Recenzija

Pauls Bankovskis: Vēl plašāka telpa

Uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādes “Pacieties” atklāšanu “Arsenālā” 9. februāra vakarā ieradāmies ar krietnu novēlošanos, taču nekas nebija nokavēts, jo, kā smejies, tālāk par kapu jau tāpat neaizskriesi.

Te vietā būtu neliels brīdinājums. Es negrasos izpaust neko no izstādē redzētā. Pacietieties un aizejiet apskatīties paši. Te būs tikai par to, kas sajusts vai saklausīts. Teiksim, žurnāla “Ir” niknais komentētājs Aivars Ozoliņš, pēc tam, kad bija iznācis no izstāžu zāles, stāstīja, ka piepeši attapis - viņš arī esot kādreiz ticis kristīts kā katolis.

Cik nu vien pirmajā skatījumā iespējams aptvert, Māliņai un Kalnam “Arsenālā” ir lieliski izdevies izdarīt 2 lietas. Un vēl vienu piedevām - no sirds.

Pirmo varētu nodēvēt par lielo tēmu. Šķiet, Augustīns rakstīja, ka no nāves un visa tā, kas notiks pēc tam, bīties nav lielas jēgas, jo to mēs neatcerēsimies tieši tāpat kā laiku pirms mūsu piedzimšanas. “Pacieties” manās pirmajās acumirklīgajās sajūtās ir tieši par to - nāve pienāks, šaubu nav, taču arī īpaši zūdīties nav iemesla, jo mēs taču visi zinām (vai ticam - tas atkarībā no uzskatiem), ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek.
Otra ir telpa. “Arsenāls” Māliņai un Kalnam ir dāvājis iespēju izdarīt to, ko viņiem dažādu apstākļu dēļ nav bijis ļauts paveikt līdz šim. Viņi ir dabūjušu telpu, kuru var izmantot kā mūzikas instrumentu - ērģeles, vijoli vai lautu. Rezultāts ir tāds, ka tu šajā telpā vienkārši sāc sajust to (kaut ko), kas nu katram varētu būt svarīgs, vai arī nē - un kaut vai tikai tāpēc, ja vien tev ir paveicies, pēc tam palauzi galvu par to, kas gan ar tevi ir noticis, kas vēl varētu notikt, un kāpēc tu esi tieši tāds. Izstādes telpa darbojas līdzīgi gliemežvākam, kurā tu it kā saklausi jūras šalkoņu, lai gan patiesībā tā ir vienīgi gliemežvāka atbalsotā tavu asiņu šalkoņa galvā.

Trešā lieta ir darbs. Tā vien šķiet, ka par vienu no arvien uzstājīgāk par sevi stāstošajiem tematiem mūsdienu mākslā ir kļuvis darbs. Īsts, fizisku piepūli un rūpību pieprasošs darbs kā pretstats nekā neprašanai, arvien sīkākai specializācijai, paviršībai un nepacietībai. Kopējā mākslas darbu gūzmā patīkami mēdz izcelties darbi, kuru radīšanai ir ieguldīts laiks un piepūle, un savā ziņā par estētiska pārdzīvojuma un apbrīnas avotu kļūst nevis mākslinieka talants, meistarība vai materiāla pārvaldīšana, bet gan centība, neatlaidība un pacietība kaut ko ne vien konceptuāli izgudrot vai pasākt, bet arī izstrādāt un novest līdz pilnībai un galam.
Kokā griezts zirdziņš ar zirga astru krēpēm, amatnieku darināti soli vai kokā grebti ziedi - tās, protams, ir lietas, ko tagad varbūt ir iespējams “izdrukāt” arī ar 3D printeri, taču īpašas tās kļūst tieši ar savu īstumu un roku darbam nepieciešamo pacietību.

Visu šo elementu kopums ir izstāde, kurā nedarbojas tādā tradicionālā kaut kā izstādīšanas un pēc tam izstādītā aplūkošanas nozīmē. Tās “saturs” veidojas droši vien katram apmeklētājam nedaudz atšķirīgs, un kaut arī diezgan acīmredzams, nebūt ne aplams varētu būt Māliņas un Kalna veikuma salīdzinājums ar templi vai baznīcu. Arī šajās ēkās un telpās, protams, var iegriezties tikai tāpēc, lai aplūkotu ikonas vai skulpturālus tēlus, taču lielam skaitam ļaužu tur meklētais, pašu veidotais un atrastais saturs ir pavisam cits.

Teiksim, man par daļu no šī izstādes radītā satura kļuva sajūta, ka Māliņai un Kalnam Latvijā vairs īsti nav, kur vēl pakāpties, un nākamajiem darbiem jāmeklē vēl plašāka telpa.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Zigurds  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 16:33

    Izstāde, manuprāt, tiešām ir lieliska!
    Sākumā gan likās "kā un tas ir viss?", bet tad, kad iedziļinās tajos darbos, tiešām, rodās īpašas sajūtas!
    Nepavisam nenožēloju, ka apmeklēju šo izstādi!

  • ..  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 14:14

    kauliņseriaalu bones ir skatījies Bankovskis. tur bija par to asins šakoņu galvaa. simpatiska recenzija

  • kaut kur  

    2012. gada 15. februārī, plkst. 17:44

    ...ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek


    Piedavāju dzīvot pēc principa - kas ar mani tūlīt notiks, redzēsiet, visi netiešie pārsteigumi ies secen.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja vēlēšanas kaut ko mainītu, tās nebūtu atļautas.

    Emma Goldmane

Iesakām

  • 2013. gada 2. oktobrī, plkst. 7:10

    Pauls Bankovskis: Tas uz karu

    Kas vieno Forda rūpnīcas konveijera darbības sākumu ar Igora Stravinska "Svētpavasari", Kazimira Maļeviča "Melno kvadrātu" – ar Marsela Prusta "Svana pusē", likumu, kas Parīzē atļauj dejot tango, – ar pirmo Vilhelma Ķuzes šokolādes tāfelīti? 1913. gads.

  • 2014. gada 9. janvārī, plkst. 7:01

    Oskars Koršunovs: Mēs bijām pirmatklājēji

    Es bieži par to domāju – kā teātris, kas bija tik ļoti nesaistīts ar realitāti, kļuva tik aktuāls, ne bulvāra izpratnē, bet tādā - eksistenciālā? Toreiz mēs to nesapratām, bet kaut kā jutām un ticējām.

  • 2016. gada 6. janvārī, plkst. 6:07

    Elīna Sproģe: Izeja no nebulas un Groševs

    Kaspars demonstrē pilnīgu uzticēšanos, izstādot vairākus darbus, kas tapuši speciāli izstādei. Viņš šķietami sajūsminās par iespējamiem pārpratumiem, nejaušībām, par misēkļiem un neatbildētiem jautājumiem.

  • 2015. gada 18. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Līķu skaitīšana (3)

    Laiku pa laikam publiskajā telpā saskaramies ar strīdiņu, kurš režīms bijis "asiņaināks" – nacistu vai komunistu. Mani vairāk interesē jautājums, vai šāda ciešanu kārtošana "topos" ietekmē mūsu vēsturisko atmiņu.

  • 2012. gada 31. augustā, plkst. 8:08

    Jānis Vādons: Pigmaliona vasara (24)

    Bet reizēm, atelpai apstādamies, mēs aptaustām viens otra seju, apjautājamies par bērnu gaitām un, pat neieskatījušies acīs, izspīdam viens otram cauri.

  • 2015. gada 13. novembrī, plkst. 5:03

    Ieva Viese: Nospiedums (1)

    Māra juta vēlmi ieiet tualetē un pārliecināties, vai uz žaketes nav palicis traips. Taču neieraudzīt pleķi nozīmētu atklāt, ka pieskāriens bijusi tikai iedoma.

  • 2014. gada 28. janvārī, plkst. 7:01

    Agnese Logina: Kas slēpjas aiz "Oskaru" zelta? (5)

    Glaimi un liekuļošana pateicības runās, skaisti ģērbti cilvēki, fantastiskas telpas, neskaitāmas kameras – no tā visa ir grūti novērst acis.

  • 2015. gada 18. jūnijā, plkst. 8:06

    Satori iesaka: 10 grāmatas, kas jāpaspēj izlasīt vasaras brīvlaikā

    Interneta žurnāls Satori.lv iesaka desmit grāmatas vasaras brīvlaika lietainajām dienām. Māris Rungulis, Astrida Lindgrēne, Luīze Pastore, Inga Gaile, Juris Zvirgzdiņš, Aivo Pervika, Ieva Melgalve u.c.



Kultūras Ministrija
vkkf