Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Visneizskaidrojamākais šajā pasaulē ir tas, ka mēs to spējam saprast.

    Quotes_down
    Alberts Einšteins

Iesakām

  • Image

    2013. gada 19. martā, plkst. 8:03

    Kaspars Beķeris: Par diletantismu (1)

    Pasākums noteikti bija iespaidīgs – "glābšanas operāciju" vadīja Valsts policija, notikuma vietā ieradās glābēji, "tika sagatavota dekontaminācijas vieta gadījumam, ja aploksnē atrastā viela izrādītos kaitīga un būtu nepieciešams to nomazgāt no cilvēku ķermeņiem".

  • Image

    2014. gada 20. februārī, plkst. 8:02

    Ilga Reizniece: Folklorā mani piesaista patiesums

    Vislabākais cilvēks es esmu tad, kad dziedu bērnam šūpuļdziesmas. To es novēlu izbaudīt ikvienam.

  • Image

    2012. gada 25. jūnijā, plkst. 9:06

    Pauls Bankovskis: Nav jau tomēr deviņdesmitie (23)

    Tu vienā brīdī sāc domāt: "Nu, kāpēc tas viss? Kāpēc tas viss man jāredz? Un kāpēc gan tas viss vienkopus un šķietamā mērķtiecībā izlikts apskatei?"

  • Image

    2013. gada 23. oktobrī, plkst. 7:10

    Ieva Viese: Tumšas aprises svešā logā (2)

    Tumšie tēli, filmas gaitā arvien spēcīgāk aktivizējot iztēli, ļauj ekrānā ieraudzīt pašam savas zemapziņas projekcijas.

  • Image

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 8:30

    Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

    tu vari pēkšņi braukt ar vilcienu prom nesagaidot ceptas butes un radu gabalus vēl dienas pirmajā pusē tu sauļojies un viss likās labi kā tas viss turas kopā es nezinu

  • Image

    2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Alba Dedeu: Ziemassvētki (2)

    Ienākusi vecmammas mājā, Marija uzreiz sāka lūkoties apkārt, meklēt dāvanas, jaunas rotaļlietas. Tētis bija teicis, ka viņi nevarēs palikt uz vakariņām, jo mājā neesot vietas abu vecmammas dēlu ģimenēm.

  • Image

    2012. gada 12. novembrī, plkst. 8:11

    Laila Kundziņa-Zvejniece: Filantropijas evolūcija (4)

    Mecenāta atbalstītais pulciņš devis romiešu dzejai lielākos sasniegumus tās klasiskajā laikmetā - Horācijam viņš dāvājis villu Sabīņu kalnos, bet Vergīlijam palīdzējis atgūt īpašumu.

  • Image

    2014. gada 29. aprīlī, plkst. 8:04

    Marta Kukarane: Cik radoši ir radoši (18)

    Šobrīd izglītības attīstībā jau esam tikuši tik tālu, ka pat skolās, kurās viss ir vienkārši un parasti, tiek pilnveidotas un dažādi bagātinātas mācību programmas, tāpēc par radošuma trūkumu sūdzēties būtu grēks, tomēr pavisam cits jautājums ir skolotāju radošie vērtējumi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv