2013. gada 16. maijā
Ilmārs Šlāpins: Nosapņots!
Kādreiz mēs (tas ir, ne jau mēs, bet tie, kas dzīvoja pirms mums) domājām, ka aizmiguša cilvēka dvēsele aiziet un staigā kaut kur tālu prom un ..
Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.
2013. gada 16. maijā
Kādreiz mēs (tas ir, ne jau mēs, bet tie, kas dzīvoja pirms mums) domājām, ka aizmiguša cilvēka dvēsele aiziet un staigā kaut kur tālu prom un ..

Dzīve ir viens liels eksperiments. Jo vairāk šādu eksperimentu, jo labāk.
Andrejs Pornieks
2012. gada 7. februārī, plkst. 14:07
Tad esi mana Roksana