Video

Arturs Bērziņš: Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei

Konceptuālais mākslinieks Arturs Bērziņš visu jūlija mēnesi veltīja laiku jums, ko parāda izstādē, kas patlaban aplūkojama Doma dārzā "bez nosaukuma (veltītais laiks)".

Pie projekta izstrādes mākslinieks pavadījis 176 stundas, un patērētais laiks kopā ar izstādē redzamo galaproduktu – telpisku objektu sēriju – tiek veltīts skatītājam. Projekta iedvesmas avots ir Nikolā Burjo darbs "Attiecību estētika", kurā tiek minēts, kā, viņaprāt, strādā aktuālie mākslinieki. To mākslas materiāls (viela) ir mākslinieka veltītais laiks. Mākslinieks tiekas ar skatītāju, veltot tam savu laiku un sniedzot, piemēram, pakalpojumu. Tajā pašā laikā Bērziņš vēlas akcentēt arī šābrīža attieksmi pret laiku kā šķietami nevērtīgu lietu.

Sabiedriskās kustības "Mans Doms" izstāde Doma dārza galerijā aplūkojama līdz 16. septembrim.

Arturs Bērziņš: Katrs var didaktiskā ceļā sakārtot kādas idejas noteiktā kārtībā, ieraudzīt kaut

ko un pasniegt to kā koncepciju tam, ko dara. Es negribēju neko vēstīt, es esmu tukšs, un kā tukšam cilvēkam man nav nekā daudz, ko teikt. Vismaz nekā jauna es tiešām nevaru pateikt. Esmu skatījies uz cilvēkiem, pieņemu, ka daudzi ir tukši. Tad es nolēmu, ka tieši tādā pašā veidā es tukši veltīšu laiku. Bet bija problēma. Tad, kad es to gribēju darīt – rīkoju pat izstādes, visu saorganizēju –, uz viņām neviens tā īsti nenāca. Piemēram, uztaisīju vienā dzīvoklī izstādi, uz viņu atnāca pieci cilvēki, nemaz neteikšu, cik no viņiem bija mani draugi. Trīs vēl atnāca tad, kad manis nebija, – saimnieks ieveda un parādīja viņiem. Es sapratu, ka neviens ar mani tā nākt negrib, lai saņemtu manu laiku. Tad es domāju – bet es veltīt varu tā vai tā! Kāda starpība, vai mēs satiekamies vai ne! Tas jau ir mākslas skaistums, ka to var nodot caur kaut ko, kaut ko izdarīt, veikt kādu darbību, paziņot. Un es pat nezinu, vai te ir māksla, man tas nebija svarīgi. Es nolēmu, ka darīšu to nopietni, negribu tā, kā delfos nesen lasīju, – bija vesela izstāde par šiem efemēriem, neredzamajiem darbiem. Piemēram, kāds skatās uz lapu tūkstoš  stundu – katru dienu apsēžas darbnīcā un paskatās. Bet kā tad skatītājs to var zināt, pārbaudīt? Manuprāt, tam visam bija jābūt caurspīdīgākam. Tad es nolēmu, ka negribu vienkārši sēdēt. Laika veltīšana var būt darbība, un es nolēmu kaut ko darīt, bet neko neveidot. Es no šī visa [izstādes] neko neesmu veidojis. Es tikai pieskaršos, un lai redz, ka kāds tur ir pieskāries. Tas arī viss, kas mani interesē.

Es varu salīdzināt – kādreiz strādāju algotu darbu. Jāsaka, ka es šajā gadījumā neredzu nekādu atšķirību. Vienīgā atšķirība ir motivācijā. Šo lietu  es izdarītu jebkurā gadījumā, pat ja neviens mani neatbalstītu, toreiz es to darīju vienas dienas dēļ, kad man kontā ieskaitīja naudu. Es jau sen neatšķiru, vai kāda darbība ir nozīmīgāka par otru. Pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, un viņi visu laiku kaut ko dara, katrs uzskata, ka viņš dara to svarīgo lietu, ka viņš ar kaut ko ir nozīmīgāks. Es sapratu, ka esmu ar šo izdarījis mazāk kaitīgu darbu nekā tad, kad strādāju algotu darbu. Un, ja salīdzina ar valsts vadītāju, es domāju, ka tas ir daudz labāk. Es valsti kā tādu jau kādu gadu nevaru panest.

Ilmārs Šlāpins: Kas būtu jāizjūt skatītājam, ienākot Doma dārzā? Jāizjūt pateicība par viņam veltīto laiku?

Arturs Bērziņš: Es pieņemu – jebkas.

Ilmārs Šlāpins: Vai nebūtu bijis labāk izgatavot kaut ko noderīgu saimniecībā?

Arturs Bērziņš: Ar to arī māksla atšķiras no pakalpojuma, amatniecības vai kādas citas darbības. Ar lietderību. Tā nedrīkst būt lietderīga. Mākslas lietderības koeficientam jābūt nullei.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • e.s.Blofeld  

    2012. gada 5. septembrī, plkst. 20:53

    Būtu labāk kaut vai ķeblīti uztaisījis. Ar savu 0 lietderības koeficientu - kam viņš vajadzīgs? Izlietojis kaudzi dažādu smilšpapīru,lai - d**** darbs un materiāls.

  • ..  

    2012. gada 2. septembrī, plkst. 20:21

    Skumji, ka Bērziņa kungam pašam lietderības koeficients ir nulle.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 1. septembrī, plkst. 18:09

    Arturs vismaz godīgi pasaka, ka vienkārši nezin, kā savu laiku izmantot, un, ka galīgi nav ko teikt. Patika, bet ja kāds uz šo izstādi ies speciāli, tad tiešām šim cilvēkam galīgi nav ko darīt. Bet tā Doma dārzs ir ļoti laba vieta šādām pārdomām par jēgu.

  • Kažoks Uzvalkā  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 20:54

    Cik Tev gadiņu, jauns cilvēks?

    "Bērziņš ir tiešām kruts, un mākslas un kultūras vēsturei jābūt skolu programmās, nevis komentāros.. "

    Skolu programmās nav pat 20 gs būtiskākais mākslas saturs..

  • Jack Talking  

    2012. gada 31. augustā, plkst. 13:44

    re re jau Vādons arī uzradies :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Valdībai pēc definīcijas nav sirdsapziņas. Dažkārt tai ir politika, taču ne vairāk par to.

    Quotes_down
    Albērs Kamī

Iesakām

  • Image

    2012. gada 14. augustā, plkst. 8:08

    Reinis Lazda: Drošumspēja (11)

    Šo jēdzienu ir ieviesis Krofords Holings 1973. gada publikācijā "Resilience and stability of ecological systems". Viņš "resilienci" nošķir no stabilitātes, norādot, ka ar stabilitāti bieži vien nepietiek, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un izdzīvotu tajos.

  • Image

    2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Džodžo Meijers: Džezs bija radikāla mūzika (1)

    Mūsdienās džezu spēlē konservatīvi cilvēki. Un to klausās konservatīvi cilvēki. Un tas nozīmē, ka viņi vairs nevēlas pārmaiņu. Viņiem tas patīk tāds, kāds tas ir.

  • Image

    2012. gada 16. martā, plkst. 8:48

    Ilmārs Šlāpins: Iekšējās Saules aptumsums (1)

    Par izrādi "12. diena" Dailes teātrī: "Katrā no izspēlētajām ainiņām kaut kas negaidīti mainās pašos cilvēkos un "pa vecam" nekas vairs nepaliek."

  • Image

    2012. gada 29. jūnijā, plkst. 8:06

    Pauls Bankovskis: Seriālā domāšana (28)

    Daudzus gadu desmitus TV seriāli – lai piedod man dzejnieki un visi pārējie – savā īslaicīgumā un acumirklīgumā bija tāda kā skatāmā dzeja, nu, labi, saistītu īso stāstu krājumi.

  • Image

    2013. gada 4. janvārī, plkst. 8:01

    Toms Treibergs: Es vairs nedomāju par slikto (25)

    Saņēmuši daļu avansa, iegādājās viskiju un augļus, sasēdās tehniskā aprīkojuma auto piekabē un devās uz piekrastes vasarnīcu, kura piederēja producenta vecākiem, kuri tieši tai dienā bija devušies darīšanās uz pilsētu.

  • Image

    2013. gada 23. decembrī, plkst. 7:09

    Dace Rukšāne: Uguns avotā (5)

    1212. gada septembrī piedzimst Kaijas un Sūnes dvīņi – dēls Ako un meita Gune. 1215. gada ziemā Rīgā plosās ugunsgrēks, kurā nodeg pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta. Tajā pašā gadā kaujā ar sāmsaliešiem iet bojā Kaijas dēls Ilo.

  • Image

    2014. gada 7. janvārī, plkst. 7:01

    Haralds Matulis: Laba dzīve (11)

    Ja cilvēkam izdodas paturēt iegūtās baudas un kāpināt tās, vai arī tādā gadījumā labāk atturēties no baudu iegūšanas? Ja cilvēks ir bagāts un var atļauties visu, ko spēj iedomāties, – kāpēc gan viņam tam neļauties?

  • Image

    2013. gada 4. jūlijā, plkst. 8:07

    Jānis Ozoliņš: Jālasa viss, kas uztur modru (3)

    Absurds un sirreālisms ir iespēja izvairīties no tām klišejām, kas ir balstītas romatisma tradīcijā, kur galvenie tēli parasti ir sunīši, kaķīši un citi runājoši dzīvnieki.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv