Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2015. gada 14. septembrī, plkst. 6:09

    Zaiga Pūce: 250. Par vai pret? (6)

    Nekad iepriekš Latvijas informācijas telpā un politiskajā kārtībā nav bijis tik daudz dažādas informācijas un viedokļu par globālu problēmu. Katrā ziņu izlaidumā ir informācija par bēgļiem.

  • 2012. gada 18. aprīlī, plkst. 8:04

    Diskusija: Ētiskais un neētiskais dokumentālajā kino (4)

    Diskusijā par savējo un svešo, par ētisko un neētisko - dokumentālā kino režisori Liene Laviņa, Inese Kļava, Kaspars Goba un Roberts Rubīns.

  • 2015. gada 2. jūlijā, plkst. 6:07

    Inta Balode: Ķermeņa kautrīgi koķetā seja

    Ķermeņa sejas izteiksme ir visai kautrīga, šaubu pilna, introverta, ar mazliet piemiegtām acīm, kā gūstot klusu baudu, un brīžiem arī koķeti rotaļīga.

  • 2013. gada 7. jūnijā, plkst. 9:06

    Pauls Bankovskis: Roku darbs (3)

    Tas, ko pie mums un daudzviet citur Eiropā vismaz pagaidām vēl arvien uzlūko kā ekoloģisku produkciju, daudzviet ASV standartizācijas holokausta vārdā jau ir aizliegts ar likumu.

  • 2016. gada 10. decembrī, plkst. 6:00

    Performance: Trešās klases līmeņa iestudējums par Latvijas dzejas kopainas viskontrastējošākajām iezīmēm

    Piedāvājam noskatīties jauno dzejnieku performanci, kas tika izpildīta grāmatžurnāla "Satori" Nr. 1 atvēršanas vakarā Kaņepes Kultūras centrā.

  • 2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Alba Dedeu: Ziemassvētki (2)

    Ienākusi vecmammas mājā, Marija uzreiz sāka lūkoties apkārt, meklēt dāvanas, jaunas rotaļlietas. Tētis bija teicis, ka viņi nevarēs palikt uz vakariņām, jo mājā neesot vietas abu vecmammas dēlu ģimenēm.

  • 2012. gada 15. februārī, plkst. 10:02

    Video: Režisors Viesturs Meikšāns par teātri Maskavā

    "Maskavā cilvēki uz teātri nāk piedzīvot literatūru, režija bieži paliek trešajā plānā. Man šķiet, tas ir iemesls tam, kāpēc Krievijā iestudē tik daudz krievu klasikas."

  • 2014. gada 31. jūlijā, plkst. 8:07

    Inga Žolude: Dārgā integrācijas utopija (1)

    Dažādās pasaules malās bērni zina, kas ir Zibens Makvīns, bet nezina, kas ir Sprīdītis. Sprīdītis ir daudz kompleksāka būtne un stāsts, jo tas radīts pirmsglobalizācijas laikmetā un tā mērķauditorija ir konkrētas kultūras bērns.