Sarunas

Brigita Zelča: Bet varbūt ar mākslu nav jāpelna nauda?

Līdz 8. jūlijam Rīgas Doma baznīcas dārzā apskatāma mākslinieces Brigitas Zelčas personālizstāde "Kustība. Migrācija", ko organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms". Māksliniece uz Domu atvedusi briežus, lai tie kā vēstneši un ticības iemiesotāji gan no video instalācijas, gan no ārēji mednieku skatu tornim līdzīgās kanceles sludinātu atgriešanos pie harmoniskākas dzīves.

                  

                                                                            Foto: Andrejs Strokins

Projekta aizsākumi meklējami Vecumnieku pagastā, briežu dārzā "Baltie zirgi", kur šāgada ziemā māksliniece veidoja savdabīgu ģeometrisku objektu sēriju, paredzētu briežu mielastam. Savukārt pašlaik Doma dārzā māksliniece ar dažādu mākslas mediju starpniecību stāsta par "meža atgriešanos pilsētā". Meža, pilsētas un briežu savstarpējā mijiedarbe tiek izspēlēta tā, lai liktu aizdomāties par mūsu brīvības patiesajām robežām, ko nomāc cilvēku ikdienas pašradītie dzīvesstila un uzskatu rāmji. Izstādes ideju un noskaņu palīdz saprast un izbaudīt ne tikai mednieku skatu tornis un video, bet arī skaņu instalācija, kurā klausoties rodas sajūta par meža klātesamību pilsētā.

"Latvijas tirgū es nevaru pelnīt ar mākslu. Kad kādreiz strādāju ar stiklu, es zināju, ka vienīgais stikla tirgus pasaulē ir Amerika. Tad visas pasaules galerija no māksliniekiem iepērk darbus un sūta uz turieni. Taču, tā kā es mēģināju atiet no šī, manuprāt, saloniskā mākslas žanra, kas ir stikla māksla, tad ar to, ko daru patlaban, – es to varu pārdot kādam muzejam, bet diez vai viņi pirks. Bet jautājums ir –  vai ar mākslu ir jāpelna nauda? Varbūt nav jāpelna. Varbūt ir jāpelna nauda un jātērē mākslai?"

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 11:39

    Visi dižie mākslas darbi ir radīti NABADZĪBĀ. Kad māksliniekam ir maize, sviests un melnais kaviārs, ko uzlikt uz maizes, tad sāk rasties
    "Судьба человека", "Молодая гвардия", "Mirušo dvēseļu" otrais sējums, trešā Bomaršē komēdija un tā tālāk. Māksla nav darbs, bet dzīves aicinājums. Un laimīgi ir tie retie cilvēki, kas var radoši izpausties!

  • Gleznotajs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 21:15

    >klipklapene

    Pilniba piekriitu.

  • klipklapene  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 0:23

    --> Gleznotājs

    Pasaulē eksistē labi pirktie un pirktie mākslinieki. Latvijas specifikas dēļ, šeit ir tikai pirktie vai nepirktie. Tur arī problēma. Jāspēj pielāgoties situācijai.

  • Gleznotājs  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 15:14

    -->klipklapene

    Noteikti nē. Vismaz tāda ģenialitāte, ko mēs esam pieraduši saprast ar šo vārdu.
    Es mēģināju tieši pasvītrot to, ka mēs ar "ģenialitāti" mūsdienās sastopamies gaužām reti. Tā tiek maskēta zem ļoti rafinētas mašinērijas (Nopietna PR un reklāmas, kuratoru un mākslas zinātnieku darba), vai arī paša mākslinieka izteikumiem, ka viņu nepērk, jo viņš ir ģeniāls. Otrais variants parasti ir Latvijas variants. Protams, ne vienmēr. Ir jau arī talanti, kurus neviens nepērk. Bet mana personīgā pārliecība ir, ka ilgi nav iespējams noslēpties.

  • klipklapene  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 11:48

    --> Gleznotājs

    Piekrītu viedoklim. Taču - vai ģenialitāte ir kaut kas tāds, kas tīri teorētiski varētu patik masām?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Quotes_down
    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • Image

    2013. gada 1. novembrī, plkst. 7:10

    Reinis Lazda: Trauksmes zvani zinātnē (6)

    Mūsdienu zinātnē bieži vien skaļas preses konferences sarīkošanai ir lielāka nozīme nekā precīzai datu analīzei un savu vai citu pētnieku kļūdu meklēšanai.

  • Image

    2013. gada 22. aprīlī, plkst. 8:04

    Alise Lī: Neko daudz jau es par mīlestību nezinu (10)

    "Satori" "Ar bērniem" aizsāk interviju ciklu ar bērniem par dzīvi. Intervijās bērni stāstīs par to, kādu viņi redz pasauli, ko viņi ikdienā domā un par citām lietām, kas, viņuprāt, ir svarīgas.

  • Image

    2013. gada 23. aprīlī, plkst. 7:04

    Santa Remere: Anime pilotāža

    Pretēji stereotipiskajiem uzskatiem, anime nav tikai krāšņs izskats, specifiski vizuālie efekti un ķinķēziņi ar lielajām acīm, šo filmu priekšrocība ir dziļums un rūpība, kas tiek pievērsta zīmētās pasaules veidošanai.

  • Image

    2012. gada 22. martā, plkst. 8:03

    Pauls Bankovskis: Rētaudi (5)

    Es pievērsu uzmanību savam kreisās rokas īkšķim, kuru vairākos virzienos šķērso dažāda platuma rētas. Un tūliņ pat izjutu to atmiņu veicinošo iedabu.

  • Image

    2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Angeliki Dimuli: Dzejritmu pilsēta

    Mēs sēdējām aplī šņuksts, nāve un tagadne Sačukstējāmies savā starpā līdzsvarodami atbalsi gliemežnīcās Tu teici: visu glāba vīns? Un es skrēju piepildīt audekla pudeli.

  • Image

    2014. gada 25. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Joņevs: Vārds

    Viņš ieraudzīja pavisam mazus bērnus. Tie spēlējās ar klucīšiem. Briesmonis apstājās un skatījās. Uz klucīšiem bija burti. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. "LAPA", "DIBENS", "TOLETE" un tādā garā.

  • Image

    2012. gada 7. decembrī, plkst. 7:12

    Satori aptauja: Mans Ziemassvētku stāsts (10)

    Jo tuvāk pusnaktij, jo reibinošāk. Bet visvairāk reibst no mums, no manis un pārējiem. Vistumšākajā naktī mēs gribam redzēt viens otra acis. Un noticēt, ka mēs neesam tāpat vien. Un es esmu pavisam tuvu.

  • Image

    2013. gada 16. maijā, plkst. 7:05

    Valters Sīlis: Dzīve ir fantastiska pieredze (3)

    "Manuprāt, par visām šausmām jābūt informētam. Tev ir pašam izvēle, kā ar to tikt galā. Galu galā - kur mēs novilksim robežu? Bērns nedrīkst zināt, ka notiek karš tajā brīdi, kad tas notiek?"



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv