Video

Image

Foto - Ģirts Raģelis

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • saulīte aiz mākoņiem  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:55

    jā, Vestards ir precējies. Tagad, sievietes, mums ir laiks sūrgrūti nopūsties un dzīvot tālāk. Kurš nākamais, vēlams, vēl neprecējies objekts, ieņems Vestarda vietu? :)

  • ..  

    2012. gada 8. septembrī, plkst. 19:34

    Es labrāt pavadītu laiku ar Vestardu. (giggle)
    14 gadi der? :D

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 23:36

    kailā: 03.08.12 9:51
    Labrītiņ. Jā , Šimkus spriež pareizi.
    _______________________________________________

    Redziet, dārgā, Jūs, pedagogs pati būdama, taču nenoliegsit, ka
    tikai tāpēc, ka Jūs piekrītat Šimkum, vēl nenozīmē, ka viņš spriež PAREIZI.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:38

    kailā - personība veidojas līdz 7 gadu vecumam. un eseja - latviski ir sacerējums. kaut kā grūti noticēt, ka līdz 9. klasei vienā no labākajām Rīgas skolām bērnam nebija nācies rakstīt sacerējumu.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:22

    "... mani vecāki darīja visu, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem..." Par ko tad viņi kļuva? Par reklūžiem? Par mūkiem? Kā viņi dzīvoja, kā iztika, kā dēlu izaudzināja?
    Nē, nu Vestards ir talantīgs pianists, tikai viņa intervijās mulsina šī - varbūt ne gluži pāri, bet - atstatu stāvošā attieksme. Varbūt, ja Vestarda vecāki nebūtu atrāvušies no sabiedrības, tad viņš zinātu, ka par literatūru un mūziku diskutē arī tādās ģimenēs, no kurām nerodas slaveni pianisti...

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mākslinieks ir kāds, kurš rada lietas, kas cilvēkiem nav vajadzīgas.

    Quotes_down
    Endijs Vorhols

Iesakām

  • Image

    2014. gada 24. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Uz Eiropu, pret moskaļiem (5)

    Janukovičs patiešām ir bijis draņķīgs un nelietīgs politiķis pat uz postpadomju elišu fona. No viņa tikt vaļā bija nācijas pašcieņas jautājums. Tomēr var pamatoti šaubīties, vai šis starprezultāts ir bijis izdzēsto dzīvību vērts.

  • Image

    2013. gada 2. maijā, plkst. 7:05

    Aivars Eipurs: Es arī Raini sūtītu ratā (9)

    Prozaiķu dzīve no dzejnieku dzīves ļoti atšķiras. Pirmkārt jau ar iedvesmu. Dzejas iedvesma vairāk sakņojas mīlestībā un viss pārējais tikai nāk klāt – gan lasītais, gan dzīves pieredze. Prozā tomēr pieredze ir noteicošais.

  • Image

    2013. gada 4. septembrī, plkst. 7:09

    Ieva Viese: Teksta valdzinošais rotaļīgums (1)

    Ieva Melgalve ļauj savai fantāzijas pasaulei elpot, tēliem būt dzīviem un spontāniem, reizēm sirsnīgi tuviem, reizēm pavisam neizdibināmiem. Romānā jūtams smalkums un trauslums.

  • Image

    2012. gada 17. oktobrī, plkst. 9:10

    Pauls Bankovskis: Klauna skaņas (9)

    Ir drusku jocīgi, ka pie mums uzstāties brauc mūza, kas kādu citu uz visu ko iedvesmojusi, bet pats iedvesmotais paliek viņas ēnā kā tāds izspūris klauns ar spiedzīgu balsi un nenormāliem ģitāras spēles ieradumiem.

  • Image

    2014. gada 3. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Tomašs: Zemestrīce uz ādas (2)

    ar putna prātu dzīvot ir vieglāk taču manam vīram galvas vietā atrodas rūpīgi notēsta malkas pagale no rīta viņš cērt uz darbu vakarā skalda mājās, bet brīvdienas nosit ar vienu cirvja vēzienu

  • Image

    2014. gada 26. septembrī, plkst. 7:09

    Mārcis Bokmanis: Celiņš (8)

    Es iesēžos krēslā. Friziere pienāk un sāk mazgāt man matus. Kad tas ir izdarīts, viņa neķeras vis pie galvas masāžas, kuras laikā biju nolēmis domās precizēt sava sakāmā detaļas, bet uzreiz vaicā: – Nu, kā tad mēs griezīsim?

  • Image

    2015. gada 1. aprīlī, plkst. 6:04

    Artis Buks: Par "Britānikas" spožumu un postu

    Vairāk nekā divus gadsimtus "Britānika" ir bijis visautoritatīvākais uzziņu avots angļvalodīgajā pasaulē. Kopš 1768. gada ir iznākušas jau 16 redakcijas, tām šķirkļus rakstījuši vai visi sava laika dižākie intelektuāļi.

  • Image

    2013. gada 6. augustā, plkst. 8:08

    Krista Burāne: Māksla māca nelietderīgas brīvības prieku (4)

    Man šķiet, tā ir galvenā mākslas darba eksistēšanas jēga – atklāt to, ka cilvēks var būt brīvs un viņam nav obligāti jābūt lietderīgam.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis