Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 22. novembrī, plkst. 6:38

    Pauls Bankovskis: Ar lāpu, flaneļa mici vai ko (1)

    Svētku nedēļā bija grūti nepamanīt tos, kas uzskatīja par vajadzīgu atgādināt un daudzināt, ka nekāda iemesla svinēšanai jau nemaz nav un vispār viss ir tieši tikpat slikti kā allaž vai pat vēl ļaunāk

  • 2015. gada 14. jūnijā, plkst. 11:06

    Mākslai vajag telpu: Intervija ar Paulu Zariņu (1)

    Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā sarunas par Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja ieceri ar sabiedrībā pazīstamiem dažādu profesionālo jomu pārstāvjiem.

  • 2015. gada 15. decembrī, plkst. 6:44

    Anda Baklāne: Par pienu, kura nebija (3)

    Vēl viena iezīme, kas šo romānu noteikti padarīs pieņemamāku zvērinātiem Ikstenas daiļrades nīdējiem, – tajā notiek kustība, sižeta attīstība.

  • 2012. gada 6. februārī, plkst. 9:00

    Pauls Bankovskis: Tā kā tādi bērni (33)

    Rūpēs par bērnu tiesībām un drošību, izglītības sistēmas nemitīgu uzlabošanu un savām ērtībām, bērni arvien vairāk un vairāk tiek atbrīvoti no pienākumiem un riska.

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 7:10

    Anita Mileika: Mans laiks un telpa (2)

    mans laiks un telpa manas divas dievišķīgas akas kā mātišķs piens pēc kura atraudziņa nāk Šo mirkli sasaistīt ar Kunga gribu Kad nograuzts nags man palicis starp zobiem Ir jārīkojas ātri ātri Putn

  • 2015. gada 15. maijā, plkst. 6:05

    Gundega Šmite: Sotto voce*

    Anna gulēja plaši atvērtām acīm lielā gultā, zilos palagos, kas krita pār viņu nedaudz ieburzītiem lokiem un svaigi smaržoja... sssš sssš ssšŠ sssš ... pēc pļavas zāles, gaisa un ūdens... ezera ūdens

  • 2016. gada 20. oktobrī, plkst. 3:17

    Anna Žabicka: Meitenes, kuras iznīcināja feminismu (12)

    Viens no visbiežāk lietotajiem antifeministu smagsvara "argumentiem" ir šāds: ja reiz feminisms iestājas par dzimumu vienlīdzību, tad to nevajadzētu saukt par feminismu, bet gan par egalitārismu.

  • 2016. gada 14. jūlijā, plkst. 6:46

    Unda Avota: Neērtā saruna (1)

    Es reizēm mēdzu cilvēkiem jautāt, vai viņiem ir bail no nāves. Gandrīz visi, izņemot vienu manu vecmāmiņu, parasti drosmīgi un pārliecināti saka, ka nav. Kā gan var būt bail, ja nāve mūsu sabiedrībā nemaz tā īsti neeksistē?



Kultūras Ministrija
vkkf