Komentārs

Solvita Olsena: Sievietes izvēle jārespektē

Savu komentāru viedokli diskusijā par abortiem portālam "Satori" paudusi arī juriste Solvita Olsena, SIA "Medicīnas tiesību institūts" direktore, RSU Medicīnas vēstures institūta docente, Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes locekle.

Ilgāku laiku esmu sekojusi notikumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta (MK) izveidotās Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbu. Tāpat esmu sekojusi tiesību normu attīstībai veselības aprūpes jomā, vienlaikus pētot cilvēktiesību īstenošanas iespējas un pastāvošos šķēršļus reproduktīvās veselības jomā.

Sākotnēji pārsteidzoša šķita abortu tēmas iekļaušana Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.

Vēlos pievērst lasītāju uzmanību faktiem, kas liecina, ka tik sarežģītā abortu

tēma tiek izmantota atsevišķu grupu savtīgu interešu vārdā. Proti, Demogrāfisko lietu padomei izteiktie priekšlikumi parāda, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus.[1] Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" mērķiem un darbību, var secināt, ka šīs organizācijas darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus reproduktīvās veselības jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, pārsteigums par aborta tēmas iekļaušanu demogrāfijas komisijas darbā vairs nešķiet pārsteigums.

Kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija"[2] vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu un Saeimu savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanai. No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus[3] savu ideju īstenošanai un vēlas saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā (par minēto liecina iesniegtais priekšlikums).

Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, kad netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka virkne Saeimas apakškomisijā iesniegto un izteikto priekšlikumu tiesību aktu grozījumiem[4] precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu[5]. Tāpēc jāsecina, ka kristīgās organizācijas vēlas panākt, lai baznīcas doktrīna tiktu iekļauta Latvijas tiesību aktos un visi valsts iedzīvotāji būtu spiesti rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās dzīves jomās, kurās līdz šim valsts ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību.  

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro nepieciešamā apmērā. Pievienojos diskusijā izteiktajam viedoklim, ka līdzšinējais politiskais process ir nekvalitatīvs (liecina par nemākulību un nekompetenci).

Pievienojos diskusijas dalībnieku viedoklim par terminu "embrijs", "auglis" un "bērns" atšķirīgo saturu gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Vēlos norādīt, ka kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos[6], termins "bērns" netiek lietots. Pamatotas ir diskusijas dalībnieku norādes par izteikto priekšlikumu pamatojuma trūkumu.

Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli[7], kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt nevēlamu grūtniecību vai ne, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.

Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu jādara, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.

 


[1] Priekšlikumi par izvirzāmām prioritātēm demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/demografisko_lietu/materials3_110811.pdf, 7. lpp.

[2] Angliski "Moral Revolution".

[4] Piemēram, piedāvātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

[6] Sk., piemēram, A, B and C. v. Ireland.

[7] Pienākums aizsargāt nedzimušu dzīvību vienlaikus ar pienākumu aizsargāt sievietes pašnoteikšanos.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • brainwashist  

    2012. gada 9. decembrī, plkst. 18:42

    Liels paldies J.Derumam par šo saiti! Vērts bija izlasīt.
    Te arī vairāku pret/par argumentu apskats abortu jautājumā - http://smadzenuskalosana.wordpress.com/2012/11/06/aborti/

  • Jānis Derums  

    2012. gada 29. augustā, plkst. 4:43

    Ļoti labs raksts

    http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/4415-jurists-juris-rudevskis-ne-jau-ticiba-liek-noliegt-abortus#ja-contentwrap

  • drēbnieks  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 16:52

    Kad vien paceļas abortu jautājums, vienmēr sāk smirdēt pēc baznīcas, šī reize izskatās ka ne tuvu nebija izņēmums. Un galu galā interesantāks visā šajā balagānā ir ne jau tas aborts, bet kāreiz pati baznīca Latvijā. Vai man tā tikai šķiet, vai arī tiešām pēdējā laikā tā arvien vairāk sākusi bāzties iekšā politikā? Un ko tur meklē, ko vajag? Riebj klausīties tos antizinātniskos, antidemokrātiskos radikālos viedokļus un knapi dalīties sākušas šūnas saukšanu par cilvēku.

  • b_d  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 14:44

    Ir ļoti nekorekti izvarot sievieti, bet... reizēm gadās tieši tik nekorekti vīrieši.

    Kas attiecas uz tiesībām izvēlēties partneri, kontracepciju u.c. Partneris izrādās neuzticams - sieviete dura? Kontracepcija pieviļ - dieva dzirksts? Tiesības izvēlēties vēl nenozīmē izdarīt visas pareizās izvēles. Izvēles tiesības ir tad, kad ir iespēja arī labot savas kļūdas. Jo garantētam mums ir tikai viena lieta dzīvē.

    Savukārt stāstu par labajiem samariešiem var nemaz nebīdīt, jo, lai kādam palīdzētu, nav nepieciešamības pēc pātagas. Un jebkādas likumdošanas izmaiņas kā reizi ir mēģinājums šādu pātagu iegūt. Kopš kura laika, lai reliģiskā doktrīna būtu spēkā, ir nepieciešams viņu atrakstīt likumā?

  • mellene  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 13:13

    Atkal sieviete un sievietes atbildība. Un neviena vārda par vīrieti un viņa atbildību.
    Latvijas sabiedrībai ir viena vaina - mazizglītotība. Un tas ir visa pārējā celonis.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mīlestība ir kā karš – to viegli sākt, bet grūti beigt.

    Quotes_down
    H. L. Menkens

Iesakām

  • Image

    2013. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Reinis Lazda: Ražots Latvijā. Roku darbs (5)

    Vēlme iegādāties bezgaumīgo "Porsche Cayenne" par uzņēmēju neliecina neko labu. 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu saimnieki vispirms uzbūvēja kārtīgu kūti, bet par dzīvojamo ēku domāja pēc tam.

  • Image

    2013. gada 19. aprīlī, plkst. 7:04

    Jans Villems van den Boss: Teātris kalpo cilvēkiem

    Ja mēs kalpojam tikai sev, beigu beigās mēs zaudējam, bet tad, ja mēs kalpojam citiem, mēs iegūstam… mīlestību. Un tieši tas man patīk teātrī. Teātris kalpo cilvēkiem.

  • Image

    2014. gada 29. maijā, plkst. 6:05

    Bārbala Simsone: Aizej tur, nezin kur (2)

    Ceļš romānā funkcionē vienlaikus kā reāla un filozofiska kategorija, kas apvieno ne tikai dažādās mītiskās pasaules daļas, bet savieno arī dažādus punktus laikā no vēlīnajiem viduslaikiem līdz futuroloģiskām nākotnes vīzijām.

  • Image

    2012. gada 6. februārī, plkst. 9:00

    Pauls Bankovskis: Tā kā tādi bērni (33)

    Rūpēs par bērnu tiesībām un drošību, izglītības sistēmas nemitīgu uzlabošanu un savām ērtībām, bērni arvien vairāk un vairāk tiek atbrīvoti no pienākumiem un riska.

  • Image

    2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:16

    Inga Kope-Grosa: Cigaretes tumsā dziest (5)

    Ielene Marija balta kā piens starp mašīnām, tramvajiem un jāņtārpiņiem klejo. Marija izdzer tukšu dzejnieka sirdi kā glāzīti groka. Pulsē Marijas iela ar mūžīgi tvanošu klēpi kā krogu.

  • Image

    2012. gada 16. decembrī, plkst. 22:12

    Māris Bērziņš: Referātpasaka (14)

    Minēt jēdzienu "ārpuszemes civilizācija" ir ārkārtīgi nekorekti. Civilizācija ir tikai šeit. Citur vienmēr ir kaut kas cits. Piemēram, kantinobranovelle, kur atrodas pavisam citādas konfigurācijas jēdzieni un morfoloģiskās izpausmes.

  • Image

    2013. gada 12. jūnijā, plkst. 7:06

    Pauls Bankovskis: Pašiem savi brīnumi (2)

    Brīnumi Latvijā gadās reti un negribīgi, un pat tad, kad notiek, tie notiek kaut kā tik ilgi, samocīti un nepareizi, ka beigās no brīnuma nekas daudz vairs pāri nav palicis, un ir tikai dažādi rūgtumi, vilšanās, nepatikšanas un dusmas.

  • Image

    2013. gada 14. maijā, plkst. 8:05

    Annemarija Rukšāne: Neatbildētie jautājumi

    Man personīgi (kā tāda paša vecuma tīnim) ir nedaudz mulsinoši izprast galvenās varones rīcību, bet, no otras puses, tā ir pilnīgi skaidra. Es neesmu parasts tīnis (es zinu, ka to teiktu 99% mana vecuma cilvēku, bet…).



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv