Video, Ar bērniem

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Andrejs  

    2012. gada 15. septembrī, plkst. 13:18

    Čau, brālēn

  • ceturtdiena  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:11

    $normaali, normaali... vajag kko vairaa no Znotinja!

  • aija  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 17:00

    wowowowoa, mushbaiks ir atgriezies :)! jaaa, ta ir. musu berniba lasamviela bija tada ka bija... nekadus Prustues neviens nelasija, ari no filmam lielakais piedzivojums bija 4 tankisti un suns. bet kaisliba bija, bija :)!

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:40

    Skribent, kur tad tu esi redzējis tādus naturālistus, kas neko nelasa un neskatās. Tak cilvēki vairs nav spējīgi ne pastrādāt, ne paēst, ne uz tualeti aiziet, ne pavingrot, neko nelasot, neskatoties un neklausoties. No tiem viena daļa ir, kas sevi biksta, lai no galīgā džanka periodiski pievērstos kaut kam perspektīvākam/produktīvākam.

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:24

    Cilvēks,kurš nelasa, neskatās neko-iespējams arī nelasīs un neskatīsies neko citu, bet kaut ko lasošais, skatošais var pāriet arī uz mazliet pilnīgāku, saturīgāku "barību". Tikai nesaprotamus un domu ziņā grūtu uztveramus tekstus ,filmas u.t.t. nevajag uzreiz dēvēt par augstvērtīgiem. Darbs,kurš nepiesaista, nekad ne uz ko nespēs aicināt. MUļķību par gudrību iestāstīt mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti. Tas- par mūsdienu "izcili nesaprastajiem" autoriem.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mākslinieks ir kāds, kurš rada lietas, kas cilvēkiem nav vajadzīgas.

    Endijs Vorhols

Iesakām

  • 2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Kārlis Vērpe: Demokrātiskās realitātes manipulācija (1)

    Attēlā redzams vidējas miesasbūves amerikānis, kreisajā rokā kā tādu slotu viņš tur stroķi, pāri labajam plecam pārmetis ložu lentu. Vide uzdzen šermuļus.

  • 2016. gada 21. decembrī, plkst. 12:23

    Antropologu sarunas: Ziemassvētku vecīša dekonstrukcija

    Sarunu cikla "Antropologu Ziemassvētki" otrā sērija. Sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Anna Žabicka dekonstruē Ziemassvētku vecīti.

  • 2012. gada 2. novembrī, plkst. 8:11

    Liene Linde: Tiesības iedzert filmas laikā (41)

    Pat ja "Golfa straume zem leduskalna" nebūtu saņēmusi "Lielo Kristapu", tā pavisam noteikti ir interesants un pamatīgs darbs, ko vērts ar cieņu un interesi noskatīties.

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 6:10

    Ilze Fedosejeva: Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs (13)

    Runājot par to, kas mākslā atļauts, der atcerēties, ka mākslinieks ir tiesīgs brīvi izvēlēties ne tikai mākslas darba saturu, bet arī formu. Un tas nozīmē, ka mākslā vēsturiskie personāži var pieņemt visdažādāko veidolu.

  • 2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt (1)

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 7:27

    Valters Benjamins: Nezināmās anekdotes par Kantu (7)

    "Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir."

  • 2014. gada 26. maijā, plkst. 1:05

    Uldis Osis: Ekonomiku virza kultūra (15)

    Par kādu konkurētspēju mēs šeit runājam? Vairumā dzīves un ekonomikas jomu mēs Eiropā patiesībā esam – labākajā gadījumā – pelēcīgas viduvējības. Par laimi, ne visur.

  • 2013. gada 30. decembrī, plkst. 8:12

    Anete Piņķe: Īstie un neīstie Ziemassvētku vecīši

    Tagad, kad sēžu savas trīsgadīgās meitas bērnudārza eglē un skatos uz vadītāju, kas, aplikusi sintētisku, platīnblondu bārdu, zāles priekšā dejo putniņdeju, nevaru saprast, kā es katros Ziemassvētkos redzēju nevis nomaskējušos tanti, bet Ziemassvētku vecīti.



Kultūras Ministrija
vkkf