Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Esi labs pret citiem, kad vien tas ir iespējams, jo tas ir iespējams vienmēr.

    Dalailama

Iesakām

  • 2014. gada 14. aprīlī, plkst. 7:04

    Vilis Lācītis: Lai karalis mirst. Un nost ar karali! (7)

    Šeit es gribu teikt, lūk, ko – ne jau Andris Bērziņš ir pie kaut kā vainīgs. Andris Bērziņš, manuprāt, ir perfekts Latvijas Valsts prezidenta iemiesojums. Cilvēks amatā bez īpašām pilnvarām un sevišķām iespējām.

  • 2012. gada 8. maijā, plkst. 8:05

    Rudrešs Mahantapa: Mūzikai piemīts šāds spēks (1)

    "Es varētu visu atlikušo mūžu censties spēlēt kā Čārlijs Pārkers. Taču, pirmkārt, Čārlijs Pārkers nez vai to būtu gribējis. Un tam arī nebūtu nekādas jēgas. Kāds no tā būtu labums?"

  • 2014. gada 11. martā, plkst. 2:46

    Laura Feldberga: Skudru ceļi sniegā

    Mazā meitene, kas, vilcienā braucot, skaita skrūvītes sienā, bērnība ar vecākiem un vecvecākiem, pusaudžu gadu mīlestība, satikšanās ar Jēzus skatienu un kritiens no vilciena – tīras, spilgtas, iespaidīgas epizodes.

  • 2013. gada 23. aprīlī, plkst. 8:04

    Māris Prombergs: Kā es braucu uz mežu gēnus mainīt (4)

    Manos radurakstos nav izcilu slēpotāju, un arī man ar slēpēm iepriekš bijusi tikai neliela saskare bērnībā. Taču pirms pāris nedēļām nokļuvu uz distanču slēpēm, lai divu stundu laikā iegūtu pirmās iemaņas to izmantošanā.

  • 2013. gada 4. oktobrī, plkst. 1:10

    Semjons Haņins: Dzejoļi (3)

    kāpēc es klaigāju ka esmu elektriķis es elektriķis neesmu nemaz nez kas man uznāca ar rokām rādīju uz rozetēm pie spuldzēm skāros, skāvu skaitītāju neviens man netic

  • 2016. gada 17. jūnijā, plkst. 5:19

    Vilis Lācītis: Sebastjēna Erāra flīģelis

    Kad ministrs ir attapies no greizsirdības lēkmes un izdomājis, ka jāmeklē rokā sievas pavedinātājs, Jurčiks pavelk Resno malā un pēc garas atvainošanās sarunā, ka šie atbrauks sestdien un to nesmuko caurumu aiztaisīs ciet.

  • 2015. gada 4. februārī, plkst. 10:02

    Ilva Skulte: Bērnība digitālajā ekonomikā

    Pazīstamākās satura platformas, kā "Facebook" vai "Youtube", aizsākās tieši kā spēle un bērnišķīga sacelšanās pret pieaugušo biznesa pārņemto un nogurdināto pasauli, bet pāris gadu laikā tika glīti integrētas biznesa modeļos kopā ar visām dumpinieciskajām idejām un milzīgajām saturu ražojošajām auditorijām.

  • 2014. gada 2. septembrī, plkst. 6:09

    Oskars Kaulēns: Vienas bērnības perimetrs (1)

    Par spīti tālaika sabiedrībā mākslīgi kultivētiem aizspriedumiem, mēs bijām cieši integrēta, multikulturāla jauniešu kompānija, kur par savējiem tika saukti gan latvieši, gan krievi.



Kultūras Ministrija
vkkf