Video

Arturs Bērziņš: Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei

Konceptuālais mākslinieks Arturs Bērziņš visu jūlija mēnesi veltīja laiku jums, ko parāda izstādē, kas patlaban aplūkojama Doma dārzā "bez nosaukuma (veltītais laiks)".

Pie projekta izstrādes mākslinieks pavadījis 176 stundas, un patērētais laiks kopā ar izstādē redzamo galaproduktu – telpisku objektu sēriju – tiek veltīts skatītājam. Projekta iedvesmas avots ir Nikolā Burjo darbs "Attiecību estētika", kurā tiek minēts, kā, viņaprāt, strādā aktuālie mākslinieki. To mākslas materiāls (viela) ir mākslinieka veltītais laiks. Mākslinieks tiekas ar skatītāju, veltot tam savu laiku un sniedzot, piemēram, pakalpojumu. Tajā pašā laikā Bērziņš vēlas akcentēt arī šābrīža attieksmi pret laiku kā šķietami nevērtīgu lietu.

Sabiedriskās kustības "Mans Doms" izstāde Doma dārza galerijā aplūkojama līdz 16. septembrim.

Arturs Bērziņš: Katrs var didaktiskā ceļā sakārtot kādas idejas noteiktā kārtībā, ieraudzīt kaut

ko un pasniegt to kā koncepciju tam, ko dara. Es negribēju neko vēstīt, es esmu tukšs, un kā tukšam cilvēkam man nav nekā daudz, ko teikt. Vismaz nekā jauna es tiešām nevaru pateikt. Esmu skatījies uz cilvēkiem, pieņemu, ka daudzi ir tukši. Tad es nolēmu, ka tieši tādā pašā veidā es tukši veltīšu laiku. Bet bija problēma. Tad, kad es to gribēju darīt – rīkoju pat izstādes, visu saorganizēju –, uz viņām neviens tā īsti nenāca. Piemēram, uztaisīju vienā dzīvoklī izstādi, uz viņu atnāca pieci cilvēki, nemaz neteikšu, cik no viņiem bija mani draugi. Trīs vēl atnāca tad, kad manis nebija, – saimnieks ieveda un parādīja viņiem. Es sapratu, ka neviens ar mani tā nākt negrib, lai saņemtu manu laiku. Tad es domāju – bet es veltīt varu tā vai tā! Kāda starpība, vai mēs satiekamies vai ne! Tas jau ir mākslas skaistums, ka to var nodot caur kaut ko, kaut ko izdarīt, veikt kādu darbību, paziņot. Un es pat nezinu, vai te ir māksla, man tas nebija svarīgi. Es nolēmu, ka darīšu to nopietni, negribu tā, kā delfos nesen lasīju, – bija vesela izstāde par šiem efemēriem, neredzamajiem darbiem. Piemēram, kāds skatās uz lapu tūkstoš  stundu – katru dienu apsēžas darbnīcā un paskatās. Bet kā tad skatītājs to var zināt, pārbaudīt? Manuprāt, tam visam bija jābūt caurspīdīgākam. Tad es nolēmu, ka negribu vienkārši sēdēt. Laika veltīšana var būt darbība, un es nolēmu kaut ko darīt, bet neko neveidot. Es no šī visa [izstādes] neko neesmu veidojis. Es tikai pieskaršos, un lai redz, ka kāds tur ir pieskāries. Tas arī viss, kas mani interesē.

Es varu salīdzināt – kādreiz strādāju algotu darbu. Jāsaka, ka es šajā gadījumā neredzu nekādu atšķirību. Vienīgā atšķirība ir motivācijā. Šo lietu  es izdarītu jebkurā gadījumā, pat ja neviens mani neatbalstītu, toreiz es to darīju vienas dienas dēļ, kad man kontā ieskaitīja naudu. Es jau sen neatšķiru, vai kāda darbība ir nozīmīgāka par otru. Pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, un viņi visu laiku kaut ko dara, katrs uzskata, ka viņš dara to svarīgo lietu, ka viņš ar kaut ko ir nozīmīgāks. Es sapratu, ka esmu ar šo izdarījis mazāk kaitīgu darbu nekā tad, kad strādāju algotu darbu. Un, ja salīdzina ar valsts vadītāju, es domāju, ka tas ir daudz labāk. Es valsti kā tādu jau kādu gadu nevaru panest.

Ilmārs Šlāpins: Kas būtu jāizjūt skatītājam, ienākot Doma dārzā? Jāizjūt pateicība par viņam veltīto laiku?

Arturs Bērziņš: Es pieņemu – jebkas.

Ilmārs Šlāpins: Vai nebūtu bijis labāk izgatavot kaut ko noderīgu saimniecībā?

Arturs Bērziņš: Ar to arī māksla atšķiras no pakalpojuma, amatniecības vai kādas citas darbības. Ar lietderību. Tā nedrīkst būt lietderīga. Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • e.s.Blofeld  

    2012. gada 5. septembrī, plkst. 20:53

    Būtu labāk kaut vai ķeblīti uztaisījis. Ar savu 0 lietderības koeficientu - kam viņš vajadzīgs? Izlietojis kaudzi dažādu smilšpapīru,lai - d**** darbs un materiāls.

  • ..  

    2012. gada 2. septembrī, plkst. 20:21

    Skumji, ka Bērziņa kungam pašam lietderības koeficients ir nulle.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 1. septembrī, plkst. 18:09

    Arturs vismaz godīgi pasaka, ka vienkārši nezin, kā savu laiku izmantot, un, ka galīgi nav ko teikt. Patika, bet ja kāds uz šo izstādi ies speciāli, tad tiešām šim cilvēkam galīgi nav ko darīt. Bet tā Doma dārzs ir ļoti laba vieta šādām pārdomām par jēgu.

  • Kažoks Uzvalkā  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 20:54

    Cik Tev gadiņu, jauns cilvēks?

    "Bērziņš ir tiešām kruts, un mākslas un kultūras vēsturei jābūt skolu programmās, nevis komentāros.. "

    Skolu programmās nav pat 20 gs būtiskākais mākslas saturs..

  • Jack Talking  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 13:44

    re re jau Vādons arī uzradies :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

    Quotes_down
    Mahatma Gandijs

Iesakām

  • Image

    2013. gada 14. janvārī, plkst. 1:01

    Iveta Kažoka: Uzbļāvienos balstītā rīcībpolitika (2)

    Ministru atalgojums ar katru dienu aizvien acīmredzamāk izskatās neadekvāts, taču pats fakts, ka tur turpina strādāt arī kvalificēti cilvēki, kas privātajā sektorā nopelnītu vairāk, rada sajūtu, ka pārmaiņas nav nepieciešamas.

  • Image

    2013. gada 14. novembrī, plkst. 7:11

    "Satori" diskusija: Kāpēc Latvijā ir kauns būt feministam? (17)

    Sarunā piedalījās rakstniece Inga Gaile, kinorežisore Astra Zoldnere, "Providus" pētniece Linda Curika, filozofs Ainārs Sauka un mācītājs Andris Kravalis. Diskusiju vadīja Olga Procevska.

  • Image

    2014. gada 3. decembrī, plkst. 6:12

    Jana Kukaine: Uz Marsa un Veneras viss pa vecam (14)

    Sievietei tiek gatavota objekta loma, kas izpaužas gan viņas piesaistē mājām, rūpēs par maziem bērniem, gan vīrieša iekāres rosināšanā un viņa iepriecināšanā. Mākslas jomā šo praksi atspoguļo sieviešu aktu glezniecības tradīcija.

  • Image

    2013. gada 4. martā, plkst. 7:26

    Ivars Ījabs: Tautietis pēc pases (2)

    Galu galā – būtu jābeidz liekuļot un izlikties, ka "latvietis" ir politiska kategorija un ka šodienas Latvijā ir iespējami kaut kādi "daudzu tautību latvieši". Latvietis sev pašam un citiem būs un paliks vienīgi etnisks latvietis.

  • Image

    2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Eduards Plankājs: Kad kaisme Faradeja būrī (1)

    Visvairāk man patīk tevi no rītiem kad aizkaru šķirbas pilnas apsnigušiem zariem. kad silti drebuļi oksidē kopš Lilitas un Ādama laikiem zagšus ēsto ābolu serdes.

  • Image

    2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (13)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  • Image

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 8:06

    Māris Prombergs: Nacionālās netīrības īpatnības (40)

    Franču beķereju īpašnieki krēslus un galdiņus ārā izliek uz ielas. Turpretim latviešu restorāni būvē terases uz paaugstinātām platformām ar apkārt metra augstumā uzslietiem norobežojumiem.

  • Image

    2013. gada 28. novembrī, plkst. 7:11

    Ieva Melgalve: Kroņa dārgumi un kāpostu zupa

    Šī grāmata varētu būt viena no pirmajām iespējām bērnam izlasīt par nāvi un aprunāties par to ar pieaugušajiem, un viens no veidiem, kā neuzbāzīgi un sirsnīgi ievest viņu pasaulē domu par to, ka pieaugušie kādreiz vairs nebūs ar viņiem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv