Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Lai pateiktu: "Es tevi mīlu", no sākuma ir jāiemācās pateikt: "Es."

    Aina Renda

Iesakām

  • 2013. gada 13. maijā, plkst. 7:05

    Irina Romanovska: Sarakstu nemiers (6)

    Jāatzīst, pati esmu diezgan apsēsta ar sarakstiem. Kad darāmā ir neaptverami daudz vai kad vienkārši nespēju neko jēdzīgu iesākt, es veidoju veicamo darbu sarakstus.

  • 2016. gada 27. janvārī, plkst. 6:26

    Agnese Cīrule: Man, protams, patiktu tikai un vienīgi filmēties (1)

    Man Emma nešķita tik racionāla, kāda viņa ir tapusi pēc montāžas. Ja man būtu jāsavelk manas lomas līnija, tad būtu divas ainas, kuru montāžai es nepiekristu. Neteikšu, kuras, protams.

  • 2013. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Dita Jonīte: Olgas Žitluhinas troļļu valstībā

    Lasot "Brandu", mani nepameta izjūta, ka Olgai Žitluhinai ir arī daudz citu kopīgu īpašību ar šo klasikas supervaroni.

  • 2015. gada 11. augustā, plkst. 6:08

    Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš: Pārmaiņas notiek (11)

    Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvijas sabiedrība dažu gadu laikā bija spiesta pieņemt jaunu realitāti, kurā seksualitāte un bauda kļūst par publisku apspriešanas objektu, masu kultūras tēmu un arī preci.

  • 2014. gada 6. jūnijā, plkst. 1:06

    Ansis Šenne: Rīt rīsi rīsus (1)

    Ieelpojot tumsā gaisu, mēness mirdz tik dikti spoži, Medijos dzird tik daudz mēslu, tomēr jūtos ļoti droši.

  • 2014. gada 7. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Melgalve: Intervija ar kanibālu (5)

    "Vai tiešām tā garšo pēc vistas?" es jautāju. Harijs smējās. "Kāds tev labums no manas atbildes? Tu taču tāpat gaļu neēd." It kā ētiskiem cilvēkiem nebūtu ožas, es nodomāju.

  • 2013. gada 28. novembrī, plkst. 2:49

    Toms Treibergs: Drebelīgais cilvēku pazinējs. Vudijs Alens (4)

    Pirmā Vudija Alena filma, ko es noskatījos, bija "Annija Hola". Es tobrīd vēl biju skolnieks nelielā Ogres novada ciemā, un mans labākais draugs bija televizors.

  • 2013. gada 21. maijā, plkst. 10:05

    Gundega Muzikante: Bērns ir cilvēks

    Cilvēks ir tik plašs jēdziens. Mēs zinām, kas viņš nav, ar ko viņš ir ticis galā, no kā atbrīvojies, bet nezinām, kas tad veido to viņa būtību, un kāda tā izskatās.



Kultūras Ministrija
vkkf