Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Cilvēki ir kā vīns. Daži uz vecumu kļūst labāki, bet citi saiet etiķī.

    Quotes_down
    Pāvests Jānis XXIII

Iesakām

  • Image

    2012. gada 19. decembrī, plkst. 2:12

    Valdis Segliņš: Šoreiz vēl ne (3)

    Olmekiem, protams, ir savi priekšstati par pasaules galu – un tā ir Kukurūzas un Lietus dieva vienlaicīga novēršanās, kam neizbēgami sekos bads. Arī šai tautai labi zināms ir mīts par septiņiem liesajiem gadiem un nelaimēm.

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 7:01

    Santa Remere: Kāsītis? Nāve? Ballīte? (7)

    Tiesas process ir realitāte, ar ko visnegaidītākajā brīdī var būt darīšana ikvienam no mums, kas lepni staigājam pa ielām, piesegušies ar savām taisnīguma idejām.

  • Image

    2014. gada 17. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Visi reiz esam bijuši bērni (2)

    Nevienā mirklī filmā redzamās meitenes neiesaistās kaut jelkādās kopīgās rotaļās vai spēlēs – vienalga, vai tā būtu spēlēšana veikalos, ārstos vai sunīšos, vai tas būtu kariņš vai štābiņa ierīkošana.

  • Image

    2013. gada 8. janvārī, plkst. 0:01

    Reinis Lazda: Kā skaitām laiku?

    Senajiem ēģiptiešiem, no kuru laika skaitīšanas mūsdienu sistēma ir atvasināta, sākotnēji nav bijis noteikts stingrs stundas garums. Viena stunda vasaras dienā bija garāka par stundu ziemas dienā.

  • Image

    2013. gada 9. maijā, plkst. 2:43

    Uzvaras dienas dzeja (11)

    Kas viņiem pateica priekšā pareizās klišejas un lozungus? Kā viņiem ienāca prātā iepīt klabošās rīmēs erotisku kaismi, dziedot par mīlu pret Staļinu, jūsmojot par krievu karavīra automātu vai uzbudinoties no domas par balsošanu butaforiskajās padomju vēlēšanās?

  • Image

    2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • Image

    2015. gada 6. janvārī, plkst. 6:01

    Diskusija: Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās? (4)

    2014. gada 30. septembrī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (LLMC) notika diskusija par laikmetīgo mākslu vispārizglītojošo skolu mācību saturā.

  • Image

    2015. gada 23. janvārī, plkst. 11:01

    Anda Baklāne: Visgarākā un gudrākā no pupām

    2014. gadā pēc daudzu gadu pārtraukuma, Ineses Zanderes sastādīta, iznākusi dzejas gadagrāmata bērniem "Garā pupa".



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis