Domas

Pauls Bankovskis: Naida runas vieglie vārdi

Starptautiskajā Cilvēktiesību konvencijā noteikts, ka ar likumu aizliedzama jebkāda diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību veicinošu nacionālo, rasu vai reliģisko uzskatu izplatīšana.

Atšķirībā no lielas daļas pasaules valstu, parādība, kas tiek dēvēta par "naida runu" (hate speech), ASV tomēr ir pieļaujama un tiek uzskatīta par daļu no cilvēku pamattiesībām, naida runas brīvība tiek aizsargāta ar likumu. Likumi un lēmumi, kas naida runu varētu ierobežot, būtu tikpat antikonstitucionāli kā kurš katrs cits mēģinājums ierobežot vārda brīvību. No naida runas tiek nošķirti un par pretlikumīgiem uzskatīti gadījumi, kad tiek aizskarts gods un cieņa vai kāds tiek kūdīts uz vardarbību, taču mums, no Eiropas puses raugoties, reizēm varētu būt grūti izprotams, kurai no cilvēciskajām izpausmēm būtu pieskaitāma, piemēram, krustu, baznīcu vai karogu dedzināšana.

 

Foto: CC licence; Some rights reserved by Thibaut §-)

 

Ņujorkas Juridiskās augstskolas un Oksfordas universitātes tiesību zinātņu un filozofijas profesors Džeremijs Valdrons nesen iznākušā grāmatā "Naida runas vaina" ("The Harm in Hate Speech", "Harvard University Press") nāk klajā ar ierosmi, kas, lai arī vairumā politkorekto un liberālo Eiropas demokrātiju šķistu pašsaprotama, lielai daļai ASV iedzīvotāju varētu likties tikpat draudīga un neizprotama kā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.

Valdrona grāmatai veltītā rakstā, kas publicēts "The New York Times", pieminēts, ka vēl pavisam nesen ASV Augstākā tiesa atzinusi par likumiem atbilstošus Vestbro baptistu draudzes piketus, militārpersonu bēru laikā paužot savu nepatiku pret homoseksuālām personām armijā (ar tādiem saukļiem kā "God Hates Fags" u. tml.).

Savukārt Polijā kādam katoļu baznīcas žurnālam tiesa piesprieda gandrīz 40 000 zlotu (ap 6000 latu) sodu par "naida un neiecietības" veicināšanu pēc tam, kad izdevumā aborti tika pielīdzināti medicīniskajiem eksperimentiem Aušvicas koncentrācijas nometnē. Nīderlandes politiķim Gērtam Vildersam tika liegta iebraukšana Lielbritānijā pēc tam, kad viņš bija paziņojis, ka Korāns ir fašistiska grāmata, bet Bridžitai Bordo iznāca darīšana ar tiesu pēc tam, kad viņa bija izteikusies, ka musulmaņi brucina Franciju.

Lai arī Valdrons ir visai šaubīgi noskaņots pret iespēju, ka tuvākajā nākotnē ASV šajā ziņā kaut kas varētu mainīties, interesants ir gan viņa grāmatas iznākšanas fakts, gan paša autora pamata argumenti naida runas ierobežošanai.

Valdrons uzskata, ka "sakārtotā sabiedrībā" ar faktu, ka likumi aizsargā dažādas personu brīvības, vien ir par maz, un ikvienai personai ir jābūt pārliecībai jeb drošībai, ka šāda aizsardzība "darbojas". Ikvienam jābūt apstākļiem dzīvot ar pārliecību, ka nebūs jāsaskaras ar pret sevi vērstu citu personu naidīgumu, vardarbību, diskrimināciju vai izstumšanu. "Ja sabiedrību aptraipa antisemītiski uzraksti, degoši krusti un rasistiski bukleti", šāda drošība "izgaist. Modri policisti un tieslietu sistēma vēl vienmēr iedzīvotājus var pasargāt no vardarbīgiem uzbrukumiem vai diskriminācijas", taču tiem, pret kuriem naida runa tiek vērsta, tiek laupīta pārliecība, ka viņus sabiedrībā ciena un uzskata par līdzvērtīgiem.

Arguments, ka naidīgi izteikusies vai citādi izpaudusies kāda skaitliski maznozīmīga vai ietekmes ziņā margināla sabiedrības grupiņa, pēc Valdrona ieskatiem, ir aplams. "Tieši tāpēc, ka runa ir par kopēju sabiedrisko labumu, kam piemīt ļoti vispārīgs un netiešs raksturs, pat dažiem šķietami maznozīmīgiem starpgadījumiem var būt neproporcionāli lielas sekas."

ASV ir ieviests arī īpašs apzīmējums interneta vietnēm, kas, izmantojot naida runas brīvību, pauž šim vai tam naidīgus uzskatus, – tās tiek dēvētas par naida vietnēm (hate site). Tomēr tieši ar interneta vidē sastopamajām naida izpausmēm pat ASV vismaz pagaidām nav tādas pašas skaidrības kā ar citās formās runātu, rakstītu vai vēl kā paustu naidu, un debates par to, vai uz internetu attiecināmi tie paši runas brīvības vai nebrīvības principi, kas citviet, vēl nebūt nav galā – laiku pa laikam notiek šim jautājumam veltītas Apvienoto Nāciju Organizācijas komisariāta bēgļu jautājumos atbalstītas konferences.

Interneta vide ir labvēlīga augsne dažādām naida izpausmēm, un nemaz tālu nav jāmeklē, lai pārliecinātos, ka naida runa internetā uzplaukst arī vietās, kur tā netiek uzskatīta par konstitucionālām tiesībām.

Viens no spilgtākajiem un pārdomas rosinošākajiem piemēriem ir vairāku Latvijas interneta ziņu portālu apņēmība izslēgt lasītāju komentāru pievienošanas iespēju rakstiem, kuros, piemēram, vēstīts par negadījumiem ar traģiskām sekām. Mēs visi arī lieliski zinām, kāpēc tas tiek darīts, taču ar zināšanu acīmredzot vien nav gana, jo kāds jau tos naidīgos, ļaunos un vienkārši stulbos komentārus pie ziņu rakstiem arī raksta. Izslēdzot komentārus, cietušo vai nelaiķu piemiņa un tuvinieku jūtas tiek pasargātas, taču tas nebūt nenozīmē, ka uz kādu naida izpausmi negadīsies uzrauties komentāros pie turpat līdzās publicētiem citiem ziņu rakstiem.

Piemēram:
blackdog: "pats vainīgs!!!! nebūtu ākstījies un riskējis, nebūtu nosities” (Pie raksta par bojā gājušu sportistu)
ss: "Jaanis Lipke tik smagi kljuudijaas savaa laikaa glaabjot shitos liikos degunus :(" (Pie raksta par ebreju glābēja Žaņa Lipkes muzeja atklāšanu)
xx: "tu esi galīgi stulbs" (Pie raksta par brūkošiem Daugavas krastiem)
īpaši stulbs: "Kas tā vēl par Ēbreju Rīgu, joptvajumaķ?” (Pie raksta par Rīgu kā dārgu tūrisma pilsētu) Utt.

"Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru," rakstīja apustulis Pāvils, un laiku pa laikam man šķitis, ka naida izpausmes internetā mēdz būt tik izplatītas tieši tāpēc, ka tas ir tik vienkārši – kaut ko uzbļaut, palikt neredzamam, aizmirst, nelikties ne zinis, nedomāt. Pateikt vai izdarīt kaut ko labu laikam ir krietni vien grūtāk, un, ja godīgi, reizēm man nav ne mazākās jausmas, kas cilvēkus uz kaut ko labu vispār pamudina – katrā ziņā ne jau nu aizliegumi vai ar likumu atļauts naidīgums.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Arturs  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 14:29

    Latvijā ir milzīga problēma ar naida runu. Latvijas sabiedrība ir ļoti aizspriedumaina, rasistiska, anti-semītiska un homofoba. Ļoti žēl, ka tā. Naida runa vēl ar vien tiek pieņemta kā ok un cilvēki aktīvi lieto vārdus, kuriem ir naidpilns konteksts, piemēram, n*** par tumšādainu cilvēku, ž*** par ebrejiem, pe*** par homoseksuāliem vīriešiem, u.t.t. Cilvēkus bieži tik ļoti naidpilni izlamā, bet atbildīgās institūcijas neko nedara. Pat naida noziegumi kā olu mešanu uz Baltijas praida dalībniekiem tiek klasificēta kā sīkais huligānisms, kad īstenībā tas ir konkrēts naida uzbrukums uz seksuālās dažadības pamata.

  • frankmasons  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 13:49

    Draugi,jūs taču piekritīsiet,ka vieglam "heitspīčam" jābūt katras rakstošas personas bruņojumā,vai ne? Es labāk esmu neapmierināts Sokrats,nevis apmierināta cūka.Un vēl jau arī pastāv atšķirība starp "heitspīčeru" un "undermensch"jeb (lat.urkaganatum prosrum).

  • Hironims  

    2012. gada 6. jūlijā, plkst. 0:09

    Pie raksta par heiteriem, ierodas heiteris, a viņu, hrjaz, hrjaz nobano.
    Super dramaturģija, cepuri nost, kā labākajos dzeltenajos, no pirksta izzīstajos, skandālos. Bet šitais vasaras spiedīgi karstajā dienā, Rīgā, tepat mums blakām un pa īstam.
    Mēs - labticīgie, dažkārt liberāli, nekonservatīvie lasītāji paliekam konvulsēt neziņā, ko Satori autoru kolektīvs domā un kādas uzvedības paši par nepiedienīgām uzskata. Ar vērtībām nesarežģīsim.

  • Silvija  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 9:57

    Bhh, atkal tauku bļodiņā iekāpts. Nenu - dzīvojiet mierīgi. Tas jūsu darbs.

  • st.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 20:51

    runājiet, ko jūs gribat, viss viens.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nākotne, gluži tāpat kā viss pārējais, vairs nebūs tāda pati kā līdz šim.

    Quotes_down
    Pols Valerī

Iesakām

  • Image

    2012. gada 13. augustā, plkst. 8:08

    Līva Pētersone: Video un mākslas spēks (4)

    Festivāla mērķis – uzsvērt videomākslas nozīmību laikmetīgās mākslas scēnā, iepazīstināt ar panorāmu Baltijas videomākslas konkursa skatē, rādīt svaigāko no pasaules videomākslas tendencēm ārzemju kuratoru veidotās programmās.

  • Image

    2015. gada 4. martā, plkst. 6:03

    kim? Rezidences balva: Finālisti

    Jauniedibināto "kim? Rezidences balvu" starptautiska žūrija piešķīra māksliniecei Darjai Meļņikovai, taču izvirzīti šai balvai tika pieci pretendenti. Piedāvājam sarunas ar tiem.

  • Image

    2013. gada 18. septembrī, plkst. 7:09

    Liene Linde: Iemīlējies? Tev ļoti, ļoti sāpēs (7)

    Pārāk apjomīgs konvencionālā kino patēriņš vulgarizē skatītāja uztveri, liekot pieprasīt no visiem kinomākslas darbiem vienādu formu, jo pretējā gadījumā skatītājs atzīst, ka "kaut kāds stulbs kino, es neko nesapratu, tur lidoja pa gaisu un beigās nomira meitene".

  • Image

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Pauls Bankovskis: Meža avīze (11)

    Sāku strādāt avīzēs un drīz vien pamanīju kādu likumsakarību. Ja vien ziņās akurāt nebija runa par "zagļiem un pederastiem", otra lasītāju iecienītākā tēma bija zvēri.

  • Image

    2012. gada 22. novembrī, plkst. 10:11

    Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs: Dzeja (10)

    Nešaubies – tā ir mīlestība. Bet viņai tik grūti ir pateikt: tas tu. Viņa pati visu veiks mūsu vietā. Sieviete skaista kā ūdens un upe. Vīrietis skaists kā gaisma un gaiss. Un viss šis džezs, No kura mēs neaizgājām, Atstāj cerību uz.

  • Image

    2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope: Soliņš (3)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  • Image

    2012. gada 2. augustā, plkst. 8:13

    Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu (15)

    Mani vecāki darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms.

  • Image

    2013. gada 10. oktobrī, plkst. 9:10

    Anna Auziņa: Un visi tik jauki vienādi (3)

    Amerikāņu Deivida L. Bransmā un Kerijas A. Rokemoras pētījums rāda, ka skolas formas neveicina labu skolēnu uzvedību, toties tām ir negatīvs efekts uz mācību sasniegumiem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis