Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu

Foto no personīgā arhīva

xxx

baidos es nepazīstu šos cilvēkus
kāpēc jūs rādāt man šīs bildes
es tikai nejauši apsēdos gaidīju kad sāksies
tas varēja būt jebkurš cits cilvēks un arī tad jūs teiktu
tas ir 82. gads un tā ir mana izlaiduma grupa
es esmu tas jaunais vīrietis labajā malā

xxx

ar seju es tevi nicinu
tu saliecies smieklos
balti krāsota koka treptelpa
ar neaiztaisāmām pastakastītēm
kā jūrā iebridis salstu
kādreiz es apprecēšu tevi vēlreiz

ļaunums

*
ja viņš noguris vai slims
melanholisks
vai apmierināts
bet ar sarūkošu miegu un apetīti
pavisam īsu brīdi viņš kļūst labāks cilvēks
un ar to es domāju
mazāk bīstams

*
viņa spēks var ieņemt tikai vārda formu
un ir kļūdaini uzskatīt ka tie būs saglabājuši
to sākotnējo skaidri izdalāmo nozīmi
viņš kļūs vai nu par pravieti vai arī
turpinās barot savas šaubas
abos gadījumos
kļūdams vājāks dienu no dienas

*
viņš neizliekas ka dodas atpakaļ laikā
un salabo sen pielaistas kļūdas
drīzāk darbojas aiz izzušanas
un aizmiršanas robežas
un tas man der

Romas brīvdienas

silta gaisma kuras kadrā ierausies
sēdi un rādi savas zandales
smalkas ādas sloksnītes izceļ pēdu liekumus
pavisam vienkārši sēdi
ar skatienu ko nevar izlasīt grāmatās
internetā
slepenā vēstuļu listē
zināšanas kā vara slēpjas arhitektūrā
tev visapkārt

xxx

mēs nedaudz sakliedzāmies
jo vējš nesa visu prom
pāri ceļam bija pļava kurā ieejot beigtos diena
vajadzēja iztikt ar skatienu
ar žestiem stāstīt ka negribas

bezvēsts prombūtnē

un es turpinu zvanīt
es zinu ka viņš necels
nedēļu pazudis it kā pie manis
bet redzēts nav
noteikti dzer kādā koka mājas pagalmā kur neviens tāpat neiet
pat pie stradiņiem atrada cilvēku kas mēnesi bija gulējis
pie pašas slimnīcas klausoties kā pukst dzīvība aiz sienas
nāc mājās ja vari
un tikmēr es zvanīšu cerot ka tu teiksi čau
tādu nevērīgu čau
un es teikšu es uztraucos es fakin uztraucos
man ļoti negribas iet uz tavām bērēm andri

sasveicināšanās rituāli

ar vārdu ko nevar atcerēties
pirmās pāris reizes un
nekad droši nezinot kurā no diviem tevi uzrunāt
tu vari pēkšņi braukt ar vilcienu prom
nesagaidot ceptas butes un radu gabalus
vēl dienas pirmajā pusē tu sauļojies un viss likās labi
kā tas viss turas kopā es nezinu

bez dzīvībām K.K.

lienot pa drudžainiem krūmiem
kas nu jau vairs ne sasisti maziem dēlīšiem
mans draugs tur zarus prom no acīm
pavīd vantinieks
pavīd osta
bebru izšļūkts ceļš uz Daugavu
kā spogulī manī veras kamera
es neredzu tavu seju
var tikai no apģērba un frizūras saprast
kas tas par putnu zarā nepieklājīgi skandina
mežā tā zvēri saulainā maliņā
tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
zariņi nogaida un liek acīs
nogaidīšana arī ir gaisma

xxx

nesaprotu kas tur attēlots
bet tas man dod daudz spēka
domāt uz priekšu
iztēloties
kā es visu salieku kopā
kā tādu visaptverošu teoriju
nedrīkst domāt nogriežņos
nav lāga sākuma
nav nobeiguma
izplūdis akvarelis
kurā sev vien zināmu iemeslu dēļ
sabiezini krāsas
man ir svarīgs brīvs laiks un nekā nedarīšana
brīvs laiks un nekā nedarīšana ir man svarīga

n+1

vecu māju nojauc un izkurina krāšņu mazajām mutītēm
kas tāpat kā to saimnieki aizmirsuši
detaļas  kurās iet dziļāk kā purvā grimt
galvenais
nojauc māju
to nokurina
ir silti

es nevaru pateikt cik bieži tas notiek

tikai ceļojumu bildēs no national geographic
mēs zinām kā izskatās īsts ūdenskritums
skābe un zināšanas par vielām
ir tik ļoti aizkritušas garām
tam no kā mēs nācām

xxx

astoņdesmit astotā gadā
dzīve apmeta kūleni
es sapratu ka vairs nekam neticu
aizgāju parunāties ar ciema mācītāju
pastaigā gar ezeru teicu
nedusmojieties Pāvel
es darīju visu kas manos spēkos

xxx

tu smaržo pēc priedes
pēc stumbra mežā kuram apkārt lavās pludmales vējš
tavos matos pinas zaru pirksti
pinas mēle mēļojot tev ausis
lai tu nāktu
es tā daru
es tāds esmu

Piedalies diskusijā

Pēdējie komentāri

• Skolnieks  

  2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

  Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

• Agrita  

  2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

  mežā tā zvēri saulainā maliņā
  tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
  zariņi nogaida un liek acīs
  nogaidīšana arī ir gaisma
  
  Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

• Lauma  

  2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

  Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

• ..  

  2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

  par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

• Toms Tr  

  2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

  Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

Lasīt visus