Komentārs

Solvita Olsena: Sievietes izvēle jārespektē

Savu komentāru viedokli diskusijā par abortiem portālam "Satori" paudusi arī juriste Solvita Olsena, SIA "Medicīnas tiesību institūts" direktore, RSU Medicīnas vēstures institūta docente, Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes locekle.

Ilgāku laiku esmu sekojusi notikumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta (MK) izveidotās Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbu. Tāpat esmu sekojusi tiesību normu attīstībai veselības aprūpes jomā, vienlaikus pētot cilvēktiesību īstenošanas iespējas un pastāvošos šķēršļus reproduktīvās veselības jomā.

Sākotnēji pārsteidzoša šķita abortu tēmas iekļaušana Demogrāfisko lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.

Vēlos pievērst lasītāju uzmanību faktiem, kas liecina, ka tik sarežģītā abortu

tēma tiek izmantota atsevišķu grupu savtīgu interešu vārdā. Proti, Demogrāfisko lietu padomei izteiktie priekšlikumi parāda, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus.[1] Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" mērķiem un darbību, var secināt, ka šīs organizācijas darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus reproduktīvās veselības jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, pārsteigums par aborta tēmas iekļaušanu demogrāfijas komisijas darbā vairs nešķiet pārsteigums.

Kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija"[2] vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu un Saeimu savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanai. No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus[3] savu ideju īstenošanai un vēlas saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā (par minēto liecina iesniegtais priekšlikums).

Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, kad netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka virkne Saeimas apakškomisijā iesniegto un izteikto priekšlikumu tiesību aktu grozījumiem[4] precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu[5]. Tāpēc jāsecina, ka kristīgās organizācijas vēlas panākt, lai baznīcas doktrīna tiktu iekļauta Latvijas tiesību aktos un visi valsts iedzīvotāji būtu spiesti rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās dzīves jomās, kurās līdz šim valsts ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību.  

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro nepieciešamā apmērā. Pievienojos diskusijā izteiktajam viedoklim, ka līdzšinējais politiskais process ir nekvalitatīvs (liecina par nemākulību un nekompetenci).

Pievienojos diskusijas dalībnieku viedoklim par terminu "embrijs", "auglis" un "bērns" atšķirīgo saturu gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Vēlos norādīt, ka kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos[6], termins "bērns" netiek lietots. Pamatotas ir diskusijas dalībnieku norādes par izteikto priekšlikumu pamatojuma trūkumu.

Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli[7], kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt nevēlamu grūtniecību vai ne, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.

Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu jādara, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.

 


[1] Priekšlikumi par izvirzāmām prioritātēm demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/demografisko_lietu/materials3_110811.pdf, 7. lpp.

[2] Angliski "Moral Revolution".

[4] Piemēram, piedāvātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

[6] Sk., piemēram, A, B and C. v. Ireland.

[7] Pienākums aizsargāt nedzimušu dzīvību vienlaikus ar pienākumu aizsargāt sievietes pašnoteikšanos.

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • brainwashist  

    2012. gada 9. decembrī, plkst. 18:42

    Liels paldies J.Derumam par šo saiti! Vērts bija izlasīt.
    Te arī vairāku pret/par argumentu apskats abortu jautājumā - http://smadzenuskalosana.wordpress.com/2012/11/06/aborti/

  • Jānis Derums  

    2012. gada 29. augustā, plkst. 4:43

    Ļoti labs raksts

    http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/4415-jurists-juris-rudevskis-ne-jau-ticiba-liek-noliegt-abortus#ja-contentwrap

  • drēbnieks  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 16:52

    Kad vien paceļas abortu jautājums, vienmēr sāk smirdēt pēc baznīcas, šī reize izskatās ka ne tuvu nebija izņēmums. Un galu galā interesantāks visā šajā balagānā ir ne jau tas aborts, bet kāreiz pati baznīca Latvijā. Vai man tā tikai šķiet, vai arī tiešām pēdējā laikā tā arvien vairāk sākusi bāzties iekšā politikā? Un ko tur meklē, ko vajag? Riebj klausīties tos antizinātniskos, antidemokrātiskos radikālos viedokļus un knapi dalīties sākušas šūnas saukšanu par cilvēku.

  • b_d  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 14:44

    Ir ļoti nekorekti izvarot sievieti, bet... reizēm gadās tieši tik nekorekti vīrieši.

    Kas attiecas uz tiesībām izvēlēties partneri, kontracepciju u.c. Partneris izrādās neuzticams - sieviete dura? Kontracepcija pieviļ - dieva dzirksts? Tiesības izvēlēties vēl nenozīmē izdarīt visas pareizās izvēles. Izvēles tiesības ir tad, kad ir iespēja arī labot savas kļūdas. Jo garantētam mums ir tikai viena lieta dzīvē.

    Savukārt stāstu par labajiem samariešiem var nemaz nebīdīt, jo, lai kādam palīdzētu, nav nepieciešamības pēc pātagas. Un jebkādas likumdošanas izmaiņas kā reizi ir mēģinājums šādu pātagu iegūt. Kopš kura laika, lai reliģiskā doktrīna būtu spēkā, ir nepieciešams viņu atrakstīt likumā?

  • mellene  

    2012. gada 23. jūlijā, plkst. 13:13

    Atkal sieviete un sievietes atbildība. Un neviena vārda par vīrieti un viņa atbildību.
    Latvijas sabiedrībai ir viena vaina - mazizglītotība. Un tas ir visa pārējā celonis.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Literatūras noriets iezīmē nācijas norietu.

    Quotes_down
    Johans Volfgangs fon Gēte

Iesakām

  • Image

    2013. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Dāvids Zalāns: Nedaudz citāda Tečere (19)

    Spēcīga, harismātiska sieviete. Sieviete, kura spēja pieņemt nepopulārus lēmumus, kad ekonomika bija grūtībās. Sieviete, kas bija tik spilgta personība, ka neviens no viņas valdības vīriešu kārtas ministriem nestāvēja viņai līdzi.

  • Image

    2014. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    LaLiGaBa: Labākais ārvalstu literatūras latviskojums

    Sarunas ar 2013. gada labākajiem tulkotājiem Māru Poļakovu, Maimu Grīnbergu, Daci Meieri, Guntaru Godiņu un Edvīnu Raupu.

  • Image

    2013. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Inga Gaile: Dziesmas no piejūras dārza (1)

    Šos dzejoļus, iespējams, vajag lasīt cilvēkiem, kas izdzīvos pēc nākamā pasaules kara, lai atrastu vārdus, ar kuriem veidot pasauli – tādu pasauli, kurā ir iespējams dzīvot.

  • Image

    2012. gada 26. novembrī, plkst. 9:11

    Gatis Narvaišs: Tehnoloģiju lietojums Latvijas skolās (6)

    Turpinām "Iespējamās misijas" Vēstnieku veidoto rakstu sēriju par problēmjautājumiem Latvijas Izglītības sistēmā. Šoreiz - par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lomu skolā.

  • Image

    2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.

  • Image

    2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • Image

    2012. gada 2. februārī, plkst. 16:02

    Nomadi: Atcerēties savu dzīvi

    Video saruna ar mākslinieci Kristu Burāni, aktieri Leonu Leščinski un mūziķi Edgaru Rubeni par starpnozares mākslas projektu "Atmiņu istabas".

  • Image

    2013. gada 2. aprīlī, plkst. 8:04

    Santa Remere: Bērni neaug šā un tā

    Diemžēl mēs šajā reizē bijām tie, kas izbojāja izrādes sākumu: līdz ar klauna parādīšanos uz skatuves Eižens sāka skaļi raudāt, un abi ar tēti bija spiesti pa tumsu mukt no zāles laukā.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv