Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ej pa ceļu, gavēnīt,
    Ar saviem vīkstekņiem;
    Atnāks man Liela diena
    Ar baltām oliņām.

Iesakām

  • 2015. gada 9. februārī, plkst. 6:02

    Ivars Ījabs: Higiēnas jautājums (7)

    Mūsdienu Rietumos holokausta īpašā statusa atzīšana ir kļuvusi par higiēnas jautājumu; publiski to apšaubīt vai noniecināt mūsdienu Eiropā nozīmē to pašu, ko smirdēt, skaļi atraugāties vai palaist gāzes.

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 18:03

    Jeļena Glazova: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominante kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā", dzejniece Jeļena Glazova sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2015. gada 10. februārī, plkst. 6:02

    Atis Elsts: Superintelekts (1)

    Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados radusies datorzinātnes joma, kuras mērķis ir izveidot uz saprātīgu rīcību spējīgus aģentus. Pirmais cilvēka līmeņa mākslīgais intelekts var izrādīties pēdējais izgudrojums, kas mums jebkad ir jāveic.

  • 2013. gada 4. februārī, plkst. 8:02

    Liene Linde: Kas, pie velna, ir hobits? (11)

    Kāpēc mūs tik ļoti valdzina hobita tēls? Kāpēc Tolkīnam bija jārada jauna, sintētiska, mitoloģiska būtne tā vietā, lai aprobežotos ar aprobētiem pasaku arhetipāžiem – rūķiem, elfiem, burvjiem, gobliniem?

  • 2015. gada 11. septembrī, plkst. 6:09

    Evija Kravčenko: Rudenī zied lapas

    Tavu tinti iemērcu, es peldēju un plūdu. Tu mani uzrakstīji. Uz tavas plaukstas es paliku neredzams tetovējums.

  • 2012. gada 16. decembrī, plkst. 22:12

    Māris Bērziņš: Referātpasaka (14)

    Minēt jēdzienu "ārpuszemes civilizācija" ir ārkārtīgi nekorekti. Civilizācija ir tikai šeit. Citur vienmēr ir kaut kas cits. Piemēram, kantinobranovelle, kur atrodas pavisam citādas konfigurācijas jēdzieni un morfoloģiskās izpausmes.

  • 2014. gada 28. janvārī, plkst. 7:01

    Armands Znotiņš: Savādais notikums ar Kornēliusu Kārdjū

    Pastiprinātu interesi par politiku Kārdjū izrādījis jau jaunībā, personiskās sarunās bieži pievēršoties tēzei, ka cilvēks ir "politisks dzīvnieks", un no tās izrietošajiem secinājumiem.

  • 2016. gada 18. martā, plkst. 5:50

    Māra Zālīte: Mamma un Tētis kūrortā (4)

    Reiz, un tas bija pavisam nesen, Mamma un Tētis sajutās tik gauži piekusuši, ka nolēma – jābrauc uz kūrortu atpūsties. Kūrorts ir tāda vieta uz pasaules, kur visi atpūšas.



Kultūras Ministrija
vkkf