Dzeja

Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu

Foto no personīgā arhīva

xxx

baidos es nepazīstu šos cilvēkus
kāpēc jūs rādāt man šīs bildes
es tikai nejauši apsēdos gaidīju kad sāksies
tas varēja būt jebkurš cits cilvēks un arī tad jūs teiktu
tas ir 82. gads un tā ir mana izlaiduma grupa
es esmu tas jaunais vīrietis labajā malā


xxx

ar seju es tevi nicinu
tu saliecies smieklos
balti krāsota koka treptelpa
ar neaiztaisāmām pastakastītēm
kā jūrā iebridis salstu
kādreiz es apprecēšu tevi vēlreiz


 

ļaunums

*
ja viņš noguris vai slims
melanholisks
vai apmierināts
bet ar sarūkošu miegu un apetīti
pavisam īsu brīdi viņš kļūst labāks cilvēks
un ar to es domāju
mazāk bīstams

*
viņa spēks var ieņemt tikai vārda formu
un ir kļūdaini uzskatīt ka tie būs saglabājuši
to sākotnējo skaidri izdalāmo nozīmi
viņš kļūs vai nu par pravieti vai arī
turpinās barot savas šaubas
abos gadījumos
kļūdams vājāks dienu no dienas


*
viņš neizliekas ka dodas atpakaļ laikā
un salabo sen pielaistas kļūdas
drīzāk darbojas aiz izzušanas
un aizmiršanas robežas
un tas man der



Romas brīvdienas

silta gaisma kuras kadrā ierausies
sēdi un rādi savas zandales
smalkas ādas sloksnītes izceļ pēdu liekumus
pavisam vienkārši sēdi
ar skatienu ko nevar izlasīt grāmatās
internetā
slepenā vēstuļu listē
zināšanas kā vara slēpjas arhitektūrā
tev visapkārt


xxx

mēs nedaudz sakliedzāmies
jo vējš nesa visu prom
pāri ceļam bija pļava kurā ieejot beigtos diena
vajadzēja iztikt ar skatienu
ar žestiem stāstīt ka negribas


bezvēsts prombūtnē

un es turpinu zvanīt
es zinu ka viņš necels
nedēļu pazudis it kā pie manis
bet redzēts nav
noteikti dzer kādā koka mājas pagalmā kur neviens tāpat neiet
pat pie stradiņiem atrada cilvēku kas mēnesi bija gulējis
pie pašas slimnīcas klausoties kā pukst dzīvība aiz sienas
nāc mājās ja vari
un tikmēr es zvanīšu cerot ka tu teiksi čau
tādu nevērīgu čau
un es teikšu es uztraucos es fakin uztraucos
man ļoti negribas iet uz tavām bērēm andri


sasveicināšanās rituāli

ar vārdu ko nevar atcerēties
pirmās pāris reizes un
nekad droši nezinot kurā no diviem tevi uzrunāt
tu vari pēkšņi braukt ar vilcienu prom
nesagaidot ceptas butes un radu gabalus
vēl dienas pirmajā pusē tu sauļojies un viss likās labi
kā tas viss turas kopā es nezinu


bez dzīvībām K.K.

lienot pa drudžainiem krūmiem
kas nu jau vairs ne sasisti maziem dēlīšiem
mans draugs tur zarus prom no acīm
pavīd vantinieks
pavīd osta
bebru izšļūkts ceļš uz Daugavu
kā spogulī manī veras kamera
es neredzu tavu seju
var tikai no apģērba un frizūras saprast
kas tas par putnu zarā nepieklājīgi skandina
mežā tā zvēri saulainā maliņā
tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
zariņi nogaida un liek acīs
nogaidīšana arī ir gaisma


xxx

nesaprotu kas tur attēlots
bet tas man dod daudz spēka
domāt uz priekšu
iztēloties
kā es visu salieku kopā
kā tādu visaptverošu teoriju
nedrīkst domāt nogriežņos
nav lāga sākuma
nav nobeiguma
izplūdis akvarelis
kurā sev vien zināmu iemeslu dēļ
sabiezini krāsas
man ir svarīgs brīvs laiks un nekā nedarīšana
brīvs laiks un nekā nedarīšana ir man svarīga


n+1

vecu māju nojauc un izkurina krāšņu mazajām mutītēm
kas tāpat kā to saimnieki aizmirsuši
detaļas  kurās iet dziļāk kā purvā grimt
galvenais
nojauc māju
to nokurina
ir silti


es nevaru pateikt cik bieži tas notiek

tikai ceļojumu bildēs no national geographic
mēs zinām kā izskatās īsts ūdenskritums
skābe un zināšanas par vielām
ir tik ļoti aizkritušas garām
tam no kā mēs nācām


xxx

astoņdesmit astotā gadā
dzīve apmeta kūleni
es sapratu ka vairs nekam neticu
aizgāju parunāties ar ciema mācītāju
pastaigā gar ezeru teicu
nedusmojieties Pāvel
es darīju visu kas manos spēkos


xxx

tu smaržo pēc priedes
pēc stumbra mežā kuram apkārt lavās pludmales vējš
tavos matos pinas zaru pirksti
pinas mēle mēļojot tev ausis
lai tu nāktu
es tā daru
es tāds esmu

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Eikasija  

    2013. gada 4. jūnijā, plkst. 10:12

    zini, ļoti patīk. Priecājos, ka izzvejoju šo pērnvasaras asari.

  • Cūka to mežakuilis  

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 10:38

    Domām ir mērķi. Ja tu to nesaproti, tad pasaki man domu,
    kurai nav mērķa. Dzeja nav filozofija, bet glābšanās veste,
    kas neļauj mums noslīkt bezjēdzību jūrā. Otrs mākslas mērķis
    ir radīt psihes darbības paternus (varbūt pat pirmais).

  • Mežkuilis  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 11:28

    Tā ir dzeja! Un "autora garastāvokļa mirkļu protokli" ir neatņemama labas dzejas sastāvdaļa.

    Domām ir mērķi... pats saproti, ko uzrakstīji? Dzeja nav filozofija, ir māksla, mākslā nav jābūt nekādiem mērķiem.

    Var redzēt, ka Cūka nemaz nav nekāds lielais dzejas cienītājs, bet izlikties par ekspertu gan gribas.

    Un piekrītu Janim, ka laba, ja ne labākā, dzejas kopa, kas pēdēja laikā lasīta. Malacis.




  • Cūka  

    2012. gada 13. jūlijā, plkst. 12:36

    Tā nav dzeja, tie ir autora garastāvokļa mirkļu protokoli. Domām ir mērķi, bet te ir fragmenti = kā puzļi.

  • Janis  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 10:55

    Labākie dzejoļi, kas šogad no latviešiem lasīti.

    Annai F. - tev viss mājās?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

    Quotes_down
    Mahatma Gandijs

Iesakām

  • Image

    2012. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Pauls Bankovskis: Neatbilstošus komentārus ir tiesības dzēst (95)

    Ja tu lasi šo tekstu, tu esi muļķis un nejēga, kas, godīgi sakot, pat kārtīgi burtot neprot, kur nu vēl izlasīto saprast, apdomāt, paturēt prātā vai kaut vai pat izdrukāt.

  • Image

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 8:09

    Jēkabs Čodars : Viss sāksies no jauna

    Kad Jēkabs izaugs liels, viņš ļoti gribētu strādāt dzīvnieku patversmē, lai varētu rūpēties par suņiem un kaķiem, kurus cilvēki atstājuši uz ielas. Viņš īsti nezina, kāpēc cilvēki tā dara.

  • Image

    2013. gada 16. janvārī, plkst. 0:01

    Baiba Petrenko: Reveranss Blaumanim

    Izrādes norise atgādina svinības, kur visi sanākuši uz dzimšanas dienu pie Blaumaņa, viņa istabā. Mazās zāles intimitāte ļauj dzīvāk līdzpārdzīvot tēlu attiecībām, skatītājs ir gandrīz spiests justies kā viens no konflikta dalībniekiem.

  • Image

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 8:53

    Pauls Bankovskis: Fridrihsona flomāsteri (6)

    Reiz pieaugušie gāja uz kādu teātri vai koncertu, un es tiku atstāts pieskatīšanā. Tajā pasaulē bija daudz dažādu interesantu lietu, taču visvairāk mani vilināja flomāsteri. Tāpat kā daudzas lietas, kas netika ražotas Padomju Savienībā, flomāsteri bija deficīts.

  • Image

    2014. gada 8. septembrī, plkst. 7:09

    Goro Takano: Aukla, šautene un gāze

    Gārnis vairs negrib redzēt drupas. Vairs nekādas polifiloproģenitīvas radības kā tās, kas veic pietupienus uz taciņas. Viņas grib pievilkt man grožus, jo citādi es varētu būt par traucēkli viņu grožu pievilkšanai visai atklātajai telpai.

  • Image

    2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  • Image

    2012. gada 22. augustā, plkst. 10:08

    Rainis: Par aiziešanu no Nacionālā teātra (10)

    Ar šodienu aizeju no Latvijas Nacionālā teātra un manas lugas netiks vairs tur uzvestas, par ko iesniedzu paziņojumu teātra direkcijai. Cīņa pret mani tagad beigusies ar manu pretinieku pilnīgu uzvaru.

  • Image

    2014. gada 25. jūnijā, plkst. 9:06

    Ieva Melgalve: Melnbaltā nostalģija

    Tās pašas izjūtas, kuras mūsdienu bērniem droši vien sniedz X-cilvēku filmas un supervaroņu komiksi, es ieguvu no vienīgā manas bērnības supervaroņa, kurš figurēja ne vien sabiedriski pieņemamās, bet pat obligātās un katram bērnam nepieciešamās grāmatās – stāstos par V. I. Ļeņinu jeb "Viscilvēcīgāko cilvēku".



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv