Video

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!




Pēdējie komentāri

  • ..  

    2012. gada 2. augustā, plkst. 9:41

    ak nē!!! Vestards ir precējies? :(

  • :)  

    2012. gada 2. augustā, plkst. 12:58

    Labrīt! :) Kurš tad to nezina?...

  • Rozā mākonis  

    2012. gada 2. augustā, plkst. 13:07

    Forši. Iedvesmo.

  • jaut.  

    2012. gada 2. augustā, plkst. 16:51

    Jautājumi izgriezti. Nezkādēļ tomēr skaidrs, ka intervējusi meitene?

  • c  

    2012. gada 2. augustā, plkst. 19:02

    Lūk, Latvijas vīrieši - smuki un gudri. Es vēl tādus pazīstu. Divus. Nē, trīs.. nē, pag, piecus. Jā, piecus!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
mccann logo

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Visneizskaidrojamākais šajā pasaulē ir tas, ka mēs to spējam saprast.

    Quotes_down
    Alberts Einšteins

Iesakām

  • Image

    2012. gada 9. augustā, plkst. 8:08

    Reinis Lazda: Augstākās izglītības pieejamība (16)

    Vai viduvējībām ir kāda jēga no iegūtas augstākās izglītības? Varbūt prātīgāk būtu pāriet uz maksas augstākās izglītības modeli, kas atsijās tos, kam augstākā izglītība nav īsti nepieciešama?

  • Image

    2013. gada 27. februārī, plkst. 8:02

    Varis Klausītājs: Ja vecāki ies uz teātri, tad arī bērni ies

    Mēs teātrī dziedam, un nevienam nevienu brīdi nerodas jautājums, vai dziedāšana kaut kādā veidā disonē ar teātri. Tagad ir pienācis laiks arī zīmēšanai – zīmējums tiek nevis uznests uz skatuves, bet tiek tur zīmēts.

  • Image

    2012. gada 5. jūnijā, plkst. 9:00

    Ilmārs Šlāpins: Smaga aktieratkarība (6)

    Aktieris ir atkarīgais daudz lielākā mērā par alkoholiķi vai narkomānu. Viņš ir trīskārši atkarīgs – no lugas autora, no režisora un no skatītāja.

  • Image

    2013. gada 6. februārī, plkst. 7:01

    Evija Trofimova: Kautrības paradokss (5)

    Sociālā fobija, intraverta personība, trauksmaina vai izvairīga personība, hiperaktivitātes sindroms un uzmanības deficīts – visticamāk, šīs garīgās novirzes radījis ķīmiska balansa trūkums mūsu smadzenēs, kas novēršams ar medikamentu palīdzību.

  • Image

    2012. gada 8. martā, plkst. 8:51

    Iveta Ratinīka: Sieviešu dienas (29)

    Par mīlestību! Par referendumu! - Klaigā draugi kā putni tvītos. (par siltumu, par pieglaušanos tev kailām krūtīm – es atčukstu rītos)

  • Image

    2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (15)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  • Image

    2012. gada 2. maijā, plkst. 8:05

    Diskusija: Teātris, kritiķis un skatītājs (34)

    Vai teātris savu skatītāju var izaudzināt? Varbūt, pāraudzināt? Kam tas būtu jādara - režisoram, teātra direktoram, kritiķim vai kultūras medijam?

  • Image

    2013. gada 19. aprīlī, plkst. 8:04

    Inese Zandere: Bērni nav nekādi otrās šķiras cilvēki

    Arī mani bērni ir kalpojuši literatūrai - vienam vajadzēja pēc operācijas četras stundas gulēt nekustoties un skatīties, kā es rādu teātri ar ķemmīti un kabatas lakatiņu, otram aiz vecās barakas Bērnu slimnīcā divatā ar mammu svinēt Jāņus, lecot pār ugunskuru, kas sastāvēja no trim svecītēm.