Video

Artuss Kaimiņš: sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals

Ceturtdien, 16. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī pēdējo reizi notiks režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Mirušās dvēseles", kas 2010.gada Spēlmaņu naktī ieguva Gada labākās izrādes titulu. Dažas dienas pirms tās uz sarunu aicinājām aktieri Artusu Kaimiņu, kas atveido Nozdreva lomu.

Publicitātes foto

„Ar Kirlu [Serebreņņikovu, „Mirušo dvēseļu” režisoru ] bija interesanti -  pirms tam es strādāju tādā autodidaktā. Režisori ar mani strādāja, bet uzticējās manam „iekšējam sunim”, kas ir katrā aktierī. To sauc par suņa organiku, un ja aktierim tāda iekšā ir, tad viņi uz tās uzsēžas un cer, ka aktieris pats iznesīs lomu tālāk. Un man jau šitas bija līdz kaklam, apnika, jo trīs vai četrus gadus man visu laiku bija vienādas lomas. Nu cik var? Sajutos kā tas netalantīgais aktieris Stīvens Sīgals, kas visu laiku spēlē vienu un to pašu tipāžu. Un tad nāca Kirils un bija interesanti izbaudīt, kā viņš strādā ar aktieri, un no viņa es iemācījos pārslēgties [..]

Ir tādi aktieri - медийные лицa [ekrāna sejas -  krievu val.]. Krievijas seriālos šie aktieri vienmēr spēlē policistus vai galvenos izmeklētājus. Teiksim, mūsu Mārtiņš Vilsons. Populārs? Vieglāk viņam ir? Vakar lasīju, Krievijas seriālā galveno lomu dabūja, 40 sērijas, policists būšot. Nu jā, viņš jau ir tāds diezgan, nu, dinozaurīgs džeks, tādi mums ir maz palikuši. Savu nišu ieņem arī Ģirts Ķesteris un no tās viņu nevar izspiest ārā. Vai tas ir labi? Jaunam tas nav labi, tas pat ir garlaicīgi, ja nu vienīgi tu gribi to „re, kur, es esmu, filmējiet mani, dodiet man darbu!”. Ja tas ir vienīgais, kas tam cilvēkam dzīvē  ir vajadzīgs, tad lai dara. Vai, pieņemsim, Andris Bulis. Viņš cenšas, bet viņam visu laiku nesanāk. Es viņam to arī esmu teicis. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolotājiem – gan no tiem pirmajiem, gan no tiem, ar ko tu strādā pēc tam. Mani izlaida no Kultūras akadēmijas kā baltu lapu, kā tas baltais apsnigušais Porche aiz loga.Tā es jutos. Kaut kas jaudīgs, bet es nesapratu, kas es esmu, biju baigi apjucis.”

Skatieties visu interviju:

 

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • satans  

    2012. gada 4. jūnijā, plkst. 17:18

    ARTUSS KAIMIŅŠ tew tiesam nav nekada talanta segals tevi vienkarsi izrubitu

  • Pļutka  

    2012. gada 20. martā, plkst. 17:02

    Tēvēnets pārcēlies uz satori.

  • SonZe  

    2012. gada 20. martā, plkst. 11:50

    izlasīju. neuzrunāja. varbūt uzrunās pēc gadiem 10 labāk 20, jo jaunības maksimālisms aktierim lien pa visām porām laukā.
    žēl, ka tas iet kopā ar daudz kā cita "nolikšanu". žēl arī tāpēc ka ir gana daudz jaunu cilvēku, kas domā un redz daudz dziļāk, un tāpēc- virspusība un klišejiskas klaigas nav kas tāds, kas būtu "autopilotā" piedodams jaunajam aktierim.

    novēlu Artusam bagātināt sevi, pēc iespējas mazsāpīgākās pieredzēs, un tad jau redzēs, kas ar laiku iezīmēsies uz ekrāna, uz skatuves un kādas domas nāks klajā- rādāmas un/vai noklusējamas.

  • kanapē  

    2012. gada 26. februārī, plkst. 14:42

    Laba intervija. Arī iespaids par aktieri pēc tās mainas. Nedaudz var sajust arī iekšējo Latvijas teātru mijiedarbību

  • mia  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 14:56

    loti jauka inervija- un par tiem rezisoriem beigaas vins pareizi pateica! Lielisks makslinieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Lai saglabātu savu amatu, politiķis ir gatavs uz jebko – pat kļūt par patriotu.

    Viljams Rendolfs Hērsts

Iesakām

  • 2012. gada 17. decembrī, plkst. 8:12

    Pēteris Draguns: Nacionālās idiotijas simboliskie pamati (29)

    Vidējais latvietis puzuros maģiju nesaskata, māju iekārto pēc fenšui, garīgos meklējumus izvērš, dodoties uz lekcijām "pie šivas", bet bezcerīgākās situācijās "uzliek baznīcā svecīti".

  • 2013. gada 26. februārī, plkst. 7:17

    Andris Eglītis: Grūti ir uzgleznot jaunu gleznu (2)

    Brīžiem tu piefiksē to sajūtu, ka ir kaut kādas lietas, ar kurām tu cīnījies pirms dažiem gadiem, bet tagad tās notiek pašas no sevis un tev ir iespēja domāt jau par kādām citām lietām.

  • 2016. gada 7. aprīlī, plkst. 6:15

    Armands Znotiņš: Baha stunda un Moralesa "Rekviēms"

    Lieldienu koncertu klāstā īpaši izceļas divi notikumi – vijolnieka Vladimira Spivakova atkalatgriešanās Rīgā un vokālās grupas "Ars Antiqua Riga" jaunā programma "Rekviēms Klusajā nedēļā".

  • 2013. gada 23. aprīlī, plkst. 8:04

    Māris Prombergs: Kā es braucu uz mežu gēnus mainīt (4)

    Manos radurakstos nav izcilu slēpotāju, un arī man ar slēpēm iepriekš bijusi tikai neliela saskare bērnībā. Taču pirms pāris nedēļām nokļuvu uz distanču slēpēm, lai divu stundu laikā iegūtu pirmās iemaņas to izmantošanā.

  • 2012. gada 13. jūlijā, plkst. 9:07

    Vilis Kasims: Svītrojumi (6)

    Svītrojumu noteikumi ir vienkārši: ņemu dzejoli, izsvītroju liekos vārdus un burtus, izsvītroju atstarpes, varbūt pielieku kādu pieturzīmi – un "jauns" dzejolis gatavs.

  • 2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (13)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  • 2015. gada 23. aprīlī, plkst. 6:04

    Satori diskusija: Kultūras skolas soma

    Par "Kultūras skolas somu" atkal sākušās runas, jo Kultūras ministrija tās izstrādi iekļāvusi šī gada prioritātēs – ar mērķi uzsākt tās īstenošanu 2018. gadā. Bet ko mēs ar to saprotam?

  • 2013. gada 14. maijā, plkst. 8:05

    Annemarija Rukšāne: Neatbildētie jautājumi

    Man personīgi (kā tāda paša vecuma tīnim) ir nedaudz mulsinoši izprast galvenās varones rīcību, bet, no otras puses, tā ir pilnīgi skaidra. Es neesmu parasts tīnis (es zinu, ka to teiktu 99% mana vecuma cilvēku, bet…).



Kultūras Ministrija
vkkf