Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja visi cilvēki kļūs vienlīdzīgi, nevienu nevarēs piespiest strādāt.

    Sjuņdzi

Iesakām

  • 2013. gada 4. jūnijā, plkst. 7:06

    Undīne Andersone: Vēl viena franču revolūcija (2)

    Vasaras sezonā Monpeljē ir populāra vieta, bet kaut ko tādu es redzu pirmo reizi – cilvēki satupuši uz balkoniem, dzīvesvietas vai biroja – nav atšķirības, aizdedzina cigaretes un gaida, kad nu sāksies.

  • 2016. gada 12. aprīlī, plkst. 2:46

    Latvijas Literatūras gada balva 2016: Spilgtākā debija literatūrā

    Kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" nominētas četras grāmatas – Sabīnes Košeļevas grāmata "Rīga – Maskava 21. gadsimta mīlasstāsts", Elīnas Bākules-Veiras dzejoļu krājums "Zilonis okeāns", Anitas Mileikas dzejoļu krājums "Mūžīgā nepārtikusī stirna" un Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums "Narkozes".

  • 2013. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Dita Jonīte: Olgas Žitluhinas troļļu valstībā

    Lasot "Brandu", mani nepameta izjūta, ka Olgai Žitluhinai ir arī daudz citu kopīgu īpašību ar šo klasikas supervaroni.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 0:03

    Pauls Bankovskis: Gada nogulums

    Visādi topi, kopsavilkumi, numurēti labāko labumu saraksti tad nu ir šīs rosības sausais atlikums, jo to, kā mums veiksies ar nākamajam gadam nosprausto, mēs labprātāk izliekamies nezinām.

  • 2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Efe Dujans: Dzeja pie vaļņiem

    un nevajag plūkāt un cirpt uzacis mani biedē viss samākslotais pat arhitektūrā, pat dzejā kājas tev no vietas bērnības pušumos mīlējāmies skriešus mīlējām lēnām, tik pacietīgi, kā auga tev mati

  • 2013. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Šipkēvics: Kā šipkēvics bargā tenkas lasīja (26)

    Pārbraucis mājās, šipkēvics ķērās pie bargā riharda tenkām, jo nesen bija dzēris kopā ar daci jaunupi bargo, kas, izrādās, nav nekādā sakarā ar šito bargo. bet tas nekas. dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.

  • 2014. gada 27. martā, plkst. 5:34

    Vents Sīlis: Nāves banalitāte (8)

    Cilvēks ir būtne, kas zina, ka ir mirstīga. Šī zināšana ir neatgriezeniska – tiklīdz doma par nāvi ir ienākusi cilvēkam prātā, to vairs nav iespējams ignorēt vai izdzēst, lai arī kā mēs to reizēm vēlētos.

  • 2016. gada 10. februārī, plkst. 6:24

    Aiga Dzalbe: Katram savu Marta Zaķi!

    Kā jau pēdējos gados konstatēts, mūsdienīgai ilustrācijai tekstu pienākas uztvert kā saturisku impulsu vizuālam vēstījumam. Attēlam ir jārada papildu stāsts, nevis "jāvelkas pakaļ" tekstam vai rakstītie vārdi burtiski jāpārtulko attēlu valodā.



Kultūras Ministrija
vkkf