Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2015. gada 30. jūlijā, plkst. 6:07

    Māris Zanders: Arī melnajai krāsai ir gradācijas (2)

    Aizvadītajā nedēļā Drošības policija izteica publisku pieņēmumu, ka "imigrantu skaita pieaugums Latvijā var izraisīt galēji labējās ideoloģijas pretreakciju".

  • 2016. gada 4. martā, plkst. 5:31

    Jans Villems van den Boss: Kas cilvēku padara par cilvēku? (3)

    Režisors Jans Villems van den Boss atkal strādā Latvijā un šoreiz iestudē izrādi "Pinokio" Latvijas Leļļu teātrī. Mēs tikāmies ar Janu, lai parunātu par to, ko nozīmē kļūt par cilvēku un kā to var iemācīties.

  • 2014. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Jana Kukaine: Madonnas gūstā

    Šī izrāde runā par to, kā tad ir iznēsāt bērnu, dzemdēt, zīdīt un audzināt, par sarežģītajām attiecībām ar bērna tēvu un pašu bērnu. Par to tiek stāstīts bez idealizācijas un patētikas, bet arī bez skarba naturālisma.

  • 2013. gada 11. martā, plkst. 9:00

    Dāvids Zalāns: Par labāku demokrātiju Latvijā (4)

    Būtu loģiski cilvēkiem dot iespēju savu viedokli paust, nevis uzskatīt viņus par apātiskiem objektiem, kuri pamostas tikai reizi četros gados.

  • 2015. gada 12. jūnijā, plkst. 6:06

    Kristiāna Šuksta: Iestaigāts skudru ceļš

    uzasināšu acis un iejukšu kaujā būšu viens no septiņdesmit sešiem rokasspiedieniem pārvākšos dzīvot zem radiatoriem lai vienmēr no rītiem būtu nožuvuši vaigi pieskāriens būs divas stundas mīnus četrdesmit grādos

  • 2012. gada 26. oktobrī, plkst. 8:10

    Ivo Briedis: Diskotēka "Saldie 80-ie" (30)

    Man paliek nelabi, uznāk riebums, es vairs nevaru te palikt. Nomurminu, ka man jāiet un aizeju. Neatskatos. Ir tik viegli būt ārā. Taču pēc stundas viņa jau zvana.

  • 2014. gada 28. augustā, plkst. 7:08

    Satori diskusija: Priekšvēlēšanu piedāvājums kultūrai (6)

    Lai apspriestu politisko partiju piedāvājumu kultūras nozarē pirms 12. Saeimas vēlēšanām, mēs aicinājām uz diskusiju "Satori" virtuvē dažādu nozaru ekspertus.

  • 2016. gada 31. oktobrī, plkst. 6:09

    Santa Remere: Bērni prasa asinis

    Baisi stāsti ļauj mums distancēti izdzīvot šausmas drošā vidē, un ir daudzi iemesli, kādēļ tie noteiktā vecumā mūs sāk vilināt.