Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Lai pateiktu: "Es tevi mīlu", no sākuma ir jāiemācās pateikt: "Es."

    Aina Renda

Iesakām

  • 2015. gada 26. februārī, plkst. 6:02

    Satori aptauja: Cik niansēta ir Latvijas ārpolitika? (4)

    Varētu likties, ka latvieši, ņemot vērā mūsu pašu vēsturisko pieredzi, pret citu salīdzinoši mazu nāciju ceļu uz politisko pašnoteikšanos izturas ar izpratni un gatavību atbalstīt. Lika pagaidīt!

  • 2016. gada 12. aprīlī, plkst. 2:32

    Sabīne Košeļeva: Gribas kaut ko brutālu

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" Sabīni Košeļevu par grāmatu “Rīga – Maskava 21. gadsimta mīlasstāsts”, kas iznākusi apgādā "Zvaigzne ABC".

  • 2014. gada 27. februārī, plkst. 7:02

    Armands Znotiņš: Lēciens no viduslaikiem uz baroku

    Gijoms de Mašo tiek saukts par pēdējo izcilo dzejnieku, kurš bijis arī komponists, norādot uz de Mašo daiļrades saistību ar trubadūru un truvēru laikmetu, kad poēzijas un mūzikas māksla bija vienotas.

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Reinis Lazda: Saldā diktatūras garša (13)

    Par diktatoru gandrīz nekad nepiedzimst, tādēļ mums ir lielisks materiāls diktatora salīdzināšanai pašam ar sevi – kāds viņš bija pirms nokļūšanas pie varas, un vai vēlāk viņa uzskati, rīcība mainījās.

  • 2015. gada 4. septembrī, plkst. 6:09

    Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

    Meitene nav iemācījusies elpot meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu kā zagdama kā negribot dienas ir adatu paklājs naktis skumjas dzīve vēsas vasaras rīts.

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Vilis Lācītis: Kulināri (4)

    Nopietns ēdājs lietos paplato, ar zariem, izliektiem viegli uz ārpusi, dakšiņu liellopa gaļas šķēlīšu un sagrieztas mēles aizķeršanai un uzritināšanai; šauro, divzaraino un aso dakšiņu krabja gaļas atdalīšanai.

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 6:03

    Baiba Krūziņa: Rīga ciemiņu acīm (1)

    Nodibinājuma "Rīga 2014" apkopotie mediju monitoringa dati liecina, ka aizvadītā gada laikā pasaules preses izdevumos Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai kopumā veltītas vismaz 1500 publikācijas.

  • 2015. gada 2. jūnijā, plkst. 9:06

    Ieva Melgalve: Prezidents ir cilvēks

    Mīlestība pret prezidentu vienmēr ir ar nosacījumiem, tā ir grūti iegūstama un viegli pazaudējama. Latvijas prezidentiem uzstāda augstas prasības vai arī izmisumā paceļ rokas un paslēpjas sarkasmā, nežēlīgi komentējot katru prezidenta publiskās vai privātās dzīves soli.



Kultūras Ministrija
vkkf