Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Alkohols, iespējams, ir cilvēka lielākais ienaidnieks, taču Bībele mums māca mīlēt savus ienaidniekus.

    Frenks Sinatra

Iesakām

  • 2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:09

    Pauls Bankovskis: Kaut kas tika aizskarts (14)

    Dīvaini, ka cilvēkam ir iedzimts un tāpēc patiesi instinktīvs zināms respekts pret sirmiem matiem. Grumbas, daudz drošāka vecuma pazīme, nepavisam neizraisa šo respektu. Nekad netiek runāts par godājamām grumbām.

  • 2016. gada 12. aprīlī, plkst. 2:38

    Anita Mileika: Tas man ir darbs

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" Anitu Mileiku par dzejoļu krājumu "Mūžīgā nepārtikusī stirna", ko izdevis Latgolys studentu centrs.

  • 2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Irina Romanovska: Kas notiek, ja muzejs kļūst asprātīgs? (2)

    Kā eksponātu podesti izmantoti alumīnija režģi, kuros reiz glabāja pudeles – tādi padomju gados bija redzami pie ikviena veikala sētas durvīm, uz tiem nereti dirnēja pagalma kaķi.

  • 2015. gada 31. augustā, plkst. 6:08

    Marija Assereckova: Antirasisma pote Latvijai (21)

    Uzsverot to, ka bēgļi Latvijā ir mīļi gaidīti, netiek pārrunāts jautājums, kādā vidē viņi nonāks. Diez vai bēgļiem ikdienā nāksies daudz saskarties ar Latvijas liberālajiem intelektuāļiem.

  • 2012. gada 8. martā, plkst. 8:51

    Iveta Ratinīka: Sieviešu dienas (29)

    Par mīlestību! Par referendumu! - Klaigā draugi kā putni tvītos. (par siltumu, par pieglaušanos tev kailām krūtīm – es atčukstu rītos)

  • 2016. gada 21. oktobrī, plkst. 16:09

    Lakstīgalas vārdnīca: Jolanta Pētersone

    Sadarbībā ar Starptautiskajiem bērnu literatūras lasījumiem piedāvājam noklausīties tulkotājas Jolantas Pētersones lasīto fragmentu no norvēģu rakstnieces Marijas Parras grāmatas "Vafeļu sirdis".

  • 2012. gada 21. novembrī, plkst. 8:11

    Anda Lāce: Es meklēju drošību sev apkārt (12)

    Sākumā es gribēju iezīmēt savu teritoriju. Man likās, ka te varētu tādu melnzemes laukumu noklāt, ielikt tās baltās skulptūras un būtu tas tonālais kontrasts. Bet tad sāku sadzīvot ar pagalmu. Un pagalms pieņēma manas skulptūras.

  • 2014. gada 25. septembrī, plkst. 12:09

    Santa Remere: Koncerts ar šmurguli (14)

    Diskusijas par bērnu audzināšanu un uzvedību ir garantēts veids, kā sastrīdēties gan ar tuviniekiem, gan ar dažādām sabiedrības grupām, un – varbūt kā būtiska daļa no kultūras mehānisma – šī plūkšanās nekad nerimst.



Kultūras Ministrija
vkkf