Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Dzīve ir pārāk īsa, lai koncentrētos uz pagājušo. Es labāk pievērsīšos nākotnei.

    Lū Rīds

Iesakām

  • 2013. gada 27. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Kultūras izņēmums Latvijā (7)

    Nacionālpatriotisms, kas atzīst tikai ekskluzīvi latvisku kultūru, mūsdienās nav diez ko gaiša ideja. Angļu valoda nes ne tikai apdraudējumu lokālajām kultūrām, bet arī apgaismību un iespēju būt pasaules attīstības avangardā.

  • 2016. gada 31. martā, plkst. 4:22

    Kārlis Vērdiņš: Dzejoļi ir katrs par sevi (1)

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais dzejas darbs" Kārli Vērdiņu par dzejoļu krājumu "Pieaugušie", kas iznācis apgādā "Neputns".

  • 2014. gada 22. jūlijā, plkst. 6:07

    Bārbala Simsone: Mūsu lietu stāsti

    Teksta nelineārā konstrukcija liek lasītājam ar neatslābstošu uzmanību sekot līdzi stāstījumam, kas nepavisam nelīdzinās ierastajiem Deivida Koperfīlda tipa biogrāfiskajiem stāstiem.

  • 2016. gada 21. janvārī, plkst. 6:11

    Kristīne Zonberga: Kā bruņurupucis gribēja lidot

    2015. gada vasaras pašā karstumā Tieslietu ministrija (TM) uzaicināja atsevišķas nevalstiskās organizācijas piedalīties sarunā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai diskutētu par iespējamiem Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumiem.

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Nepareizie dzīvesstāsti (6)

    Ādolfs grūbu putru neieredzēja vairāk par visu pasaulē, tāpēc centās to nobīdīt nost no šķīvja un paslēpt zem galdauta. Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: "Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"

  • 2012. gada 31. augustā, plkst. 12:08

    Ingus Baušķenieks: Sieviete ir vistuvākais cilvēks (14)

    Nu, un tā jau ir ar tām sievietēm – ka viņas parasti ir klāt. Vai viņas ir bijušas klāt tajā brīdī, kad tas tevi ir iedvesmojis, vai viņas ir bijušas klāt, kad tu dari darāmo, vai viņas ir bijušas klāt, kad tevi besī ārā...

  • 2013. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Inga Gaile: Dziesmas no piejūras dārza (1)

    Šos dzejoļus, iespējams, vajag lasīt cilvēkiem, kas izdzīvos pēc nākamā pasaules kara, lai atrastu vārdus, ar kuriem veidot pasauli – tādu pasauli, kurā ir iespējams dzīvot.



Kultūras Ministrija
vkkf