Domas

Pauls Bankovskis: Naida runas vieglie vārdi

Starptautiskajā Cilvēktiesību konvencijā noteikts, ka ar likumu aizliedzama jebkāda diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību veicinošu nacionālo, rasu vai reliģisko uzskatu izplatīšana.

Atšķirībā no lielas daļas pasaules valstu, parādība, kas tiek dēvēta par "naida runu" (hate speech), ASV tomēr ir pieļaujama un tiek uzskatīta par daļu no cilvēku pamattiesībām, naida runas brīvība tiek aizsargāta ar likumu. Likumi un lēmumi, kas naida runu varētu ierobežot, būtu tikpat antikonstitucionāli kā kurš katrs cits mēģinājums ierobežot vārda brīvību. No naida runas tiek nošķirti un par pretlikumīgiem uzskatīti gadījumi, kad tiek aizskarts gods un cieņa vai kāds tiek kūdīts uz vardarbību, taču mums, no Eiropas puses raugoties, reizēm varētu būt grūti izprotams, kurai no cilvēciskajām izpausmēm būtu pieskaitāma, piemēram, krustu, baznīcu vai karogu dedzināšana.

 

Foto: CC licence; Some rights reserved by Thibaut §-)

 

Ņujorkas Juridiskās augstskolas un Oksfordas universitātes tiesību zinātņu un filozofijas profesors Džeremijs Valdrons nesen iznākušā grāmatā "Naida runas vaina" ("The Harm in Hate Speech", "Harvard University Press") nāk klajā ar ierosmi, kas, lai arī vairumā politkorekto un liberālo Eiropas demokrātiju šķistu pašsaprotama, lielai daļai ASV iedzīvotāju varētu likties tikpat draudīga un neizprotama kā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.

Valdrona grāmatai veltītā rakstā, kas publicēts "The New York Times", pieminēts, ka vēl pavisam nesen ASV Augstākā tiesa atzinusi par likumiem atbilstošus Vestbro baptistu draudzes piketus, militārpersonu bēru laikā paužot savu nepatiku pret homoseksuālām personām armijā (ar tādiem saukļiem kā "God Hates Fags" u. tml.).

Savukārt Polijā kādam katoļu baznīcas žurnālam tiesa piesprieda gandrīz 40 000 zlotu (ap 6000 latu) sodu par "naida un neiecietības" veicināšanu pēc tam, kad izdevumā aborti tika pielīdzināti medicīniskajiem eksperimentiem Aušvicas koncentrācijas nometnē. Nīderlandes politiķim Gērtam Vildersam tika liegta iebraukšana Lielbritānijā pēc tam, kad viņš bija paziņojis, ka Korāns ir fašistiska grāmata, bet Bridžitai Bordo iznāca darīšana ar tiesu pēc tam, kad viņa bija izteikusies, ka musulmaņi brucina Franciju.

Lai arī Valdrons ir visai šaubīgi noskaņots pret iespēju, ka tuvākajā nākotnē ASV šajā ziņā kaut kas varētu mainīties, interesants ir gan viņa grāmatas iznākšanas fakts, gan paša autora pamata argumenti naida runas ierobežošanai.

Valdrons uzskata, ka "sakārtotā sabiedrībā" ar faktu, ka likumi aizsargā dažādas personu brīvības, vien ir par maz, un ikvienai personai ir jābūt pārliecībai jeb drošībai, ka šāda aizsardzība "darbojas". Ikvienam jābūt apstākļiem dzīvot ar pārliecību, ka nebūs jāsaskaras ar pret sevi vērstu citu personu naidīgumu, vardarbību, diskrimināciju vai izstumšanu. "Ja sabiedrību aptraipa antisemītiski uzraksti, degoši krusti un rasistiski bukleti", šāda drošība "izgaist. Modri policisti un tieslietu sistēma vēl vienmēr iedzīvotājus var pasargāt no vardarbīgiem uzbrukumiem vai diskriminācijas", taču tiem, pret kuriem naida runa tiek vērsta, tiek laupīta pārliecība, ka viņus sabiedrībā ciena un uzskata par līdzvērtīgiem.

Arguments, ka naidīgi izteikusies vai citādi izpaudusies kāda skaitliski maznozīmīga vai ietekmes ziņā margināla sabiedrības grupiņa, pēc Valdrona ieskatiem, ir aplams. "Tieši tāpēc, ka runa ir par kopēju sabiedrisko labumu, kam piemīt ļoti vispārīgs un netiešs raksturs, pat dažiem šķietami maznozīmīgiem starpgadījumiem var būt neproporcionāli lielas sekas."

ASV ir ieviests arī īpašs apzīmējums interneta vietnēm, kas, izmantojot naida runas brīvību, pauž šim vai tam naidīgus uzskatus, – tās tiek dēvētas par naida vietnēm (hate site). Tomēr tieši ar interneta vidē sastopamajām naida izpausmēm pat ASV vismaz pagaidām nav tādas pašas skaidrības kā ar citās formās runātu, rakstītu vai vēl kā paustu naidu, un debates par to, vai uz internetu attiecināmi tie paši runas brīvības vai nebrīvības principi, kas citviet, vēl nebūt nav galā – laiku pa laikam notiek šim jautājumam veltītas Apvienoto Nāciju Organizācijas komisariāta bēgļu jautājumos atbalstītas konferences.

Interneta vide ir labvēlīga augsne dažādām naida izpausmēm, un nemaz tālu nav jāmeklē, lai pārliecinātos, ka naida runa internetā uzplaukst arī vietās, kur tā netiek uzskatīta par konstitucionālām tiesībām.

Viens no spilgtākajiem un pārdomas rosinošākajiem piemēriem ir vairāku Latvijas interneta ziņu portālu apņēmība izslēgt lasītāju komentāru pievienošanas iespēju rakstiem, kuros, piemēram, vēstīts par negadījumiem ar traģiskām sekām. Mēs visi arī lieliski zinām, kāpēc tas tiek darīts, taču ar zināšanu acīmredzot vien nav gana, jo kāds jau tos naidīgos, ļaunos un vienkārši stulbos komentārus pie ziņu rakstiem arī raksta. Izslēdzot komentārus, cietušo vai nelaiķu piemiņa un tuvinieku jūtas tiek pasargātas, taču tas nebūt nenozīmē, ka uz kādu naida izpausmi negadīsies uzrauties komentāros pie turpat līdzās publicētiem citiem ziņu rakstiem.

Piemēram:
blackdog: "pats vainīgs!!!! nebūtu ākstījies un riskējis, nebūtu nosities” (Pie raksta par bojā gājušu sportistu)
ss: "Jaanis Lipke tik smagi kljuudijaas savaa laikaa glaabjot shitos liikos degunus :(" (Pie raksta par ebreju glābēja Žaņa Lipkes muzeja atklāšanu)
xx: "tu esi galīgi stulbs" (Pie raksta par brūkošiem Daugavas krastiem)
īpaši stulbs: "Kas tā vēl par Ēbreju Rīgu, joptvajumaķ?” (Pie raksta par Rīgu kā dārgu tūrisma pilsētu) Utt.

"Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru," rakstīja apustulis Pāvils, un laiku pa laikam man šķitis, ka naida izpausmes internetā mēdz būt tik izplatītas tieši tāpēc, ka tas ir tik vienkārši – kaut ko uzbļaut, palikt neredzamam, aizmirst, nelikties ne zinis, nedomāt. Pateikt vai izdarīt kaut ko labu laikam ir krietni vien grūtāk, un, ja godīgi, reizēm man nav ne mazākās jausmas, kas cilvēkus uz kaut ko labu vispār pamudina – katrā ziņā ne jau nu aizliegumi vai ar likumu atļauts naidīgums.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:29

    Latvijā ir milzīga problēma ar naida runu. Latvijas sabiedrība ir ļoti aizspriedumaina, rasistiska, anti-semītiska un homofoba. Ļoti žēl, ka tā. Naida runa vēl ar vien tiek pieņemta kā ok un cilvēki aktīvi lieto vārdus, kuriem ir naidpilns konteksts, piemēram, n*** par tumšādainu cilvēku, ž*** par ebrejiem, pe*** par homoseksuāliem vīriešiem, u.t.t. Cilvēkus bieži tik ļoti naidpilni izlamā, bet atbildīgās institūcijas neko nedara. Pat naida noziegumi kā olu mešanu uz Baltijas praida dalībniekiem tiek klasificēta kā sīkais huligānisms, kad īstenībā tas ir konkrēts naida uzbrukums uz seksuālās dažadības pamata.

  • frankmasons  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 13:49

    Draugi,jūs taču piekritīsiet,ka vieglam "heitspīčam" jābūt katras rakstošas personas bruņojumā,vai ne? Es labāk esmu neapmierināts Sokrats,nevis apmierināta cūka.Un vēl jau arī pastāv atšķirība starp "heitspīčeru" un "undermensch"jeb (lat.urkaganatum prosrum).

  • Hironims  

    2012. gada 6. jūlijā, plkst. 0:09

    Pie raksta par heiteriem, ierodas heiteris, a viņu, hrjaz, hrjaz nobano.
    Super dramaturģija, cepuri nost, kā labākajos dzeltenajos, no pirksta izzīstajos, skandālos. Bet šitais vasaras spiedīgi karstajā dienā, Rīgā, tepat mums blakām un pa īstam.
    Mēs - labticīgie, dažkārt liberāli, nekonservatīvie lasītāji paliekam konvulsēt neziņā, ko Satori autoru kolektīvs domā un kādas uzvedības paši par nepiedienīgām uzskata. Ar vērtībām nesarežģīsim.

  • Silvija  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 9:57

    Bhh, atkal tauku bļodiņā iekāpts. Nenu - dzīvojiet mierīgi. Tas jūsu darbs.

  • st.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 20:51

    runājiet, ko jūs gribat, viss viens.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja vīrieši varētu palikt stāvoklī, tiesības uz abortu būtu svētas.

    Florinsa Kenedija

Iesakām

  • 2013. gada 28. janvārī, plkst. 7:47

    Edmunds Cepurītis: Paldies, nē! (4)

    Lai arī reklāma jau ļoti sen bijusi būtiska ekonomiskās sistēmas daļa, diez vai ir nopietns pamats domāt, ka bez tās pēkšņi izzustu cilvēku spēja pirkt un pārdot lietas, kad tas ir abpusēji izdevīgi.

  • 2012. gada 13. septembrī, plkst. 8:01

    Samira Negruša: Rakstīt dzeju nozīmē jautāt

    Iespējams, ka ir jākļūst par ārstu, lai apjaustu, ka pat tad, ja esi vajadzīgs jebkurai sava ķermeņa un prāta daļai, dažkārt tur ir arī kaut kas tāds, kam palīdzība vajadzīga steidzamāk. Man literatūra arī ir jautājums par dzīvību un nāvi.

  • 2015. gada 7. maijā, plkst. 6:05

    Valda Čakare: Bezjēdzības poētika (1)

    Citu pēc citas runātājs nosauc savstarpēji nesaistītas lietas un parādības. Bet varbūt tomēr saistītas, tikai valodai nav pa spēkam aizpildīt plaisas, kas tās šķir?

  • 2012. gada 6. februārī, plkst. 9:00

    Pauls Bankovskis: Tā kā tādi bērni (33)

    Rūpēs par bērnu tiesībām un drošību, izglītības sistēmas nemitīgu uzlabošanu un savām ērtībām, bērni arvien vairāk un vairāk tiek atbrīvoti no pienākumiem un riska.

  • 2015. gada 27. novembrī, plkst. 5:08

    Madara Gruntmane: Sadedzis maigums (2)

    Pēdējā laikā vislielākā ūpju koncentrācija ir izgāztuvēs
    Ūpju pāris turas kopā visu mūžu
    Tā vairošanās ir atkarīga no barības daudzuma

  • 2014. gada 20. decembrī, plkst. 0:12

    Ivo Briedis: Ukraine 2.0

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2014. gada 13. februārī, plkst. 7:02

    Kristīne Želve: Viss notiek pa īstam (5)

    Un nākamajā rītā sekos tas pats, kas vakar – grūstīšanās pie liesās finansējuma bļodas, smagā un brīžam bezcerīgā skaidrošana ierēdņiem un politiķiem, ka, ziniet, tā latviešu kultūra ir tiesīga ne tikai pastāvēt, bet arī tikt atbalstīta...

  • 2014. gada 25. septembrī, plkst. 12:09

    Santa Remere: Koncerts ar šmurguli (14)

    Diskusijas par bērnu audzināšanu un uzvedību ir garantēts veids, kā sastrīdēties gan ar tuviniekiem, gan ar dažādām sabiedrības grupām, un – varbūt kā būtiska daļa no kultūras mehānisma – šī plūkšanās nekad nerimst.



Kultūras Ministrija
vkkf