Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Dzīve ir pārāk īsa, lai koncentrētos uz pagājušo. Es labāk pievērsīšos nākotnei.

    Lū Rīds

Iesakām

  • 2014. gada 13. oktobrī, plkst. 1:10

    Pauls Bankovskis: Kā bliezt ar vecmodīgumu

    Nesen Hermanis pamanījās satracināt publiku, izteikdamies, ka "Latvijā 40 % cilvēku smadzenes atrodas pastāvīgā atpūtas režīmā". Nez kāds šis iedomātais cipars varētu būt citās zemēs?

  • 2015. gada 2. aprīlī, plkst. 6:04

    LaLiGaBa: Balva par ieguldījumu literatūrzinātnē

    Piedāvājam jums sarunas ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Speciālbalvu par ieguldījumu literatūrzinātnē saņem Eva Eglāja-Kristsone par grāmatu "Dzelzgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti."

  • 2015. gada 29. oktobrī, plkst. 9:07

    Liene Brizga-Kalniņa: Lupatiņi kā antimultfilma (3)

    Vārdu sakot, es tiešām multfilmas nevaru ciest un labprāt gribētu, lai tās neeksistē. Taču tā ir tikpat muļķīga vēlēšanās kā gribēt, lai nepastāv bēgļi, geji vai klimata izmaiņas.

  • 2012. gada 29. augustā, plkst. 8:08

    Dāvids Zalāns: Vai viegli būt laimīgam? (56)

    Ja mēs salīdzinām šo brīdi ar kādu citu mūsu dzīvē, kad jutāmies slikti, mēs secināsim, ka tagad ar mums viss ir kārtībā. Ja uzskaitīsim visas pozitīvās lietas, ko daudzu gadu gaitā esam piedzīvojuši, secināsim, ka ir patiešām labi.

  • 2013. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Elīna Kuple: Burvis (4)

    Nezināju ka pienāks rīts, kurā atsacīšos no institūcijām visām. Vien esamība uz aizliegtās gaismas salas. Laiva sagatavota no jūtu satīna, no acu mirdzuma, no degošām sajūtām, no porcelāna ādas, no vienradža labvēlības. Kurš pievienosies?

  • 2013. gada 6. decembrī, plkst. 1:21

    Tatjana Hramova: Mūri

    Saules gaismā viņu acis izskatās zeltainas, un viņi raud – vienmēr raud –, dzenot naglas manā sirdī. Paveicies tiem, kurus kupidoni nošauj ar savām bultām... Maniem kupidoniem rokās ir āmuri. Protams, kas gan cits viņiem var būt rokās?

  • 2014. gada 30. maijā, plkst. 6:05

    Marika Vidiņa: Priecīgu devēju Dievs mīl (5)

    Līdz pat 17. gs. Bībeles tulkojumos angļu valodā lietots vārds "love", bet ietekmīgajā "King James Bible" (1611) "agape" tulkots kā "charity" – labdarība, žēlsirdība, nevis mīlestība.

  • 2013. gada 16. oktobrī, plkst. 8:10

    Santa Remere: Bikibuku nevar būt par daudz

    Brīžiem šķiet, ka Bikibuki patiesībā ir ļoti pārdomāts un mērķtiecīgs kulturālās izglītošanas projekts, kas sniedz smalki strukturētu ieskatu rokrakstu un stilu bagātībā, pakāpeniski palielinot sarežģītības pakāpi.



Kultūras Ministrija
vkkf