Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nevajadzīgas zināšanas dažkārt mēdz sagādāt daudz prieka.

    Quotes_down
    Bertrans Rasels

Iesakām

  • Image

    2014. gada 22. septembrī, plkst. 6:09

    Pauls Bankovskis: Redzēt Parīzi un... (2)

    Nav jābūt Umberto Eko, lai kaut kādā brīdī pamanītu, ka cilvēks ir sarakstus veidojošs dzīvnieks. Grāmatu veikali un pat interneta ziņu portāli ir ar tiem pilni.

  • Image

    2013. gada 27. februārī, plkst. 8:02

    Varis Klausītājs: Ja vecāki ies uz teātri, tad arī bērni ies

    Mēs teātrī dziedam, un nevienam nevienu brīdi nerodas jautājums, vai dziedāšana kaut kādā veidā disonē ar teātri. Tagad ir pienācis laiks arī zīmēšanai – zīmējums tiek nevis uznests uz skatuves, bet tiek tur zīmēts.

  • Image

    2014. gada 10. decembrī, plkst. 6:12

    Liene Linde: Are you metal? (7)

    Filma ir naivs, vietām pat frivols skatījums uz posttraumatiskā stresa sindromu. Kolīdz Hērai kāds noglauda galvu, viņa atsakās no savas identitātes, nomainot seksualizēto roka meitenes apģērbu pret aseksuālām laucinieces drēbēm.

  • Image

    2012. gada 14. jūnijā, plkst. 8:13

    Aivars Andersons: Pārvarot humānismu (501)

    Veselības problēmu un novecošanas pilnīga pārvarēšana, ciešanu likvidēšana visā ar apziņu apveltītajā dzīvībā, fizisko un psihisko spēju neierobežota attīstība - tie ir tikai daži no transhumānistu izvirzītajiem mērķiem.

  • Image

    2014. gada 16. septembrī, plkst. 6:09

    Romans Honets: Visgrūtākie ir paši pirmie mirkļi

    dārgie, es vācu naudu savam brālim, lai glābtu to daļu viņa baltajās plaušās, kur audzējs ierīkojis savas amfilādes. pusnakts ietērpjas sievietē, kas aukstumā sīklietas tirgo kā vabolītes, spožs slimības plankums

  • Image

    2015. gada 16. janvārī, plkst. 6:01

    Jana Egle: Lūdzu, lūdzu, lūdzu (2)

    Silta, smeldzīga vīrieša balss dziedāja angļu valodā kaut ko līdzīgu mēness atspulgam upes plūdumā. Juris klusi piecēlās un uz pirkstu galiem aizlavījās līdz vecāku istabai. Durvis bija mazliet pavērtas. Mamma un tēvs dejoja.

  • Image

    2015. gada 15. aprīlī, plkst. 6:04

    Pauls Bankovskis: No kura gala, no kura sākuma (3)

    Viņi ir atstājuši pamatīgu iespaidu uz valodu, kurā vēl arvien runā pat tie, kas abu darbus uzskata par garlaicīgiem un nelasa. Jā, un tā ir latviešu, nevis kāda nebūt cita valoda.

  • Image

    2014. gada 3. aprīlī, plkst. 8:04

    Laura Tabūna: Pierakstīt bērnu

    Skaidrs, ka vairumam vecāku viņu lolojums liekas absolūti ģeniāls, viss, ko viņš saka – ļoti asprātīgs, un katrs solis – iemūžināms. Tas ir pilnīgi nopietni: es pati esmu apsēsta ar sava vienīgā bērna gaitu fiksēšanu visos iespējamos formātos.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis