Video

Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu

Zane Peneze, žurnāliste, filmas "8 pilnmēneši" autore un asprātīgā radio brokastu šova vadītāja ir ieguvusi Fulbraita stipendiju, lai augustā dotos uz Ameriku un studētu dokumentālo kino. "Satori" viņu aicināja uz sarunu par to, kāpēc jābrauc prom, jāatgriežas un kāpēc Latvijai vajadzētu interesēties par to, kas notiek citās valstīs. Pirms kāda laika Zane devās kā korespondente uz nemieru skarto Sīriju.

Foto: Ģirts Raģelis

"Dokumentālais kino nav radikāli atšķirīgs no žurnālistikas. To var salīdzināt ar slow food un slow journalism. Kādreiz  es ļoti gaidīju, kad tikšu Latvijas Radio ziņu dienestā un varēšu taisīt breaking news. Kad es tiku, redzēju tos notikumus, tas tiešām vairākus gadus tā arī bija. Es tur guvu radošu profesionālu prieku, bija adrenalīns un sajūta, ka tieši to gribu darīt. Bet vienā brīdī sapratu, ka es atkārtojos, un tas, ko izstāstu, nākamajā dienā vairs nav taisnība. Tai informācijai īsti nav jēgas, mēs piesārņojam informatīvo telpu. Man interesantāk šķiet skatīties, vērot un izdarīt secinājumus vēlāk. Es gribu iemācīties to, kā vērot un pēc tam saprast, kāpēc kaut kas notiek tieši tā un ne citādi.

Ziņās mēs bieži atražojam modeli "viens teica tā, otrs šitā" jeb konfliktu, kam pievienots tajā pašā dienā iegūts eksperta komentārs, kas balstīts tikai uz tās dienas faktiem. Bet cilvēki taču maina savu viedokli, viņi, īpaši politiķi, kamerā nesaka, ko domā, viņi saka tā, lai būtu pareizi, turklāt mēs nezinām visus mainīgos, kas vienmēr atklājas pēc tam.

Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši. Sīrijā es runāju ar cilvēkiem, kāpēc viņi tur paliek. Daudzmaz situēti cilvēki var atļauties izkļūt no valsts, blakus ir Libāna, Jordānija, kur ir daudz mierīgāka dzīve. Kāpēc viņi paliek? Bet viņi atbild: "Šī taču ir mana valsts, un man ir jāizcīna tās dzīve."  Kāpēc mēs tā nevarētu?

Latvijā trūkst mūsdienu izpratnes līderu. Mums jāseko tviterī Ilvesam un jālasa Ilvesa intervija "Rīgas laikā", nevis Bērziņa intervija un tvitera ieraksti. Ilvess pierāda, kā cilvēks ar tieši tādu pašu reprezentatīvu funkciju var iedvesmot ar vārdiem."



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Alise  

    2012. gada 30. jūlijā, plkst. 23:19

    Jā, man arī gribētos vairāk zināt abus viedokļus no Sīrijas. Gribētu zināt nemiernieku viedokli un zināt Asada piekritēju veidokli. Jo man liekas, ka nemiernieki ir vēl nežēlīgāki, nekā Asada piekritēji. Vispār jau galvenais, ko vēlejos teikt ir tas, ka, ja parasti es zinu kurā pusē es esmu, tad šajā situācijā galīgi nav skaidrs, un tāpēc arī gribas reportāžas, pētījumus, kāpēc tā notiek un kāpēc nemieri ir tieši tagad.

  • EV  

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 12:51

    Paldies par Zanei veltīto komentāru!

  • Maija  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 23:26

    Mjaa.. arī es varu vēlēt veiksmi Zanei un iemācīties dzīvi katīt no dažādām pusēm. Ļoti gribētos, lai mums ir vairāk domājošu žurnālistu, jo galu galā medijiem ir tik liela vara sabiedriskās domas formēšanā.

  • ..  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 22:38

    Nav tiesa, ka Latvijā trūkst līdeŗu. Ar tiem pilna (Zatlera) Reformu partija, tikai tumšie spēki neļauj gaišajiem spēkiem izvērsties.

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:21

    Lai veicas studijās! Liels prieks!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Pirms stāties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Quotes_down
    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • Image

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 8:04

    Marta Krivade: Bajadēra. Nozagtā pasaka (91)

    Deja ķermeņa kompleksu mocītajai pēcpadomju sabiedrībai Baltijā šķiet vairāk tāda skuķu padarīšana, ko uzskatāmi demonstrē joks, ka „hokejs bez alus ir daiļslidošana”.

  • Image

    2014. gada 19. februārī, plkst. 7:02

    Gija Kančeli un Raimonds Pauls: Tā arī mēdz būt

    Jo sliktāks scenārijs, jo sliktāks režisors, jo es ar lielāku prieku piekritu rakstīt mūziku. Jo man šādam darbam vajadzēja divas nedēļas, bet saņēmu es tikpat lielu honorāru, cik par filmu, ar kuru es strādāju pusgadu.

  • Image

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 7:01

    Baiba Baltruka: Pacietības pārbaudes laiks (5)

    Galvenais varonis Ingars tiek pieņemts darbā bez mazākās sajēgas par to, kas būs viņa darba pienākumi un kā tie jāveic. Ingara ikdienas uzdevumos galvenokārt ietilpst dažādu skaitļu ievadīšana informācijas sistēmā un "izvadīšana" no tās atskaišu veidā.

  • Image

    2013. gada 13. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Filozofija, laba dzīve vai lepnība (3)

    Vai, meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir laba dzīve, pareizais ceļš ir sekot savai sapratnei, atsakoties no paļaušanās jebkādai doktrīnai, tradīcijai un ticības dogmām, vai arī tā ir lepnība?

  • Image

    2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • Image

    2014. gada 24. janvārī, plkst. 7:01

    Sabīne Košeļeva: Svētais Vakarēdiens (5)

    Manā grozā ir siers, maize un ūdens. Vēl vajag bietes. Šodien var nopirkt jau novārītas un glīti iepakotas vakuumā, bet es labāk izvārīšu pati. Tas vismaz liks man justies vairāk dzīvai un īstai. Bietes spēcina organismu, jo satur daudz minerālvielu.

  • Image

    2014. gada 15. aprīlī, plkst. 7:04

    Laura Stepiņa: Vai Latgales underground? (4)

    Daudz un dikti tiek runāts par mūsu – latviešu kultūras saglabāšanu. Visi zina un saprot, cik tas ir nozīmīgi – bez pagātnes cilvēkam vai pat veselai nācijai nav arī nākotnes, bet vai latgaliešu kultūra nav vienlīdz svarīga sastāvdaļa?

  • Image

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 8:01

    Evelīna Sproģe: Nezāļu ravēšana (2)

    Starp citu, vārds "disciplīna" ir radies no latīņu vārda disciplina un nozīmē pamācīšanu, nevis sodu. Tas nozīmē mācīt bērniem, kā uzvesties, līdz viņi paši spēj kontrolēt savu uzvedību.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv