Video

Foto - Ģirts Raģelis

Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu

 

Pianists Vestards Šimkus kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Kasparu Znotiņu iesaistījušies kampaņā "Es būšu nākamais", kas aicina atbalstīt bērnu iesaisti kultūras procesos. Par to, kā mūzika un māksla ietekmē cilvēka personības attīstību, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sarunājās ar Šimku intervijā, kam turpinājums sekos jau nākamajā nedēļā.

Foto: Ģirts Raģelis

"Mani vecāki tajā laikā, kad es piedzimu, 80. gadu pirmajā pusē, darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms. Atmodas laikā viņi bija pirmajās rindās un cīnījās pret pastāvošo realitāti, līdz tam viņi, sevišķi tēvs, patiešām vēlējās būt prom no sabiedriskās dzīves, Padomju Savienības realitātes, ikdienas. Un  patvērums bija kultūra, māksla – ārpus tā rāmīša,

kā cilvēki tolaik pasauli skatīja. Loģiski, ka viņi vēlējās man nodot šo iespēju redzēt kaut ko ārpus šī rāmja. Un tas tika nodots caur mūziku. Ne tikai – mana mamma ir literāte, mums vienmēr mājās bija izcilas grāmatas, kas tika lasītas un pārrunātas. Mēs diskutējām par literatūru un mūziku jau no agras bērnības, atceros, ka maniem vecākiem bija dziļas un saturīgas sarunas par šīm lietām. Darbošanās ap klavierēm katru manu dienu piepildīja ar kaut ko saturīgu un vērtīgu. Tas ir fundaments, kas mani veidojis kā cilvēku. [..]

Ir tāds banāls teiciens, ka bērniem nevajadzētu mācīt, ko domāt, bet kā domāt. Un vairuma pedagogu kļūda ir, ka viņi mēģina iemācīt, ko domāt. Tieši precīzi atdarināt, pašam nepiedomājot, ko tas vispār nozīmē. Tas ir skumīgi, es cenšos tā nedarīt un jaunajiem pianistiem palīdzēt pašiem saprast, kur ir viņu problēmu cēloņi, kāpēc viņiem nesanāk, kāpēc viņi kaut ko nesaprot. Pastāstīt, kā klausīties mūziku, ka tās nav tikai abstraktas skaņas, harmonijas, faktūras, ka tās kaut ko arī izsaka. [..]

Es mīlu bērnus, jo viņi redz pasauli pilnīgi citādi, ārpus jebkāda rāmīša. Mākslinieks ir tas, kurš māk saglabāt bērnības sajūtu, spēju saskatīt aiz radiatora veselu stāsta pasauli, kurš aiz kaut kāda sol diēza spēs uzburt milzu stāstu, ja vien ļauj vaļu savai fantāzijai. Pieaugušajiem tas kaut kur reizēm pazūd."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • saulīte aiz mākoņiem  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 22:55

    jā, Vestards ir precējies. Tagad, sievietes, mums ir laiks sūrgrūti nopūsties un dzīvot tālāk. Kurš nākamais, vēlams, vēl neprecējies objekts, ieņems Vestarda vietu? :)

  • ..  

    2012. gada 8. septembrī, plkst. 19:34

    Es labrāt pavadītu laiku ar Vestardu. (giggle)
    14 gadi der? :D

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 23:36

    kailā: 03.08.12 9:51
    Labrītiņ. Jā , Šimkus spriež pareizi.
    _______________________________________________

    Redziet, dārgā, Jūs, pedagogs pati būdama, taču nenoliegsit, ka
    tikai tāpēc, ka Jūs piekrītat Šimkum, vēl nenozīmē, ka viņš spriež PAREIZI.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:38

    kailā - personība veidojas līdz 7 gadu vecumam. un eseja - latviski ir sacerējums. kaut kā grūti noticēt, ka līdz 9. klasei vienā no labākajām Rīgas skolām bērnam nebija nācies rakstīt sacerējumu.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 22:22

    "... mani vecāki darīja visu, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem..." Par ko tad viņi kļuva? Par reklūžiem? Par mūkiem? Kā viņi dzīvoja, kā iztika, kā dēlu izaudzināja?
    Nē, nu Vestards ir talantīgs pianists, tikai viņa intervijās mulsina šī - varbūt ne gluži pāri, bet - atstatu stāvošā attieksme. Varbūt, ja Vestarda vecāki nebūtu atrāvušies no sabiedrības, tad viņš zinātu, ka par literatūru un mūziku diskutē arī tādās ģimenēs, no kurām nerodas slaveni pianisti...

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja kaķītis pārāk godīgs, viņš kaut kur paslepus zog.

    Ojārs Vācietis

Iesakām

  • 2013. gada 30. decembrī, plkst. 7:12

    Pauls Bankovskis: Līdz pašai saknei viņš (2)

    Es atceros, man bija kādi trīs četri gadi, ārā jau tumšs, no ziemas aukstuma pārnāca tēvs ar manu vecāko brāli, abi bija nobiruši ar sniegu, un mājās viņi no meža pārnesa egli. Egle istabas siltumā sāka smaržot.

  • 2014. gada 13. novembrī, plkst. 1:42

    Prozas lasījumu sarunas: Toms Kreicbergs

    Tuvojoties gadskārtējiem Prozas lasījumiem, mēs uzsākam sarunu sēriju ar literātiem, kas šogad piedalīsies ar saviem prozas darbiem un tulkojumiem. Pirmais no viņiem - noslēpumainais latviešu rakstnieks, kas raksta angliski.

  • 2012. gada 25. septembrī, plkst. 8:09

    Ilmārs Šlāpins: Divas izrādes ar distanci

    Izrauties no šīs nosacītības nav iespējams, ja mēs turpinām domāt un atrasties tajā pašā vietā, kurā dzīvojam. Lai kaut ko ar sevi izdarītu, ir jāprot paskatīties uz notiekošo no malas.

  • 2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Juris Alunāns: Latviešu valoda (5)

    No visām šīm runām mēs redzam, ka tie iemesli, ka latviešu valoda drīzi jo drīzi beigsies, ir tik tukšas grabēšanas. Zināms, mūžīgi arī latviešu valoda vis nedzīvos, bet tāpēc vis nevar teikt, ka tā drīzi jo drīzi izmirs.

  • 2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    Gundega Šmite: Septiņi mīlas dzejojumi (6)

    šodien tavs klusums aizcērt man elpu tā, ka cieši spiedīgi mākoņi drūzmējas acīs, samelno debesis, bet neļauj tām līt. kalst un priežu miesa šķiļas ar īsu un sausu čukstu.

  • 2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Ich bin ein Berliner

    Iesākumā jau tie bija tikai nelieli kodumi un skrāpējumi, drusku izraustīts apmatojums, taču pamazām vien zobu pēdas un nagu atstātās rētas kļuva dziļākas, sekoja visdažādākie plīsumi un sarāvumi.

  • 2015. gada 15. oktobrī, plkst. 13:26

    Sanita Grīna: Realitātes konstruēšana (1)

    Tā kā kameras klātbūtne neizbēgami realitāti ietekmē, tad to var, bet varbūt pat vajag lietot kā instrumentu, lai runātu par problēmjautājumiem un aicinātu skatītāju pārvērtēt savus priekšstatus par realitāti.

  • 2013. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Katrīna Neiburga: Mani nogalinātu reklāmas aģentūrā (3)

    Sadarbībā ar projektu "Garā pupa" mēs turpinām sarunas ar cilvēkiem, kuru sasniegtais latviešu kultūrā varētu iedvesmot un mudināt vecākus pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem – arī viņi noteikti ir talantīgi un spējīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf