Video

Foto - Ģirts Raģelis

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • saulīte aiz mākoņiem  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:55

    jā, Vestards ir precējies. Tagad, sievietes, mums ir laiks sūrgrūti nopūsties un dzīvot tālāk. Kurš nākamais, vēlams, vēl neprecējies objekts, ieņems Vestarda vietu? :)

  • ..  

    2012. gada 8. septembrī, plkst. 19:34

    Es labrāt pavadītu laiku ar Vestardu. (giggle)
    14 gadi der? :D

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 23:36

    kailā: 03.08.12 9:51
    Labrītiņ. Jā , Šimkus spriež pareizi.
    _______________________________________________

    Redziet, dārgā, Jūs, pedagogs pati būdama, taču nenoliegsit, ka
    tikai tāpēc, ka Jūs piekrītat Šimkum, vēl nenozīmē, ka viņš spriež PAREIZI.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:38

    kailā - personība veidojas līdz 7 gadu vecumam. un eseja - latviski ir sacerējums. kaut kā grūti noticēt, ka līdz 9. klasei vienā no labākajām Rīgas skolām bērnam nebija nācies rakstīt sacerējumu.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:22

    "... mani vecāki darīja visu, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem..." Par ko tad viņi kļuva? Par reklūžiem? Par mūkiem? Kā viņi dzīvoja, kā iztika, kā dēlu izaudzināja?
    Nē, nu Vestards ir talantīgs pianists, tikai viņa intervijās mulsina šī - varbūt ne gluži pāri, bet - atstatu stāvošā attieksme. Varbūt, ja Vestarda vecāki nebūtu atrāvušies no sabiedrības, tad viņš zinātu, ka par literatūru un mūziku diskutē arī tādās ģimenēs, no kurām nerodas slaveni pianisti...

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sentekziperī

Iesakām

  • 2013. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Reinis Lazda: Ražots Latvijā. Roku darbs (5)

    Vēlme iegādāties bezgaumīgo "Porsche Cayenne" par uzņēmēju neliecina neko labu. 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu saimnieki vispirms uzbūvēja kārtīgu kūti, bet par dzīvojamo ēku domāja pēc tam.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 9:50

    Latvijas Literatūras gada balva 2016: Labākais prozas darbs (1)

    Piedāvājam sarunas ar LaLiGaBa 2016 nominantiem katergorijā "Labākais prozas darbs": Noru Ikstenu, Māri Bērziņu, Gunti Bereli, Vladi Spāri un Ingu Žoludi.

  • 2016. gada 29. janvārī, plkst. 6:24

    Baiba Petrenko: Kā būt mirstīgam (1)

    Vērtību sistēmā, kas orientēta uz panākumiem un ieguvumiem, nāve ir ļaunākais no ienaidniekiem, jo reprezentē absolūtu zaudējumu.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 6:46

    Māris Zanders: Meklējot jaunu valodu (1)

    Atsakoties no "akmenī iecirsta" demokrātijas apraksta, mēs vienkārši respektējam konkrētās valsts kontekstu – sākot no vēstures nospieduma, beidzot ar ekonomisko stāvokli.

  • 2012. gada 14. septembrī, plkst. 8:09

    Artūrs Lūsis: Drupu pupas (19)

    Pilsētas drupās dzīvot, tā tik ir privilēģija: elpot tukšo tvanu un izgarot caur ādu svaigu vēju, berzēties pret mūru drupačām, vārtīties putekļos no cementa un kauliem, ar mēli laizīt sauli

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2012. gada 20. jūlijā, plkst. 8:07

    Aptauja: Mazs, personisks foto (9)

    Mēs aptaujājām cilvēkus, kas nav profesionāli fotogrāfi, taču labprāt ikdienā sev līdzi nēsā fotoaparātu un labprāt pastāsta par to, ko paveicies ar tā palīdzību ieraudzīt.

  • 2013. gada 19. aprīlī, plkst. 8:04

    Juris Zvirgzdiņš: Aizņemts ar lasīšanu un rakstīšanu

    Tātad jūs saprotat, no kā ir radusies tā saucamā inteliģence – no vēlēšanās nestrādāt un rast iespēju nestrādāt. Es runāju par fizisku darbu. Manai sievai ir viena draudzene, kas uzskata, ka visi, kas lasa vai raksta grāmatas, ir cilvēki, kam nav, ko darīt. Un varbūt viņai ir taisnība.



Kultūras Ministrija
vkkf