Sarunas

Brigita Zelča: Bet varbūt ar mākslu nav jāpelna nauda?

Līdz 8. jūlijam Rīgas Doma baznīcas dārzā apskatāma mākslinieces Brigitas Zelčas personālizstāde "Kustība. Migrācija", ko organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms". Māksliniece uz Domu atvedusi briežus, lai tie kā vēstneši un ticības iemiesotāji gan no video instalācijas, gan no ārēji mednieku skatu tornim līdzīgās kanceles sludinātu atgriešanos pie harmoniskākas dzīves.

                  

                                                                            Foto: Andrejs Strokins

Projekta aizsākumi meklējami Vecumnieku pagastā, briežu dārzā "Baltie zirgi", kur šāgada ziemā māksliniece veidoja savdabīgu ģeometrisku objektu sēriju, paredzētu briežu mielastam. Savukārt pašlaik Doma dārzā māksliniece ar dažādu mākslas mediju starpniecību stāsta par "meža atgriešanos pilsētā". Meža, pilsētas un briežu savstarpējā mijiedarbe tiek izspēlēta tā, lai liktu aizdomāties par mūsu brīvības patiesajām robežām, ko nomāc cilvēku ikdienas pašradītie dzīvesstila un uzskatu rāmji. Izstādes ideju un noskaņu palīdz saprast un izbaudīt ne tikai mednieku skatu tornis un video, bet arī skaņu instalācija, kurā klausoties rodas sajūta par meža klātesamību pilsētā.

"Latvijas tirgū es nevaru pelnīt ar mākslu. Kad kādreiz strādāju ar stiklu, es zināju, ka vienīgais stikla tirgus pasaulē ir Amerika. Tad visas pasaules galerija no māksliniekiem iepērk darbus un sūta uz turieni. Taču, tā kā es mēģināju atiet no šī, manuprāt, saloniskā mākslas žanra, kas ir stikla māksla, tad ar to, ko daru patlaban, – es to varu pārdot kādam muzejam, bet diez vai viņi pirks. Bet jautājums ir –  vai ar mākslu ir jāpelna nauda? Varbūt nav jāpelna. Varbūt ir jāpelna nauda un jātērē mākslai?"

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 11:39

    Visi dižie mākslas darbi ir radīti NABADZĪBĀ. Kad māksliniekam ir maize, sviests un melnais kaviārs, ko uzlikt uz maizes, tad sāk rasties
    "Судьба человека", "Молодая гвардия", "Mirušo dvēseļu" otrais sējums, trešā Bomaršē komēdija un tā tālāk. Māksla nav darbs, bet dzīves aicinājums. Un laimīgi ir tie retie cilvēki, kas var radoši izpausties!

  • Gleznotajs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 21:15

    >klipklapene

    Pilniba piekriitu.

  • klipklapene  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 0:23

    --> Gleznotājs

    Pasaulē eksistē labi pirktie un pirktie mākslinieki. Latvijas specifikas dēļ, šeit ir tikai pirktie vai nepirktie. Tur arī problēma. Jāspēj pielāgoties situācijai.

  • Gleznotājs  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 15:14

    -->klipklapene

    Noteikti nē. Vismaz tāda ģenialitāte, ko mēs esam pieraduši saprast ar šo vārdu.
    Es mēģināju tieši pasvītrot to, ka mēs ar "ģenialitāti" mūsdienās sastopamies gaužām reti. Tā tiek maskēta zem ļoti rafinētas mašinērijas (Nopietna PR un reklāmas, kuratoru un mākslas zinātnieku darba), vai arī paša mākslinieka izteikumiem, ka viņu nepērk, jo viņš ir ģeniāls. Otrais variants parasti ir Latvijas variants. Protams, ne vienmēr. Ir jau arī talanti, kurus neviens nepērk. Bet mana personīgā pārliecība ir, ka ilgi nav iespējams noslēpties.

  • klipklapene  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 11:48

    --> Gleznotājs

    Piekrītu viedoklim. Taču - vai ģenialitāte ir kaut kas tāds, kas tīri teorētiski varētu patik masām?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2016. gada 11. janvārī, plkst. 5:59

    Māris Zanders: Atpakaļ pagātnē?

    Tik krāšņai necieņai pret cilvēku kā domājošu būtni, kāda tiek demonstrēta šobrīd, būs tālejošas sekas. Līdzīgi kā manas bērnības gados neviens neklausījās, ko saka no "tribīnes", ļaudis neklausīsies Latvijas politiskajā elitē, pat ja tai būs ko teikt.

  • 2015. gada 13. augustā, plkst. 6:08

    Juris Strenga: Katram ir savs Rainis

    Pirms trīsdesmit gadiem aktieris Juris Strenga iejutās Raiņa tēlā Rodrigo Rikarda dokumentālo filmu tetraloģijā par dižā dzejnieka svarīgākajiem dzīves posmiem.

  • 2015. gada 16. decembrī, plkst. 6:19

    Elza Kampara: Ekskluzīva mākslas forma

    Visi izstādē apskatāmie mākslinieki radoši eksperimentē gan ar tradicionāliem, gan laikmetīgiem izteiksmes līdzekļiem, taču rodas iespaids par kaut kādu iedomātu estētisku robežu, kuru mākslinieki nepārkāpj.

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 22:57

    Pauls Bankovskis: Pēdējā ziņa no Purva ciema (3)

    Vēstules viņš rakstīja no reizēm apsnigušā, bet citkārt kaut kā citādāk raksturotā "Purva ciema". Tur, daudzdzīvokļu mājas augšstāva darbnīcā, es viņu arī pirms nu jau nezin cik ziemām pirmoreiz sastapu.

  • 2016. gada 11. martā, plkst. 3:13

    Dainis Deigelis: Tikumīgs sludinājums (1)

    Desu cehā mūžīgs gaļas trūkums desu cehā skrimšļi lūzdami paukšķ zem biezas zābaku zoles balo asiņu upēs mūžīgi zīmoli

  • 2014. gada 12. decembrī, plkst. 6:12

    Aina Renda: Himna (fragments) (2)

    Mēs cenšamies būt tādi kā mūsu brāļi, jo visiem cilvēkiem ir jābūt vienādiem. Virs Pasaules Padomes Pils vārtiem ir marmorā iecirsti vārdi: "Mēs esam vieni it visā un visi it vienā. Nav citu cilvēku kā vien dižais mēs – vieni, nedalāmi un mūžīgi."

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    LaLiGaBa: Labākais dzejas darbs (4)

    Intervijas ar nominantiem Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais dzejas darbs": Arti Ostupu, Māri Salēju, Martu Pujātu un Edvīnu Raupu.

  • 2013. gada 20. novembrī, plkst. 8:11

    Solvita Lazdiņa: Jautājumu (ne)uzdošana mācoties

    Tātad orientēšanās uz paredzētā mācību satura pietiekamu apgūšanu varētu būt viens no iemesliem, kāpēc jautājumus skolā nevēlas dzirdēt. Iedomājieties, ja visi trīsdesmit sadomās ko pajautāt.



Kultūras Ministrija
vkkf