Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Dzīve būtu traģiska, ja vien tā nebūtu tik smieklīga.

    Stīvens Hokings

Iesakām

  • 2014. gada 10. martā, plkst. 1:40

    Ivars Ījabs: Mēs viņiem vēl parādīsim (19)

    Atcerēsimies, kā jauni cilvēki brauc prom no Latvijas, kādā stāvoklī ir augstākā izglītība un zinātne, cik atbildīgi ir mūsu lēmumu pieņēmēji – un sapratīsim, ka iespēja pārvērsties par быдло valsti ir visnotaļ reāla.

  • 2013. gada 13. septembrī, plkst. 2:07

    Zvjads Ratiani: Piedodiet, meitenes, viņš ir precējies

    Atceraties "Bītlu" pirmo koncertu Salivana šovā 1964. gadā? Kad kamera pietuvina Polu, apakšā ir rakstīts "Pols", kad tā pavēršas pret Džordžu vai Ringo – ir redzami viņu vārdi, bet, kad tuvplāns tiek līdz Džonam, apakšā ir ne tikai viņa vārds, bet arī "Piedodiet, meitenes, viņš ir precējies".

  • 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 6:04

    Madara Bunkše: Par izrādi "No Vecmīlgrāvja ar mīlestību"

    Izrāde par Vecmīlgrāvi un tā izdejotajiem iedzīvotāju tēliem mums atgādina, ka mīlestība un izpratne no apkārtējiem ir vajadzīga ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tā, vai viņš mēģina iekļauties vai izrauties no kādas kopienas.

  • 2015. gada 7. septembrī, plkst. 6:09

    Māris Zanders: "Eimu, kur iedama, visur solidaritātes vārds mutē"

    Solidaritātes jēdziens nereti tiek lietots nevietā. Pat ja tas tiek lietots piemēroti, solidaritātes nepieciešamība un soļi tās īstenošanā netiek pietiekami izskaidroti.

  • 2016. gada 27. maijā, plkst. 5:08

    Reinis Runcis: Tev nav jābūt stipram (3)

    internets viennozīmīgi nav sūds
    tā ir burvju nūjiņa
    kuru man neizprotamu iemeslu dēļ
    cilvēki bāž dibenā

  • 2014. gada 11. jūlijā, plkst. 6:07

    Raimonds Jaks: Pasaka par Gastonu un Vijolīti

    Mēslu bija vairāk, kā vajag. Katru dienu tie krājās no jauna un bija jāved tālāk no mājām. Jau no kūts uzbūvēšanas laikiem tos dzina, kā šīs jomas profesionāļi sauc mēslu izvešanu, uz pļavu aiz aploka.

  • 2012. gada 21. martā, plkst. 8:03

    Satori aptauja: Bērnības traumas (44)

    Par to, ko ir grūti aizmirst, stāsta Andra Neiburga, Kārlis Streips, Pēteris Pūrītis, Dace Rukšāne, Krista Burāne, Pēteris Draguns un Jānis Taurens.

  • 2013. gada 7. martā, plkst. 8:03

    Ieva Viese: Latviešu animācija stāsta pasakas un smejas (1)

    Runāt par latviešu animāciju iespējams dažādos veidos. Vislabākais tomēr ir to vienkārši skatīties – skatīties sev, kopā ar bērniem vai atceroties savus bērnības iespaidus.



Kultūras Ministrija
vkkf