Domas

Pauls Bankovskis: Tā kā tādi bērni

"Zviedru pulkvedim Johanam fon Kampenhauzenam sieva Agnese Margarēta, dzimusi Gildenhofa, Stokholmā dāvāja dēlu, desmito bērnu ģimenē, ko nokristīja viņa mātes tēva vārdā par Baltazaru. [..] Baltazars uzauga Rīgā, Kristiānas bastionā. Jau vienpadsmit gadu vecumā viņš kļuva zaldāts.[..] Baltazars, pēc paša liecības 1720. gadā rakstītā dienesta atskaitē, vienpadsmit gadu vecumā piedalījies kaujā pie Narvas."

Zigfrīfds fon Fēgezaks. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes. 1689-1887.


Kādreiz par zagšanu tika uzskatīta jebkuras tev nepiederošas lietas piesavināšanās, tagad failu lejuplādēšanu neuzskata par zagšanu pat daudzi no tiem, kas atzīst, ka tā nav īsti likumīga; kādreiz svešas idejas izmantošana tika uzskatīta par plaģiātismu, tagad, kā teiktu Džims Džārmušs, nav svarīgi, kur tu to esi ņēmis, svarīgi ir tas, kur tu to liksi; kādreiz tika uzskatīts, ka labāk septiņreiz nomērīt un tikai vienreiz nogriezt un labāk nesastrēbt karstu, tagad vienkāršāk ir pateikt "piedod", nevis pirms tam paprasīt atļauju vai pirms kārtējā ieraksta tviterī visu rūpīgi apsvērt; kādreiz blenšana ekrānā (tolaik tas vēl bija tikai TV), ja mājās bija viesi, tika uzskatīta par nepieklājību, tagad par nepieklājību var tikt uzskatīta neielūkošanās ekrānā; kādreiz tika uzskatīts, ka darba laikā ir jāstrādā, tagad darbs var mīties ar izklaidi vai atpūtu (vai iepirkšanos internetā), vai otrādi - tie ir tikai daži no vērojumiem pētījumā "Patiesība par jauniešiem". Tajā mārketinga un komunikāciju uzņēmums McCann Worldgroup tika aptaujājis 7000 jauniešus ASV, Spānijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Indijā, Meksikā, Spānijā, Brazīlijā un citur, cenšoties izdibināt, kas viņiem svarīgs un kas šo jaunāko paaudzi padara atšķirīgu no iepriekšējām, kas arī reiz bija jaunas.

Taču ir kāda būtiska atšķirība, kas šajā pētījumā nav pieminēta - atšķirībā no agrākajām paaudzēm bērni pubertāti sasniedz krietni vien agrāk (saskaņā ar vienu no teorijām, tāpēc, ka mēs ēdam arvien vairāk, taču kustamies mazāk), taču pieauguši (lai ko nu mēs ar to saprastu) kļūst vēlāk. Ģērbšanās "jauniešu" drēbēs, popmuzikas klausīšanās, datorspēles (un it visa pārvēršana par rotaļu jeb "gamefication"), aizraušanās ar dīvainiem sporta veidiem - neko no tā visa un daudz ko citu jau sen par sev nepiemērotu neuzskatīs arī vecākā paaudze, taču tās ir tikai šīs parādības ārējās izpausmes. Tieši pusaudža vecums ar visām tam raksturīgajām blaknēm no vienkārša starpposma starp bērnību un pieauguša cilvēka dzīvi ir izstiepies par tik nozīmīgu dzīves sadaļu, ka daudziem, šķiet, tā arī nepāriet nekad.

Nesen The Wall Street Journal publicēja ša problēmai veltītu Elisones Gopnikas rakstu. "Pirms piecsimt gadiem jau Šekspīrs zināja, ka pusaudžu seksualitāte kombinācija ar tieksmei riskēt var izraisīt traģēdiju, kā tas redzams "Romeo un Džuljetā"," raksta Gopnika. "Taču no otras puses, liktenim iegriežoties citādi, 13 gadu vecā Džuljeta jau pēc gada vai diviem būtu kļuvusi par precētu sievu un māti." Vēl Platons rakstīja, ka ideālā sabiedrības iekārtojumā 30 gadi ir vecums, kad tev jau jābūt mazbērniem. Mūsdienu Džuljetas saviem bezcerīgi mazbērnus gaidošajiem vecākiem par šausmām pirmās mīlas vētras var piedzīvot vēl gadus divdesmit pirms pastāvīgām attiecībām un pirmā bērna piedzimšanas. Pasauli pasauli pārņem arvien vairāk un vairāk pusaudžu dīvainību, raksta Gopnika.

Tā kā viņa ir psiholoģijas profesore Kalifornijas universitātē Bērklijā, viņas raksts veltīts tieši sabiedrības pusaudžošanās psiholoģisku skaidrojumu meklēšanai. Divu pēdējo gadsimtu, taču vēl jo vairāk dažu pēdējo paaudžu laikā esot notikušas pamatīgas izmaiņas divos cilvēka attīstībai nozīmīgos psiholoģiskos iekārtojumos. Viens no tiem ir saistīts ar mūsu emocionālajiem stāvokļiem un motivācijas spēju, un lielā mērā tā "mājoklis" smadzeņu apgabalā, kas atbildīgs par mūsu spēju novērtēt ieguvumus - teiksim, Ziemassvētku dāvanas. Kā liecina nesen veikti pētījumi Kornela universitātē, tā dēvētā jaunības maksimālisma pamatā pretēji populāriem priekšstatiem nav vis neapdomība, pārgalvība, vieglprātība vai tieksme izmēģināt visus iespējamos riskus (kas it kā varētu līdzēt izprast gan tramplīnlēkšanas ar slēpēm, gan mazgadīgu kareivju drosmi), bet gan ieguvumu pārvērtēšana. Citiem vārdiem sakot, noteiktā vecumā mums mūsu reālie vai potenciālie ieguvumi, apbalvojumi, dāvanas, sasniegumi, novērtējumi šķiet krietni vien lielāki un nozīmīgāki par to patieso "tirgus vērību", ja tā var teikt. Gadu gaitā mēs pamazām atskāršam, ka Ziemassvētku vecītis patiesībā ir bijis tēta kolēģis, ka dzimšanas dienā neko īpaši negaidām, jo mums tāpat "viss jau ir", un ka pašu labāko draugu no pamatskolas neesam sastapuši jau gadus divdesmit - mēs kļūstam par pieaugušajiem. Tieši sociālie un emocionālie ieguvumi ir visnozīmīgākie (un visaplamāk vērtētākie) - "es ar tevi vairāk nedraudzēšos", "viņa ir pati foršākā Rīgas meitene, jo viņai ir visvairāk sekotāju portālā draugiem.lv", "es viņu ienīstu" u.tml. Psihologi uzskata, ka šīs "ieguvumu tieksmes" saasināšanās pusaudža vecumā ir viens no mehānismiem, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei ārpus vecāku mājām.

Otrs mums būtisks un ar pusaudžošanos saistīts iekārtojums atbildīgs par mūsu spēju sevi savaldīt. Spēja atlikt tūlītēju impulsīvu rīcību, pieņemt lēmumus, izplānot kaut ko nebūt un bruņoties ar pacietību, ja neizdodas tikt pie tūlītēja gandarījuma - tās visas ir šī kontroles mehānisma izpausmes. Šī mehānisma pamatā ir mācīšanās (arī no savām kļūdām) un pieredze.

Ilgu laiku gan motivācijas, gan kontroles mehānismu attīstība notika daudzmaz paralēli, taču vēstures gaitā ir notikusi savdabīga abu iekārtojumu nobīde. Patīkamus pārdzīvojumus, dāvanas un labumus sološas motivācijas mehānisms sāk darboties arvien agrākos gados, taču kontroles mehānismam bieži vien nav pat īsti, no kā rasties. Rūpēs par bērnu tiesībām un drošību, izglītības sistēmas nemitīgu uzlabošanu un savām ērtībām, bērni arvien vairāk un vairāk tiek atbrīvoti no pienākumiem un riska, no iespējām apgūt elementāras prakses un uz savas ādas izmēģināt, ko nozīmē ar nazi iegriezt pirkstā (katram puikam vajag kabatas nazi? - jūs ko?) Nepieciešamība kaut ko ne vien iesākt, bet arī pabeigt, izpildīt pienākumu vai sasniegt tiek atbīdīta uz arvien vēlāku un vēlāku laiku.

Pretēji plaši izplatītam uzskatam, tas nebūt nenozīmē, ka jaunākā paaudze vēl visam piedevām kļūst arī mazizglītotāka vai dumjāka. Mācībās pavadītais laiks ir izstiepies tik garš, ka bērni un pusaudži par visu ko zina tik daudz informācijas, cik vidusmēra cilvēks vēl nav zinājis nekad pasaules vēsturē. Nelaime vienīgi tāda, ka ar visām šīm zināšanām nav isti nekā, ko iesākt.

Pasaule strauji piepildās visu ko zinošiem un varētu pat sacīt - gudriem ļaudīm, kas īsti nespēj nedz ko iesākt, nedz novest līdz galam, ir pārņemti ar visvisādām idejām vai plāniem, taču arī vēl 20 vai pat 30 gadu vecumā nav ķērušies pie to realizācijas.

Es zinu, sajūta, ka tavā apkārtnē visi sāk uzvesties kā bērni, iespējams, vienkārši liecina par to, ka ir piezadzies vecums, taču kārtējo reizi saskaroties ar kādu no šķietami pieaugušiem cilvēkiem, kas nespēj saskatīt savas rīcības izraisītas cēloņsakarības, tikt galā ar vienkāršiem pienākumiem vai izplānot savas darbības tikai dažus soļus uz priekšu, es atceros kādu skolasbiedru, kas man reiz teica: "Es nekad nebūšu pieaudzis." Tas bija jau daudzus gadus pēc skolas beigšanas.


Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Laura  

    2012. gada 23. februārī, plkst. 21:14

    Šis tiešām ir brīnišķīgs laiks, kaut dzīve virs zemes nepavisam nav paradīze, bet gan skarba dzīves skola. Brīnišķi ir tas, ka tagad pilni grāmatveikali ar VIED-ZINĪGĀM grāmatām. Lasi un apgaismojies! Jauka, piem., ir Džeimsa Redfīlda "Selestīnas pravietojumi" - 10 atklāsmes par cilvēces apziņas evolūciju un - kā to veicināt.

  • Siruf  

    2012. gada 9. februārī, plkst. 22:18

    Uzmanību!
    Šis ir pēdējais komentārs.

  • vienkāršs lasītājs  

    2012. gada 9. februārī, plkst. 15:20

    Patīkami, ka satori.lv atkal pārādījušies P.B. raksti (ilgāku laiku klusēja). Cerība lasīt kaut ko no Paula, liek man iegriezties šeit regulāri.

  • Līkā priede  

    2012. gada 7. februārī, plkst. 23:37

    noderēja gan putniņam uzmesties, gan paēnai...

  • tālaskas turmīglas  

    2012. gada 7. februārī, plkst. 15:57

    Tā jau man arī raisījās, ka izglītībai ir dekoratīvs raksturs.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Dzīve ir pārāk īsa, lai koncentrētos uz pagājušo. Es labāk pievērsīšos nākotnei.

    Quotes_down
    Lū Rīds

Iesakām

  • Image

    2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.

  • Image

    2013. gada 1. decembrī, plkst. 7:12

    Vita Matīsa: Man tas nav vienaldzīgi (11)

    Solžeņicins savos rakstos bieži atkārtoja, ka "labais" un "ļaunais" pirmām kārtām šķērso katra indivīda sirdi un prātu individuāli. Godaprāts un sirdsapziņa var sākties tikai individuālā līmenī.

  • Image

    2012. gada 9. aprīlī, plkst. 8:04

    Rudīte Šteinere: Hermanis. Komentāri (24)

    Kompromiss, nevis radikālisms, lūk, kas ir Hermaņa panākumu pamatā. Viņš katrā izrādē saliek iekšā tik daudz visādu skaistu sīkumu, ka ikviens skatītājs tajā var atrast kaut ko sev pa prātam.

  • Image

    2012. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Artis Ostups: Džona Hārtfīlda skola (7)

    Fotomontieris līdzinās bērnam – no izmestām lietām viņš rada pats savu pasauli; to veicot, viņš neatdarina, bet veido jaunas lietu attiecības, tādējādi izlaužoties ārpus sabiedrībai uzspiestās kārtības, paskatoties uz to no malas.

  • Image

    2012. gada 17. jūlijā, plkst. 8:20

    Kārlis Vērdiņš: Esamība nosaka apziņu (47)

    Biedri manu apziņu piesūcināja līdz ūkai, diskrēti mācīdami: tev nebūs laist sevī mīlas opiju vai jūsmot par kaut ko tādu, ko nevar apskatīt, satvert un nolobīt.

  • Image

    2013. gada 20. augustā, plkst. 8:08

    "Tumšās lietas, gaišās lietas": Briesmīgās bārbijas

    Rakstnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos "Tumšās lietas, gaišās lietas" lasa Andrusa Kivirehka stāstu "Briesmīgās bārbijas".

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 7:31

    Daniils Harmss: Gadījumi (21)

    Puškinam patika svaidīties ar akmeņiem. Kā ierauga akmeņus, tā sāk ar tiem svaidīties. Dažkārt tā iekarst, ka stāv viss sarkans, rokas vicina, ar akmeņiem svaidās, vienkārši šausmas!

  • Image

    2013. gada 4. martā, plkst. 8:03

    Anete Konste: Gatavais Cirks

    Tādi jautājumi kā "Vai jau biji uz gigantiskajiem ziloņiem?" un "Nu, kā tev tie "Zilie, zaļie brīnumi"?" sarunu biedrā var izraisīt neviltotu izbrīnu, jo aktīva sekošana līdzi Rīgas Cirka jaunākajai programmai nav uzskatāma par tipisku vidusmēra kultūras un izklaides produktu patērētāja uzvedību.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv