Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Tikai cilvēks, kas peld pret straumi, zina, cik spēcīga tā ir.

    Quotes_down
    Vudro Vilsons

Iesakām

  • Image

    2014. gada 21. novembrī, plkst. 0:11

    Vents Zvaigzne: Latvija, mūs' dārgā tēvija (49)

    Es nevēlos, lai Latvijas himna tiktu mainīta. Man tā ikreiz ir atgādinājums par ļaudīm, kas uzdrošinājās izrunāt, uzrakstīt, izdziedāt, daudzināt, bērniem iemācīt Latvijas vārdu laikos, kad tas nebija ļauts.

  • Image

    2014. gada 15. janvārī, plkst. 8:01

    Rūdolfs Mings: Kā var būt kino bez kinolentes? (5)

    Intervijā jaunais režisors stāsta par to, kas viņam šķiet vissvarīgākais mākslā, ko viņš grib pateikt ar saviem darbiem, kā arī atklāj, kāpēc mūsdienās drīkst radīt tikai labas kinofilmas.

  • Image

    2014. gada 17. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Savējie sapratīs (1)

    Mēģinājumi latviešu literatūrā rakstīt par te un tagad notiekošām politikas norisēm, tās kritizēt vai izsmiet ir bijuši, taču parasti ar lasīšanas vērtu literatūru šiem sacerējumiem ir bijusi maza saistība.

  • Image

    2012. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Artis Ostups: Džona Hārtfīlda skola (7)

    Fotomontieris līdzinās bērnam – no izmestām lietām viņš rada pats savu pasauli; to veicot, viņš neatdarina, bet veido jaunas lietu attiecības, tādējādi izlaužoties ārpus sabiedrībai uzspiestās kārtības, paskatoties uz to no malas.

  • Image

    2013. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Māris Salējs: Viss manī otrādi (7)

    domas rodas tā kā kodes nenokurienes tikai skaties: visa dzīve sacaurumota vai no caurumiem nāk gaisma lāga nezinu es tik savas elpas sveci dedzinu aizvien tālāk nesu savu kūpošo kožu pūļi šajā ziņā neatsver neko tikai lido pakaļ vārai gaismiņai tikko samanāmai tikko plaiksnīgai

  • Image

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 22:11

    Dace Bergmane, Dāvids Zalāns: Prom (26)

    Es vēl atceros to laiku, kad man jautāja, kas ir laime, un es klusēju, jo nespēju pateikt, kas tieši no tā visa, ko jūtu, ir laime. Patiesībā es vienmēr gribēju atbildēt: "Laime ir tas, ka es varu šobrīd atrasties šeit, kopā ar Tevi."

  • Image

    2014. gada 27. novembrī, plkst. 6:11

    Marta Martinsone: Jums ar mūziku vai bez? (1)

    Kas nosaka izrādes mūzikas mūža ilgumu? Vai tā ir spējīga izdzīvot ārpus skatuves? Cik lielā mērā mūzika ir neatņemama teātra mākslas sastāvdaļa, un vai teātris bez mūzikas ir/būtu ieguvējs vai zaudētājs?

  • Image

    2014. gada 22. oktobrī, plkst. 6:10

    Jana Kukaine: Par kādu kaislību (3)

    Nepiespiestais vieglums, ar kādu māksliniece kā rotaļājoties iezīmējusi sieviešu sejas vaibstus, liek domāt par uzdrošināšanos, atļaušanos un, jā, arī neprātu – tādu neprātu, kas ir daļa no būšanas par mammu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv