Video

Kaspars Znotiņš: Šī spēja nepiemīt visiem

Aktieris Kaspars Znotiņš kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un pianistu Vestardu Šimku iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. 

"Satori" par bērniem un kultūru šoreiz sarunājās ar Jaunā Rīgas teātra aktieri, kā arī tēti, kurš pats kādreiz bijis bērns.

 

"Spēja iztēloties ir jātrenē. Jo biežāk iztēlojies, jo dziļāk un tālāk vari aiziet. Vērpjot domas, tu trenējies pateikt drusku vairāk, nekā parasti sarunājoties mēs viens otram spējam pateikt. Šī spēja nepiemīt visiem, tur netiek ielaisti visi cilvēki. Ir daļa cilvēku, kas var pajautāt – kāda jēga ir iztēloties? Priekš kam? Kāpēc kaut kur jāiet prom? Kāpēc vajag bēgt no realitātes? Bet dīvainā veidā tā bēgšana ir nonākšana atpakaļ pie sevis. Caur ceļojumu kaut kur citur tu

nonāc atpakaļ pie sevis, esi sapratis kaut ko vairāk par sevi. Es pats biju tāds. Lai arī man patika teātris, tomēr tās bija ļoti konkrētas lietas un sižeti  – detektīvi, filmas par karu. Un, dieva dēļ, mēs puikas nekad negājām skatīties tā saucamos murgojumus – tātad visas labās filmas. Mēs gājām uz "Trīs musketieriem" un "Traka, traka, traka ir pasaule". Taču tas ir labi, jo arī tādā veidā tiek kustināta iztēle. Ja bērns lasa lubenes, ļoti labi! Super! Viņš lasa "Hariju Poteru"? Lai lasa! Dod viņam vēl, visas "Krēslas" lai lasa, visus vampīrgabalus, visu, ko viņš grib, lai lasa. Viņš skatās filmas? Lai skatās! Visas filmas lai skatās! Tad viņš sajūt kaislību. Un, ja viņam paveiksies, viņš nonāks pie dziļākiem materiāliem.

Mūzika vai teātra skatīšanās ir mūsdienu cilvēka iespēja ilgstoši sēdēt vienā vietā, ilgstoši skatīties kaut ko vienu bez montāžas. Teātris. Simfoniskā mūzika. Sēdi, tupi, klausies. Neko nesaproti? Tik un tā klausies, nosēdēsi kaut vai pusi izrādes. Bērns, kad viņu aizved, viņš neko nesaprot, bet tu viņu kodē. Kāds mājās radio ir ieslēgts? Viņš jau klausās, lai arī neko nesaprot. Mani bērni tagad klausās "Eiropas hitu radio", un es viņiem ļauju, lai klausās, es viņiem nelieku klausīties "Radio Klasiku". Bet man virtuvē ir ieslēgta "Klasika", un tad viņi vienkārši zina, ka ir arī cita mūzika."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!




Pēdējie komentāri

  • Skribents007  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 9:25

    Labs un pašreizējā situācijā labs viedoklis. Jo lasa to, kas interesē, iekustina smadzenes un emocijas. Šobrīd ar "pareizo un vērtīgo' literatūru nonākts tik tālu ,ka jāpriecājas par spēju un gribu lasīt.Vienalga ko. Būtībā tas ir arī Ikstenas un Co negatīvais veikums.Kas gan nav labi.

  • J.D.  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 9:35

    Nezinu, nezinu. primitīvās lugas, filmas, teātra izrādes saskalo smadzenes vairāk nekā politiķu propaganda. Un cilvēks gaida, ka tā būs arī dzīvē un brīnās, ja tā nav. Filmās visādi betmeni, supermeni, vampīri u.c. atstāj aiz sevis līķu kaudzes, taču tiek nevis tiesāti, bet gūst atzinību. Dzīvē par vienu nejaušu dūrienu, sitienu var nonākt cietumā. Bieži filmās un literatūrā - ak, cik izdevīgi - traucējošā, neērtā persona iet bojā. Vienkāršs risinājums sarežģītai dillemai. Dzīvē Tev jāatrod veids, kā panākt savu, taču lai otrs neciestu.

  • mušbaik  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 10:01

    Šajā gadījumā,kaut vai šõreiz, man tomēr ir jāzin kur tevi (mani) pasauks, kur tu iekūkosi kur būs tavs blisiņš. Lasi vēl ! ES NOTEIKT UZRAKSTīšU. Ja nē tad meklē, bet man nav jāzin, ka tas ir cits.

  • Leganto > J.D.  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 10:26

    Tāpēc jau tās ir mākslas filmas. Palasot latviešu tautas pasakas un citu tautu pasakas - arī viena vienīga vardarbība. Un tur arī reti kādu tiesā. Jāprot atšķirt izdomātais un reālais.
    Vispār lasīt ir labi, vienalga ko. Pats process par sevi jau daudz ko dod.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 6. septembrī, plkst. 11:49

    Aha, un datorspēles arī lai spēlē, jo tur ir kaislība.. Nav tik vienkārši, šitais paralēlās realitātes portāls ir liels posts: kad to cilvēku atvieno no sistēmas, krūtīs ir caurums, prāts tukši plosās, ķermenis atmiekšķējies, tāpēc nevar piedāvāt nekādu mierinājumu. Lubenes ir ekrānu aizstājējnarkotika, un pietiek īsam laikam - tik daudz lubeņu nav sacerēts, cik daudz ir filmu, un filmas var skatīties vēl un vēlreiz, grāmatas nezin kāpēc tādai kaulu apgraušanai nav piemērotas. Un es esmu droša, ja man savulaik būtu tāda iespēja, es Kapteiņa Granta bērnu vietā arī noteikti izvēlētos Lord of the Rings un Mass Effect.

Lasīt visus