Sarunas

Brigita Zelča: Bet varbūt ar mākslu nav jāpelna nauda?

Līdz 8. jūlijam Rīgas Doma baznīcas dārzā apskatāma mākslinieces Brigitas Zelčas personālizstāde "Kustība. Migrācija", ko organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms". Māksliniece uz Domu atvedusi briežus, lai tie kā vēstneši un ticības iemiesotāji gan no video instalācijas, gan no ārēji mednieku skatu tornim līdzīgās kanceles sludinātu atgriešanos pie harmoniskākas dzīves.

                  

                                                                            Foto: Andrejs Strokins

Projekta aizsākumi meklējami Vecumnieku pagastā, briežu dārzā "Baltie zirgi", kur šāgada ziemā māksliniece veidoja savdabīgu ģeometrisku objektu sēriju, paredzētu briežu mielastam. Savukārt pašlaik Doma dārzā māksliniece ar dažādu mākslas mediju starpniecību stāsta par "meža atgriešanos pilsētā". Meža, pilsētas un briežu savstarpējā mijiedarbe tiek izspēlēta tā, lai liktu aizdomāties par mūsu brīvības patiesajām robežām, ko nomāc cilvēku ikdienas pašradītie dzīvesstila un uzskatu rāmji. Izstādes ideju un noskaņu palīdz saprast un izbaudīt ne tikai mednieku skatu tornis un video, bet arī skaņu instalācija, kurā klausoties rodas sajūta par meža klātesamību pilsētā.

"Latvijas tirgū es nevaru pelnīt ar mākslu. Kad kādreiz strādāju ar stiklu, es zināju, ka vienīgais stikla tirgus pasaulē ir Amerika. Tad visas pasaules galerija no māksliniekiem iepērk darbus un sūta uz turieni. Taču, tā kā es mēģināju atiet no šī, manuprāt, saloniskā mākslas žanra, kas ir stikla māksla, tad ar to, ko daru patlaban, – es to varu pārdot kādam muzejam, bet diez vai viņi pirks. Bet jautājums ir –  vai ar mākslu ir jāpelna nauda? Varbūt nav jāpelna. Varbūt ir jāpelna nauda un jātērē mākslai?"

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 11:39

    Visi dižie mākslas darbi ir radīti NABADZĪBĀ. Kad māksliniekam ir maize, sviests un melnais kaviārs, ko uzlikt uz maizes, tad sāk rasties
    "Судьба человека", "Молодая гвардия", "Mirušo dvēseļu" otrais sējums, trešā Bomaršē komēdija un tā tālāk. Māksla nav darbs, bet dzīves aicinājums. Un laimīgi ir tie retie cilvēki, kas var radoši izpausties!

  • Gleznotajs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 21:15

    >klipklapene

    Pilniba piekriitu.

  • klipklapene  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 0:23

    --> Gleznotājs

    Pasaulē eksistē labi pirktie un pirktie mākslinieki. Latvijas specifikas dēļ, šeit ir tikai pirktie vai nepirktie. Tur arī problēma. Jāspēj pielāgoties situācijai.

  • Gleznotājs  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 15:14

    -->klipklapene

    Noteikti nē. Vismaz tāda ģenialitāte, ko mēs esam pieraduši saprast ar šo vārdu.
    Es mēģināju tieši pasvītrot to, ka mēs ar "ģenialitāti" mūsdienās sastopamies gaužām reti. Tā tiek maskēta zem ļoti rafinētas mašinērijas (Nopietna PR un reklāmas, kuratoru un mākslas zinātnieku darba), vai arī paša mākslinieka izteikumiem, ka viņu nepērk, jo viņš ir ģeniāls. Otrais variants parasti ir Latvijas variants. Protams, ne vienmēr. Ir jau arī talanti, kurus neviens nepērk. Bet mana personīgā pārliecība ir, ka ilgi nav iespējams noslēpties.

  • klipklapene  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 11:48

    --> Gleznotājs

    Piekrītu viedoklim. Taču - vai ģenialitāte ir kaut kas tāds, kas tīri teorētiski varētu patik masām?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Izglītotu tautu ir vieglāk pārvaldīt.

    Quotes_down
    Frīdrihs Lielais

Iesakām

  • Image

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 8:07

    Reinis Lazda: Jaunā viļņa politika (62)

    Tas, ka kādā valstī populāri pasākumi fiziski notiek citas valsts kūrortā, nav nekas jauns un neparasts. Arī konkurss "Mis Latvija" vairākkārt ir norisinājies ārpus Latvijas – Ēģiptē, Tunisijā, Turcijā, Maltā –, bet nekādu sašutuma vētru tas nav radījis.

  • Image

    2012. gada 22. maijā, plkst. 8:05

    Diskusija: Kad rakstniekiem beidzas nauda (76)

    2012. gada pavasaris jau iegājis vēsturē ar to, ka latviešu rakstnieki piepeši saprata, ka ir izkrituši no Kultūras ministrijas budžeta ratiem, un sāka domāt, kā dzīvot tālāk.

  • Image

    2013. gada 23. aprīlī, plkst. 7:04

    Santa Remere: Anime pilotāža

    Pretēji stereotipiskajiem uzskatiem, anime nav tikai krāšņs izskats, specifiski vizuālie efekti un ķinķēziņi ar lielajām acīm, šo filmu priekšrocība ir dziļums un rūpība, kas tiek pievērsta zīmētās pasaules veidošanai.

  • Image

    2012. gada 14. jūnijā, plkst. 8:13

    Aivars Andersons: Pārvarot humānismu (501)

    Veselības problēmu un novecošanas pilnīga pārvarēšana, ciešanu likvidēšana visā ar apziņu apveltītajā dzīvībā, fizisko un psihisko spēju neierobežota attīstība - tie ir tikai daži no transhumānistu izvirzītajiem mērķiem.

  • Image

    2012. gada 26. septembrī, plkst. 8:09

    Anna Grabovska: Čuksti man kreisajā ausī (12)

    Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkotajās dzejas sacīkstēs skolēniem šī gada 22. septembrī vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem uzvarēja jaunā dzejniece Anna Grabovska. Piedāvājam jums dažus viņas dzejoļus.

  • Image

    2012. gada 28. novembrī, plkst. 8:19

    Klinta Kalna: Bojupceļš (24)

    "Paklau, tēt, vai tik man nav pienācis laiks doties pasaulē laimi meklēt?" "Ej tak tu bojā!" tēvs attrauca neatskatoties, kā allaž, kad kāds gvelza muļķības. "Bojā?" dēls bija ieinteresēts, kur gan atrodas šī daudzdzirdētā vieta. "Tēt, atzīsties jel reiz, vai pats tur esi bijis?"

  • Image

    2012. gada 8. augustā, plkst. 7:56

    Vestards Šimkus: Tas nav obligāti – būt vecam (13)

    Brāmss lielāko vairumu savu skaņdarbu sarakstīja jaunībā. Šūberts nomira manā vecumā. Tā ir jaunības radīta mūzika. Tās ir jauna cilvēka emocijas. Kāds tam sakars ar vecumu? Es tiešām nesaprotu.

  • Image

    2013. gada 5. septembrī, plkst. 8:09

    Evelīna Sproģe: Aizdomīgais klusums (1)

    Ikviens vecāks, vecvecāks un bērnu pieskatītājs pazīst aizdomīgo klusumu. Ja pēkšņi dzīvojamajā telpā ir kluss, ir jādodas skatīties, ko bērni dara.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv