Video, Ar bērniem

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Andrejs  

    2012. gada 15. septembrī, plkst. 13:18

    Čau, brālēn

  • ceturtdiena  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:11

    $normaali, normaali... vajag kko vairaa no Znotinja!

  • aija  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 17:00

    wowowowoa, mushbaiks ir atgriezies :)! jaaa, ta ir. musu berniba lasamviela bija tada ka bija... nekadus Prustues neviens nelasija, ari no filmam lielakais piedzivojums bija 4 tankisti un suns. bet kaisliba bija, bija :)!

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:40

    Skribent, kur tad tu esi redzējis tādus naturālistus, kas neko nelasa un neskatās. Tak cilvēki vairs nav spējīgi ne pastrādāt, ne paēst, ne uz tualeti aiziet, ne pavingrot, neko nelasot, neskatoties un neklausoties. No tiem viena daļa ir, kas sevi biksta, lai no galīgā džanka periodiski pievērstos kaut kam perspektīvākam/produktīvākam.

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:24

    Cilvēks,kurš nelasa, neskatās neko-iespējams arī nelasīs un neskatīsies neko citu, bet kaut ko lasošais, skatošais var pāriet arī uz mazliet pilnīgāku, saturīgāku "barību". Tikai nesaprotamus un domu ziņā grūtu uztveramus tekstus ,filmas u.t.t. nevajag uzreiz dēvēt par augstvērtīgiem. Darbs,kurš nepiesaista, nekad ne uz ko nespēs aicināt. MUļķību par gudrību iestāstīt mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti. Tas- par mūsdienu "izcili nesaprastajiem" autoriem.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Tikai cilvēks, kas peld pret straumi, zina, cik spēcīga tā ir.

    Quotes_down
    Vudro Vilsons

Iesakām

  • Image

    2012. gada 21. decembrī, plkst. 1:38

    Pauls Bankovskis: 10 % sevis (5)

    Nesen lasīju, ka vismaz 10% no cilvēka ķermeņa masas esot dažādas sīkbūtnes, baktērijas un sēnes – dzīvības formas, kas it kā nemaz neesam mēs, bet bez kurām arī nekādu mūsu, visticamāk, nemaz nebūtu.

  • Image

    2014. gada 13. martā, plkst. 4:04

    Lēlo Tungala: Man ļoti patīk spēlēties

    Tagad jau baltais pants ir kļuvis par valdošo pieaugušo dzejā. Bet man ne pārāk patīk rakstīt baltajā pantā, man vajag, lai dzejā būtu tā mūzika. Un bērnu dzejā tas ir atļauts – neviens tev nepārmetīs, ka tu raksti vecmodīgi.

  • Image

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 7:01

    Baiba Petrenko: Pacietības pārbaudes laiks (5)

    Galvenais varonis Ingars tiek pieņemts darbā bez mazākās sajēgas par to, kas būs viņa darba pienākumi un kā tie jāveic. Ingara ikdienas uzdevumos galvenokārt ietilpst dažādu skaitļu ievadīšana informācijas sistēmā un "izvadīšana" no tās atskaišu veidā.

  • Image

    2013. gada 13. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Filozofija, laba dzīve vai lepnība (3)

    Vai, meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir laba dzīve, pareizais ceļš ir sekot savai sapratnei, atsakoties no paļaušanās jebkādai doktrīnai, tradīcijai un ticības dogmām, vai arī tā ir lepnība?

  • Image

    2013. gada 12. jūlijā, plkst. 7:07

    Andris Ogriņš: Kāds kādam pasaules glābēji (12)

    tavi slapjie pirksti staigā pa palodzes taustiņiem un spēlē agru plāni saģērbušos pavasari par spīti tam krūms zem flīģeļa vāka gatavojas atvērt zaļās acis lai mums uzsmaidītu

  • Image

    2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Inga Pizāne: Krūze (2)

    Par tiem, kas guļ, viņai pārdomas neraisījās, jo viņa zināja, cik pati ir laimīga un bezrūpīga, kad guļ. Pašai gan miegs nenāca ne tuvu. Turklāt viņa zināja, ka gulētiešana tāpat nozīmēs vārtīšanos viens pret vienu ar savām domām vismaz stundu, ja ne ilgāk.

  • Image

    2014. gada 15. janvārī, plkst. 7:01

    10 lubenes, kas jāizlasa pirms/pēc filmas noskatīšanās 2014. gadā

    Fakts, ka attiecīgā grāmata ir kļuvusi par pamatu filmai, jau vien nozīmē to, ka tajā ir aizraujošs sižets. Iespējams, Holivudu neinteresē laba literatūra, taču tai noteikti ir vajadzīgi labi stāsti.

  • Image

    2013. gada 18. martā, plkst. 8:03

    Inga Gaile: Īstie vārdi tramvajiem un bērniem

    Apgalvojums, ka bērniem rakstīt ir īpaši grūti, izskanējis tik bieži, ka jau kļuvis par publicistikas klišeju. Izlasot šīs pasakas, es gribu mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc bērniem rakstīt ir grūti. Varbūt, ka labi rakstīt vispār ir grūti un laikietilpīgi, tikai pret bērnu literatūru mēs esam mazliet iecietīgāki.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv