Dzeja

Agnese Gusarova: Kā mēs viens otru iztērējam

**
– Cik cilvēkus var piemērīt vienā uzlaikošanas kabīnē?
– Tas ir ļoti individuāls jautājums.
Kāds var divus, trīs.
Cits piecus.
– Tik vien? Cits neizskaitīs.

Pasaule ir neaptverams tirdzniecības centrs –
Pilns ar uzlaikošanas kabīnēm.
Atnāci, uzmērīji, novilki. Tikko saņēmu īsziņu,
Ka nākamnedēļ gaidāma jaunā kolekcija!

Situācija paliek neērta tad, kad konstatē, ka
Pats esi iekārts starpsezonas izpārdošanā.

**

kad tu pirmoreiz atpogā plakstiņus
un kā zvērēns izkliedz savu sāpi
neviens nespēj pareģot
vai tevi izdziedās pasaules koris
kad rausīsies uz savām kājām

vai tu dziedāsi līdzi vai atšķelsies
un stāvēsi visam pāri

tālredzīgs dzīves pilns skatiens
vai parādes soļiem sekojošie
plakstiņi trīcošie vārie

**

Šonakt mēs beidzot pasniegsim viens otram "Oskarus".
Un nav vairs nozīmes, ka dzeltenajā presē
Mana vakarkleita kritīs nežēlastībā.

Neviena taču nebija klāt, kad aiz sarkana priekškara
Salikām plaukstas kopā un aizlidojām
Uz Medus Mēnesi.

Neviena nebija klāt,
Tāpēc, lūdzu,
Arī šonakt... spēlēsim! –

Divas paralēlas sliedes, kas nemūžam nekrustosies.

**

Ak, Viktoriānismā paverdzinātā
Korsetēs ievīstītā sieviete
Kā bērns ciešās mātes miesās
Piesieta stingrā nabassaitē
Tik izsmalcināta
Safīriem pārklāto roku dzelžu dailē

Puslīdz elpo, puslīdz barojies un
Puslīdz spārdies

Varbūt arī kādreiz atbrīvosies

Korsetes diegus kad vaļā sāks ārdīt

Ja vien tu ļausi tos ārdīt

Ja vien pie pirmajiem atsietiem mezgliem
Nenobīsies nokrist no segliem

**

Stundu peldējos burbuļvannā.
Pusstundu pārklāju nagus ar spīdīgas lakas plīvuru.
Pa piecpadsmit minūtēm izvēlējos sniegbaltu veļu ar mežģīņu ornamentiem un
Maigas pasteļkrāsas atlasa koteiļkleitu.
Piecas minūtes pagāja, kamēr spodrināju lakādas kurpes.
Balta nāca tautu meita.
Dvēselei pietrūka laika.

**

Kur lai es nopērku dziļas un neizārdītas saknes
Un ko tas man maksās?
No kurām augs stumbrs ražens un stāvs
Un plauks pirmā sniega baltumā ziedi,
Ko nezāles neiepīs savu stiebru tīklos.

Centrāltirgū, šķiet, tādu nav.

Es vientuļa laukā tūkstoša pūlī
Ar acīm laistītu zaļganos augļus,
Kam pleci un ceļgali zemu ir liekti.

Uz vietas stāvēt, rasot un dziedāt.
Lūgt par kādu,
Kam tikko pēc dzimšanas izdarīts aborts.
To vajag dziedēt.


**

Tu biji mans sirdsprieka implants,
Augstpapēžu kurpes,
Deguns mākoņos.

Es? Medus masāža karsta.
Ar temperatūras regulāciju
Reizēm kļūdījos.

Simbiozes putni nelido mūžīgi.
Tā gadās.

Tā kā tava ķirurģiskā iejaukšanās cietusi neveiksmi,
Oficiāli tiek dzēsts
Mans parāds.

Iztrūkums tomēr mazlietiņ smeldz,
Bet ģimenes ārste to noliedz.

"Ar analīzēm viss kārtībā", vienmuļi nober
Un kūtri man pasniedz.

**
Vientuļa lielveikala apkopēja, Mis "Es-visu-pamanu"
Acīm nolaiza lunkano patērētāju taukus
Nošļukušos vēderus ar lupu pēta
Maku tuklumu nepagurdama mēra
Pa kluso nosver iepirkuma groziņus pie kases

Žurnālu glancētiem vākiem
No lielveikala zagtiem
Kā elku plakātiem aplīmē aplupušās būdiņas sienas
Blakus resnāko pircēju fotogrāfijas
Lūk
Tā aizrit dienas

**

Tu esi tik sasodīti dārgas smaržas,
Un ne jau masveidīgos lielveikalos starp miljons citām tevi pamanīju.
Tik apreibinošas, sarkanas un liesmojošas,
stalti izslējušas savu muskuļoto flakoniņa muguriņu.

Reklāmas izkārtnē to sauc par paradīzes garšu.
Jā, tā laikam ir, tik es līdz tādai netieku.
Tu parādies kā dzimšanas diena vienu reizi gadā –
Kad pērku lētākas,
pārdevēja man par velti dāvā paraudziņu.

**

Trauslākais kreppapīrs mana āda.
Tiecas pēc svešām lūpām.
Grib saklausīt debesīs ceļošus vārdus.
Un caur laurlapu vainagiem neredz –
Starp mācekļiem maskējies Jūda.

Kā lai ar savu Krustu aprod?
Un kā lai savējo Jūdu atrod?
Katram kāds Jūda iet līdzās.
Tas nav vēl tik daudz.
Vissmagākais akmens
Laikam
Tomēr
Ir piedot.

Uz sirds man viens tāds akmens ir stidzis.
Ar krustu uz pleciem vēl nespēju viņu novelt.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • annija  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 16:27

    Doma laba bet kaut kā pietrúkst atskaņas , kas to visu pastiprinātu.

  • ert  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 23:55

    Pilnīgi iespējams, ka autore pēc kāda laika radīs lieliskus dzejoļus, bet, lai tas notiktu, ir jāpasaka, kurā virzienā nevajadzētu iet, lai šie potenciālie dzejoļi rastos. Neviens jau tev nav nācis kādam kaut ko atņemt, vai noskaust - tās ir pieklājīgas, kritiskas piezimes, kas varētu pat būt noderīgas.

  • Mortimers  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 18:17

    Nevajag sasteigt ar secinājumiem. Pagaidīsim, kamēr meitene izaug no padsmitiem, izaug mežģīnēm, kamēr iziet plašākā gaisā prom no lielveikalu & televizora "trauciņiem", prom no vēlmes oriģināli izpausties, prom no domu kautrības.

  • bella  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 16:56

    uzsvērta didaktika un pamācības .

  • bella  

    2012. gada 21. maijā, plkst. 16:52

    ''Divas paralēlas sliedes, kas nemūžam nekrustosies. " šajā pielipinātajā nobružājumā es neredzu nekādu jaunību!

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2014. gada 29. decembrī, plkst. 6:12

    Ivars Ījabs: Sargeņģeļa mācības (10)

    Aizejot 2014. gadam, es apkopoju galvenās mācības, kuras mūsu talantīgais, taču laiskais suverēns šogad ir apguvis. Pats būdams slikts skolnieks, es neesmu tās sarindojis nekādā prioritārā secībā – kā saka, kas pirmais iešāvās galvā, tas arī nonāca uz papīra.

  • 2013. gada 11. februārī, plkst. 8:02

    Kārlis Kazāks: Kad man nebija bērnu, es nezināju, kas ir tīra manta (2)

    Man neviens līdz 9. klasei nebija paskaidrojis, kāda velna pēc es to daru. Kāpēc es pūšu orķestrī? Kāpēc es pūšu Geršvinu ar domu, ka tas ir augšējais si bemols, nevis - ko es pūšu. Kaut kādu vīziju jau nu varēja iedot.

  • 2014. gada 12. novembrī, plkst. 6:11

    Silvija Radzobe: Piedalies, bet uzmanies!

    "Šengenas zonas spožuma un posta" četras performances, veidoja ārzemju režisori: portugāliete Marsija Lanca, vācietis Julians Hecels, lietuvietis Vids Bareikis un islandiešu grupa "Kviss búmm bang".

  • 2016. gada 21. martā, plkst. 6:07

    Māris Zanders: Sarkanās līnijas un baltie cimdi (2)

    Ko darīt situācijā, kad tev būtiskā valsts, sabiedrības dzīvi ietekmējošā jautājumā potenciāls sabiedrotais izrādās grupa vai indivīds, kura uzskatiem citos – arī būtiskos – jautājumos tu nepiekrīti?

  • 2015. gada 10. aprīlī, plkst. 6:04

    Elvīra Bloma: Nedzeja. Mūzika no telefona

    pietura, pieturā zēns un telefons telefons vibrē zēns skatās uz autobusu, kas tuvojas lēnām līdz apstājas SMS: "es tevi gribu"

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Vilis Lācītis: Kulināri (4)

    Nopietns ēdājs lietos paplato, ar zariem, izliektiem viegli uz ārpusi, dakšiņu liellopa gaļas šķēlīšu un sagrieztas mēles aizķeršanai un uzritināšanai; šauro, divzaraino un aso dakšiņu krabja gaļas atdalīšanai.

  • 2013. gada 22. martā, plkst. 8:03

    Haralds Matulis: Radošās personas statuss (2)

    2012. gada rudenī pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa veica pētījumu "Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā". Pētījums bija svarīgs solis darbā pie "Likuma par radošo personu statusu".

  • 2016. gada 29. jūnijā, plkst. 9:09

    Ance Jaks: Vai bērns var lasīt ar prieku? Ieteikumi vecākiem (3)

    Mana atziņa ir – lasīšana sākas ar īstās grāmatas atrašanu. Lasīšanai kā procesam jābūt ērtai, novērtētai un labprātīgai.



Kultūras Ministrija
vkkf