Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Māksliniekam Eiropā nekur nav dzimtenes, izņemot vienīgi Parīzi.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2014. gada 20. oktobrī, plkst. 6:10

    Gunda Zvīgule: Ebolas psiholoģija

    Mazāk briesmīgas mums šķiet slimības, par kurām mums ir pietiekamas zināšanas, tādēļ jauna un nezināma slimība spējīga izsaukt ievērojami lielāku paniku.

  • 2015. gada 12. jūnijā, plkst. 6:06

    Satori diskusija: Par mazākumtautību skolu audzēkņiem (7)

    Piecu mēnešu garumā pētniece Māra Laizāne veica socioloģisku pētījumu, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņu piederības sajūtu Latvijai.

  • 2016. gada 4. aprīlī, plkst. 6:22

    Kārlis Vērpe: Maskulīnā ļaunuma banalitāte (4)

    Svarīgākie nav vīrieši, bet gan cilvēki. Svarīgākā nav vardarbības izrāde, asinis un līķi, bet viss, kas atrodas aizkulisēs. Svarīgākā nav ļoti apšaubāmā izklaide, ko gūstam no šāda tipa šoviem, bet nepieciešamība saprast vardarbības cēloņus.

  • 2015. gada 22. aprīlī, plkst. 6:04

    Ieva Skrebele: Reliģijas un morāles savstarpējā (ne)saistība (90)

    Šis raksts būs par iemesliem, kāpēc kristīgajai reliģijai ar morāli un tikumību ir maz kopīga, un par to, kāpēc Bībele un tajā iekļautās pamācības nevar tikt izmantotas kā vadlīnijas tikumīgam dzīvesveidam.

  • 2014. gada 23. maijā, plkst. 0:05

    Andris Ogriņš: Desmit (23)

    ar asins lāsēm salijusi otro roku diena un es eju uz veikalu pielaikot datumu starp kabīnēm ir plāni pieneņu aizkari nopūšot pūkas no galvām var samanīt ko mēra mana kalendāra līdzgaitnieki

  • 2012. gada 4. maijā, plkst. 9:05

    Laura Feldberga: Kleita maziem svētkiem (13)

    Viņa palika ieslēgta caurulēs, zobratos, vārstos, atsperēs un diedziņiem līdzīgās stīgās kā liela pulksteņa pašā vidū. Viņa sajuta mutē ceriņu krāsas eļļu un, lai gan tai nebija garšas, šausmās iedomājās par asinīm.

  • 2012. gada 28. februārī, plkst. 9:02

    Ieva Sniedze: Mūslaiku varonis Pērs Gints (19)

    Norvēģijā Ibsens bija kaut kas līdzīgs Kasparam Dimiteram. Viņam arī savā valstī nekas nepatika – ne valdība, ne politiskā iekārta, ne valoda, ne ekonomika.

  • 2014. gada 22. aprīlī, plkst. 19:04

    Luīze Pastore: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominante kategorijā "Labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem", rakstniece Luīze Pastore sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.



Kultūras Ministrija
vkkf