Ziņu arhīvs

Rakstnieki tiksies ar politiķiem

Otrdien, 14. februārī plkst. 10:00 rakstnieki tiksies ar politiķiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai diskutētu par turpmāko valsts atbalstu nacionālajai rakstniecībai un grāmatniecībai.

Šis jautājums kļuvis vēl aktuālāks pēc a/s „Latvijas valsts meži” kultūrai ziedoto 800 tūkstošu latu sadalījumu Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), kad no prioritārajām mērķprogrammām tika izslēgta literatūra. Rakstnieki un grāmatnieki vēlas noskaidrot, kāpēc Latvijas politiķiem un atbildīgajām institūcijām nerūp latviešu literārās valodas attīstība, uz ko norāda nepietiekamais finansējums un literatūras nozares izslēgšana no prioritāro mērķprogrammu saraksta.

„Vēlos dzirdēt nevis solījumus, bet apspriest konkrētus rīcības soļus Nacionālās rakstniecības atbalsta programmai. Vairāk nekā divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas tā ir bijusi valsts pabērna lomā, tomēr godīgi kalpojusi latviešu valodai, saņēmusi ievērojamu lasītāju atsaucību mājās un pasaulē, turējusies, pateicoties pārliecībai, entuziasmam un patriotismam. Nav par vēlu latviešu politiķiem un valsts aparātam atgūt godu un cieņu attiecībā pret savu nacionālo literatūru,” uzskata rakstniece Nora Ikstena.

„Rakstnieku un grāmatnieku tikšanās klātienē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, cerams, kļūs par nozīmīgu pagrieziena punktu turpmākajā valsts politikā latviešu valodas un nacionālās literatūras atbalstam. Pirms referenduma nokaitētajā gaisotnē politiķu deklarētais atbalsts latviešu valodai ir bez finansiāla seguma, jo latviešu valoda bez nacionālās literatūras, kas ir mūsu kultūras pamats, var kļūt par muzejisku vērtību ātrāk, nekā varam iedomāties,” saka Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga.

„Literatūrai kā ievērojamai latviešu valodas nesējai un uzturētājai ir nepārvērtējama loma nacionālās identitātes saglabāšanā, tomēr, šķiet, politiķi, kas lemj par valsts naudas izlietošanu, to neaptver un nenovērtē. Iespējams, tādēļ, ka literatūra ir visintrovertākā no visām mākslām, tās baudīšana parasti nenotiek sabiedriskās vietās. Ilgus gadus valsts atbalsts pret literatūru gan finansiāli, gan sociāli ir bijis netaisnīgi niecīgs salīdzinājumā ar dažām citām kultūras nozarēm. Kultūras ministrijas budžeta sadalījums ir jāpārskata, palielinot finansiālā atbalsta īpatsvaru literatūrai no 0,4% tagad līdz 5% no KM budžeta (līdz 2012. gada vidum), kā arī literatūras jomā strādājošie ir jānodrošina ar sociālajām garantijām līdzīgi kā mākslinieki, kas darbojas valsts finansētās kultūras organizācijās,” saka rakstnieks Māris Bērziņš.

„Latviešu valoda ir mūsu valsts un nācijas identitātes pamats, tomēr gadu garumā latviešu valodas prestiža celšanai, attīstībai un rakstniecībai finansējums ir bijis nepietiekams, savukārt sports ticis atbalstīts daudzkārt dāsnāk. Valoda ir ļoti nozīmīga, un valsts atbildība ir to stiprināt. Vēlamies, lai Nacionālās rakstniecības attīstības programma kļūtu par vienu no valsts prioritātēm. Valodu referenduma gads skaidri parāda, cik ļoti tas ir nepieciešams,” saka dzejniece Liāna Langa.

Uz tikšanos ar politiķiem dosies Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekļi rakstnieki Māris Bērziņš un Rudīte Kalpiņa, rakstnieki Nora Ikstena, Gundega Repše, Uldis Bērziņš, Osvalds Zebris, Inga Žolude un Liāna Langa, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA „Jāņa Rozes apgāds” direktore Renāte Punka, laikrakstu „Laiks” un „Brīvā Latvija” galvenā redaktore Ligita Kovtuna.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem


Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv