Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nevajadzīgas zināšanas dažkārt mēdz sagādāt daudz prieka.

    Quotes_down
    Bertrans Rasels

Iesakām

  • Image

    2013. gada 11. jūnijā, plkst. 7:06

    Matīss Veigurs: Gāze Turcijas ielās, skaistuma karalienes televīzijā

    Pirms mēneša jautāju savam turku kolēģim, kādēļ viņš labprātāk dzīvo Latvijā, nevis dzimtajā Stambulā. Viņš atbildēja vienkārši: "Man patīk, ka es varu aiziet uz lielveikalu un mani tur neuzspridzinās."

  • Image

    2014. gada 15. janvārī, plkst. 8:01

    Rūdolfs Mings: Kā var būt kino bez kinolentes? (5)

    Intervijā jaunais režisors stāsta par to, kas viņam šķiet vissvarīgākais mākslā, ko viņš grib pateikt ar saviem darbiem, kā arī atklāj, kāpēc mūsdienās drīkst radīt tikai labas kinofilmas.

  • Image

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 8:11

    Liene Linde: Mulsās ilgas aptvert ceļu (19)

    Filmā pietrūkst grāmatai tik ļoti raksturīgā precīzā jutekliskuma, neglītu cilvēku, netīrības, saplēstu drēbju, sviedru smakas, strutojošu ievainojumu un citu iezīmju, kas ļautu sajust īstu dzīvi aiz daudzo dekorāciju glazūras.

  • Image

    2013. gada 30. maijā, plkst. 7:05

    Pauls Bankovskis: Nejaušības ceļā (1)

    Miegs vēl nenāca, ja vien nebija vēlēšanās ieslīgt eksistenciālās skumjās, istabā nebija nekā, ko iesākt, un es devos atkal laukā nākamajā šķērsielā krodziņā iedzert drusku vīna.

  • Image

    2014. gada 2. jūlijā, plkst. 20:07

    Kārlis Vērdiņš: Come to Me (14)

    Piedāvājam Sautbenkas Mākslas centra 50 izcilāko mīlas dzejoļu sarakstā iekļauto Kārļa Vērdiņa dzejoli "Come to Me" oriģinālversijā un Ievas Lešinskas atdzejojumā angliski.

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2012. gada 22. jūnijā, plkst. 9:06

    "Satori" aptauja: Manu Jāņu dienu stāsti (3)

    Laikā, kad dienas kļūst garākas par naktīm, bet naktis ir gaišas un trauksmainu piedzīvojumu pilnas, latviešu literāti jums stāsta par saviem īpašajiem Jāņiem, kas palikuši atmiņā.

  • Image

    2014. gada 20. augustā, plkst. 7:08

    Marija Leščinska: Nepieradinātais festivāls

    Teju katram ir viedoklis par bērniem un, kas vēl būtiskāk, ar tiem nesaraujami saistīto audzināšanas konceptu. Tāpēc jo lielāks ir prieks par Latvijā vienīgo teātra festivālu, kas paredzēts tieši šai auditorijai.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv