Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Visbiežāk mēs melojam paši sev. Melošana citiem ir salīdzinoši rets izņēmums.

    Quotes_down
    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • Image

    2012. gada 4. septembrī, plkst. 8:09

    Reinis Lazda: Dzīve paradīzē (22)

    Tām ciltīm, kuras dzīvoja siltos reģionos ar bagātīgu augu un dzīvnieku valsti, diennaktī bija nepieciešamas tikai dažas stundas, lai iegūtu visai dienai nepieciešamo barības daudzumu.

  • Image

    2015. gada 1. jūlijā, plkst. 6:07

    Džemma Skulme: Dzīve nedrīkst iejaukties mākslā (1)

    Mēs tikāmies ar Džemmu Skulmi viņas darbnīcā, lai parunātu par mākslinieka likteni 20. gadsimta otrajā pusē un štampiem, no kuriem viņa visu mūžu ir centusies atbrīvoties.

  • Image

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 7:01

    Toms Treibergs: Nenosakāmo sajūtu noteikšana

    Kad mazotnē lasīju Ziedoņa stāstus vai, vēl labāk, klausījos tos "Melodijas" izdotajā platē, jau tad mani piemeklēja dīvaina sajūta, ka šie stāsti īstenībā ir par kaut ko citu. Par ko? To es nezināju. Tā bija mistērija.

  • Image

    2013. gada 28. maijā, plkst. 9:05

    Dilans Trigs: Drupu psihoanalīze

    Kā drupas – vai tie būtu industriālas rūpnīcas gruveši vai senas civilizācijas paliekas – iekļaujas pilsētas ainavā? Drupas nav tikai deformēta, veselumu zaudējušas materialitātes masa, tas ir arī laika haoss.

  • Image

    2015. gada 2. aprīlī, plkst. 6:04

    Luīze Lismane: Šai gaismai ir kožu saēsti robi (2)

    šai atslēgai ir tikai viena evakuācijas ieeja šai dzīvoklī iesprūst tavi palīgā vārdi izrādās tiem visiem ir nolauzti gali un tavas lūpas ir ložu saēsti slēģi

  • Image

    2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • Image

    2012. gada 2. jūlijā, plkst. 9:05

    Ilmārs Šlāpins: Vasaras atvaļinājuma mūzikas tops (49)

    Pareiza atvaļinājuma pavadīšana ir māksla, kas tiek izkopta, rūpīgi tam sagatavojoties, taču patiesa pieredze atnāk tikai ar laiku. Viens no veiksmīgi izmantotas vasaras palīglīdzekļiem ir ideālais skaņu celiņš.

  • Image

    2015. gada 24. martā, plkst. 8:03

    Signe Mežinska: Pērt, sloksnēt vai sadot pa mizu? (2)

    Sinonīmu vārdnīca vēsta, ka latviešu valodā vārdam 'pērt' ir daudz līdzinieku – kult, sukāt, mizot, skrotēt, oderēt, plītēt, test, dauzīt, kaustīt, stibot, pīckāt, vicot, žagarot, sautēt, slānīt, slodzīt, sloksnēt, smeltēt, zeltīt, zilināt (..)



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis