Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Valstsvīrs ir politiķis, kurš jau gadus desmit vai piecpadsmit ir miris.

    Quotes_down
    Harijs S. Trūmens

Iesakām

  • Image

    2012. gada 20. augustā, plkst. 8:08

    Edmunds Frīdvalds: "Pussy Riot" un Kombuļu Inese (76)

    Vairums rēno latviešu uzskata, ka "Pussy Riot" mēģinājums sākt dialogu par sabiedrībā un politikā notiekošo nav uzskatāms par dialogu, jo dialogs rēnā latvieša apziņā nozīmē šlipsainu kungu pārrunas pie apaļā galda.

  • Image

    2014. gada 27. martā, plkst. 5:34

    Mārcis Lācis: Citreiz es jau no rītiem pieceļos vientuļš

    Saruna ar aktieri un režisoru pēc vēl vienas pirmizrādes – par lellēm un cilvēkiem, vientulību un atrašanos uz skatuves, teātri un sapņiem.

  • Image

    2013. gada 16. decembrī, plkst. 8:12

    Anda Baklāne : Paraugstunda izglītojošas filmas veidošanā (14)

    Totalitārisma apstākļos ļaunums ir sistēmisks, turklāt terorisms ir pati totalitārisma būtība. Tomēr sistēmisks ļaunums – ļaunums, kura izcelsmi, galveno avotu vai centru ir grūti noteikt, – nav vienīgi totalitārisma iezīme.

  • Image

    2013. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    Krista Burāne: Meklējot bērniem draudzīgu teātri (4)

    Diemžēl teātra laukā, kas domāts bērniem un jauniešiem, bieži vien nav izvēles – jāņem tas, ko dod, un uzreiz, jo piedāvājums ir mazs, bet iešana uz teātri joprojām ietilpst gan ģimeniskās kopā būšanas rituālos.

  • Image

    2013. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Agrita Grīnvalde: Nolobi mani pa kārtai (12)

    Kuģi lēnām apledo. Tavs augums tik kluss un tāls, ka man vairs nepietiek spēka nokļūt vietā, no kuras tevi var redzēt.

  • Image

    2013. gada 24. maijā, plkst. 2:05

    Inga Kope-Grosa: Divi stāsti (1)

    Maza, tumši sarkana asins tērcīte pārskrēja dzirkles un sirdi. Nevilšus viņa atcerējās dievkalpojumā reiz dzirdētās lūgšanas vārdus: "Ak, tu, Dieva jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums, uzklausi mūs..."

  • Image

    2012. gada 12. decembrī, plkst. 3:12

    Anna Auziņa: Spalvas (37)

    Mēs šausmināmies par Āfrikas meiteņu apgraizīšanu, par ķīnietēm, kas notinušas kājas, un kādreizējām augumu deformējošām korsetēm, taču tajā pašā laikā pie mums jaunas sievietes vairs nevar iedomāties, kā iztiktu bez vaksācijas.

  • Image

    2013. gada 29. oktobrī, plkst. 8:10

    Liene Brizga-Kalniņa: Mans dārgais, izdomātais draugs

    Dukši bija Jurģa izdomātas būtnes, kas parādījās apmēram divu gadu vecumā, pastāvīgi pavadoņi visās dzīves norisēs, spēļu un sarunu biedri. Tas bija kā pastāvīgi ieslēgts radio.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv