Sarunas

Brigita Zelča: Bet varbūt ar mākslu nav jāpelna nauda?

Līdz 8. jūlijam Rīgas Doma baznīcas dārzā apskatāma mākslinieces Brigitas Zelčas personālizstāde "Kustība. Migrācija", ko organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms". Māksliniece uz Domu atvedusi briežus, lai tie kā vēstneši un ticības iemiesotāji gan no video instalācijas, gan no ārēji mednieku skatu tornim līdzīgās kanceles sludinātu atgriešanos pie harmoniskākas dzīves.

                  

                                                                            Foto: Andrejs Strokins

Projekta aizsākumi meklējami Vecumnieku pagastā, briežu dārzā "Baltie zirgi", kur šāgada ziemā māksliniece veidoja savdabīgu ģeometrisku objektu sēriju, paredzētu briežu mielastam. Savukārt pašlaik Doma dārzā māksliniece ar dažādu mākslas mediju starpniecību stāsta par "meža atgriešanos pilsētā". Meža, pilsētas un briežu savstarpējā mijiedarbe tiek izspēlēta tā, lai liktu aizdomāties par mūsu brīvības patiesajām robežām, ko nomāc cilvēku ikdienas pašradītie dzīvesstila un uzskatu rāmji. Izstādes ideju un noskaņu palīdz saprast un izbaudīt ne tikai mednieku skatu tornis un video, bet arī skaņu instalācija, kurā klausoties rodas sajūta par meža klātesamību pilsētā.

"Latvijas tirgū es nevaru pelnīt ar mākslu. Kad kādreiz strādāju ar stiklu, es zināju, ka vienīgais stikla tirgus pasaulē ir Amerika. Tad visas pasaules galerija no māksliniekiem iepērk darbus un sūta uz turieni. Taču, tā kā es mēģināju atiet no šī, manuprāt, saloniskā mākslas žanra, kas ir stikla māksla, tad ar to, ko daru patlaban, – es to varu pārdot kādam muzejam, bet diez vai viņi pirks. Bet jautājums ir –  vai ar mākslu ir jāpelna nauda? Varbūt nav jāpelna. Varbūt ir jāpelna nauda un jātērē mākslai?"

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 11:39

    Visi dižie mākslas darbi ir radīti NABADZĪBĀ. Kad māksliniekam ir maize, sviests un melnais kaviārs, ko uzlikt uz maizes, tad sāk rasties
    "Судьба человека", "Молодая гвардия", "Mirušo dvēseļu" otrais sējums, trešā Bomaršē komēdija un tā tālāk. Māksla nav darbs, bet dzīves aicinājums. Un laimīgi ir tie retie cilvēki, kas var radoši izpausties!

  • Gleznotajs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 21:15

    >klipklapene

    Pilniba piekriitu.

  • klipklapene  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 0:23

    --> Gleznotājs

    Pasaulē eksistē labi pirktie un pirktie mākslinieki. Latvijas specifikas dēļ, šeit ir tikai pirktie vai nepirktie. Tur arī problēma. Jāspēj pielāgoties situācijai.

  • Gleznotājs  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 15:14

    -->klipklapene

    Noteikti nē. Vismaz tāda ģenialitāte, ko mēs esam pieraduši saprast ar šo vārdu.
    Es mēģināju tieši pasvītrot to, ka mēs ar "ģenialitāti" mūsdienās sastopamies gaužām reti. Tā tiek maskēta zem ļoti rafinētas mašinērijas (Nopietna PR un reklāmas, kuratoru un mākslas zinātnieku darba), vai arī paša mākslinieka izteikumiem, ka viņu nepērk, jo viņš ir ģeniāls. Otrais variants parasti ir Latvijas variants. Protams, ne vienmēr. Ir jau arī talanti, kurus neviens nepērk. Bet mana personīgā pārliecība ir, ka ilgi nav iespējams noslēpties.

  • klipklapene  

    2012. gada 3. jūlijā, plkst. 11:48

    --> Gleznotājs

    Piekrītu viedoklim. Taču - vai ģenialitāte ir kaut kas tāds, kas tīri teorētiski varētu patik masām?

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Māksliniekam Eiropā nekur nav dzimtenes, izņemot vienīgi Parīzi.

    Quotes_down
    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • Image

    2014. gada 19. augustā, plkst. 7:08

    Andris Saulītis: Anti-krīze (1)

    Protesta kustības, kas pasaulē uzausa pirms pāris gadiem, aicinot izvērtēt esošos ekonomiskos modeļus, tā arī nav radījuši alternatīvas, jo to argumentācija balstās tajā pašā stāstā par krīzi un anti-krīzi.

  • Image

    2014. gada 13. martā, plkst. 4:04

    Lēlo Tungala: Man ļoti patīk spēlēties

    Tagad jau baltais pants ir kļuvis par valdošo pieaugušo dzejā. Bet man ne pārāk patīk rakstīt baltajā pantā, man vajag, lai dzejā būtu tā mūzika. Un bērnu dzejā tas ir atļauts – neviens tev nepārmetīs, ka tu raksti vecmodīgi.

  • Image

    2014. gada 23. septembrī, plkst. 0:49

    Armands Znotiņš: Sezonas atklāšana ar Rihardu Štrausu

    Rihards Štrauss vienlīdz bieži saukts gan par romantiķi, gan par modernistu – patiesība visdrīzāk ir kaut kur pa vidu.

  • Image

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 9:07

    Reinis Lazda: Anarhija un sociālā psiholoģija (13)

    Atšķirībā no komunistiem, anarhistiem nevar tik labi iebakstīt ar pirkstu, rādot uz vairākiem neveiksmīgiem piemēriem pasaules vēsturē, kur ideoloģiju tādā vai citā veidā sākuši iedzīvināt, un tā viennozīmīgi izgāzusies.

  • Image

    2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  • Image

    2014. gada 23. maijā, plkst. 0:05

    Dace Rukšāne: Ziemeļu gulbji

    Un tur jau viņi ir – simtiem un simtiem. Gulbji, pīles, zosis, briduļi un dzērves. Bet visvairāk ziemeļu gulbju. Jau sāk tumst. Viņas uzslej telti, salien maisos un, dzerot tēju, klausās, kā putnu tirgus pošas uz guļu.

  • Image

    2012. gada 23. oktobrī, plkst. 11:10

    Krista Bella: Dzīvē ir daudz skumju (15)

    Satori saruna ar amerikāņu dziedātāju Kristu Bellu par mūziku, Deividu Linču un laimi. "Kas mani dara laimīgu? Mūzika, protams. Ēdiens. Man garšo ēdiens! Ēdiens dara mani laimīgu."

  • Image

    2014. gada 12. decembrī, plkst. 8:12

    Jana Kukaine: Sapnis par kartupeli

    Konservatīvas četrgadnieces prātā vārdu salikums "Kartupeļu opera" pirms iestudējuma apmeklējuma radīja pretestību, jo viņa to uztvēra burtiski – ka operā uzstāsies kartupeļi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv