Video

Foto - Ģirts Raģelis

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • saulīte aiz mākoņiem  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:55

    jā, Vestards ir precējies. Tagad, sievietes, mums ir laiks sūrgrūti nopūsties un dzīvot tālāk. Kurš nākamais, vēlams, vēl neprecējies objekts, ieņems Vestarda vietu? :)

  • ..  

    2012. gada 8. septembrī, plkst. 19:34

    Es labrāt pavadītu laiku ar Vestardu. (giggle)
    14 gadi der? :D

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 23:36

    kailā: 03.08.12 9:51
    Labrītiņ. Jā , Šimkus spriež pareizi.
    _______________________________________________

    Redziet, dārgā, Jūs, pedagogs pati būdama, taču nenoliegsit, ka
    tikai tāpēc, ka Jūs piekrītat Šimkum, vēl nenozīmē, ka viņš spriež PAREIZI.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:38

    kailā - personība veidojas līdz 7 gadu vecumam. un eseja - latviski ir sacerējums. kaut kā grūti noticēt, ka līdz 9. klasei vienā no labākajām Rīgas skolām bērnam nebija nācies rakstīt sacerējumu.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:22

    "... mani vecāki darīja visu, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem..." Par ko tad viņi kļuva? Par reklūžiem? Par mūkiem? Kā viņi dzīvoja, kā iztika, kā dēlu izaudzināja?
    Nē, nu Vestards ir talantīgs pianists, tikai viņa intervijās mulsina šī - varbūt ne gluži pāri, bet - atstatu stāvošā attieksme. Varbūt, ja Vestarda vecāki nebūtu atrāvušies no sabiedrības, tad viņš zinātu, ka par literatūru un mūziku diskutē arī tādās ģimenēs, no kurām nerodas slaveni pianisti...

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Patriotam vienmēr ir jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti pret savu valdību.

    Edvards Abejs

Iesakām

  • 2015. gada 13. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Ījabs: Trešā fronte (4)

    Jūs, protams, varat izveidot tīru propagandas kanālu un griezt no rīta līdz vakaram "Soviet Story" ar krievu subtitriem, taču tad to neviens neskatīsies. Labai propagandai vajag daudz naudas.

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 20:04

    Guntars Godiņš: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras latviskojums", tulkotājs Guntars Godiņš sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Tomass Pārups: Ilgi un bērnišķīgi skatīties

    Varētu teikt, ka šīs izstādes aplūkošana bija kā taustīšanās pa miglu. Reizēm gadās atrast kādu drisku, pie kuras varētu turēties un ar kuru varētu arī pamatot savas aizdomas.

  • 2016. gada 30. maijā, plkst. 5:28

    Anatolijs Naimans: Mīļās mājas kā pretošanās valstiskām instrukcijām (1)

    Privātā dzīve ir cilvēces eksistences forma, dota kopš aizlaikiem un aprobēta. Ne nevainojama, taču labākā no pieņemamajām. Citiem vārdiem, nepieciešama. Kad mums jautā, kā mēs dzīvojām senāk, bērnībā, mēs atceramies vecmāmiņu.

  • 2014. gada 19. jūnijā, plkst. 23:06

    Diāna Āboliņa: Apelsīngarša

    Apelsīngarša, Tāds ir mans aizvadītais gads – Oranžs un griežas, Ripo un krīt, Varu to pamest un apskatīt. Man pilns grozs apelsīnu, Veseli sešpadsmit, Tā tie krājas, krājas, Līdz mūžs ir Apelsīnmāja.

  • 2013. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    "Tumšās lietas, gaišās lietas": Lāčplēsis un melnais bruņinieks (2)

    Dzejnieks Kārlis Vērdiņš Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos piedalījās ar Gunara Saliņa stāstu "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" un savu dzejoli "Veļas diena".

  • 2012. gada 3. jūlijā, plkst. 9:00

    Māris Briežkalns: Rīgai atlaides vairs nedod (1)

    Kā nospēlēt pulksteņa piecpadsmit sekundes, stāsta starptautiskā džeza un pasaules mūzikas festivāla "Rīgas ritmi" mākslinieciskais direktors un džeza mūziķis Māris Briežkalns.

  • 2014. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Zane Krūmiņa: Bērnudārzu slepenā misija (7)

    Pirmos sešus dzīves gadus bērna uzdevums ir gatavoties skolai un tad nākamos divpadsmit gadus pavadīt skolā, iegūstot dažādas zināšanas un gatavojoties… kam? Šķiet, ka "dzīve" varētu arī nebūt pareizā atbilde.



Kultūras Ministrija
vkkf