Video, Ar bērniem

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Andrejs  

    2012. gada 15. septembrī, plkst. 13:18

    Čau, brālēn

  • ceturtdiena  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:11

    $normaali, normaali... vajag kko vairaa no Znotinja!

  • aija  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 17:00

    wowowowoa, mushbaiks ir atgriezies :)! jaaa, ta ir. musu berniba lasamviela bija tada ka bija... nekadus Prustues neviens nelasija, ari no filmam lielakais piedzivojums bija 4 tankisti un suns. bet kaisliba bija, bija :)!

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:40

    Skribent, kur tad tu esi redzējis tādus naturālistus, kas neko nelasa un neskatās. Tak cilvēki vairs nav spējīgi ne pastrādāt, ne paēst, ne uz tualeti aiziet, ne pavingrot, neko nelasot, neskatoties un neklausoties. No tiem viena daļa ir, kas sevi biksta, lai no galīgā džanka periodiski pievērstos kaut kam perspektīvākam/produktīvākam.

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 16:24

    Cilvēks,kurš nelasa, neskatās neko-iespējams arī nelasīs un neskatīsies neko citu, bet kaut ko lasošais, skatošais var pāriet arī uz mazliet pilnīgāku, saturīgāku "barību". Tikai nesaprotamus un domu ziņā grūtu uztveramus tekstus ,filmas u.t.t. nevajag uzreiz dēvēt par augstvērtīgiem. Darbs,kurš nepiesaista, nekad ne uz ko nespēs aicināt. MUļķību par gudrību iestāstīt mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti. Tas- par mūsdienu "izcili nesaprastajiem" autoriem.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja kaķītis pārāk godīgs, viņš kaut kur paslepus zog.

    Ojārs Vācietis

Iesakām

  • 2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.

  • 2015. gada 31. augustā, plkst. 6:09

    Daina Avotiņa: Cilvēki bija kā traki pēc literatūras

    Saruna ar literāti Dainu Avotiņu par to, kā svinēja Raiņa simtgadi 1965. gadā, kā notika pirmās Dzejas dienas un kāpēc tas viss noveda pie idejas par Literatūras propagandas biroja dibināšanu.

  • 2015. gada 28. oktobrī, plkst. 9:10

    Spīgana Spektore: Ar Norvēģijas vēju skarbumu

    Katra lasītāja dzīvē reizi pa reizei ienāk grāmata, kas nogāž no kājām ar sava vēstījuma skarbo tiešumu. Manā pieredzē pēdējā šāda grāmata bija Herbjorgas Vasmu "Šie mirkļi", kas nesen izdota latviešu tulkojumā.

  • 2012. gada 20. jūnijā, plkst. 8:06

    Ilmārs Šlāpins: Māksla turpināt rakstīt (13)

    Veikli rīkojoties ar rediģēšanas rīkiem, mēs varam savu kaunu par uzrakstīto pavilkt garumā, cenšoties mainīt vārdus vietām vai labojot kļūdas, taču procesa būtība paliek tāda pati – vienā brīdī ir jāizlemj, ko iesākt ar uzrakstīto.

  • 2013. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    "Tumšās lietas, gaišās lietas": Pēters Brūveris

    Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļi un atdzejojumi Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos "Tumšās lietas, gaišās lietas" latviešu dzejnieku, rakstnieku un tulkotāju izpildījumā.

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Gundega Šmite: Presto. Acuto* (1)

    Ceļš. Tikai ceļš. Taisns un tumšs. Sniegpārslu taureņi aumaļām šķīst pret logu. Tūkstošiem. Uz neatgriešanos. Un mūžīgu atjaunošanos. Nakts melnumā ceļš ar tā ņirbošo baltumu velk savā atvarā – dziļāk un dziļāk.

  • 2012. gada 2. februārī, plkst. 16:02

    Nomadi: Atcerēties savu dzīvi

    Video saruna ar mākslinieci Kristu Burāni, aktieri Leonu Leščinski un mūziķi Edgaru Rubeni par starpnozares mākslas projektu "Atmiņu istabas".

  • 2013. gada 12. aprīlī, plkst. 8:04

    Andris Vecumnieks: Mūzika ir valoda, kas jāsaprot

    Mākslas, kultūras un mūzikas vērtības ir tās, kas, manuprāt, ir prioritāras cilvēka personības veidošanas procesā. Galvenais ir jautājums – vai šī personības veidošana ir cilvēka eksistences mērķis un uzdevums?



Kultūras Ministrija
vkkf