Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Quotes_down
    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • Image

    2012. gada 9. oktobrī, plkst. 0:10

    Ivars Ījabs: Drāma. Bet ne traģēdija (10)

    Tiem Latvijas politikas komentētājiem, kuru dominējošā reakcija uz notiekošo ir skaļi paust "sašutumu" vai "nosodījumu", pagājusī nedēļa deva papilnam šādu iespēju.

  • Image

    2014. gada 13. maijā, plkst. 0:05

    Māris Šverns: Es sajutu, ka dziesmas skan manī (1)

    15. maijā notiks albuma "Brāļi un Māsas" prezentācijas koncerts. Pirms tā mēs aicinājām uz sarunu šo dziesmu autoru, lai uzdotu dažus jautājumus par mūziku baložu pilnos pagalmos.

  • Image

    2014. gada 23. septembrī, plkst. 0:49

    Armands Znotiņš: Sezonas atklāšana ar Rihardu Štrausu

    Rihards Štrauss vienlīdz bieži saukts gan par romantiķi, gan par modernistu – patiesība visdrīzāk ir kaut kur pa vidu.

  • Image

    2015. gada 7. aprīlī, plkst. 9:04

    Liene Brizga-Kalniņa: Kā bērniem izskaidrot seksu? (8)

    Ja šādu grāmatu aizliegšana un neesamība garantētu tikumīgu cilvēku izaugšanu, mana paaudze būtu augstākās tikumības paraugi.

  • Image

    2013. gada 20. septembrī, plkst. 7:09

    Inga Kope-Grosa: 1905. gada ielas dzejoļi (1)

    Mans pelēkais betona Dievs sēc ļergas sieviņa zilā mans pelēkais kurlo un aklo Dievs kā asinszvaigzne kaut kur zem asfalta zinu – tu esi

  • Image

    2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Ich bin ein Berliner

    Iesākumā jau tie bija tikai nelieli kodumi un skrāpējumi, drusku izraustīts apmatojums, taču pamazām vien zobu pēdas un nagu atstātās rētas kļuva dziļākas, sekoja visdažādākie plīsumi un sarāvumi.

  • Image

    2012. gada 2. maijā, plkst. 8:05

    Diskusija: Teātris, kritiķis un skatītājs (34)

    Vai teātris savu skatītāju var izaudzināt? Varbūt, pāraudzināt? Kam tas būtu jādara - režisoram, teātra direktoram, kritiķim vai kultūras medijam?

  • Image

    2014. gada 23. decembrī, plkst. 12:12

    Marija Leščinska: Ar Malduguns entuziasmu

    Rezultāts, kā atzīst pati autore, ir tāds murčkulītis. Kārtu kārtām te klājas visdažādāko kultūru un priekšstatu nospiedumi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis