Recenzija

Pauls Bankovskis: Vēl plašāka telpa

Uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādes “Pacieties” atklāšanu “Arsenālā” 9. februāra vakarā ieradāmies ar krietnu novēlošanos, taču nekas nebija nokavēts, jo, kā smejies, tālāk par kapu jau tāpat neaizskriesi.

Te vietā būtu neliels brīdinājums. Es negrasos izpaust neko no izstādē redzētā. Pacietieties un aizejiet apskatīties paši. Te būs tikai par to, kas sajusts vai saklausīts. Teiksim, žurnāla “Ir” niknais komentētājs Aivars Ozoliņš, pēc tam, kad bija iznācis no izstāžu zāles, stāstīja, ka piepeši attapis - viņš arī esot kādreiz ticis kristīts kā katolis.

Cik nu vien pirmajā skatījumā iespējams aptvert, Māliņai un Kalnam “Arsenālā” ir lieliski izdevies izdarīt 2 lietas. Un vēl vienu piedevām - no sirds.

Pirmo varētu nodēvēt par lielo tēmu. Šķiet, Augustīns rakstīja, ka no nāves un visa tā, kas notiks pēc tam, bīties nav lielas jēgas, jo to mēs neatcerēsimies tieši tāpat kā laiku pirms mūsu piedzimšanas. “Pacieties” manās pirmajās acumirklīgajās sajūtās ir tieši par to - nāve pienāks, šaubu nav, taču arī īpaši zūdīties nav iemesla, jo mēs taču visi zinām (vai ticam - tas atkarībā no uzskatiem), ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek.
Otra ir telpa. “Arsenāls” Māliņai un Kalnam ir dāvājis iespēju izdarīt to, ko viņiem dažādu apstākļu dēļ nav bijis ļauts paveikt līdz šim. Viņi ir dabūjušu telpu, kuru var izmantot kā mūzikas instrumentu - ērģeles, vijoli vai lautu. Rezultāts ir tāds, ka tu šajā telpā vienkārši sāc sajust to (kaut ko), kas nu katram varētu būt svarīgs, vai arī nē - un kaut vai tikai tāpēc, ja vien tev ir paveicies, pēc tam palauzi galvu par to, kas gan ar tevi ir noticis, kas vēl varētu notikt, un kāpēc tu esi tieši tāds. Izstādes telpa darbojas līdzīgi gliemežvākam, kurā tu it kā saklausi jūras šalkoņu, lai gan patiesībā tā ir vienīgi gliemežvāka atbalsotā tavu asiņu šalkoņa galvā.

Trešā lieta ir darbs. Tā vien šķiet, ka par vienu no arvien uzstājīgāk par sevi stāstošajiem tematiem mūsdienu mākslā ir kļuvis darbs. Īsts, fizisku piepūli un rūpību pieprasošs darbs kā pretstats nekā neprašanai, arvien sīkākai specializācijai, paviršībai un nepacietībai. Kopējā mākslas darbu gūzmā patīkami mēdz izcelties darbi, kuru radīšanai ir ieguldīts laiks un piepūle, un savā ziņā par estētiska pārdzīvojuma un apbrīnas avotu kļūst nevis mākslinieka talants, meistarība vai materiāla pārvaldīšana, bet gan centība, neatlaidība un pacietība kaut ko ne vien konceptuāli izgudrot vai pasākt, bet arī izstrādāt un novest līdz pilnībai un galam.
Kokā griezts zirdziņš ar zirga astru krēpēm, amatnieku darināti soli vai kokā grebti ziedi - tās, protams, ir lietas, ko tagad varbūt ir iespējams “izdrukāt” arī ar 3D printeri, taču īpašas tās kļūst tieši ar savu īstumu un roku darbam nepieciešamo pacietību.

Visu šo elementu kopums ir izstāde, kurā nedarbojas tādā tradicionālā kaut kā izstādīšanas un pēc tam izstādītā aplūkošanas nozīmē. Tās “saturs” veidojas droši vien katram apmeklētājam nedaudz atšķirīgs, un kaut arī diezgan acīmredzams, nebūt ne aplams varētu būt Māliņas un Kalna veikuma salīdzinājums ar templi vai baznīcu. Arī šajās ēkās un telpās, protams, var iegriezties tikai tāpēc, lai aplūkotu ikonas vai skulpturālus tēlus, taču lielam skaitam ļaužu tur meklētais, pašu veidotais un atrastais saturs ir pavisam cits.

Teiksim, man par daļu no šī izstādes radītā satura kļuva sajūta, ka Māliņai un Kalnam Latvijā vairs īsti nav, kur vēl pakāpties, un nākamajiem darbiem jāmeklē vēl plašāka telpa.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Zigurds  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 16:33

    Izstāde, manuprāt, tiešām ir lieliska!
    Sākumā gan likās "kā un tas ir viss?", bet tad, kad iedziļinās tajos darbos, tiešām, rodās īpašas sajūtas!
    Nepavisam nenožēloju, ka apmeklēju šo izstādi!

  • ..  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 14:14

    kauliņseriaalu bones ir skatījies Bankovskis. tur bija par to asins šakoņu galvaa. simpatiska recenzija

  • kaut kur  

    2012. gada 15. februārī, plkst. 17:44

    ...ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek


    Piedavāju dzīvot pēc principa - kas ar mani tūlīt notiks, redzēsiet, visi netiešie pārsteigumi ies secen.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ja tu nezini, kurp vēlies aiziet, tev derēs jebkurš ceļš.

    Quotes_down
    Lūiss Kerols

Iesakām

  • Image

    2013. gada 2. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Zemnieks kā priekšstats (6)

    Zemnieks: latviešu mitoloģijā – gars, kas pārvalda māju, saimniecību. Rudeņos Z. upurēja lopus. Sākotnēji Z., visticamāk, bija saistīts ar laukiem, druvām, zemi; sal. latviešu valodā – "zeme", Zemes māte u.tml.

  • Image

    2013. gada 20. maijā, plkst. 7:05

    Krista Dzidzēviča: Jauna mākslinieka portrets (5)

    Jebkuram māksliniekam pienāk posms, kad uznāk radošā krīze, kas, starp citu, ir bīstami nāvējošs process, tad nekas neizdodas un, ja tā ilgst gadu vai vairāk, pastāv liela iespēja, ka atpakaļ pie radīšanas tā arī netiek.

  • Image

    2012. gada 30. maijā, plkst. 9:05

    Pauls Bankovskis: Platonova labie nodomi (3)

    Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc esi mani atstājis, jo izrāde būs aptuveni piecas stundas gara, vācu valodā, ar vienu starpbrīdi! Ko gan es darīšu, ja būs gadījies iesnausties, zaudēt modrību vai vienkārši neko nesaprast?

  • Image

    2012. gada 14. jūnijā, plkst. 8:13

    Pauls Bankovskis: Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (5)

    Šajā vārdu savienojumā ir ne vien ārkārtīgi trāpīgi iemūžināts kāds nozīmīgs strāvojums Latvijas padomju fotomākslā, bet arī aizskarta problēma, kas fotografēšanu pavada kopš pašiem tās pirmsākumiem.

  • Image

    2014. gada 6. septembrī, plkst. 2:09

    Dzejkoncerts

    Šogad Dzejas dienu laikā Rīgas Domā notiks vērienīgs "Dzejkoncerts", kurā piedalīsies latviešu mūzikas grupa "Sigma" un septiņi mūsdienu latviešu dzejnieki.

  • Image

    2012. gada 26. decembrī, plkst. 12:12

    Rolands Eliņš: Grāmata (2)

    Atrodiet grāmatu, kura nelīdzinātos nevienai citai. Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus. Šim stāstam jābūt unikālam, taču reizē arī aizkustinošam. Vai spēsiet atrast tādu grāmatu?

  • Image

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 9:07

    Zane Peneze: Latvijā trūkst mūsdienu līderu (26)

    Ir viena valsts, kas mums ir, un ir jācenšas izmācīties un dot tai atpakaļ to, kas ir dodams. Tas nav godīgi – aiziet uz citu valsti un saņemt to, ko citi cilvēki ir izcīnījuši.

  • Image

    2014. gada 10. janvārī, plkst. 8:01

    Luīze Pastore: Tas nav smieklīgi

    Tas, par ko bērns smejas, var daudz pastāstīt ne tikai par bērna intelektuālo attīstību, bet arī par to, ar kādām grūtībām viņš saskaras vai kas ieņem nozīmīgu vietu viņa pasaulē.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv