Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Quotes_down
    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • Image

    2013. gada 11. martā, plkst. 9:01

    Kaspars Beķeris: Joku robežas (1)

    Kāds Oksfordas students ticis arestēts, jo nosaucis policijas zirgu par geju. Pret kādu citu 16 gadus vecu protestētāju sākta izmeklēšana, jo viņš atļāvies nodēvēt scientologu baznīcu par kultu.

  • Image

    2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Laura Ziemele un Renāte Pablaka: Par cilvēkiem un augiem (8)

    Istabas augu apmaiņas punkts "Mājas svētība" Miera ielā noturējās divus gadus. Īsi pirms tā slēgšanas mēs parunājām ar šī neparastā projekta autorēm Lauru Ziemeli un Renāti Pablaku.

  • Image

    2014. gada 15. aprīlī, plkst. 7:04

    Katrīna Rudzīte: Maigums un okupācija (1)

    Ir grāmatas, kas aiz sevis atstāj visam ķermenim cauri skrienošas tirpas, kas vienlaikus mudina domāt "par ko šis īsti bija?" un reizē priecāties, ka tu neko neesi sapratis, bet gan piedzīvojis kādā ļoti tiešā un nepastarpinātā veidā.

  • Image

    2013. gada 13. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Filozofija, laba dzīve vai lepnība (3)

    Vai, meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir laba dzīve, pareizais ceļš ir sekot savai sapratnei, atsakoties no paļaušanās jebkādai doktrīnai, tradīcijai un ticības dogmām, vai arī tā ir lepnība?

  • Image

    2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  • Image

    2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  • Image

    2014. gada 24. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Olimpiskajam sportam veltīts mūžs (5)

    Es jau vairākus gadus strādāju pie jauniem lēkšanas, skriešanas un kombinētajiem sporta veidiem, kas spētu Olimpiskajās spēlēs atjaunot patiesu sacensības garu un lepnumu par cilvēku gribas un ķermeņa spējām.

  • Image

    2014. gada 16. aprīlī, plkst. 8:04

    Rūta Briede: Gudrie nedarbi

    Bērnībā leļļu teātrī esmu bijusi tikai vienu reizi. Tā ir arī vienīgā reize, kad mans vecaistēvs, kas lielāko daļu laika pavadīja garāžā labojot mašīnas, mani veda uz kādu "kultūras iestādi".



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv