Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."

Piedalies diskusijā

Pēdējie komentāri

• kaibēns no iecirtām pļautmežā  

  2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:24

  Ja dodu atpakaļ kas ir dodams, tad kas tas ir?
  
  nO Kā IEDVESMOJAS? Ilvesa? Kas tas ir ilves ? Parādība? Laicīgais apgādnieks? Teorēma?

• ..  

  2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:57

  labs salīdzinājums ar slow food. ātra un aktuāla ziņa ir daudz pieprasītāka par informāciju, kas prasa izpratni par lietu būtību. domāju, ka tas ir laika jautājums, agri vai vēlu mēs pieaugsim un sāksim novērtēt kvalitāti. ļoti līdzīgi ir ar citu zemju apceļošanu- izskriet cauri kā tūrists pa ceļveža norādēm vai iedzīvoties vidē un gūt noderīgas atziņas. iedvesmojoša intervija. veiksmi!

• Zanei  

  2012. gada 5. jūlijā, plkst. 11:13

  Visu cieņu par darbošanos, Zane! BET! Latvijas žurnālistu reportāžas no ārvalstīm skatāmas bieži nav arī tiem, kam tās patiešām interesētu - nekompetences un tendenciozitātes dēļ. Jūsu reportāža no Sīrijas... Absolūti idealizētie revolucionāri, dziedoši un brīvību alkstoši - un pretstats ļaunais Asads, kurš liek mācīties partijas vēsturi skolās un nogalina bērnus. Tieši tā to ataino visi Rietumu mediji, jo grib, lai pasaule tam tic. Kāpēc? Neaizstāvot Asadu, nebūt, bet vai tiešām pieredzējušam žurnālistam nerodas doma par to, ka nekas nav balts un melns. Kāpēc analītiskas žurnālistikas reportāžā neparādās neviens vārds par reģiona kontekstu? Par to, ka tas ir vāciski t.s. Stellvertreterkrieg. Divu lielvaru cīņa par ietekmi reģionā: šiītisko Irānu un sunnītisko Saudi Arābiju. Irāna varētu veidot tuneli cauri pašreiz šiītu pārvaldīto Irāku un Asada sekulāro Sīriju. Šī Irānas iespējamā dominante reģionā ir jānovāc. No kurienes opoziocionāru armijai ieroči? Kāpēc sacelšanās ass Homsa u.c. ir pie robežām? Naudas un ieroču dēļ, kas ieplūst no Saudi Arābijas. Kas "nejaušā kārtā" ir radikālākā sunnītu valsts, un tāda ir arī Sīrija ar reportāžā garāmejot minētajiem 74% sunnītu (pie kuriem nepieder Asads!). Vai, piemēram, fakts, ka šeit ir lielākā kristiešu kopiena reģionā un līdz ar sunnītu nākšanu pie varas tā, visticamām, būs spiesta bēgt (tieši tāpat, kā tas šobrīd notiek Irākā). Maija beigās Homsas reģionā nogalinātos bērnus mēģināja piesiet Asadam, kaut tam nebija neviena pierādījuma. Tieši otrādi, daži uz vietas esoši mazu raidsabiedrību reportieri bija fiksējuši notikumu gaitu, un bērnus tikpat nežēlīgi kā tiek atainoti Asada noziegumi nogalināja opozicionāri -atbrīvojoties no Asada režīmam uzticīgajām ģimenēm... Utt., utt. Un tieši tas viss to padara nozīmīgu arī Latvijai - te nav runa par vienu valsti, bet gan par lielvaru cīņu pasaulē, kas mūs var pat ļoti ietekmēt. Vēlu veiksmes Ņujorkā un daudz pamatīgāku lēno žurnālistiku!

• Artis  

  2012. gada 5. jūlijā, plkst. 11:28

  Piekrītu iepriekšejā komentārā paustajai kritikai. Vēl būtu interesanti uzzināt par Alkaidas un Krievijas lomu Sīrijā. Tieši par šiem jautājumiem ārzemju medijos daudz interesantu ziņu.

• Paula  

  2012. gada 5. jūlijā, plkst. 11:45

  Lieliski, ka cilvēks dara darbu, kurš patīk, cenšas izglītoties, bet šī intervija man šķita garlaicīga, salīdzinājumi banāli. Varbūt vnk bija tukši jautājumi, tos nebija iespēja dzirdēt.

Lasīt visus