Video

Foto - Ģirts Raģelis

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • saulīte aiz mākoņiem  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:55

    jā, Vestards ir precējies. Tagad, sievietes, mums ir laiks sūrgrūti nopūsties un dzīvot tālāk. Kurš nākamais, vēlams, vēl neprecējies objekts, ieņems Vestarda vietu? :)

  • ..  

    2012. gada 8. septembrī, plkst. 19:34

    Es labrāt pavadītu laiku ar Vestardu. (giggle)
    14 gadi der? :D

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 23:36

    kailā: 03.08.12 9:51
    Labrītiņ. Jā , Šimkus spriež pareizi.
    _______________________________________________

    Redziet, dārgā, Jūs, pedagogs pati būdama, taču nenoliegsit, ka
    tikai tāpēc, ka Jūs piekrītat Šimkum, vēl nenozīmē, ka viņš spriež PAREIZI.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:38

    kailā - personība veidojas līdz 7 gadu vecumam. un eseja - latviski ir sacerējums. kaut kā grūti noticēt, ka līdz 9. klasei vienā no labākajām Rīgas skolām bērnam nebija nācies rakstīt sacerējumu.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:22

    "... mani vecāki darīja visu, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem..." Par ko tad viņi kļuva? Par reklūžiem? Par mūkiem? Kā viņi dzīvoja, kā iztika, kā dēlu izaudzināja?
    Nē, nu Vestards ir talantīgs pianists, tikai viņa intervijās mulsina šī - varbūt ne gluži pāri, bet - atstatu stāvošā attieksme. Varbūt, ja Vestarda vecāki nebūtu atrāvušies no sabiedrības, tad viņš zinātu, ka par literatūru un mūziku diskutē arī tādās ģimenēs, no kurām nerodas slaveni pianisti...

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mākslinieks ir kāds, kurš rada lietas, kas cilvēkiem nav vajadzīgas.

    Endijs Vorhols

Iesakām

  • 2012. gada 31. jūlijā, plkst. 8:07

    Reinis Lazda: Jaunā viļņa politika (62)

    Tas, ka kādā valstī populāri pasākumi fiziski notiek citas valsts kūrortā, nav nekas jauns un neparasts. Arī konkurss "Mis Latvija" vairākkārt ir norisinājies ārpus Latvijas – Ēģiptē, Tunisijā, Turcijā, Maltā –, bet nekādu sašutuma vētru tas nav radījis.

  • 2013. gada 14. novembrī, plkst. 7:11

    "Satori" diskusija: Kāpēc Latvijā ir kauns būt feministam? (18)

    Sarunā piedalījās rakstniece Inga Gaile, kinorežisore Astra Zoldnere, "Providus" pētniece Linda Curika, filozofs Ainārs Sauka un mācītājs Andris Kravalis. Diskusiju vadīja Olga Procevska.

  • 2012. gada 16. augustā, plkst. 8:08

    Armands Znotiņš: Aizmirstās vēstures meklējumos (5)

    Jaunībā būdams marksistiski noskaņots cionists, Tonijs Džads diezgan agri novērsās no Izraēlas politiķu oficiāli atbalstītajām idejām un drīz pēc tam arī no marksisma teorijas un tās izraisītajām konsekvencēm praksē.

  • 2013. gada 12. martā, plkst. 9:11

    Ivars Ījabs: Sveiciens no Kronvalda (1)

    Labi vai slikti, taču izglītībai angļu valodā studentu vidū ir augstāks prestižs, un programmām angļu valodā ir mazāk problēmu ar studentu rekrutāciju pat apvienojumā ar zemāku kvalitāti un augstāku studiju maksu.

  • 2014. gada 5. septembrī, plkst. 6:09

    Inga Gaile: Ceļš (4)

    kāds cīnās ar vārdiem, lai pateiktu, saproti, varbūt, ja tā, tad varbūt sanāktu ceļš, varbūt, ja visu pārtrauktu, pārkliegtu, uz mirkli tikai apstādinātu, un savādāk, ne jau sāktu no sākuma, nē, vienkārši tā

  • 2012. gada 29. februārī, plkst. 8:55

    Agnese Rutkēviča: Baznīca (41)

    Viktors piekopj to biznesa veidu, kuru reiz atklāja pats Jēzus Kristus. Es tiešām ļoti augstu vērtēju mūsu Viktoru. Viņam vēl nav ne četrdesmit, bet savā dzīvē viņš jau ir tālu ticis.

  • 2016. gada 29. februārī, plkst. 5:08

    Ārzemju preses apskats: Filma "Es esmu šeit"

    Renāra Vimbas filma "Es esmu šeit" Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā piesaistījusi arī ārvalstu žurnālistu un kritiķu uzmanību.

  • 2013. gada 30. decembrī, plkst. 8:12

    Anete Piņķe: Īstie un neīstie Ziemassvētku vecīši

    Tagad, kad sēžu savas trīsgadīgās meitas bērnudārza eglē un skatos uz vadītāju, kas, aplikusi sintētisku, platīnblondu bārdu, zāles priekšā dejo putniņdeju, nevaru saprast, kā es katros Ziemassvētkos redzēju nevis nomaskējušos tanti, bet Ziemassvētku vecīti.



Kultūras Ministrija
vkkf