Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Quotes_down
    Anatols Franss

Iesakām

  • Image

    2013. gada 7. maijā, plkst. 7:05

    Laura Feldberga: Telpas atvēršana (8)

    Rotko abstraktā ekspresionisma perioda gleznas ir kā tuneļi, kas ved uz bezgalīgu telpu, un tur var iekļūt, ja ļauj sev kļūt lēnam un klusam un skatās, uzstājīgi nejautājot, kas tad tas vispār ir.

  • Image

    2013. gada 8. martā, plkst. 1:23

    Ivars Tontegode: Dzīve arī ir ceļojums (1)

    Mākslas akadēmijas laikā viens labs draugs sāka man dot nelegālos diskus un kačātās filmas – tā noskatījos Felīni, vēl vis kaut ko. Japāņu kino. Kurosavu. Un tad es vienkārši iemīlējos kino. Sapratu, ka radīt pasaules ir ļoti interesanti.

  • Image

    2012. gada 23. maijā, plkst. 9:05

    Pauls Bankovskis: Atrasta jēga (7)

    Vietējie mūsdienu mākslas darbinieki jutuši pienākumu ievērojamajam viesim pasākumā dot vārdu. Soross vārdu arī ņēmis, taču neviens no klātesošajiem itin neko no viņa teiktā neesot sapratis.

  • Image

    2012. gada 29. novembrī, plkst. 8:11

    Dina Sarceviča: Skolas iekšējā kultūra (12)

    Ir skaidrs, ka par skolotāju nevar kļūt vienā dienā, tāpēc pieredzējušo kolēģu atbalsts, padomi un idejas var būt vērtīga atbalsta sistēma jebkuram skolotājam, īpaši jaunajam.

  • Image

    2013. gada 28. jūnijā, plkst. 7:06

    Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma (11)

    esmu sajaucis dienas kā kārtis elpojis rutīnas sasmakušo gaisu pazemīgi uzklausījis lietainās nakts spriedumu samta ādas un skārda palodzes lietā nepateicība ir mans vienīgais iztikas avots

  • Image

    2013. gada 14. jūnijā, plkst. 7:06

    Liene Kāposta: Nāves hronists (13)

    Savācis materiālu, es atgriežos redakcijā, kur, drudžaini klabinot datora taustiņus, radu ziņas, ko cilvēki labprātāk nelasītu. Bet viņi lasa. Lai arī šausmīgi, pretīgi, drūmi un traģiski, šie notikumi tomēr ir ļoti aizraujoši.

  • Image

    2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Ruta Paidere: Latviešu komponista dilemma (5)

    Latvijas profesionālā mūzika vēl aizvien barojas no padomju laikos noteiktās, uz izcilību orientētās mūzikas izglītības tradīcijas, kas funkcionēja nevis komerciālās, bet gan tikai un vienīgi ideālās kategorijās.

  • Image

    2013. gada 26. februārī, plkst. 8:02

    Iveta Gēbele: Bez vardarbības nekādi (1)

    Ļoti bieži vecāki ir norūpējušies par vardarbību pasakās un, lasot priekšā bērniem, tās vietas, kurās ir aprakstītas vardarbīgās ainas, izlaiž vai vismaz mēģina mīkstināt, pārveidojot tekstu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv