Komentārs

Solvita Olsena: Sievietes izvēle jārespektē

Savu komentāru viedokli diskusijā par abortiem portālam "Satori" paudusi arī juriste Solvita Olsena, SIA "Medicīnas tiesību institūts" direktore, RSU Medicīnas vēstures institūta docente, Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes locekle.

Ilgāku laiku esmu sekojusi notikumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta (MK) izveidotās Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbu. Tāpat esmu sekojusi tiesību normu attīstībai veselības aprūpes jomā, vienlaikus pētot cilvēktiesību īstenošanas iespējas un pastāvošos šķēršļus reproduktīvās veselības jomā.

Sākotnēji pārsteidzoša šķita abortu tēmas iekļaušana Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.

Vēlos pievērst lasītāju uzmanību faktiem, kas liecina, ka tik sarežģītā abortu

tēma tiek izmantota atsevišķu grupu savtīgu interešu vārdā. Proti, Demogrāfisko lietu padomei izteiktie priekšlikumi parāda, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus.[1] Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" mērķiem un darbību, var secināt, ka šīs organizācijas darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus reproduktīvās veselības jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, pārsteigums par aborta tēmas iekļaušanu demogrāfijas komisijas darbā vairs nešķiet pārsteigums.

Kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija"[2] vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu un Saeimu savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanai. No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus[3] savu ideju īstenošanai un vēlas saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā (par minēto liecina iesniegtais priekšlikums).

Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, kad netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka virkne Saeimas apakškomisijā iesniegto un izteikto priekšlikumu tiesību aktu grozījumiem[4] precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu[5]. Tāpēc jāsecina, ka kristīgās organizācijas vēlas panākt, lai baznīcas doktrīna tiktu iekļauta Latvijas tiesību aktos un visi valsts iedzīvotāji būtu spiesti rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās dzīves jomās, kurās līdz šim valsts ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību.  

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro nepieciešamā apmērā. Pievienojos diskusijā izteiktajam viedoklim, ka līdzšinējais politiskais process ir nekvalitatīvs (liecina par nemākulību un nekompetenci).

Pievienojos diskusijas dalībnieku viedoklim par terminu "embrijs", "auglis" un "bērns" atšķirīgo saturu gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Vēlos norādīt, ka kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos[6], termins "bērns" netiek lietots. Pamatotas ir diskusijas dalībnieku norādes par izteikto priekšlikumu pamatojuma trūkumu.

Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli[7], kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt nevēlamu grūtniecību vai ne, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.

Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu jādara, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.

 


[1] Priekšlikumi par izvirzāmām prioritātēm demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/demografisko_lietu/materials3_110811.pdf, 7. lpp.

[2] Angliski "Moral Revolution".

[4] Piemēram, piedāvātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

[6] Sk., piemēram, A, B and C. v. Ireland.

[7] Pienākums aizsargāt nedzimušu dzīvību vienlaikus ar pienākumu aizsargāt sievietes pašnoteikšanos.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • brainwashist  

    2012. gada 9. decembrī, plkst. 18:42

    Liels paldies J.Derumam par šo saiti! Vērts bija izlasīt.
    Te arī vairāku pret/par argumentu apskats abortu jautājumā - http://smadzenuskalosana.wordpress.com/2012/11/06/aborti/

  • Jānis Derums  

    2012. gada 29. augustā, plkst. 4:43

    Ļoti labs raksts

    http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/4415-jurists-juris-rudevskis-ne-jau-ticiba-liek-noliegt-abortus#ja-contentwrap

  • drēbnieks  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 16:52

    Kad vien paceļas abortu jautājums, vienmēr sāk smirdēt pēc baznīcas, šī reize izskatās ka ne tuvu nebija izņēmums. Un galu galā interesantāks visā šajā balagānā ir ne jau tas aborts, bet kāreiz pati baznīca Latvijā. Vai man tā tikai šķiet, vai arī tiešām pēdējā laikā tā arvien vairāk sākusi bāzties iekšā politikā? Un ko tur meklē, ko vajag? Riebj klausīties tos antizinātniskos, antidemokrātiskos radikālos viedokļus un knapi dalīties sākušas šūnas saukšanu par cilvēku.

  • b_d  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 14:44

    Ir ļoti nekorekti izvarot sievieti, bet... reizēm gadās tieši tik nekorekti vīrieši.

    Kas attiecas uz tiesībām izvēlēties partneri, kontracepciju u.c. Partneris izrādās neuzticams - sieviete dura? Kontracepcija pieviļ - dieva dzirksts? Tiesības izvēlēties vēl nenozīmē izdarīt visas pareizās izvēles. Izvēles tiesības ir tad, kad ir iespēja arī labot savas kļūdas. Jo garantētam mums ir tikai viena lieta dzīvē.

    Savukārt stāstu par labajiem samariešiem var nemaz nebīdīt, jo, lai kādam palīdzētu, nav nepieciešamības pēc pātagas. Un jebkādas likumdošanas izmaiņas kā reizi ir mēģinājums šādu pātagu iegūt. Kopš kura laika, lai reliģiskā doktrīna būtu spēkā, ir nepieciešams viņu atrakstīt likumā?

  • mellene  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 13:13

    Atkal sieviete un sievietes atbildība. Un neviena vārda par vīrieti un viņa atbildību.
    Latvijas sabiedrībai ir viena vaina - mazizglītotība. Un tas ir visa pārējā celonis.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Cilvēki nereti pieprasa vārda brīvību kā kompensāciju par neizmantoto brīvību domāt.

    Quotes_down
    Sērens Kirkegors

Iesakām

  • Image

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 8:09

    Anna Auziņa: Laiks klucīšos, stikliņos, adījumos (3)

    Kad es pirms dažiem gadiem strādāju pastāvīgu algotu darbu, manā darbavietā tika praktizēta laika plānošana. Vajadzēja pateikt, cik stundu man vajadzēs, lai izpildītu to vai citu uzdevumu.

  • Image

    2014. gada 13. janvārī, plkst. 7:01

    Andris Vilks: Tā ir nācijas īpatnība

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas nepieciešamība tika aktualizēta jau 1928. gadā, projekts pasūtīts Gunāram Birkertam 1989. gadā, celtniecība sākta 2008. gadā, bet pabeigta 2013. gada 20. decembrī.

  • Image

    2013. gada 14. janvārī, plkst. 1:01

    Pauls Bankovskis: Ir pienācis laiks nomirt

    Viņa vidējais rakstīšanas ātrums esot bijušas pāris lappuses mēnesī. Taču ar tām ir pieticis, lai Askillsens kļūtu par vienu no iespaidīgākajiem īsprozas meistariem ziemeļvalstīs ar paliekošu ietekmi nu jau uz daudzu paaudžu rakstniekiem.

  • Image

    2013. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Evija Trofimova: Grāmatas klusā smarža (3)

    Drukāta grāmata man ļauj šķirstīt un ņurcīt lapas, izplēst tās, aizmigt uz grāmatas ar lapās iespiestu seju un paņemt grāmatu līdzi sev vannā. Ja nepatīk, drukātas grāmatas var sadedzināt.

  • Image

    2013. gada 25. novembrī, plkst. 7:11

    Bez vārdiem (1)

    Šajās dienās ir lasīts tik daudz sāpju, izmisuma, bezpalīdzīgu dusmu un baiļu, taču aizvien vēl trūkst vārdu, lai pateiktu ko tādu, kas spētu mierināt cilvēkus, kuri zaudējuši tuviniekus. Un mūs visus – kas ieraudzījuši nāvi, tik tuvu pienākušu līdzās.

  • Image

    2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (13)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  • Image

    2014. gada 23. jūlijā, plkst. 6:07

    Santa Remere: Mūks un šarlatāns

    Meks joprojām nepaguris stāv tajās anti-mākslas un nonkonformisma pozīcijās, kur piecdesmitajos un sešdesmitajos gados nostājās vesela savstarpēji atšķirīgu mākslinieku paaudze.

  • Image

    2013. gada 19. aprīlī, plkst. 8:04

    Inese Zandere: Bērni nav nekādi otrās šķiras cilvēki

    Arī mani bērni ir kalpojuši literatūrai - vienam vajadzēja pēc operācijas četras stundas gulēt nekustoties un skatīties, kā es rādu teātri ar ķemmīti un kabatas lakatiņu, otram aiz vecās barakas Bērnu slimnīcā divatā ar mammu svinēt Jāņus, lecot pār ugunskuru, kas sastāvēja no trim svecītēm.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv