Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2014. gada 24. novembrī, plkst. 5:11

    Reinis Lazda: Par gejiem un 84% (18)

    Šajā rakstā apzināti nav skarta diskusija par homoseksuālisma ētisko pusi, kā arī par iespēju ietekmēt savu seksuālo orientāciju. Vērtējot racionāli, privātās dzīves atbilstībai vispārpieņemtām vērtībām nemaz nav nozīmes.

  • 2014. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Arnolds Klotiņš: Izzināt, kā mūzika uzbūvēta (1)

    Rīgas mūzikas dzīve ir diezgan bagāta. Tāpat brīnos, cik pie mums daudz drukā grāmatu. Ne katrā lielā Eiropas pilsētā ir tāda kultūras dzīve kā Rīgā. Tikai vajag vairāk baudīt, vairāk apmeklēt koncertus un vairāk lasīt.

  • 2014. gada 14. janvārī, plkst. 7:01

    Lāsma Ģibiete: No griestiem lēni snieg

    "Grāmatu zagle" ir darbs par cilvēcību, humānismu un tā nozīmi. Rakstnieks it kā neviļus atgādina – nav ļaunu tautu, briesmas slēpj atsevišķu indivīdu uzskati un rīcība. Īpaši to akcentē Makša liktenis un viņa izglābšanās.

  • 2016. gada 30. maijā, plkst. 5:28

    Anatolijs Naimans: Mīļās mājas kā pretošanās valstiskām instrukcijām (1)

    Privātā dzīve ir cilvēces eksistences forma, dota kopš aizlaikiem un aprobēta. Ne nevainojama, taču labākā no pieņemamajām. Citiem vārdiem, nepieciešama. Kad mums jautā, kā mēs dzīvojām senāk, bērnībā, mēs atceramies vecmāmiņu.

  • 2013. gada 11. oktobrī, plkst. 7:10

    Arnis Mincenhofs: Tikai viens solis līdz mājām (5)

    Tava pulsa raksts ieaudies manī kā sāļā vēja jūra, un šai telpā mēs dzīvojam, kad pietrūkst čukstu un šis gadalaiks atkal ir sācis smaržot pēc trūdiem. Tad arī es ieaužos tevī un sadzenu asnus.

  • 2016. gada 18. martā, plkst. 5:50

    Māra Zālīte: Mamma un Tētis kūrortā (4)

    Reiz, un tas bija pavisam nesen, Mamma un Tētis sajutās tik gauži piekusuši, ka nolēma – jābrauc uz kūrortu atpūsties. Kūrorts ir tāda vieta uz pasaules, kur visi atpūšas.

  • 2012. gada 20. jūnijā, plkst. 8:06

    Mārtins Žaks: Akordeons nav modē (8)

    Pirms dažām dienām Rīgā koncertu sniedza "Thie Tiger Lillies". Mēs izmantojām iespēju, lai tiktos ar Mārtinu Žaku un iztaujātu viņu ne tikai par jauno albumu, bet arī par dažiem ikviena mūziķa dzīvē svarīgiem jautājumiem.

  • 2013. gada 31. maijā, plkst. 8:05

    Lia Sofija: Dievs ir visa pasaule (3)

    Lia Sofija ir rakstnieces Ievas Melgalves meita, viņai nesen palika seši gadi. Mājās Liai ir lielais brālis Džonatans (10 gadi), ar kuru kopā viņa lasa un recenzē grāmatas "Satori" "Ar bērniem", un mazā māsa Stella Mare (6 mēneši), kura vēl neprot ne tikai lasīt, bet pat runāt.



Kultūras Ministrija
vkkf