Video

Arturs Bērziņš: Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei

Konceptuālais mākslinieks Arturs Bērziņš visu jūlija mēnesi veltīja laiku jums, ko parāda izstādē, kas patlaban aplūkojama Doma dārzā "bez nosaukuma (veltītais laiks)".

Pie projekta izstrādes mākslinieks pavadījis 176 stundas, un patērētais laiks kopā ar izstādē redzamo galaproduktu – telpisku objektu sēriju – tiek veltīts skatītājam. Projekta iedvesmas avots ir Nikolā Burjo darbs "Attiecību estētika", kurā tiek minēts, kā, viņaprāt, strādā aktuālie mākslinieki. To mākslas materiāls (viela) ir mākslinieka veltītais laiks. Mākslinieks tiekas ar skatītāju, veltot tam savu laiku un sniedzot, piemēram, pakalpojumu. Tajā pašā laikā Bērziņš vēlas akcentēt arī šābrīža attieksmi pret laiku kā šķietami nevērtīgu lietu.

Sabiedriskās kustības "Mans Doms" izstāde Doma dārza galerijā aplūkojama līdz 16. septembrim.

Arturs Bērziņš: Katrs var didaktiskā ceļā sakārtot kādas idejas noteiktā kārtībā, ieraudzīt kaut

ko un pasniegt to kā koncepciju tam, ko dara. Es negribēju neko vēstīt, es esmu tukšs, un kā tukšam cilvēkam man nav nekā daudz, ko teikt. Vismaz nekā jauna es tiešām nevaru pateikt. Esmu skatījies uz cilvēkiem, pieņemu, ka daudzi ir tukši. Tad es nolēmu, ka tieši tādā pašā veidā es tukši veltīšu laiku. Bet bija problēma. Tad, kad es to gribēju darīt – rīkoju pat izstādes, visu saorganizēju –, uz viņām neviens tā īsti nenāca. Piemēram, uztaisīju vienā dzīvoklī izstādi, uz viņu atnāca pieci cilvēki, nemaz neteikšu, cik no viņiem bija mani draugi. Trīs vēl atnāca tad, kad manis nebija, – saimnieks ieveda un parādīja viņiem. Es sapratu, ka neviens ar mani tā nākt negrib, lai saņemtu manu laiku. Tad es domāju – bet es veltīt varu tā vai tā! Kāda starpība, vai mēs satiekamies vai ne! Tas jau ir mākslas skaistums, ka to var nodot caur kaut ko, kaut ko izdarīt, veikt kādu darbību, paziņot. Un es pat nezinu, vai te ir māksla, man tas nebija svarīgi. Es nolēmu, ka darīšu to nopietni, negribu tā, kā delfos nesen lasīju, – bija vesela izstāde par šiem efemēriem, neredzamajiem darbiem. Piemēram, kāds skatās uz lapu tūkstoš  stundu – katru dienu apsēžas darbnīcā un paskatās. Bet kā tad skatītājs to var zināt, pārbaudīt? Manuprāt, tam visam bija jābūt caurspīdīgākam. Tad es nolēmu, ka negribu vienkārši sēdēt. Laika veltīšana var būt darbība, un es nolēmu kaut ko darīt, bet neko neveidot. Es no šī visa [izstādes] neko neesmu veidojis. Es tikai pieskaršos, un lai redz, ka kāds tur ir pieskāries. Tas arī viss, kas mani interesē.

Es varu salīdzināt – kādreiz strādāju algotu darbu. Jāsaka, ka es šajā gadījumā neredzu nekādu atšķirību. Vienīgā atšķirība ir motivācijā. Šo lietu  es izdarītu jebkurā gadījumā, pat ja neviens mani neatbalstītu, toreiz es to darīju vienas dienas dēļ, kad man kontā ieskaitīja naudu. Es jau sen neatšķiru, vai kāda darbība ir nozīmīgāka par otru. Pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, un viņi visu laiku kaut ko dara, katrs uzskata, ka viņš dara to svarīgo lietu, ka viņš ar kaut ko ir nozīmīgāks. Es sapratu, ka esmu ar šo izdarījis mazāk kaitīgu darbu nekā tad, kad strādāju algotu darbu. Un, ja salīdzina ar valsts vadītāju, es domāju, ka tas ir daudz labāk. Es valsti kā tādu jau kādu gadu nevaru panest.

Ilmārs Šlāpins: Kas būtu jāizjūt skatītājam, ienākot Doma dārzā? Jāizjūt pateicība par viņam veltīto laiku?

Arturs Bērziņš: Es pieņemu – jebkas.

Ilmārs Šlāpins: Vai nebūtu bijis labāk izgatavot kaut ko noderīgu saimniecībā?

Arturs Bērziņš: Ar to arī māksla atšķiras no pakalpojuma, amatniecības vai kādas citas darbības. Ar lietderību. Tā nedrīkst būt lietderīga. Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • e.s.Blofeld  

    2012. gada 5. septembrī, plkst. 20:53

    Būtu labāk kaut vai ķeblīti uztaisījis. Ar savu 0 lietderības koeficientu - kam viņš vajadzīgs? Izlietojis kaudzi dažādu smilšpapīru,lai - d**** darbs un materiāls.

  • ..  

    2012. gada 2. septembrī, plkst. 20:21

    Skumji, ka Bērziņa kungam pašam lietderības koeficients ir nulle.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 1. septembrī, plkst. 18:09

    Arturs vismaz godīgi pasaka, ka vienkārši nezin, kā savu laiku izmantot, un, ka galīgi nav ko teikt. Patika, bet ja kāds uz šo izstādi ies speciāli, tad tiešām šim cilvēkam galīgi nav ko darīt. Bet tā Doma dārzs ir ļoti laba vieta šādām pārdomām par jēgu.

  • Kažoks Uzvalkā  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 20:54

    Cik Tev gadiņu, jauns cilvēks?

    "Bērziņš ir tiešām kruts, un mākslas un kultūras vēsturei jābūt skolu programmās, nevis komentāros.. "

    Skolu programmās nav pat 20 gs būtiskākais mākslas saturs..

  • Jack Talking  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 13:44

    re re jau Vādons arī uzradies :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ja visi cilvēki kļūs vienlīdzīgi, nevienu nevarēs piespiest strādāt.

    Quotes_down
    Sjuņdzi

Iesakām

  • Image

    2012. gada 25. septembrī, plkst. 8:23

    Reinis Lazda: Kam vadīt SAB? (2)

    Vai kandidātam ir jābūt patriotam? Droši vien – jā, bet kā to izmērīt? Ar atbildēm testā nepietiks, arī melu detektora izmantošana nesniedz pietiekami uzticamus rezultātus.

  • Image

    2014. gada 24. aprīlī, plkst. 2:58

    Juris Riekstiņš: Citu motīvu nebija

    80-to gadu supergrupa "K.Remonts" sanākusi kopā uz vienu vienīgu atkalapvienošanās koncertu 25. aprīlī. Mēģinājumā pirms šī koncerta mēs aicinājām uz sarunu šīs grupas dibinātāju un līderi Juri Riekstiņu.

  • Image

    2014. gada 8. aprīlī, plkst. 1:08

    Marta Martinsone: Tur nekā nav (1)

    Endijs Vorhols ir viens no slavenākajiem popārta pārstāvjiem, un šis mākslas veids ilgstoši tika uzskatīts par virspusēju, tukšu un apšaubāmu. Vai popārts vispār ir māksla? Vai Endijs Vorhols ir mākslinieks vai vienkārši gudrs reklāmists?

  • Image

    2012. gada 18. maijā, plkst. 8:05

    Jana Šakare: Muzeju nakts (9)

    Neesmu masu pasākumu cienītāja, drīzāk jau konsekventi izvairos no lieliem ļaužu pulkiem. Tomēr tieši Muzeju naktīs man vienmēr ir veicies.

  • Image

    2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • Image

    2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Alise (4)

    Durvis vēlreiz pavērās, un vilciena kupejā ienāca kaķis. Pēc izskata gluži parasts zvēriņš ar spīdošu melnu spalvu, melni baltiem plankumiem otrpus mugurai un baltām ķepām. "Sveicināti," Kerols teica. "Sveicināti," kaķis atbildēja.

  • Image

    2013. gada 8. oktobrī, plkst. 7:10

    Laikmetīgā māksla bērniem un jauniešiem (2)

    Sadarbībā ar televīzijas raidījumu "VISS notiek" turpinām stāstu sēriju "Mākslai vajag telpu". Šajā reizē Eva Ikstena – Strapcāne pēta, vai laikmetīgā māksla ir pieejama bērniem un jauniešiem.

  • Image

    2014. gada 29. janvārī, plkst. 8:01

    Ieva Melgalve: Par nesatikšanos

    Bet kāda tad ir pati grāmata, un kam tā ir domāta? Šis ir vēl viens jautājums, uz kuru grūti sniegt pienācīgu atbildi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv