Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Quotes_down
    Anatols Franss

Iesakām

  • Image

    2012. gada 24. septembrī, plkst. 8:09

    Ivars Ījabs: Tas, kā viņu, – voluntārisms (6)

    Rainiskais "latvijiešu" apzīmējums vairumam acīmredzot šķiet esam pretrunā ar "latviešiem" kā Egila Levita un Sarmītes Ēlertes "valstsnāciju", lai gan, loģiski ņemot, tur nekādas pretrunas nav un nevar būt.

  • Image

    2014. gada 1. jūlijā, plkst. 6:06

    Dāvis Sīmanis: Režisors ir vienīgais, kurš saprot, kas īsti notiek

    Mēs tikāmies ar režisoru Dāvi Sīmani, lai parunātu par kino profesionālajiem trikiem, dzimšanas vietas ietekmi uz personības veidošanos un to, kuras labās filmas ir sliktas.

  • Image

    2012. gada 31. maijā, plkst. 8:05

    Dace Bargā: Mīlestības te nav (20)

    Aktieru atveidotie varoņi visas izrādes garumā jūt liecinieku klātbūtni. Viņi saausās no trokšņiem skatītāju rindās, pievērš uzmanību skaņām aiz zāles durvīm un dažubrīd paveras skatītāju sejās, it kā meklēdami sapratni.

  • Image

    2013. gada 29. aprīlī, plkst. 9:04

    Orhans Pamuks: Mans pieticīgais manifests visiem muzejiem (2)

    Mums ir līdz kaklam muzeji, kas cenšas konstruēt sabiedrības, kopienas, nācijas, valsts, tautas vai sugas vēsturisko naratīvu. Vienkāršie ikdienas stāsti par konkrētiem cilvēkiem sniedz daudz vairāk prieka.

  • Image

    2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 7:11

    Artis Ostups: Bodlēra lasīšanas politika (5)

    "Ļaunuma puķes" ir viena no visvairāk iespiestajām dzejas grāmatām un tās ietekme uz moderno poēziju ir izšķīdusi pārāk daudzos, arī krietni tumšākos atspulgos, lai Bodlēra lasīšana mūs ētiski un estētiski šokētu.

  • Image

    2013. gada 18. martā, plkst. 8:03

    Inga Gaile: Īstie vārdi tramvajiem un bērniem

    Apgalvojums, ka bērniem rakstīt ir īpaši grūti, izskanējis tik bieži, ka jau kļuvis par publicistikas klišeju. Izlasot šīs pasakas, es gribu mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc bērniem rakstīt ir grūti. Varbūt, ka labi rakstīt vispār ir grūti un laikietilpīgi, tikai pret bērnu literatūru mēs esam mazliet iecietīgāki.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv