Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kurpe, kas der vienam, spiež citam. Nav vienas receptes, kas derētu visiem dzīves gadījumiem.

    Karls Gustavs Jungs

Iesakām

  • 2014. gada 29. septembrī, plkst. 6:09

    Ivars Neiders: Viltotie grādi (2)

    Internetā ir iespējams sameklēt gan privātpersonas, gan kompānijas, kas piedāvā studentiem uzrakstīt oriģinālus darbus, t.i., darbus, kuri ir radīti īpaši konkrētajam studentam par viņam nepieciešamo tēmu.

  • 2014. gada 3. aprīlī, plkst. 6:04

    Hanna Hurciga: Man vairs nekad nav garlaicīgi

    Saruna par "Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melno tirgu", kura idejas autore Hanna Hurciga neuzskata sevi par mākslinieci.

  • 2014. gada 27. augustā, plkst. 1:08

    Arvis Viguls: Pieradinot asmeņus (1)

    Atklādami realitātes asās šķautnes, tie necenšas mūs par varītēm pārliecināt par dzīves bezjēdzīgumu, reizēm pat atklādami, ka aiz smagā un ērkšķainā iepakojuma atrodams arī kaut nedaudz siltuma.

  • 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 6:04

    Māris Zanders: Noslīkt frāzēs

    Jo tuvāk brīdis, kad Saeimas deputāti vēlēs nākamo Valsts prezidentu, jo kuplāks nosaukto iespējamo kandidātu pulciņš un jo bezjēdzīgāki kritēriji, kādiem tad Latvijas pirmajai amatpersonai it kā vajadzētu atbilst.

  • 2016. gada 4. martā, plkst. 5:23

    Gundars Tomašs: Mēs mainīsim pasauli

    mainīt sevi mainīt uz labo pusi būt perfektam kā gramatikai paklusēt un pieskarties ar pirkstiem novilkt vieglu līniju uzvilkt mūžīgo atmiņu nogriezni savienot četrus zilos acu punktiņus lietot kā narkotiku ikdienā aizskalot problēmas pārdozēt

  • 2014. gada 23. maijā, plkst. 0:05

    Dace Rukšāne: Ziemeļu gulbji

    Un tur jau viņi ir – simtiem un simtiem. Gulbji, pīles, zosis, briduļi un dzērves. Bet visvairāk ziemeļu gulbju. Jau sāk tumst. Viņas uzslej telti, salien maisos un, dzerot tēju, klausās, kā putnu tirgus pošas uz guļu.

  • 2012. gada 7. decembrī, plkst. 7:12

    Satori aptauja: Mans Ziemassvētku stāsts (12)

    Jo tuvāk pusnaktij, jo reibinošāk. Bet visvairāk reibst no mums, no manis un pārējiem. Vistumšākajā naktī mēs gribam redzēt viens otra acis. Un noticēt, ka mēs neesam tāpat vien. Un es esmu pavisam tuvu.

  • 2015. gada 13. martā, plkst. 13:03

    Inga Gaile: Par lietu kārtību jeb kurš ēda desmaizītes?

    Bet tad cilvēkam piedzimst māsa vai brālis, un vecāki nonāk savādā situācijā – konfrontācijā ar savu ārkārtīgi minimālo spēju pieņemt atšķirīgu izpratni par kārtību bērna istabā.



Kultūras Ministrija
vkkf