Video, Ar bērniem

Image

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Andrejs  

    2012. gada 15. septembrī, plkst. 13:18

    Čau, brālēn

  • ceturtdiena  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:11

    $normaali, normaali... vajag kko vairaa no Znotinja!

  • aija  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 17:00

    wowowowoa, mushbaiks ir atgriezies :)! jaaa, ta ir. musu berniba lasamviela bija tada ka bija... nekadus Prustues neviens nelasija, ari no filmam lielakais piedzivojums bija 4 tankisti un suns. bet kaisliba bija, bija :)!

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:40

    Skribent, kur tad tu esi redzējis tādus naturālistus, kas neko nelasa un neskatās. Tak cilvēki vairs nav spējīgi ne pastrādāt, ne paēst, ne uz tualeti aiziet, ne pavingrot, neko nelasot, neskatoties un neklausoties. No tiem viena daļa ir, kas sevi biksta, lai no galīgā džanka periodiski pievērstos kaut kam perspektīvākam/produktīvākam.

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:24

    Cilvēks,kurš nelasa, neskatās neko-iespējams arī nelasīs un neskatīsies neko citu, bet kaut ko lasošais, skatošais var pāriet arī uz mazliet pilnīgāku, saturīgāku "barību". Tikai nesaprotamus un domu ziņā grūtu uztveramus tekstus ,filmas u.t.t. nevajag uzreiz dēvēt par augstvērtīgiem. Darbs,kurš nepiesaista, nekad ne uz ko nespēs aicināt. MUļķību par gudrību iestāstīt mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti. Tas- par mūsdienu "izcili nesaprastajiem" autoriem.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Laiks ir ilūzija. Pusdienlaiks ir ilūzija kvadrātā.

     

    Quotes_down
    Duglass Adamss

Iesakām

  • Image

    2013. gada 2. oktobrī, plkst. 7:10

    Pauls Bankovskis: Tas uz karu

    Kas vieno Forda rūpnīcas konveijera darbības sākumu ar Igora Stravinska "Svētpavasari", Kazimira Maļeviča "Melno kvadrātu" – ar Marsela Prusta "Svana pusē", likumu, kas Parīzē atļauj dejot tango, – ar pirmo Vilhelma Ķuzes šokolādes tāfelīti? 1913. gads.

  • Image

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 8:09

    Jēkabs Čodars : Viss sāksies no jauna

    Kad Jēkabs izaugs liels, viņš ļoti gribētu strādāt dzīvnieku patversmē, lai varētu rūpēties par suņiem un kaķiem, kurus cilvēki atstājuši uz ielas. Viņš īsti nezina, kāpēc cilvēki tā dara.

  • Image

    2013. gada 26. novembrī, plkst. 7:11

    Katrīna Rudzīte: Ziemeļu pusē

    Pavisam konkrēti katedrāles kupoli, pludmale, mols un pavisam konkrēts gaisa tilts, kuram, ejot pāri, es turpmāk mazliet baidīšos vērst skatienu lejup, ja nu tur, apklāts ar zilu plēvi, guļ "pavisam svaigi mirušais".

  • Image

    2013. gada 18. decembrī, plkst. 8:12

    Pauls Bankovskis: Kā slimot (1)

    Kā jau tas mūslaiku korporatīvajā vidē pieņemts, ar visiem puņķiem degunā un dobumā, sāpošu kaklu, aizsmakumu un visu pārējo tu esi gatavs turpināt savu skrējienu pretī dedlainam.

  • Image

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:04

    Harīra (11)

    Un vēl es gribēju jums pastāstīt, kā uzvārīju zupu, kas Marakešā pazīstama kā karaliskā harīra, bet es esmu nolēmis to pagatavot izsalkušajiem un nosalušajiem talciniekiem Mārtiņa kapos.

  • Image

    2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • Image

    2013. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Frīdrihs Vilhelms Nīče: Gadījums Vāgners (fragments) (1)

    Būt Vāgnera piekritējiem izmaksā dārgi. Mēģināsim noteikt viņu ietekmi kultūrā. Ko īsti viņa kustība izvirzījusi priekšplānā? Ko tā nobarojusi arvien lielāku? Pirmkārt jau laja, mākslas idiota, iedomību.

  • Image

    2013. gada 26. martā, plkst. 8:03

    Liene Brizga-Kalniņa: Vai lasīt var sākt par agru? (1)

    Es šķirstīju grāmatiņu – kaut kādu pasaku par mežu un dzīvniekiem –, un vecmamma teica, ka noies uz pagrabu. Es turpināju pētīt grāmatu, kad burti, kuri man jau labu laiku tika mācīti, pēkšņi saslēdzās vārdos un vārdi – teikumā.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis