Sarunas

Foto no izrādes "Arī gudrinieks pārskatās", teatris.lv

Artuss Kaimiņš: Kā tas baltais apsnigušais Porche

Uz sarunu par teātri, talantu un atbildību aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu.

"Pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • 2015. gada 24. martā, plkst. 8:03

    Signe Mežinska: Pērt, sloksnēt vai sadot pa mizu? (2)

    Sinonīmu vārdnīca vēsta, ka latviešu valodā vārdam 'pērt' ir daudz līdzinieku – kult, sukāt, mizot, skrotēt, oderēt, plītēt, test, dauzīt, kaustīt, stibot, pīckāt, vicot, žagarot, sautēt, slānīt, slodzīt, sloksnēt, smeltēt, zeltīt, zilināt (..).

  • 2015. gada 3. janvārī, plkst. 6:01

    Krievu literāti: Mēs sajutām, ka mums ir spēks (1)

    Sadarbībā ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju piedāvājam Andra Akmentiņa sarunu ar krievu dzejniekiem un izdevējiem Alexandru Fiļutu, Borisu Kolimaginu un Vadimu Mesjacu.

  • 2014. gada 8. aprīlī, plkst. 1:08

    Marta Martinsone: Tur nekā nav (1)

    Endijs Vorhols ir viens no slavenākajiem popārta pārstāvjiem, un šis mākslas veids ilgstoši tika uzskatīts par virspusēju, tukšu un apšaubāmu. Vai popārts vispār ir māksla? Vai Endijs Vorhols ir mākslinieks vai vienkārši gudrs reklāmists?

  • 2014. gada 18. novembrī, plkst. 3:11

    Satori aptauja: Kam man vajadzīga Latvija? (5)

    Latvijas proklamēšanas gadadienā mēs aptaujājām dažādus cilvēkus, uzdodot viņiem vienu pavisam vienkāršu jautājumu – kam viņiem vajadzīga tāda valsts ar nosaukumu "Latvija"?

  • 2013. gada 20. septembrī, plkst. 7:09

    Inga Kope-Grosa: 1905. gada ielas dzejoļi (1)

    Mans pelēkais betona Dievs sēc ļergas sieviņa zilā mans pelēkais kurlo un aklo Dievs kā asinszvaigzne kaut kur zem asfalta zinu – tu esi

  • 2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Valtmanis: Mūsu pilsētā (2)

    Mūsu pilsētā nedzer. Nedzer kaķi un suņi, nedzer ne putni, ne rāpuļi. Dzer tikai cilvēki, bet ar viņiem allaž kaut kas nav kārtībā. Nekārtība ir tik liela, ka arī dzeršana nepalīdzēs. Kaķi un suņi, arī putni un rāpuļi to saprot, bet cilvēks nē.

  • 2014. gada 13. janvārī, plkst. 7:01

    Rasma Pīpiķe: Fosilā līderība vs. mūsdienīga pilsoniskā sabiedrība (6)

    Pēdējā gada laikā mani personīgi satrauc tas, ka atkal un atkal publiskajā telpā Latvijas sabiedrībai tiek doti norādījumi par to, kāda tā ir, kādai tai būs būt, kādām vērtībām sekot un kā domāt, kā rīkoties.

  • 2016. gada 22. martā, plkst. 5:00

    Ingmārs Freimanis: Skeletu deja jeb kad tētiem ir bail

    Pinokio stāsta pasniegšanu no skeletu perspektīvas var uztvert kā metaforu, ar kuras palīdzību netiek pievienoti jauni elementi, bet, tieši otrādi, – tiek noņemts viss, kas stāstam uzaudzis 133 gadu laikā.



Kultūras Ministrija
vkkf