Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Pateicoties televīzijai, es esmu daudz iemācījies – ikreiz, kad kāds ieslēdz televizoru, es dodos uz otru istabu un sāku lasīt grāmatu.

    Quotes_down
    Gručo Markss

Iesakām

  • Image

    2014. gada 27. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Ījabs: Banda un banalitāte (12)

    Tie, kas šodien protestē Gruševska ielā, ir tā pati tauta, kas konstitucionāli regulētās procedūrās ievēlēja Janukoviču par prezidentu. Kļūdas te negrib labot ar vēlēšanām un tiesām, bet ar Molotova kokteiļiem.

  • Image

    2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Dmitrijs Petrenko: Izlemt nav iespējams

    Pirmais, kas nāk prātā, ir Kirkegors ar savu "vai nu, vai nu". Ezītis visu laiku dzīvo starp to "vai nu, vai nu" – ko Kirkegors formulē kā estētisko un ētisko izvēli. Mani vairāk interesē ētiskā izvēle. Un Ezīti arī.

  • Image

    2012. gada 6. martā, plkst. 8:49

    Baiba Petrenko: Nenomirt un neaizmirst (22)

    "Alīdi Trū varētu ierindot pie tām varonēm literatūrā, kuras, virspusēji raugoties, ir nepatīkamas un nicināmas." Recenzija un video ieskats JRT izrādē "Muša".

  • Image

    2012. gada 21. maijā, plkst. 9:05

    Andra Manfelde: Katedrāles zīmols (11)

    Vai tikai Kvazimodo nav redzēts Vecrīgā tirgojam avīzes? Vai varbūt kur citur – sēžam ratiņkrēslā un ar drebošu roku pastiepjam plastmasas vāciņu? Skatoties izrādi, es apjēdzu, ka kroplumam nolemti esam mēs visi.

  • Image

    2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Čema Martiness: Šopēna sirds un citi dzejoļi

    Kamēr tu guli, briesmoņi runā ar mani, šīs lauzītās ēnas uz sienām, kas baltas kā kauli, tie saka man, ka nekas nav mana tiesa, vien klusums, akmeņu kurlums pret jūru, magnolijas rītausmas mēmajā dūmakā, vējš, plosīdams lapotnes kokiem un deldēdams manas ribas kā smilšpapīru.

  • Image

    2015. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Dace Vīgante: Barankas (4)

    Viesiem, protams, bija līdz tašiņas ar gardumiem. Pārsvarā kūkas, cepumi, zupas burciņas, vārīti cīsiņi, šprotes, ledenes. Mamma mazliet kaunīgi sniedza man barankas un atvainojās, ka vairāk naudas neesot bijis.

  • Image

    2013. gada 17. maijā, plkst. 7:05

    "Satori" aptauja: Sapņu stāsti (1)

    Gaidot zinātnisko nakts sapņu konferenci Raiņa un Aspazijas dzīvoklī Muzeju naktī, interneta žurnāls "Satori" lūdza sabiedrībā cienījamiem cilvēkiem aprakstīt kādu spilgtu sapni, kas savā veidā bijis nozīmīgs viņu dzīvē.

  • Image

    2014. gada 24. martā, plkst. 8:03

    Agnese Neija: Par bērniem, muzejiem, iespaidiem un emuāriem

    Bērni meklē emocijas un grib tikt pārsteigti, to mērķis, protams, nav loģiska izziņa, bet piedzīvojums.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis