Dzeja

Agnese Gusarova: Kā mēs viens otru iztērējam

**
– Cik cilvēkus var piemērīt vienā uzlaikošanas kabīnē?
– Tas ir ļoti individuāls jautājums.
Kāds var divus, trīs.
Cits piecus.
– Tik vien? Cits neizskaitīs.

Pasaule ir neaptverams tirdzniecības centrs –
Pilns ar uzlaikošanas kabīnēm.
Atnāci, uzmērīji, novilki. Tikko saņēmu īsziņu,
Ka nākamnedēļ gaidāma jaunā kolekcija!

Situācija paliek neērta tad, kad konstatē, ka
Pats esi iekārts starpsezonas izpārdošanā.

**

kad tu pirmoreiz atpogā plakstiņus
un kā zvērēns izkliedz savu sāpi
neviens nespēj pareģot
vai tevi izdziedās pasaules koris
kad rausīsies uz savām kājām

vai tu dziedāsi līdzi vai atšķelsies
un stāvēsi visam pāri

tālredzīgs dzīves pilns skatiens
vai parādes soļiem sekojošie
plakstiņi trīcošie vārie

**

Šonakt mēs beidzot pasniegsim viens otram "Oskarus".
Un nav vairs nozīmes, ka dzeltenajā presē
Mana vakarkleita kritīs nežēlastībā.

Neviena taču nebija klāt, kad aiz sarkana priekškara
Salikām plaukstas kopā un aizlidojām
Uz Medus Mēnesi.

Neviena nebija klāt,
Tāpēc, lūdzu,
Arī šonakt... spēlēsim! –

Divas paralēlas sliedes, kas nemūžam nekrustosies.

**

Ak, Viktoriānismā paverdzinātā
Korsetēs ievīstītā sieviete
Kā bērns ciešās mātes miesās
Piesieta stingrā nabassaitē
Tik izsmalcināta
Safīriem pārklāto roku dzelžu dailē

Puslīdz elpo, puslīdz barojies un
Puslīdz spārdies

Varbūt arī kādreiz atbrīvosies

Korsetes diegus kad vaļā sāks ārdīt

Ja vien tu ļausi tos ārdīt

Ja vien pie pirmajiem atsietiem mezgliem
Nenobīsies nokrist no segliem

**

Stundu peldējos burbuļvannā.
Pusstundu pārklāju nagus ar spīdīgas lakas plīvuru.
Pa piecpadsmit minūtēm izvēlējos sniegbaltu veļu ar mežģīņu ornamentiem un
Maigas pasteļkrāsas atlasa koteiļkleitu.
Piecas minūtes pagāja, kamēr spodrināju lakādas kurpes.
Balta nāca tautu meita.
Dvēselei pietrūka laika.

**

Kur lai es nopērku dziļas un neizārdītas saknes
Un ko tas man maksās?
No kurām augs stumbrs ražens un stāvs
Un plauks pirmā sniega baltumā ziedi,
Ko nezāles neiepīs savu stiebru tīklos.

Centrāltirgū, šķiet, tādu nav.

Es vientuļa laukā tūkstoša pūlī
Ar acīm laistītu zaļganos augļus,
Kam pleci un ceļgali zemu ir liekti.

Uz vietas stāvēt, rasot un dziedāt.
Lūgt par kādu,
Kam tikko pēc dzimšanas izdarīts aborts.
To vajag dziedēt.


**

Tu biji mans sirdsprieka implants,
Augstpapēžu kurpes,
Deguns mākoņos.

Es? Medus masāža karsta.
Ar temperatūras regulāciju
Reizēm kļūdījos.

Simbiozes putni nelido mūžīgi.
Tā gadās.

Tā kā tava ķirurģiskā iejaukšanās cietusi neveiksmi,
Oficiāli tiek dzēsts
Mans parāds.

Iztrūkums tomēr mazlietiņ smeldz,
Bet ģimenes ārste to noliedz.

"Ar analīzēm viss kārtībā", vienmuļi nober
Un kūtri man pasniedz.

**
Vientuļa lielveikala apkopēja, Mis "Es-visu-pamanu"
Acīm nolaiza lunkano patērētāju taukus
Nošļukušos vēderus ar lupu pēta
Maku tuklumu nepagurdama mēra
Pa kluso nosver iepirkuma groziņus pie kases

Žurnālu glancētiem vākiem
No lielveikala zagtiem
Kā elku plakātiem aplīmē aplupušās būdiņas sienas
Blakus resnāko pircēju fotogrāfijas
Lūk
Tā aizrit dienas

**

Tu esi tik sasodīti dārgas smaržas,
Un ne jau masveidīgos lielveikalos starp miljons citām tevi pamanīju.
Tik apreibinošas, sarkanas un liesmojošas,
stalti izslējušas savu muskuļoto flakoniņa muguriņu.

Reklāmas izkārtnē to sauc par paradīzes garšu.
Jā, tā laikam ir, tik es līdz tādai netieku.
Tu parādies kā dzimšanas diena vienu reizi gadā –
Kad pērku lētākas,
pārdevēja man par velti dāvā paraudziņu.

**

Trauslākais kreppapīrs mana āda.
Tiecas pēc svešām lūpām.
Grib saklausīt debesīs ceļošus vārdus.
Un caur laurlapu vainagiem neredz –
Starp mācekļiem maskējies Jūda.

Kā lai ar savu Krustu aprod?
Un kā lai savējo Jūdu atrod?
Katram kāds Jūda iet līdzās.
Tas nav vēl tik daudz.
Vissmagākais akmens
Laikam
Tomēr
Ir piedot.

Uz sirds man viens tāds akmens ir stidzis.
Ar krustu uz pleciem vēl nespēju viņu novelt.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • annija  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 16:27

    Doma laba bet kaut kā pietrúkst atskaņas , kas to visu pastiprinātu.

  • ert  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 23:55

    Pilnīgi iespējams, ka autore pēc kāda laika radīs lieliskus dzejoļus, bet, lai tas notiktu, ir jāpasaka, kurā virzienā nevajadzētu iet, lai šie potenciālie dzejoļi rastos. Neviens jau tev nav nācis kādam kaut ko atņemt, vai noskaust - tās ir pieklājīgas, kritiskas piezimes, kas varētu pat būt noderīgas.

  • Mortimers  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 18:17

    Nevajag sasteigt ar secinājumiem. Pagaidīsim, kamēr meitene izaug no padsmitiem, izaug mežģīnēm, kamēr iziet plašākā gaisā prom no lielveikalu & televizora "trauciņiem", prom no vēlmes oriģināli izpausties, prom no domu kautrības.

  • bella  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 16:56

    uzsvērta didaktika un pamācības .

  • bella  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 16:52

    ''Divas paralēlas sliedes, kas nemūžam nekrustosies. " šajā pielipinātajā nobružājumā es neredzu nekādu jaunību!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2012. gada 14. augustā, plkst. 8:08

    Reinis Lazda: Drošumspēja (11)

    Šo jēdzienu ir ieviesis Krofords Holings 1973. gada publikācijā "Resilience and stability of ecological systems". Viņš "resilienci" nošķir no stabilitātes, norādot, ka ar stabilitāti bieži vien nepietiek, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un izdzīvotu tajos.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 8:15

    Nora Ikstena: Šī ir mana tēma

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais prozas darbs" Noru Ikstenu par romānu "Mātes piens", kas iznācis apgādā "Dienas grāmata" sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts".

  • 2014. gada 3. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Par metodi (5)

    Hermanis saka, ka vienubrīd sācis sajust – kopā ar aktieriem radītajā metodē jeb receptē jau sasniegta tāda meistarība, kas robežojas ar cinismu. Ir bijis skaidrs, kur ko uzsvērt, lai faktiski no jebkura dzīvesstāsta iztecinātu dramaturģisko esenci.

  • 2017. gada 21. aprīlī, plkst. 6:58

    Bārbala Simsone: Latviešu iztēles introvertie klaiņojumi

    Ieskatoties jauno un ne tik jauno latviešu fantastu darbu ražā – kopš 2011. gada tie ir vairāki desmiti romānu un četri stāstu krājumi –, redzams, ka materiāla pietiek gan analīzei, gan secinājumiem.

  • 2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    E. F. Kuks: Polipropilepifānijas (2)

    Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks, Grēki steidz prom, un man šķiet, ka es smiešos, Jo bez grēkiem es jūtos, kā darbs jūtas piecos, Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks.

  • 2016. gada 10. maijā, plkst. 7:53

    Iļja Marija Boļšakovs: Mizogīnista piezīmes (8)

    Saka, ka prese brīva, bet paši izteikties neļauj, ja ir cits viedoklis. Tādēļ, ka mums visu informāciju kontrolē vecenes, feministes un geji kopā ar saviem aizstāvjiem. Bet man, cilvēkam no tautas, muti aizvērt nevar.

  • 2013. gada 22. martā, plkst. 8:03

    Haralds Matulis: Radošās personas statuss (2)

    2012. gada rudenī pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa veica pētījumu "Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā". Pētījums bija svarīgs solis darbā pie "Likuma par radošo personu statusu".

  • 2013. gada 4. februārī, plkst. 8:02

    Liels un mazs: Grāmata dod iespēju sarunai (2)

    Viss, kas veido rakstu un ritmu, palīdz bērnam intuitīvi sajust to, ka kārtība un sakārtotība pasaulē ir iespējama. Teksta sakārtotība ir tas modelis, kas cilvēkam čukst, ka vispār ir iespējama arī jēga.