Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu dzirdi iekšēju balsi, kas saka – "tu nevari gleznot" – , sāc gleznot par katru cenu. Un šī balss apklusīs.

    Vinsents van Gogs

Iesakām

  • 2016. gada 15. jūnijā, plkst. 10:17

    Ilmārs Šlāpins: Ko vēl aizliegt (4)

    Sīku aizliegumu likumdošana īpaši populāra ir autoritārās valstīs un valstīs, kurās parlamentam lielas ietekmes uz reāliem politiskajiem procesiem nav.

  • 2015. gada 28. maijā, plkst. 6:05

    Diskusija: RTU ēka kā Latvijas Pēckara un mūsdienu mākslas muzejs (5)

    28. aprīlī notika publiska diskusija par Rīgas Tehniskās universitātes ēkas pārbūvi par Latvijas Pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Piedāvājam jums iepazīties ar šajā sarunā izteiktajiem viedokļiem.

  • 2016. gada 21. janvārī, plkst. 9:38

    Ieva Melgalve: Ko izstāstīja briesmonis

    Iespējams, ir nepieciešams izsaukt no pirmatnējas pagātnes dzīlēm briesmoni, kas pazīstams – un vienlaikus teju nepazīstams – jau no ķeltu mitoloģijas laikiem, un, iespējams, jāieskatās sevī tik dziļi, lai atrastu visu savu vainas apziņu, savu kaunu un bezspēcību, un ieskatītos tam acīs.

  • 2015. gada 7. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Galvenais, lai nav kautiņu (10)

    Būsim atklāti, lielais kreņķis par 9. maiju ir tādēļ, ka runa ir par periodu, kas būtisks mums pašiem un par ko mums ir savs, atšķirīgs viedoklis.

  • 2014. gada 8. janvārī, plkst. 7:01

    Luīze Lismane: Viņa pārziemo visu šo gadsimtu istabā (1)

    pārāk daudz sajūtu nevar izstāstīt nevar atainot nevar ierāmēt tāpēc tās sakrājas rindās un kaudzēs kaut kur starp orgānu mūriem dažreiz pie plaušām jūtams smagums dažreiz pietūkst kājas un vēlāk notirpstot dur kā ar tūkstoš nakšu adatām

  • 2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Valtmanis: Mūsu pilsētā (2)

    Mūsu pilsētā nedzer. Nedzer kaķi un suņi, nedzer ne putni, ne rāpuļi. Dzer tikai cilvēki, bet ar viņiem allaž kaut kas nav kārtībā. Nekārtība ir tik liela, ka arī dzeršana nepalīdzēs. Kaķi un suņi, arī putni un rāpuļi to saprot, bet cilvēks nē.

  • 2014. gada 20. martā, plkst. 7:03

    Satori aptauja: Kā jūs vērtējat latviešu mīļāko grāmatu TOP 100? (11)

    Televīzijas šovā "Lielā lasīšana" ir nosaukts latviešu simt iemīļotāko grāmatu saraksts. Šajā sakarā aptaujājām dažādus sabiedrībā pazīstamus un lasošus cilvēkus par to, ko tas pasaka par mums kā grāmatmīļu nāciju.

  • 2014. gada 12. maijā, plkst. 8:05

    Anna Auziņa: Spēlējot "Nāves ēnā" (2)

    Gribēju jau rakstīt, ka mazliet pietrūka mākslas, taču atcerējos, ka arī "kas ir māksla?", par laimi, ir atvērts jautājums.



Kultūras Ministrija
vkkf