Video

Dzintars Dreibergs: Nesaprotu vēlmi dzīvot neinteresantāku dzīvi

Foto - Andrejs Strokins

Mikrobs: Pie visa esat vainīgi jūs.*
Vecmāmiņa: Jā, jā...
Mikrobs: Pie tā, ka es piedzimu nelabvēlīgā vidē, rajonā Grīziņš, kur visi sāk pīpēt no sešu gadu vecuma. Es vismaz noturējos līdz divpadsmit  gadiem, kas ir seši gadi vairāk nekā parasti. Un dzert es arī sāku trīspadsmit gados. Es vairs nekad nedzeršu. Ejiet jūs dirst, es tagad dzīvošu tā, kā dzīvo mamma!"

* necenzētie vārdi, ko lieto filmas galvenais varonis, šajā dialogā nav atspoguļoti.

"15 stāsti par jauno" (15YBY) ir unikāls un starptautisku rezonansi guvis Latvijas kino producentes Ilonas Bičevskas darbs, kurā pirmoreiz 20 gadu laikā piedalās 15 režisori no bijušajām padomju republikām, kas izvēlēti pēc rūpīgas un vairāk nekā gadu ilgušas atlases. Latvijas stāsts atklāts Dzintara Dreiberga

filmā par pusauga puikas Mikroba tumšo dzīvi Grīziņkalnā, tikmēr piemēram , Turkmenistānas režisors savus varoņus bija spiests filmēt Vīnē politiskās diktatūras dēļ.

Visiem režisoriem tika dots viens uzdevums – ar savu dokumentālo īsfilmu rast atbildes uz trīs jautājumiem: Kādi ir tie pārmaiņu laika bērni, kuri dzimuši jau neatkarīgās valstīs? Kā laiks, kurā neatkarības vārdu visbiežāk izteica čukstot, ir ietekmējis viņu un viņu tuvinieku dzīves, un kā tas atbalsojas jauniešu ikdienā šodien? Katrs projektā izvēlētais režisors pieder unikālai paaudzei: viņš bērnību ir pavadījis padomju varas apstākļos, bet jaunību – neatkarīgā valstī.

Dzintars Dreibergs ir kino režisors, kuram uzticēta Latvijas pārstāvniecība. Viņa stāsts ir par puiku ar iesauku Mikrobs, kurš dzīvo Grīziņkalnā un nāk no divvalodīgas ģimenes. Mikroba vecāki ir šķīrušies, viņš palicis dzīvot ar tēvu, bet mamma izveidojusi jaunu ģimeni un nokļuvusi labvēlīgākos sociālos apstākļos, taču viena no puiša uzticības personām joprojām ir vecmāmiņa. 

Intervijā Dzintars atkāj, kāpēc tieši Mikroba stāstu izvēlējies kā Latvijas ilustrāciju pēc PSRS sabrukuma, kā pēc neatkarības iegūšanas iezīmējušās pārējās „brālīgās republikas” un kāpēc Dzintars pēc veiksmīgas finanšu auditora karjeras izēlējies studēt režiju un palikt Latvijā,

Satori intervija ar Dzintaru Dreibergu un neliels ieskats projekta filmās:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • bomzis  

    2012. gada 14. augustā, plkst. 23:33

    mazais pimjulaizis

  • Zigmārs  

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 0:40

    Nu, redz tā arī darām - katrs sāk no SEVIS , savas sirdslietas un īstā, kas liek elpot, smaidīt, dzīvot / nevis'' lūrēt'' un komentēt apkārt notiekošo kā par nemaināmu, piedrazotu istabu, kuru CITI netira un turpina savtīgi piemēslot nepievēršot uzmanību TEV ! Neskatamies apkārt, skatamies sevī caur gaišo un īsto- vienīgā iespēja būt laimīgam !!!

  • Laborants Mu Er 穆爾  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 2:29

    Dreiberga doma - gaiša, pareiza, konstruktīva.
    VALODA - nekopta, krievināta, saķēzīta.

  • uģim  

    2012. gada 20. maijā, plkst. 1:49

    varbūt sen zināms, bet nu galīgi ne jau visiem
    simts reiz un vēl vairāk tas ir jāsaka, un vēl arī tad vēl paliks tādi latvieši kas nesarosīsies un nesapratīs ka no pašiem vien viss atkarīgs

    gaišs projekts

  • uģis  

    2012. gada 15. maijā, plkst. 21:22

    Īsti nesapratu, ko meistars grib ar šo visu pateikt. Sen visiem zināmas,1000 reiz izrunātas, banālas lietas? Ceru, ka šaubos. Jānoskatās filma.....un tad jau jāspriež.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 21. novembrī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Sekulārā Eiropa – par ko mēs runājam? (3)

    Polijas plaši daudzinātais "pagrieziens pa labi" nav saistīts tikai ar konkrēta politiskā spēka – partijas "Likums un taisnīgums" – atrašanos pie varas.

  • 2014. gada 18. decembrī, plkst. 6:12

    Satori diskusija: Literatūra kā brīdinājums (5)

    Sarunā par antiutopijām kā literāru žanru, kas cenšas brīdināt lasītāju, mēs aicinājām filozofu Ventu Sīli, politologu Ivaru Ījabu, teātra režisori Lauru Grozu-Ķiberi, filozofi Ilzi Fedosejevu un literatūrkritiķi Ievu Kolmani.

  • 2016. gada 9. februārī, plkst. 6:30

    Silvija Radzobe: Impresionistiska izrāde

    Māras Ķimeles jaunāko iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī – Ingmara Bergmana lugu "Rudens sonāte" – var salīdzināt ar impresionistisku gleznu. Liela nozīme ir atmosfērai, ko veido izsmalcināta gaismu, krāsu un skaņu mainīgā partitūra.

  • 2016. gada 20. aprīlī, plkst. 6:31

    Kārlis Vērpe: Tūkstošiem (bēgļu) stāstu divās nedēļās (7)

    Ko ikviens no mums var iesākt, lai palīdzētu risināt migrācijas krīzi? Ārkārtīgi būtiski ir domāt un runāt – iesaistīties diskusijās ar radiem, draugiem, paziņām, kolēģiem, mēģinot pārstāvēt līdzsvarotu un iecietīgu skatījumu uz tēmu.

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Paula: Pilsētas klasika (1)

    kad ej miglā pār tiltu, neatskaties. aiz tevis paliek torņi un pilis, lampas un sestdienu rītu mēslaine. bet priekšā migla un tu pats.

  • 2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  • 2016. gada 15. oktobrī, plkst. 17:15

    Satori tests: Kāda ir jūsu vērtību sistēma? (6)

    Šis tests jums palīdzēs noskaidrot, kāda ir jūsu vērtību sistēma, un kam turpmākajā dzīvē jums būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Atbildiet uz sekojošiem jautājumiem, izvēloties vienu no četrām piedāvātajām atbildēm.

  • 2013. gada 30. septembrī, plkst. 7:09

    Elza Leimane-Martinova: Nav netalantīgu cilvēku (1)

    Sadarbībā ar projektu "Garā pupa" mēs turpinām sarunas ar cilvēkiem, kuru sasniegtais latviešu kultūrā varētu iedvesmot un mudināt vecākus pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem - arī viņi noteikti ir talantīgi un spējīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf