Sarunas

Brigita Zelča: Bet varbūt ar mākslu nav jāpelna nauda?

Līdz 8. jūlijam Rīgas Doma baznīcas dārzā apskatāma mākslinieces Brigitas Zelčas personālizstāde "Kustība. Migrācija", ko organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms". Māksliniece uz Domu atvedusi briežus, lai tie kā vēstneši un ticības iemiesotāji gan no video instalācijas, gan no ārēji mednieku skatu tornim līdzīgās kanceles sludinātu atgriešanos pie harmoniskākas dzīves.

                  

                                                                            Foto: Andrejs Strokins

Projekta aizsākumi meklējami Vecumnieku pagastā, briežu dārzā "Baltie zirgi", kur šāgada ziemā māksliniece veidoja savdabīgu ģeometrisku objektu sēriju, paredzētu briežu mielastam. Savukārt pašlaik Doma dārzā māksliniece ar dažādu mākslas mediju starpniecību stāsta par "meža atgriešanos pilsētā". Meža, pilsētas un briežu savstarpējā mijiedarbe tiek izspēlēta tā, lai liktu aizdomāties par mūsu brīvības patiesajām robežām, ko nomāc cilvēku ikdienas pašradītie dzīvesstila un uzskatu rāmji. Izstādes ideju un noskaņu palīdz saprast un izbaudīt ne tikai mednieku skatu tornis un video, bet arī skaņu instalācija, kurā klausoties rodas sajūta par meža klātesamību pilsētā.

"Latvijas tirgū es nevaru pelnīt ar mākslu. Kad kādreiz strādāju ar stiklu, es zināju, ka vienīgais stikla tirgus pasaulē ir Amerika. Tad visas pasaules galerija no māksliniekiem iepērk darbus un sūta uz turieni. Taču, tā kā es mēģināju atiet no šī, manuprāt, saloniskā mākslas žanra, kas ir stikla māksla, tad ar to, ko daru patlaban, – es to varu pārdot kādam muzejam, bet diez vai viņi pirks. Bet jautājums ir –  vai ar mākslu ir jāpelna nauda? Varbūt nav jāpelna. Varbūt ir jāpelna nauda un jātērē mākslai?"

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 11:39

    Visi dižie mākslas darbi ir radīti NABADZĪBĀ. Kad māksliniekam ir maize, sviests un melnais kaviārs, ko uzlikt uz maizes, tad sāk rasties
    "Судьба человека", "Молодая гвардия", "Mirušo dvēseļu" otrais sējums, trešā Bomaršē komēdija un tā tālāk. Māksla nav darbs, bet dzīves aicinājums. Un laimīgi ir tie retie cilvēki, kas var radoši izpausties!

  • Gleznotajs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 21:15

    >klipklapene

    Pilniba piekriitu.

  • klipklapene  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 0:23

    --> Gleznotājs

    Pasaulē eksistē labi pirktie un pirktie mākslinieki. Latvijas specifikas dēļ, šeit ir tikai pirktie vai nepirktie. Tur arī problēma. Jāspēj pielāgoties situācijai.

  • Gleznotājs  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 15:14

    -->klipklapene

    Noteikti nē. Vismaz tāda ģenialitāte, ko mēs esam pieraduši saprast ar šo vārdu.
    Es mēģināju tieši pasvītrot to, ka mēs ar "ģenialitāti" mūsdienās sastopamies gaužām reti. Tā tiek maskēta zem ļoti rafinētas mašinērijas (Nopietna PR un reklāmas, kuratoru un mākslas zinātnieku darba), vai arī paša mākslinieka izteikumiem, ka viņu nepērk, jo viņš ir ģeniāls. Otrais variants parasti ir Latvijas variants. Protams, ne vienmēr. Ir jau arī talanti, kurus neviens nepērk. Bet mana personīgā pārliecība ir, ka ilgi nav iespējams noslēpties.

  • klipklapene  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 11:48

    --> Gleznotājs

    Piekrītu viedoklim. Taču - vai ģenialitāte ir kaut kas tāds, kas tīri teorētiski varētu patik masām?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ej pa ceļu, gavēnīt,
    Ar saviem vīkstekņiem;
    Atnāks man Liela diena
    Ar baltām oliņām.

Iesakām

  • 2015. gada 19. februārī, plkst. 6:02

    Satori aptauja: Lobijs – vārds, ko nelieto pieklājīgā sabiedrībā

    Lai pārrunātu mītus un skarbo realitāti par lobismu Latvijā, "Satori" uzrunāja četrus kungus, no kuriem divi neslēpj, ka paši nodarbojas ar lobismu.

  • 2016. gada 20. aprīlī, plkst. 7:37

    Uldis Bērziņš: Mēs pat nezinām, kā valoda veidojās (2)

    Piedāvājam noskatīties sarunu ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, kam šogad Latvijas Literatūras gada balvas žūrija piešķīrusi specbalvu par atdzejojumiem no senislandiešu valodas grāmatā "Eddas dziesmas".

  • 2016. gada 14. janvārī, plkst. 9:23

    Agija Ābiķe-Kondrāte: Neaizstājams latviskums

    Tehnoloģiju laikmetā dzimušajai paaudzei piemīt jau iedzimta, iespējams, automātiska elektronisku sistēmu un ierīču uztvere, līdz ar to bieži vien pat pilnveidotākie gadžeti spēj piesaistīt uzmanību neilgu brīdi, uztverei nepieciešami arvien jauni, vērienīgāki iespaidi.

  • 2015. gada 8. oktobrī, plkst. 6:10

    Māris Zanders: Spēle vienos vārtos (1)

    Parlamentārā opozīcija nereti vaid, ka tai neesot tāda informācijas apjoma par "reālo situāciju", kāds esot koalīcijai. Atvainojos, bet tā ir muldēšana.

  • 2013. gada 4. oktobrī, plkst. 1:10

    Semjons Haņins: Dzejoļi (3)

    kāpēc es klaigāju ka esmu elektriķis es elektriķis neesmu nemaz nez kas man uznāca ar rokām rādīju uz rozetēm pie spuldzēm skāros, skāvu skaitītāju neviens man netic

  • 2012. gada 24. februārī, plkst. 9:02

    Inga Gaile: Veča, vecmāmiņa, pareizi, nepareizi (12)

    Šis ir stāsts par to, kā no vecmāmiņas rokas manējā ietecēja maza, sīciņa, gandrīz neredzama dzijtiņa, kas mani izveda no purva.

  • 2013. gada 12. jūlijā, plkst. 7:07

    "Satori" aptauja: Vasaras grāmatas (9)

    Vasaras atvaļinājums ir tas mistiskais laiks katra pieauguša cilvēka dzīvē, kurā tiek projicētas dažādas nepiepildītās ilgas, apgarotas apņemšanās un romantiski sapņi. Viens no tādiem ir – beidzot izlasīt kādu grāmatu, kurai nekad līdz šim nav atlicis laika.

  • 2016. gada 16. septembrī, plkst. 12:01

    Lakstīgalas vārdnīca: Leons Briedis (1)

    Turpinām publicēt video no vasarā notikušajiem Starptautiskajiem bērnu literatūras lasījumiem "Lakstīgalas vārdnīca: kas ligzdo bērnu literatūrā?" un šonedēļ piedāvājam uzzināt, kādi putni patīk dzejniekam Leonam Briedim.



Kultūras Ministrija
vkkf