Recenzija

Pauls Bankovskis: Vēl plašāka telpa

Uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādes “Pacieties” atklāšanu “Arsenālā” 9. februāra vakarā ieradāmies ar krietnu novēlošanos, taču nekas nebija nokavēts, jo, kā smejies, tālāk par kapu jau tāpat neaizskriesi.

Te vietā būtu neliels brīdinājums. Es negrasos izpaust neko no izstādē redzētā. Pacietieties un aizejiet apskatīties paši. Te būs tikai par to, kas sajusts vai saklausīts. Teiksim, žurnāla “Ir” niknais komentētājs Aivars Ozoliņš, pēc tam, kad bija iznācis no izstāžu zāles, stāstīja, ka piepeši attapis - viņš arī esot kādreiz ticis kristīts kā katolis.

Cik nu vien pirmajā skatījumā iespējams aptvert, Māliņai un Kalnam “Arsenālā” ir lieliski izdevies izdarīt 2 lietas. Un vēl vienu piedevām - no sirds.

Pirmo varētu nodēvēt par lielo tēmu. Šķiet, Augustīns rakstīja, ka no nāves un visa tā, kas notiks pēc tam, bīties nav lielas jēgas, jo to mēs neatcerēsimies tieši tāpat kā laiku pirms mūsu piedzimšanas. “Pacieties” manās pirmajās acumirklīgajās sajūtās ir tieši par to - nāve pienāks, šaubu nav, taču arī īpaši zūdīties nav iemesla, jo mēs taču visi zinām (vai ticam - tas atkarībā no uzskatiem), ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek.
Otra ir telpa. “Arsenāls” Māliņai un Kalnam ir dāvājis iespēju izdarīt to, ko viņiem dažādu apstākļu dēļ nav bijis ļauts paveikt līdz šim. Viņi ir dabūjušu telpu, kuru var izmantot kā mūzikas instrumentu - ērģeles, vijoli vai lautu. Rezultāts ir tāds, ka tu šajā telpā vienkārši sāc sajust to (kaut ko), kas nu katram varētu būt svarīgs, vai arī nē - un kaut vai tikai tāpēc, ja vien tev ir paveicies, pēc tam palauzi galvu par to, kas gan ar tevi ir noticis, kas vēl varētu notikt, un kāpēc tu esi tieši tāds. Izstādes telpa darbojas līdzīgi gliemežvākam, kurā tu it kā saklausi jūras šalkoņu, lai gan patiesībā tā ir vienīgi gliemežvāka atbalsotā tavu asiņu šalkoņa galvā.

Trešā lieta ir darbs. Tā vien šķiet, ka par vienu no arvien uzstājīgāk par sevi stāstošajiem tematiem mūsdienu mākslā ir kļuvis darbs. Īsts, fizisku piepūli un rūpību pieprasošs darbs kā pretstats nekā neprašanai, arvien sīkākai specializācijai, paviršībai un nepacietībai. Kopējā mākslas darbu gūzmā patīkami mēdz izcelties darbi, kuru radīšanai ir ieguldīts laiks un piepūle, un savā ziņā par estētiska pārdzīvojuma un apbrīnas avotu kļūst nevis mākslinieka talants, meistarība vai materiāla pārvaldīšana, bet gan centība, neatlaidība un pacietība kaut ko ne vien konceptuāli izgudrot vai pasākt, bet arī izstrādāt un novest līdz pilnībai un galam.
Kokā griezts zirdziņš ar zirga astru krēpēm, amatnieku darināti soli vai kokā grebti ziedi - tās, protams, ir lietas, ko tagad varbūt ir iespējams “izdrukāt” arī ar 3D printeri, taču īpašas tās kļūst tieši ar savu īstumu un roku darbam nepieciešamo pacietību.

Visu šo elementu kopums ir izstāde, kurā nedarbojas tādā tradicionālā kaut kā izstādīšanas un pēc tam izstādītā aplūkošanas nozīmē. Tās “saturs” veidojas droši vien katram apmeklētājam nedaudz atšķirīgs, un kaut arī diezgan acīmredzams, nebūt ne aplams varētu būt Māliņas un Kalna veikuma salīdzinājums ar templi vai baznīcu. Arī šajās ēkās un telpās, protams, var iegriezties tikai tāpēc, lai aplūkotu ikonas vai skulpturālus tēlus, taču lielam skaitam ļaužu tur meklētais, pašu veidotais un atrastais saturs ir pavisam cits.

Teiksim, man par daļu no šī izstādes radītā satura kļuva sajūta, ka Māliņai un Kalnam Latvijā vairs īsti nav, kur vēl pakāpties, un nākamajiem darbiem jāmeklē vēl plašāka telpa.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Zigurds  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 16:33

    Izstāde, manuprāt, tiešām ir lieliska!
    Sākumā gan likās "kā un tas ir viss?", bet tad, kad iedziļinās tajos darbos, tiešām, rodās īpašas sajūtas!
    Nepavisam nenožēloju, ka apmeklēju šo izstādi!

  • ..  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 14:14

    kauliņseriaalu bones ir skatījies Bankovskis. tur bija par to asins šakoņu galvaa. simpatiska recenzija

  • kaut kur  

    2012. gada 15. februārī, plkst. 17:44

    ...ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek


    Piedavāju dzīvot pēc principa - kas ar mani tūlīt notiks, redzēsiet, visi netiešie pārsteigumi ies secen.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ja gribat, lai jūsu bērns izaug gudrs, stāstiet viņam pasakas. Ja gribat, lai jūsu bērns izaug vēl gudrāks, stāstiet viņam vairāk pasaku.

    Quotes_down
    Alberts Einšteins

Iesakām

  • Image

    2014. gada 29. septembrī, plkst. 6:09

    Ivars Neiders: Viltotie grādi (2)

    Internetā ir iespējams sameklēt gan privātpersonas, gan kompānijas, kas piedāvā studentiem uzrakstīt oriģinālus darbus, t.i., darbus, kuri ir radīti īpaši konkrētajam studentam par viņam nepieciešamo tēmu.

  • Image

    2014. gada 8. aprīlī, plkst. 1:08

    Mākslai vajag telpu: Indriķis Ģelzis

    Saruna ar jauno un talantīgo mākslinieku Indriķi Ģelzi, kurš jau paspējis piedalīties izstādēs un festivālos Vācijā, Holandē un Francijā.

  • Image

    2013. gada 19. decembrī, plkst. 8:12

    Jurģis Tūbelis: Nomirt viegli

    Pusaudzis ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc tam, kad izdarījis dubultslepkavību. Rehabilitācijas nolūkos viņam tiek uzticēts rūpēties par kaķi.

  • Image

    2013. gada 24. janvārī, plkst. 6:24

    Ēriks Apaļais: Vēlme izteikt vārdos un autobiogrāfija (1)

    Jau kādu laiku mani interesē autobiogrāfijas žanrs literatūrā. Ar dzīvesstāstiem saistītā kritikas tradīcija ietekmējusi un veidojusi manu māksliniecisko pieeju. Mēģināšu parādīt, kā tekstuālas pašizpausmes teorija virzījusi manu domu gaitu gleznojot.

  • Image

    2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Angeliki Dimuli: Dzejritmu pilsēta

    Mēs sēdējām aplī šņuksts, nāve un tagadne Sačukstējāmies savā starpā līdzsvarodami atbalsi gliemežnīcās Tu teici: visu glāba vīns? Un es skrēju piepildīt audekla pudeli.

  • Image

    2015. gada 20. februārī, plkst. 6:02

    Ilze Krišlauka: Prinča pirmā sieva

    Partijas "Latvijas spēks" priekšvēlēšanu maratons tuvojās noslēgumam. Rudens vīruss bija nolicis guļus vairākus reklāmas aģentūras gaišos prātus, darbi ritēja sasteigti, un Liene šajā jezgā jutās kā visu spārdīta futbola bumba.

  • Image

    2013. gada 6. novembrī, plkst. 1:35

    Agris Redovičs: Skumja dziesma par zaudētu kauju (2)

    Tā laika recenzijās rakstīja, ka filmā ir labi centieni, labi masu skati, bet nu tik neviendabīgi, tik neviendabīga filma, un īpaši neviendabīgi ir sapņi, Cilinska varoņa sapņi par nākotni. Bet var jautāt, kā tad viendabīgi varēja uzfilmēt sapņus par nākotni?

  • Image

    2014. gada 24. jūlijā, plkst. 8:02

    Aptauja: Bērnības mīļākā grāmata (4)

    Pirmā baudāmā lasīšanas pieredze nereti saistās ar gluži intīmām atmiņām – vai to ir lasījusi priekšā māte, vai arī tā paslepus lasīta vēlu naktī zem segas ar lukturīti, jo jau sen bija pagājis noliktais gulētiešanas laiks.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis