Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:

---

Piedalies diskusijā

---

Pēdējie komentāri

• Tami  

  2012. gada 10. maijā, plkst. 9:42

  Spēcīgi. Žēl, ka Dreibergs vārdos nespēj kodolīgi un gludi izteikties, bet izskatās, ka viņš to lieliski izdara filmā. Paldies Martai par interviju.

• dute  

  2012. gada 10. maijā, plkst. 10:33

  patīkami skatīties uz šādu gaišu cilvēku gan acīs, gan domās.
  nepiekrītu, ka Dreibergs nespēj izteikties - viņš nav orators, bet ideju piegādā spoži. gaidu filmu!

• dali  

  2012. gada 10. maijā, plkst. 11:44

  Kā sauc šo filmu?Ļoti gribētu noskatīties!

• Haris  

  2012. gada 10. maijā, plkst. 13:47

  Pretrunīgas izjūtas.
  
  No vienas puses, interesanti un noderīgi plašākam redzējumam.
  
  No otras puses, riebīgi, ka latvieši nevar pārstāt identificēties ar Krievijas joprojām loloto konceptu "15 brālīgajām republikām".
  Nu, kāds mums sakars ar Turkmenistānu? Kāpēc gan tās vietā neiekļaut stāstu par Ungāriju vai - ja nu dikti gribas par Āziju - kāpēc gan neiekļaut stāstu par Vjetnamu, Taizemi vai Irānu?

• Hari,  

  2012. gada 10. maijā, plkst. 14:00

  tu kaut ko neesi sapratis.

Lasīt visus