Komentārs

Solvita Olsena: Sievietes izvēle jārespektē

Savu komentāru viedokli diskusijā par abortiem portālam "Satori" paudusi arī juriste Solvita Olsena, SIA "Medicīnas tiesību institūts" direktore, RSU Medicīnas vēstures institūta docente, Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes locekle.

Ilgāku laiku esmu sekojusi notikumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta (MK) izveidotās Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbu. Tāpat esmu sekojusi tiesību normu attīstībai veselības aprūpes jomā, vienlaikus pētot cilvēktiesību īstenošanas iespējas un pastāvošos šķēršļus reproduktīvās veselības jomā.

Sākotnēji pārsteidzoša šķita abortu tēmas iekļaušana Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.

Vēlos pievērst lasītāju uzmanību faktiem, kas liecina, ka tik sarežģītā abortu

tēma tiek izmantota atsevišķu grupu savtīgu interešu vārdā. Proti, Demogrāfisko lietu padomei izteiktie priekšlikumi parāda, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus.[1] Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" mērķiem un darbību, var secināt, ka šīs organizācijas darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus reproduktīvās veselības jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, pārsteigums par aborta tēmas iekļaušanu demogrāfijas komisijas darbā vairs nešķiet pārsteigums.

Kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija"[2] vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu un Saeimu savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanai. No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus[3] savu ideju īstenošanai un vēlas saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā (par minēto liecina iesniegtais priekšlikums).

Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, kad netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka virkne Saeimas apakškomisijā iesniegto un izteikto priekšlikumu tiesību aktu grozījumiem[4] precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu[5]. Tāpēc jāsecina, ka kristīgās organizācijas vēlas panākt, lai baznīcas doktrīna tiktu iekļauta Latvijas tiesību aktos un visi valsts iedzīvotāji būtu spiesti rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās dzīves jomās, kurās līdz šim valsts ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību.  

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro nepieciešamā apmērā. Pievienojos diskusijā izteiktajam viedoklim, ka līdzšinējais politiskais process ir nekvalitatīvs (liecina par nemākulību un nekompetenci).

Pievienojos diskusijas dalībnieku viedoklim par terminu "embrijs", "auglis" un "bērns" atšķirīgo saturu gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Vēlos norādīt, ka kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos[6], termins "bērns" netiek lietots. Pamatotas ir diskusijas dalībnieku norādes par izteikto priekšlikumu pamatojuma trūkumu.

Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli[7], kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt nevēlamu grūtniecību vai ne, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.

Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu jādara, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.

 


[1] Priekšlikumi par izvirzāmām prioritātēm demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/demografisko_lietu/materials3_110811.pdf, 7. lpp.

[2] Angliski "Moral Revolution".

[4] Piemēram, piedāvātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

[6] Sk., piemēram, A, B and C. v. Ireland.

[7] Pienākums aizsargāt nedzimušu dzīvību vienlaikus ar pienākumu aizsargāt sievietes pašnoteikšanos.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • brainwashist  

    2012. gada 9. decembrī, plkst. 18:42

    Liels paldies J.Derumam par šo saiti! Vērts bija izlasīt.
    Te arī vairāku pret/par argumentu apskats abortu jautājumā - http://smadzenuskalosana.wordpress.com/2012/11/06/aborti/

  • Jānis Derums  

    2012. gada 29. augustā, plkst. 4:43

    Ļoti labs raksts

    http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/4415-jurists-juris-rudevskis-ne-jau-ticiba-liek-noliegt-abortus#ja-contentwrap

  • drēbnieks  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 16:52

    Kad vien paceļas abortu jautājums, vienmēr sāk smirdēt pēc baznīcas, šī reize izskatās ka ne tuvu nebija izņēmums. Un galu galā interesantāks visā šajā balagānā ir ne jau tas aborts, bet kāreiz pati baznīca Latvijā. Vai man tā tikai šķiet, vai arī tiešām pēdējā laikā tā arvien vairāk sākusi bāzties iekšā politikā? Un ko tur meklē, ko vajag? Riebj klausīties tos antizinātniskos, antidemokrātiskos radikālos viedokļus un knapi dalīties sākušas šūnas saukšanu par cilvēku.

  • b_d  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 14:44

    Ir ļoti nekorekti izvarot sievieti, bet... reizēm gadās tieši tik nekorekti vīrieši.

    Kas attiecas uz tiesībām izvēlēties partneri, kontracepciju u.c. Partneris izrādās neuzticams - sieviete dura? Kontracepcija pieviļ - dieva dzirksts? Tiesības izvēlēties vēl nenozīmē izdarīt visas pareizās izvēles. Izvēles tiesības ir tad, kad ir iespēja arī labot savas kļūdas. Jo garantētam mums ir tikai viena lieta dzīvē.

    Savukārt stāstu par labajiem samariešiem var nemaz nebīdīt, jo, lai kādam palīdzētu, nav nepieciešamības pēc pātagas. Un jebkādas likumdošanas izmaiņas kā reizi ir mēģinājums šādu pātagu iegūt. Kopš kura laika, lai reliģiskā doktrīna būtu spēkā, ir nepieciešams viņu atrakstīt likumā?

  • mellene  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 13:13

    Atkal sieviete un sievietes atbildība. Un neviena vārda par vīrieti un viņa atbildību.
    Latvijas sabiedrībai ir viena vaina - mazizglītotība. Un tas ir visa pārējā celonis.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ikkatrs cilvēks reiz mirst, taču ne katrs no tiem ir dzīvojis.

    Quotes_down
    Viljams Volless

Iesakām

  • Image

    2012. gada 14. oktobrī, plkst. 23:10

    Ivars Ījabs: Nu, paldies, paldies (5)

    Īsi sakot, vajadzētu svinēt. Taču nez kādēļ negribas. Runa ir par Nobela Miera prēmiju, kura šogad ir piešķirta Eiropas Savienībai, līdz ar to – arī mums kā šīs savienības dalībvalsts pilsoņiem.

  • Image

    2013. gada 24. septembrī, plkst. 7:09

    "Satori" diskusija: Cilvēks, daba un pilsēta (5)

    Vai turēšanās pie dabas ir atavisms vai iespēja saglabāt sevī cilvēku? Tas ir jautājums, ko sev vajadzētu uzdot gan pilsētplānotājiem, gan ekoloģijas aktīvistiem, gan katram no mums, kas dzīvo sevis uzcelto pilsētas kvartālu būrī.

  • Image

    2013. gada 4. decembrī, plkst. 1:50

    Jurģis Tūbelis: Spēks un vardarbība teātrī

    Jautājums paliek – vai režisora uzdevums ir aktiera darbu padarīt vieglāku, vai vēl vairāk sarežģīt un nepārtraukti radīt apstākļus, kas jau tā grūto atrašanos uz skatuves skatītāju priekšā, padara nepanesami smagu.

  • Image

    2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Linda Vēbere: Art of Resilience (Māksla pielāgoties) (9)

    Risinot ekoloģijas un tehnoloģiju tēmu, ievainotās dabas tēls vai populārā ekoloģiskā retorika, šķiet, ved strupceļā. Tā vietā, lai domātu par cilvēka vietu dabā, būtu jāsaprot cilvēces vieta vēsturē.

  • Image

    2014. gada 5. septembrī, plkst. 0:09

    Inga Pizāne: Ne runāt, bet klusēt pretī (1)

    Parīzei – šī dzīve par pareizu. Parīzei – šie papēži par zemu. Tāpēc pacel mani uz rokām un nes nepareizāk mazliet.

  • Image

    2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.

  • Image

    2014. gada 28. janvārī, plkst. 7:01

    Armands Znotiņš: Savādais notikums ar Kornēliusu Kārdjū

    Pastiprinātu interesi par politiku Kārdjū izrādījis jau jaunībā, personiskās sarunās bieži pievēršoties tēzei, ka cilvēks ir "politisks dzīvnieks", un no tās izrietošajiem secinājumiem.

  • Image

    2013. gada 19. decembrī, plkst. 8:12

    Svarīgas ir gan "lielās", gan "mazās" mākslas

    Pēdējā BIKIBUKS laidiena mākslinieki stāsta par saviem bikibukiem, domā par to, kas vajadzīgs mūsdienu bērniem un atceras savu bērnību.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv