Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ir tikai divas paliekošas lietas, kuras mēs varam atstāt mantojumā saviem bērniem, viena no tām ir saknes, bet otra – spārni.

    Quotes_down
    Johans Volfgangs fon Gēte

Iesakām

  • Image

    2013. gada 2. maijā, plkst. 7:05

    Pauls Bankovskis: Tumsa sabiezē (2)

    Ja vēl pat salīdzinoši nesenā pagātnē 80 gadu slieksni sasniegušu cilvēku bija ārkārtīgi maz un pret viņiem mēdza izturēties kā kaut kādiem īpašu pagātnes zināšanu glabātājiem, tagad pensionāru ir pilna pasaule.

  • Image

    2014. gada 12. decembrī, plkst. 6:12

    Juris Kursietis: Dažkārt tas ir mokoši

    Tbilisi Starptautiskajā filmu festivālā Jura Kursieša filma "Modris" saņēmusi Sudraba Prometeja balvu par labāko režisora darbu. Mēs tikāmies ar Juri, lai parunātu par režisora darba specifiku un to, kā atrast ideju filmai.

  • Image

    2012. gada 16. martā, plkst. 8:48

    Ilmārs Šlāpins: Iekšējās Saules aptumsums (1)

    Par izrādi "12. diena" Dailes teātrī: "Katrā no izspēlētajām ainiņām kaut kas negaidīti mainās pašos cilvēkos un "pa vecam" nekas vairs nepaliek."

  • Image

    2012. gada 9. martā, plkst. 8:08

    Pauls Bankovskis: Pasaules gals ir klāt (4)

    Paši briesmīgākie murgi nebeidzas ar šausmām, bet mirdzošā jaunā pasaulē, kuru apmirdz Dieva klātbūtnes gaisma, kur plūst dzīvības ūdens un valda prieks un līksmība.

  • Image

    2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Anita Mileika: Mājās es nerakstu dzeju (11)

    mūsu lūpu kaktiņos kalsns nogurums un rūgtums pārvētīsies radioaktīvā smaidā un pēkšņi silta svaiga saindēta maize no tavām gliemežvāku plaukstām kā putnu kāsis no tālām svešām zemēm izslīdēs tava saldā apjomīgā mute tik ilgi gaidītā

  • Image

    2013. gada 18. novembrī, plkst. 7:11

    Māra Zālīte: Pieci pirksti (fragments) (8)

    Valsts svētkos gribam uzdāvināt jums fragmentu no Māras Zālītes autobigrāfiskā romāna "Pieci pirksti", kas drīzumā iznāks apgādā "Mansards". Tajā stāstīts par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas.

  • Image

    2013. gada 1. aprīlī, plkst. 1:04

    ZEMLEDUS

    Lielo piektdien, 29. martā, daļa Rīgas iedzīvotāju un viesu devās uz pilsētas sirdi, lai, spītējot pavasara spelgonim, piedalītos Ekumēniskajā Krusta ceļā. Taču atradās arī tādi – lielākoties vīrieši spēka gados – , kam nebija nekā labāka, ko darīt, kā cilpot Rīgas jūras līča virzienā, lai nodarbotos ar vienu no latviešu nacionālajiem ziemas sporta veidiem – zemledus makšķerēšanu. Diemžēl jau dienas vidū daudzu galvaspilsētas ģimeņu svētku idilli, cilājot ledusskapī baltās oliņas un kārtojot uz galdiem pūpola zarus, pārtrauca satraucoša ziņa. Aptuveni 500 šī ekstrēmā sporta veida cienītāju bija iepūsti jūrā un strauji attālinājās no krasta (nejaukt ar krustu).

  • Image

    2013. gada 13. jūnijā, plkst. 8:06

    Pieradināt pie augstvērtīgas mākslas jau no mazām dienām

    "Bikibuku" formāts ir mazs, taču mākslinieka darba apjoms – liels. Tieši tāpēc uzrunājām sešus "Bikibuku" māksliniekus no dažādiem grāmatu sērijas laidieniem, uzdodot viņiem trīs vienādus jautājumus par šo darbu. Galu galā – vai nav žēl ieguldītā darba, kas rezultējies tik mazā grāmatiņā?



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis