Audio

Andra Manfelde: Es vienmēr esmu gribējusi būt kaut kas cits.

Andra Manfelde ir dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmoreiz publicējusies žurnālā „Karogs” 2002. gadā. Saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Par nākamo dzejoļu manuskriptu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu. 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns „Adata”, kas stāsta par cīņu ar narkotikām. Pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera „Adata” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu "Zemnīcas bērni", kurā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja septiņus gadus. 2011. gadā saraksta un izdod tēlojumu grāmatu "Ceļojums uz mēnesi". Par romānu "Dzimtenīte" saņēmusi balvu 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un Raimonda Gerkena romānu konkursā.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Sievietei ir divas izvēles – vai nu viņa ir feministe, vai mazohiste.

    Quotes_down
    Glorija Steinema

Iesakām

  • Image

    2015. gada 5. februārī, plkst. 6:02

    Ilmārs Šlāpins: "Satori" lasītāji visvairāk vēlas draudzēties ar Signi Baumani (4)

    Ir noslēgusies ekspresaptauja ar mērķi noskaidrot, kurš no "Lattelecom" televīzijas kanālā "Satori360TV" intervētajiem cilvēkiem kļuvis par to, ar kuru visi grib draudzēties.

  • Image

    2013. gada 8. janvārī, plkst. 2:01

    Diskusija: Tarkovska neiespējamība (4)

    Spēcīgs darbs eksistē dažādos laikmetos un atrod nervu, kas ir aktuāls šodien. To nav iespējams paredzēt, aprēķināt. Mākslas darbs eksistē savā neatkarīgajā struktūrā un esībā, un katrs to izmanto pēc savām vajadzībām.

  • Image

    2013. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    Marta Martinsone: Pasaule ir neērta, neērta vieta

    Pirmā doma, kas man iešāvās prātā pēc izrādes "Serža efekts" noskatīšanās, bija: pilnīgs mīļums. Tiešām – sēdēju un visu izrādi smaidīju tā, it kā būtu tikko iemīlējusies. Bija smiekli, bet ne tie skaļie un nebeidzamie, kad nevar elpu ievilkt, bet tie klusie, smaidīgie smiekli.

  • Image

    2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Jirgensone: Latvietis un karš (12)

    Mūsu tautas vissmagākais okupācijas vēstures mantojums ir mūžīgā pastarīša pozīcija, kurā atbildība – bet līdz ar to arī rīcībspēja un pienākums rīkoties – ir deleģēta kādam citam.

  • Image

    2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Dmitrijs Vodeņņikovs: Rūnas (2)

    Toties es – neredzu nekādas vīzijas, man nav, ko jums stāstīt, viss, kas man ir, – raupjas un grīļīgas domas, un, kaut esmu tikai liecinieks, nevis patēvs tavs un ne māte, es ņemu tevi (piemēram, pēdējo) rokās un baroju tev lielās brūkleņogas.

  • Image

    2013. gada 14. jūnijā, plkst. 7:06

    Liene Kāposta: Nāves hronists (13)

    Savācis materiālu, es atgriežos redakcijā, kur, drudžaini klabinot datora taustiņus, radu ziņas, ko cilvēki labprātāk nelasītu. Bet viņi lasa. Lai arī šausmīgi, pretīgi, drūmi un traģiski, šie notikumi tomēr ir ļoti aizraujoši.

  • Image

    2014. gada 12. martā, plkst. 7:03

    Ivars Drulle: Trīs olīvas nopietnā ēkā (3)

    "Pavardiņā" tiek plaši lietots latviešu virtuvē iecienītais deminutīvs. Apkalpotāja piedāvā biezenīti, griķīšus, zivtiņu, bet kādai krievu apmeklētājai pakaļ uzsauc, vai pie zupas smetanočku nevajadzēšot.

  • Image

    2015. gada 8. janvārī, plkst. 9:01

    Dita Jonīte: Herbe bēniņos

    Pirmskolas vecuma bērnu vecāki īpaši labi zina, cik reizēm apgrūtinoša ir bērnu šķietami neracionālā baidīšanās – piemēram, no tumsas.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis