Recenzija

Pauls Bankovskis: Vēl plašāka telpa

Uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādes “Pacieties” atklāšanu “Arsenālā” 9. februāra vakarā ieradāmies ar krietnu novēlošanos, taču nekas nebija nokavēts, jo, kā smejies, tālāk par kapu jau tāpat neaizskriesi.

Te vietā būtu neliels brīdinājums. Es negrasos izpaust neko no izstādē redzētā. Pacietieties un aizejiet apskatīties paši. Te būs tikai par to, kas sajusts vai saklausīts. Teiksim, žurnāla “Ir” niknais komentētājs Aivars Ozoliņš, pēc tam, kad bija iznācis no izstāžu zāles, stāstīja, ka piepeši attapis - viņš arī esot kādreiz ticis kristīts kā katolis.

Cik nu vien pirmajā skatījumā iespējams aptvert, Māliņai un Kalnam “Arsenālā” ir lieliski izdevies izdarīt 2 lietas. Un vēl vienu piedevām - no sirds.

Pirmo varētu nodēvēt par lielo tēmu. Šķiet, Augustīns rakstīja, ka no nāves un visa tā, kas notiks pēc tam, bīties nav lielas jēgas, jo to mēs neatcerēsimies tieši tāpat kā laiku pirms mūsu piedzimšanas. “Pacieties” manās pirmajās acumirklīgajās sajūtās ir tieši par to - nāve pienāks, šaubu nav, taču arī īpaši zūdīties nav iemesla, jo mēs taču visi zinām (vai ticam - tas atkarībā no uzskatiem), ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek.
Otra ir telpa. “Arsenāls” Māliņai un Kalnam ir dāvājis iespēju izdarīt to, ko viņiem dažādu apstākļu dēļ nav bijis ļauts paveikt līdz šim. Viņi ir dabūjušu telpu, kuru var izmantot kā mūzikas instrumentu - ērģeles, vijoli vai lautu. Rezultāts ir tāds, ka tu šajā telpā vienkārši sāc sajust to (kaut ko), kas nu katram varētu būt svarīgs, vai arī nē - un kaut vai tikai tāpēc, ja vien tev ir paveicies, pēc tam palauzi galvu par to, kas gan ar tevi ir noticis, kas vēl varētu notikt, un kāpēc tu esi tieši tāds. Izstādes telpa darbojas līdzīgi gliemežvākam, kurā tu it kā saklausi jūras šalkoņu, lai gan patiesībā tā ir vienīgi gliemežvāka atbalsotā tavu asiņu šalkoņa galvā.

Trešā lieta ir darbs. Tā vien šķiet, ka par vienu no arvien uzstājīgāk par sevi stāstošajiem tematiem mūsdienu mākslā ir kļuvis darbs. Īsts, fizisku piepūli un rūpību pieprasošs darbs kā pretstats nekā neprašanai, arvien sīkākai specializācijai, paviršībai un nepacietībai. Kopējā mākslas darbu gūzmā patīkami mēdz izcelties darbi, kuru radīšanai ir ieguldīts laiks un piepūle, un savā ziņā par estētiska pārdzīvojuma un apbrīnas avotu kļūst nevis mākslinieka talants, meistarība vai materiāla pārvaldīšana, bet gan centība, neatlaidība un pacietība kaut ko ne vien konceptuāli izgudrot vai pasākt, bet arī izstrādāt un novest līdz pilnībai un galam.
Kokā griezts zirdziņš ar zirga astru krēpēm, amatnieku darināti soli vai kokā grebti ziedi - tās, protams, ir lietas, ko tagad varbūt ir iespējams “izdrukāt” arī ar 3D printeri, taču īpašas tās kļūst tieši ar savu īstumu un roku darbam nepieciešamo pacietību.

Visu šo elementu kopums ir izstāde, kurā nedarbojas tādā tradicionālā kaut kā izstādīšanas un pēc tam izstādītā aplūkošanas nozīmē. Tās “saturs” veidojas droši vien katram apmeklētājam nedaudz atšķirīgs, un kaut arī diezgan acīmredzams, nebūt ne aplams varētu būt Māliņas un Kalna veikuma salīdzinājums ar templi vai baznīcu. Arī šajās ēkās un telpās, protams, var iegriezties tikai tāpēc, lai aplūkotu ikonas vai skulpturālus tēlus, taču lielam skaitam ļaužu tur meklētais, pašu veidotais un atrastais saturs ir pavisam cits.

Teiksim, man par daļu no šī izstādes radītā satura kļuva sajūta, ka Māliņai un Kalnam Latvijā vairs īsti nav, kur vēl pakāpties, un nākamajiem darbiem jāmeklē vēl plašāka telpa.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Zigurds  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 16:33

    Izstāde, manuprāt, tiešām ir lieliska!
    Sākumā gan likās "kā un tas ir viss?", bet tad, kad iedziļinās tajos darbos, tiešām, rodās īpašas sajūtas!
    Nepavisam nenožēloju, ka apmeklēju šo izstādi!

  • ..  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 14:14

    kauliņseriaalu bones ir skatījies Bankovskis. tur bija par to asins šakoņu galvaa. simpatiska recenzija

  • kaut kur  

    2012. gada 15. februārī, plkst. 17:44

    ...ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek


    Piedavāju dzīvot pēc principa - kas ar mani tūlīt notiks, redzēsiet, visi netiešie pārsteigumi ies secen.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kurpe, kas der vienam, spiež citam. Nav vienas receptes, kas derētu visiem dzīves gadījumiem.

    Karls Gustavs Jungs

Iesakām

  • 2013. gada 9. maijā, plkst. 2:05

    Reinis Lazda: Attieksme pret izglītību (1)

    Izglītība ir viena no būtiskākajām politiskajām problēmām, kas nosaka valsts ilgtermiņa attīstību. Tieši iedzīvotāju izglītības līmenis un attieksme pret zināšanām ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas nosaka valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.

  • 2014. gada 16. aprīlī, plkst. 7:04

    LaLiGaBa: Labākais prozas darbs

    Sarunas ar 2013. gada labāko prozas darbu autoriem Ievu Melgalvi, Osvaldu Zebri, Māru Zālīti un Gundaru Ignatu.

  • 2012. gada 14. novembrī, plkst. 8:11

    Pauls Bankovskis: Sakrīt visi pretstati (4)

    Mēs ticam nevis tam, kas kaut kur notiek, bet tam, ko mums par to stāsta. Nu, kaut vai pasaules galam 21. decembrī vai baumām par to, ka Ušakovs jau ir pavēlējis Rīgas domei pasaules gala gadījumam apgādāties ar elektrības ģeneratoriem.

  • 2012. gada 12. martā, plkst. 11:03

    Armands Znotiņš: Animācijas tēlu draudīgā pievilcība (4)

    Savu attieksmi pret sievietēm viņš pauž bez liekas kautrības, piemēram, Minniju sev pievelkot klāt un sākot skūpstīt ar varu. Aina ar to arī beidzas un nākošajā Mikipele jau atrodas cietumā.

  • 2014. gada 19. decembrī, plkst. 6:12

    Reinis Runcis: Laiks ir trausls kā ola (3)

    šakjamuni pakasīja bārdu vai arī zodu kā kurā tradīcijā divu sieviešu mīlestība var dziedināt saplēstus sapņus bet tu tomēr neaizmirsti izsargāties no karmas

  • 2016. gada 6. maijā, plkst. 6:49

    Mārtiņš Galenieks: Arlabunakti, Londona (5)

    Enfīldā bija liels "Waitrose" lielveikals, kura miskastēs vienmēr varēja atrast daudz pārtikas, kam nupat bija beidzies derīguma termiņš. Lasi es parasti no miskastes ņēmu tikai tad, ja tur nekā cita nebija.

  • 2014. gada 26. martā, plkst. 7:03

    Raimonds Jaks: Dzērāju degvīns (2)

    Māksliniekiem mēs vieglāk piedodam dzeršanu, ja viņi spēj izpaust to juteklisko skaistumu vai atziņu dziļumu, ko alkohols viņiem atklāj. Citiem vārdiem sakot, bohēmai arī jābūt produktīvai, citādi dzērājs ir nevienam nederīgs žūpa.

  • 2013. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Katrīna Neiburga: Mani nogalinātu reklāmas aģentūrā (3)

    Sadarbībā ar projektu "Garā pupa" mēs turpinām sarunas ar cilvēkiem, kuru sasniegtais latviešu kultūrā varētu iedvesmot un mudināt vecākus pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem – arī viņi noteikti ir talantīgi un spējīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf