Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Kad tu nomirsti, tu esi miris. Tas arī viss.

    Quotes_down
    Marlēna Dītriha

Iesakām

  • Image

    2014. gada 21. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Genādijs Osipovičs ir tepat

    Viens no mūsdienu Krievijas varasvīru ideoloģiskajiem jājamzirdziņiem ir raizes par savu tautiešu drošību un labklājību. Atsaucot atmiņā dažus šo interešu aizstāvības piemērus, par savu drošību uztraukties nudien laikam būtu vērts.

  • Image

    2013. gada 25. decembrī, plkst. 10:12

    Mākslai vajag telpu: Laikmetīgās mākslas muzejs jau 84 gadus

    Sadarbībā ar televīzijas raidījumu "VISSnotiek" turpinām video sižetu sēriju par laikmetīgo mākslu. Šoreiz stāstām par vienu no vecākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem pasaulē – MoMA muzeju Ņujorkā.

  • Image

    2012. gada 9. aprīlī, plkst. 8:04

    Rudīte Šteinere: Hermanis. Komentāri (24)

    Kompromiss, nevis radikālisms, lūk, kas ir Hermaņa panākumu pamatā. Viņš katrā izrādē saliek iekšā tik daudz visādu skaistu sīkumu, ka ikviens skatītājs tajā var atrast kaut ko sev pa prātam.

  • Image

    2013. gada 17. janvārī, plkst. 9:01

    Reinis Lazda: Cīruļi un pūces

    Cieš gan tie, kas ceļas agri, gan tie, kam patīk pagulēt ilgāk. Svarīgākās ekonomiskās aktivitātes notiek dienas pirmajā pusē, tā sodot pūces, savukārt visa interesantā dzīves daļa (tā, kuras dēļ ir vērts dzīvot) norit vakaros.

  • Image

    2014. gada 11. septembrī, plkst. 2:09

    Nikola Madžirovs: Tas, kam gribam pieskarties

    Ielas bija noasfaltētas pirms mūsu dzimšanas un visi zvaigznāji jau izveidojušies. Lapas trūdēja trotuāru malās. Sudrabs melnēja uz strādnieku ādas. Kāda kauli auga cauri sapņa garumam.

  • Image

    2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Alise (4)

    Durvis vēlreiz pavērās, un vilciena kupejā ienāca kaķis. Pēc izskata gluži parasts zvēriņš ar spīdošu melnu spalvu, melni baltiem plankumiem otrpus mugurai un baltām ķepām. "Sveicināti," Kerols teica. "Sveicināti," kaķis atbildēja.

  • Image

    2013. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Frīdrihs Vilhelms Nīče: Gadījums Vāgners (fragments) (1)

    Būt Vāgnera piekritējiem izmaksā dārgi. Mēģināsim noteikt viņu ietekmi kultūrā. Ko īsti viņa kustība izvirzījusi priekšplānā? Ko tā nobarojusi arvien lielāku? Pirmkārt jau laja, mākslas idiota, iedomību.

  • Image

    2014. gada 23. septembrī, plkst. 8:09

    Iveta Ķelle: Par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (7)

    Pretēji Vladimira Lindermaņa un Kaspara Dimitera kungu bažām, skolās un bērnudārzos nemāca masturbēt un nerunā par seksuālajām attiecībām.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv