Recenzija

Annija Vīnkalna: Māmiņu porno biroju žurkām

Bestselleri reti mūs pārsteidz – parasti tie ir mīlasstāsti, detektīvromāni vai padomu grāmatas, kas sola uzlabot dzīvi. Taču šis gadījums ir īpašs, jo pārdošanas rekordus vienu pēc otra pārspējis erotisks romāns par sadomazohistiskām attiecībām. Neizpratni par savu darbu popularitāti intervijās neslēpj arī romāna "Fifty Shades of Grey" autore E. L. Džeimsa, tāpēc fenomens neapšaubāmi ir pelnījis dziļāku ieskatu.

Britu rakstnieces E. L. Džeimsas romānu triloģijas liktenis ir pārsteidzošs. Viss sākās ar to, ka, Stefānijas Meieres vampīru romānu savaldzināta, kāda pusmūža sieviete sāka rakstīt tā dēvēto fanfiction jeb fanu stāstus par "Krēslas" sāgas galvenajiem varoņiem, parakstoties ar pseidonīmu Snowsqueen Icedragon. Lai arī parasti fanu literārie sacerējumi tiek uzskatīti par otršķirīgu lasāmvielu un visbiežāk to vienīgie lasītāji ir citi fani, E. L. Džeimsas erotisko

fantāziju piesātinātās iestrādes pārauga autonomā darbā – erotisku romānu triloģijā, kuras pirmā daļa "Fifty Shades of Grey" pārspējusi vairākus rekordus. Nieka 11 nedēļu laikā lasītāji izķēra miljonu grāmatu mīkstajos vākos (Dena Brauna "Da Vinči kodam" tam vajadzēja 36 nedēļas), bet tās "Kindle" izdevums, kļuvis par pirmo e-grāmatu, kurai izdevies pārsniegt miljons pārdoto kopiju robežu.

Triloģijā stāstīts par koledžas absolventes Anastasijas Stīlas un noslēpumainā miljardiera Kristiāna Greja sadomazohistiskajām attiecībām. Grāmatas ir pilnas pikantu ainu, kurās netrūkst pērienu, pātagu un pelēku kaklasaišu, kas labi noder roku sasaistīšanai.

Romāns pārstāv žanru, ko kritiķi nokristījuši par mommy porn jeb "māmiņu pornogrāfiju" – gandrīz 50 gadus vecās divu pusaudžu mātes rakstīto lasa galvenokārt autores vecuma sievietes, kas vēloties kaut uz brīdi aizbēgt no laulības rutīnas. "Tā ir mana pusmūža krīze," jokojot paskaidroja Džeimsa intervijā raidījumam "Today".

Lai gan Džeimsa savās grāmatās nomainījusi "Krēslas" varoņu vārdus, pirmais mājiens Stefānijas Meieres vampīru sāgas virzienā pamanāms jau sākumā, kad Stīla saslimušās draudzenes vietā ierodas intervēt 27 gadus veco biznesa magnātu Greju. Ieraugot pievilcīgo, veiksmīgo vīrieti, viņa no satraukuma paklūp pār miljardiera biroja durvju slieksni. Lasītājai uzreiz kļūst skaidrs: viņa ir tāda pati kā es, apķērīga un simpātiska, taču reizēm zaudē līdzsvaru vai citādi izgāžas.

Tikmēr Grejā katra sieviete atrod daļiņu sava sapņu vīrieša – viņš ir skaists "kā grieķu dievs", nāk no inteliģentas ģimenes, miljardieris, apbrīnojami veiksmīgs uzņēmējs, turklāt prasmīgs gultā. Tikai viena personības šķautne – sadists – attālina viņu no Holivudas filmās redzētajiem sapņu prinčiem. Grejā var atpazīt arī "Krēslas" vampīru-veģetārieti Edvardu – ne mazāk noslēpumainu miljardieri, kas mulsina galveno varoni ar neprognozējamām garastāvokļa svārstībām un lūgumiem turēties no viņa tālāk.

"Fifty Shades of Grey" seksa ainas ir atklātas, pat pornogrāfiskas, taču Džeimsas lietotā valoda neļauj tām kļūt vulgārām. Iespējams, tās pieder t. s. "sievietēm draudzīgajam porno" jeb tādai pornogrāfijai, kas atstāj gana daudz vietas iztēlei. Taču, ja no grāmatas izņemtu sadomazohistiskās seksa ainas, pāri paliktu vien parasts dāmu romāns.

Kā jau īstā dāmu romānā pieklājas, galvenā varone nemitīgi runā par savām jūtām. Viņa stāsta par saviem iespaidiem, satiekot Greju, un analizē katras mazākās izmaiņas viņa noskaņojumā. Grāmatā lasāmi gari monologi, kuros Stīla cenšas izšķirties, vai viņas romantiskās jūtas ņems virsroku pār nepatiku pret mīļotā dominēšanas tieksmēm un iespaidīgo seksa rotaļlietu krājumu. Bet varbūt viņai tas pat patīk?

Paša seksa grāmatā ir ļoti maz, jo lappuses lielākoties aizņem galvenās varones iekšējais monologs par katru piedzīvoto situāciju. Lai tiktu līdz pirmajai seksa ainai, jāizcieš teju simt lappušu garum gari pārspriedumi, kuros Stīla cenšas atrisināt Greja dilemmu.

"Fifty Shades of Grey" galvenā tēma – dominantā Greja mēģinājumi padarīt Stīlu par viņa seksa verdzeni – izpelnījušies bargu nosodījumu no feministiski noskaņoto puses. Un kā gan citādi, jo Stīla mīļākā klātbūtnē kļūst par padevīgu kucēnu. Katrā otrajā lappusē atrodams kāds sajūsmas spiedziens: "ak, Dievs, viņš ir tik seksīgs", "vau... nespēju noticēt, ka mani grib šis grieķu dievs" vai "es sēžu viņam pretī un izbaudu viņa skaistumu".

Stīlas duālais raksturs ir mulsinošs – lai arī viņa katru mīļu brīdi apcer mīļākā skaistumu, spēku un gudrību, pirmajā triloģijas daļā jaunā sieviete tomēr nenoslēdz skrupulozo līgumu, kurā atrunātas pieļaujamās sadomazohistiskās rotaļas, un nekļūst par Greja seksuālo iegribu izpildītāju. Tā vietā viņa bieži runā par "kaut ko vairāk" un pamazām to arī panāk. Grejs pēc seksa iemieg blakus Stīlai, pēc tam iepazīstina viņu ar savu ģimeni... Un tas viss sāk līdzināties gandrīz vai parastam lubu romānam.

Pirms "Fifty Shades of Grey" nonākšanas plašākas publikas redzeslokā izdevēji esot bažījušies, vai sievietes vēlēsies, lai kāds viņas redz lasām erotisko grāmatu. Uztraukums bija lieks, jo patiesībā romāns nav par seksu. Centrā ir kaut nedaudz piedauzīga, taču elpu aizraujoša pirmā mīlestība. Sadomazohisms ir tā nelielā piedeva, fantāziju rosinātāja, kas šo romānu padara atšķirīgu no tūkstošiem līdzinieku.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • ne no biroja, un ne žurka  

    2012. gada 17. septembrī, plkst. 15:52

    Ak vai, prasti, sulbi, porno par maz, porno par daudz... Es vakar pabeidzu lasīt šo grāmatu un tūlīt gribēju arī otro daļu tik ļoti man gribējās noskaidrot, kas tad īsti Kristjenu padarīja tādu, un kā Anastasija to atklās, un kā to pieņems? Protams, protams, viss sižets ir paredzams, protams, nav sevišķi daudz domu graudu, ko izrakstīt no šīs grāmatas, bet man nemaz nav kauns atzīt un skaļi pateikt - man tā patika! P. S. Es zinu arī to, kas ir Rīgas laiks un Borhess...

  • lelde  

    2012. gada 22. augustā, plkst. 17:54

    Protams, arī es sāku lasīt šo daiļdarbu milzīgās ažiotāžas dēļ, bet tomēr jau pusceļā esmu mazliet vīlusies. Ja var vēl pievērt acis uz klišejisko un gana garlaicīgo sižeta līniju, tad jāsaka - cildinātās seksa ainas nav ne tuvu tik sulīgas kā gaidīju. Bet līdz galam izlasīšu un malā puspabeigtu nemetīšu.

  • tūtā  

    2012. gada 12. augustā, plkst. 12:30

    Mazohs - mazohisms - mazohiskas (attiecības, rotaļas etc.)

  • Madara  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 16:04

    Kad sāku lasīt šo grāmatu, raizējos, ka man varētu būt problēmas tieši ar šo "erotisko" un "sadomazohistisko" daļu. Pēc pirmajām 150 lappusēm noliku grāmatu malā uz neatgriešanos - un ne jau iepriekš uzskaitīto lietu dēļ, bet tādēļ, ka man uzdzina teju fizisku nelabumu galvenās varones "es" trūkums - viņa kļūst par tādu lupatu Kristiana tuvumā... nulle personības, sava viedokļa un pastāvēšanas par to.
    Es patiešām ticu, ka citas autores rokās šis stāsts varētu būt bijis daudz pievilcīgāks un literāri baudāmāks. Jo galvenais ir nevis, KO uzraksta, bet KĀ.

  • anna  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 22:28

    lai kāda kritika tiktu vērsta uz šo grāmatu, nevar nepiekrist tam, ka instinktīvi sievietēm tomēr ir vēlme pakļauties (tikai bieži viņas to neatzīst citiem, kā arī pašas sev) - un šāda veida ainas (kādas ir grāmatā) spēj atraisīt uzbudinājuma stīgas... kas notiek tālāk, tas jau paliek katras pašas ziņā ;) jebkurā gadījumā - lasīt par šāda veida ainām (kas ir pasniegtas gaumes robežās) ir labāk, nekā skatīties notrulinātas porno ainas internetā :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ja visi cilvēki kļūs vienlīdzīgi, nevienu nevarēs piespiest strādāt.

    Quotes_down
    Sjuņdzi

Iesakām

  • Image

    2012. gada 27. februārī, plkst. 7:20

    Aleksis Zoldners: Politkorektuma diskrētais šarms (34)

    Runājot par to, ka cilvēki ar politkorektumu aizgājuši par tālu, Alvis Hermanis piemin tieši Andresu Breivīku, kurš savā bēdīgi slavenajā manifestā politkorektumam ir veltījis ievērojamu kritikas apjomu.

  • Image

    2014. gada 9. janvārī, plkst. 7:01

    Oskars Koršunovs: Mēs bijām pirmatklājēji

    Es bieži par to domāju – kā teātris, kas bija tik ļoti nesaistīts ar realitāti, kļuva tik aktuāls, ne bulvāra izpratnē, bet tādā - eksistenciālā? Toreiz mēs to nesapratām, bet kaut kā jutām un ticējām.

  • Image

    2012. gada 12. decembrī, plkst. 12:12

    Ivars Neiders: Celtņa operatore, arhitekts un templis (8)

    Celtnieki dzen pāļus, rok smiltis, betonē, savā nodabā saskaņoti rosās, kamēr turpat netālu tek Daugava, pilsēta dzīvo savu ikdienas dzīvi, uz tilta veidojas sastrēgumi utt.

  • Image

    2012. gada 26. jūnijā, plkst. 8:06

    Ieva Viese: Sniegbaltītes iniciācijas rituāli (8)

    Sniegbaltīte tiek rādīta pilngadības sasniegšanas priekšvakarā, kad atklājas, ka karalis ir savainots un mirs. Zūdot tēva aizsardzībai, Sniegbaltīte var tikai bēgt, slēpties un gaidīt, kad rūpes par viņu uzņemsies kāds cits vīrietis.

  • Image

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 8:20

    Kārlis Vērdiņš: Esamība nosaka apziņu (47)

    Biedri manu apziņu piesūcināja līdz ūkai, diskrēti mācīdami: tev nebūs laist sevī mīlas opiju vai jūsmot par kaut ko tādu, ko nevar apskatīt, satvert un nolobīt.

  • Image

    2012. gada 6. decembrī, plkst. 0:18

    Rihards Bargais: Tenkas. Fragmenti (63)

    Piedzērušās meitenes iespundēja ledusskapī jauno dzejnieku krišjāni zeļģi, tas ledusskapī sēdēdams saēdās krabju salātus un, kad meitenes atvēra ledusskapja durvis, no tā izkāpa jaunais dzejnieks artis ostups.

  • Image

    2014. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    LaLiGaBa: Labākais dzejas darbs (4)

    Intervijas ar nominantiem Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais dzejas darbs": Arti Ostupu, Māri Salēju, Martu Pujātu un Edvīnu Raupu.

  • Image

    2014. gada 17. jūlijā, plkst. 16:16

    Baltvilka balvai nominētie rakstnieki: Pasakaina sajūta nāk no dzīves

    Piedāvājam īsas sarunas ar Jāņa Baltvilka balvai nominētajiem rakstniekiem, kā arī nelielus fragmentus no viņu jaunākajiem literārajiem darbiem bērniem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv