk tavā ķermenī un "izēd to tukšu" no iekšpuses. Tas, kas paliek pāri, nav normāls ķermeņa stāvoklis, tas nav mūsu ierastais priekšstats par ķermeni.

  • 2015. gada 23. septembrī, plkst. 6:09

    Anete Ašmane: Vilciens. Rudens. Rainis

    Šķiet, rudenīgs dvēseles stāvoklis bijis arī komponistiem, kuriem Raiņa dzeja raisījusi filozofiskas, dažbrīd pat eksistenciālas pārdomas, kas kļuvušas par pamatu tikpat nopietniem kamermūzikas opusiem.

  • 2013. gada 8. martā, plkst. 1:23

    Baiba Petrenko: Telefons sievietei (11)

    Sārtos toņos, ar ziedu vītnēm aptīts telefons reklāmas plakātos vēstī, ka ir "radīts viņai". Kā gan citādi reklamēt produktu sievietei, ja ne ar puķītēm? Starp citu, kāpēc sievietēm ir nepieciešams īpašs telefons?

  • 2012. gada 17. jūlijā, plkst. 8:20

    Kārlis Vērdiņš: Esamība nosaka apziņu (47)

    Biedri manu apziņu piesūcināja līdz ūkai, diskrēti mācīdami: tev nebūs laist sevī mīlas opiju vai jūsmot par kaut ko tādu, ko nevar apskatīt, satvert un nolobīt.

  • 2013. gada 18. novembrī, plkst. 7:11

    Māra Zālīte: Pieci pirksti (fragments) (8)

    Valsts svētkos gribam uzdāvināt jums fragmentu no Māras Zālītes autobigrāfiskā romāna "Pieci pirksti", kas drīzumā iznāks apgādā "Mansards". Tajā stāstīts par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas.

  • 2012. gada 10. aprīlī, plkst. 8:04

    Jānis Taurens: Ha, ha... Vocek (1)

    Teodors Adorno par Bīhnera nepabeigto lugu "Voiceks" rakstīja, ka tā "lepni pacēlās pāri visai vācu makulatūrai, ko bija aprobējis 19. gadsimts".

  • 2014. gada 19. augustā, plkst. 8:08

    Ieva Melgalve: Draugos ar zilo kaķi (1)

    Pāreja no parastām bērnu grāmatām raksturīgās funkcionālās mākslas uz mākslu, kurai ir vērtība pašai par sevi, nav tik pašsaprotama, kā tas šķiet mākslas baudītājiem.



Kultūras Ministrija
vkkf