Recenzija

Pauls Bankovskis: Vēl plašāka telpa

Uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādes “Pacieties” atklāšanu “Arsenālā” 9. februāra vakarā ieradāmies ar krietnu novēlošanos, taču nekas nebija nokavēts, jo, kā smejies, tālāk par kapu jau tāpat neaizskriesi.

Te vietā būtu neliels brīdinājums. Es negrasos izpaust neko no izstādē redzētā. Pacietieties un aizejiet apskatīties paši. Te būs tikai par to, kas sajusts vai saklausīts. Teiksim, žurnāla “Ir” niknais komentētājs Aivars Ozoliņš, pēc tam, kad bija iznācis no izstāžu zāles, stāstīja, ka piepeši attapis - viņš arī esot kādreiz ticis kristīts kā katolis.

Cik nu vien pirmajā skatījumā iespējams aptvert, Māliņai un Kalnam “Arsenālā” ir lieliski izdevies izdarīt 2 lietas. Un vēl vienu piedevām - no sirds.

Pirmo varētu nodēvēt par lielo tēmu. Šķiet, Augustīns rakstīja, ka no nāves un visa tā, kas notiks pēc tam, bīties nav lielas jēgas, jo to mēs neatcerēsimies tieši tāpat kā laiku pirms mūsu piedzimšanas. “Pacieties” manās pirmajās acumirklīgajās sajūtās ir tieši par to - nāve pienāks, šaubu nav, taču arī īpaši zūdīties nav iemesla, jo mēs taču visi zinām (vai ticam - tas atkarībā no uzskatiem), ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek.
Otra ir telpa. “Arsenāls” Māliņai un Kalnam ir dāvājis iespēju izdarīt to, ko viņiem dažādu apstākļu dēļ nav bijis ļauts paveikt līdz šim. Viņi ir dabūjušu telpu, kuru var izmantot kā mūzikas instrumentu - ērģeles, vijoli vai lautu. Rezultāts ir tāds, ka tu šajā telpā vienkārši sāc sajust to (kaut ko), kas nu katram varētu būt svarīgs, vai arī nē - un kaut vai tikai tāpēc, ja vien tev ir paveicies, pēc tam palauzi galvu par to, kas gan ar tevi ir noticis, kas vēl varētu notikt, un kāpēc tu esi tieši tāds. Izstādes telpa darbojas līdzīgi gliemežvākam, kurā tu it kā saklausi jūras šalkoņu, lai gan patiesībā tā ir vienīgi gliemežvāka atbalsotā tavu asiņu šalkoņa galvā.

Trešā lieta ir darbs. Tā vien šķiet, ka par vienu no arvien uzstājīgāk par sevi stāstošajiem tematiem mūsdienu mākslā ir kļuvis darbs. Īsts, fizisku piepūli un rūpību pieprasošs darbs kā pretstats nekā neprašanai, arvien sīkākai specializācijai, paviršībai un nepacietībai. Kopējā mākslas darbu gūzmā patīkami mēdz izcelties darbi, kuru radīšanai ir ieguldīts laiks un piepūle, un savā ziņā par estētiska pārdzīvojuma un apbrīnas avotu kļūst nevis mākslinieka talants, meistarība vai materiāla pārvaldīšana, bet gan centība, neatlaidība un pacietība kaut ko ne vien konceptuāli izgudrot vai pasākt, bet arī izstrādāt un novest līdz pilnībai un galam.
Kokā griezts zirdziņš ar zirga astru krēpēm, amatnieku darināti soli vai kokā grebti ziedi - tās, protams, ir lietas, ko tagad varbūt ir iespējams “izdrukāt” arī ar 3D printeri, taču īpašas tās kļūst tieši ar savu īstumu un roku darbam nepieciešamo pacietību.

Visu šo elementu kopums ir izstāde, kurā nedarbojas tādā tradicionālā kaut kā izstādīšanas un pēc tam izstādītā aplūkošanas nozīmē. Tās “saturs” veidojas droši vien katram apmeklētājam nedaudz atšķirīgs, un kaut arī diezgan acīmredzams, nebūt ne aplams varētu būt Māliņas un Kalna veikuma salīdzinājums ar templi vai baznīcu. Arī šajās ēkās un telpās, protams, var iegriezties tikai tāpēc, lai aplūkotu ikonas vai skulpturālus tēlus, taču lielam skaitam ļaužu tur meklētais, pašu veidotais un atrastais saturs ir pavisam cits.

Teiksim, man par daļu no šī izstādes radītā satura kļuva sajūta, ka Māliņai un Kalnam Latvijā vairs īsti nav, kur vēl pakāpties, un nākamajiem darbiem jāmeklē vēl plašāka telpa.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Zigurds  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 16:33

    Izstāde, manuprāt, tiešām ir lieliska!
    Sākumā gan likās "kā un tas ir viss?", bet tad, kad iedziļinās tajos darbos, tiešām, rodās īpašas sajūtas!
    Nepavisam nenožēloju, ka apmeklēju šo izstādi!

  • ..  

    2012. gada 20. februārī, plkst. 14:14

    kauliņseriaalu bones ir skatījies Bankovskis. tur bija par to asins šakoņu galvaa. simpatiska recenzija

  • kaut kur  

    2012. gada 15. februārī, plkst. 17:44

    ...ka viss notiks tieši tā, kā tam jānotiek


    Piedavāju dzīvot pēc principa - kas ar mani tūlīt notiks, redzēsiet, visi netiešie pārsteigumi ies secen.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Valstsvīrs ir politiķis, kurš jau gadus desmit vai piecpadsmit ir miris.

    Quotes_down
    Harijs S. Trūmens

Iesakām

  • Image

    2013. gada 30. decembrī, plkst. 7:12

    Pauls Bankovskis: Līdz pašai saknei viņš (2)

    Es atceros, man bija kādi trīs četri gadi, ārā jau tumšs, no ziemas aukstuma pārnāca tēvs ar manu vecāko brāli, abi bija nobiruši ar sniegu, un mājās viņi no meža pārnesa egli. Egle istabas siltumā sāka smaržot.

  • Image

    2014. gada 22. augustā, plkst. 3:08

    Signe Baumane: Ir iespējams arī dzīvot (4)

    Režisore Signe Baumane uzņēmusi skaudru un personisku animācijas filmu par sievietes mēģinājumu saprast savu depresiju un pašnāvnieciskās tieksmes, meklējot saknes savas ģimenes un līdz ar to - savas dzimtenes vēsturē.

  • Image

    2013. gada 16. oktobrī, plkst. 7:10

    Katrīna Rudzīte: Klusās fotogrāfijas

    Šis krājums ļauj gan novērtēt autora prasmi gandrīz katru dzejoli uzbūvēt kā mazu Visumu, kam piešķirts centrs un noteikta virzības trajektorija un kas ir nesaraujami saistīts ar citiem sākotnēji apslēptiem Visumiem.

  • Image

    2013. gada 17. janvārī, plkst. 9:01

    Reinis Lazda: Cīruļi un pūces

    Cieš gan tie, kas ceļas agri, gan tie, kam patīk pagulēt ilgāk. Svarīgākās ekonomiskās aktivitātes notiek dienas pirmajā pusē, tā sodot pūces, savukārt visa interesantā dzīves daļa (tā, kuras dēļ ir vērts dzīvot) norit vakaros.

  • Image

    2013. gada 18. janvārī, plkst. 8:01

    Kristaps Vecgrāvis: Maķedonijas kumīns un Spartas baziliks (6)

    Melns putns no nākotnes zara uzmanīgi vēro manus sapņus un ik pa laikam ieķērcas spalgi, plēšot šķēpelēs šo mirkli, kas šūts tikai ar maniem un taviem vārajiem vārdiem.

  • Image

    2012. gada 3. februārī, plkst. 17:02

    Maikls Džīra: Seksmašīna (2)

    Atskanot disko, apkalpotājs atver durvis uz kabīnēm, kas ieskauj istabu, un vīrieši ienāk, ieņemot vietas pie logiem gar telpas sienām.

  • Image

    2014. gada 30. maijā, plkst. 6:05

    Marika Vidiņa: Priecīgu devēju Dievs mīl (6)

    Līdz pat 17. gs. Bībeles tulkojumos angļu valodā lietots vārds "love", bet ietekmīgajā "King James Bible" (1611) "agape" tulkots kā "charity" – labdarība, žēlsirdība, nevis mīlestība.

  • Image

    2013. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Ieva Viese: Latviešu animācija stāsta pasakas un smejas (1)

    Runāt par latviešu animāciju iespējams dažādos veidos. Vislabākais tomēr ir to vienkārši skatīties – skatīties sev, kopā ar bērniem vai atceroties savus bērnības iespaidus.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv