Maikls Džīra: Seksmašīna (4)

2012. gada 3. februārī, plkst. 17:02

Rubrika: Proza

Uz skatuves ir savijušās divas kailas sievietes, to galvas paslēptas viena otrai starp kājām. Viņas skaita apslāpētu lūgšanu zaigojošai iekāres pērlei, kas dziļi paslēpta otras klēpī. Viņu sejas iegrimst un attālinās, iegrimst, tad attālinās. Ar katru ritmisko grūdienu sejas vaibsti pazūd miesas valgajā spīdumā kā dievlūdzēja galva, kas ieracies bezpalīdzīgi dreboša un sasaistīta upura ķermenī, rij tā iekšas.

Telpā ir kluss, dzirdama vienīgi attāla pilsētas satiksmes dūkoņa, kas ienāk pa ventilācijas lūku griestos, un nepārtrauktā savienošanās mantra.

Telpas vidū ir apaļa, ar lētu, oranžu velūru pārsegta platforma. Prožektori visos istabas stūros izgaismo viņu bālo miesu. Kamēr sievietes strādā, platforma lēni griežas, iekrāsojot viņu ādu violetā, tad dzeltenā, tad rozā krāsā. Prožektori tikai vairo tveici, karstumam sajaucoties ar viņu sviedru

saldo, piesātināto smaržu, gaiss kļūst tik blīvs kā ūdens.

Reģistratūrā tiek nospiests slēdzis. Disko mūzika gurdi uzņem apgriezienus, bombardējot gaisu ar monotoni dunošiem basiem. Viņu ķermeņi teju nemanāmi atbild uz pārpludinošās skaņas pēkšņo ielaušanos. Drīz tie sāk kustēties tikko jaušamās mehāniskā ritma variācijās, savijoties kā divi zuši okeāna dibena dūņās.

Atskanot disko, apkalpotājs atver durvis uz kabīnēm, kas ieskauj istabu, un vīrieši ienāk, ieņemot vietas pie logiem gar telpas sienām. Ja sievietes paskatītos augšup, atraudamies no sava rituāla, pirmajā brīdī logi izskatītos pēc spoguļiem. Bet, ja tās gribētu ielūkoties ciešāk, aiz atstarojošās virsmas katrā kabīnē viņas saskatītu neskaidrus, tumšus vīriešu siluetus un fluorescējošu gaismu virs to galvām.

Disko mūzika ieplūst kabīnēs caur skaļruņiem pie griestiem. Slēgta, skapim līdzīgā telpa darbojas līdzīgi zemo frekvenču rezonatoram, pastiprinot telpas klaustrofobisko ierobežotību. Cauri dezinfekcijas līdzekļa kodīgajam aromātam jūtama skābeni metāliskā spermas smarža. Vīrieši ieelpo šo smaržu savās plaušās, kur tā izplatās un iesūcas viņu asinsritē un nervu sistēmā, saindējot uztveri.

Slepkavības un perversijas iespējamība, kas parasti tiek apspiesta, nu tiek barota un stiprināta.

Anonimitātes radītā drošības sajūta atver durvis plašāk. Ja kāda no sievietēm grasītos parādīties kabīnē kā fiziska būtne, nevis attēls, ko redz cauri stiklam, viņa noteikti tiktu izķidāta, aprīta, sakropļota. Vīrieši nespēj sevi kontrolēt. Viņiem visiem piemīt apspiesta vajadzība pēc asins garšas. Kad tie masturbē, aiz nevainīgajām un bērnišķīgajām fantāzijām, ko viņi uzbur, vienmēr slēpjas patiesais uzbudinājuma noslēpums — vardarbības iespējamība.

Manas rokas ir maigas un vēsas. Kad es pieskaros savas kabīnes sienas gludajam pārklājumam, es sajūtu sieviešu siltumu, kas caur sienu ieplūst manī. Es absorbēju visu, kas man apkārt. Es spēju sagaršot rūgto luminiscējošo gāzi, kas ieslēgta fluorescējošajā caurulē virs manas galvas. Zem disko dziļbumbas ritma es spēju noteikt spuldzes monotonās dūkoņas noti. Mūzikas rīboņa zvetē manu ķermeni un izlīmē mani pa kabīnes sienām. Esmu savienots ar sienām, daļa no šūnas. Kabīne ir organisms. Kabīņu loks ir ļaundabīgās šūnas, kas ieskauj audzēju. Sievietes pūst, sūc viena otru, dzenot turp un atpakaļ savas kodīgās sulas, vienojoties savā slimībā. Es viņas saožu viņu aso smaku caur sienu.

Mūzikai izmainoties, sievietes pieceļas no platformas un sāk apātiski dejot apkārt arēnai. Prožektoru gaismas — skābas un piesātinātas — virpuļo, skalojoties kā viļņi telpas šķidrajā gaisā. Sievietes kustas cauri krāsām, dreifējot amniotiskā Visumā kā bezgribas ķermeņi. Mūsu kamerās pieaug uzbudinājums. Es pirmais iebāžu rokas ar gumiju izklātajā caurumā pretī siltajai vietai, kur dzīvo sievietes.

Ātri atbildot, vairākas rokas iespiežas arēnā no to apņemošajām sienām. Bezķermeņa taustekļi veido zemūdens radījuma iekšējo nervu sistēmu; tas meklē barību un stimulu. Pirksti žestikulē, raustoties un lokoties, cenšoties piesaistīt dejotāju uzmanību. No iekšpuses sievietes redz trīcošus spoguļus, kuros atspīd krāsainās gaismas, un zem tiem — glumas, tvarstīgas kūniņas, kas neprātīgi mētājas paātrinātajā straumē.

Pēc pāris minūšu ķircināšanas viņas atbild mūsu mēmajam lūgumam un ļauj dejas centrbēdzes spēkam izstumt viņu ķermeņus arēnas perifērijā. Virpuļojot gar sienām, sievietes tiek nodotas no rokas rokā, sagrābtas, saspiestas, gumzītas, atplestas. Ja manai rokai būtu mute un zobi, es uzplēstu viņu ādu un temptu biezās asinīs, sūknējot tās tieši sev rīklē, piepildot sevi ar slepkavību.

Viņa ir kā ekstāzē. Viņas epitēlijs caur porām izdala iekšās sarūgušās sulas. Manas rokas slīd viņas šķidrumā, uzlādējoties no viņas iekšām. Es saspiežu gumijas krūtsgalu, manas rokas pārslīd pār gludo vēderu, iebakstot iekaisušajā rētā zem kaunuma apmatojuma. Kad viņa piespiežas sienai un papleš kājas, es salieku pirkstus pirkstus piltuvē un iespiežu viņas klēpī. Viņa paskatās augšup, pārgriežot acis, kamēr zīlītes aizslīd aiz plakstiem. Viņas mēle sakuļ putas uz lūpām, tecinot siekalas gar zodu.

Mēs esam vienoti — no kabīnes uz kabīni, vīrietis un sieviete, roka un ķermenis, šķidrais un cietais, dzīvais un nedzīvais. Nav svarīgi, vai manas rokas ir viņā vai kādā citā, viņa veļas un slīd no viena taustekļa pie otra. Mēs esam viena radība, kas pulsē svētlaimē, gaismā un skaņā. Mūsu orgasms ir bezgalīgs.

No angļu valodas tulkojusi Antonija Skopa-Šlāpina.

Pēdējie komentāri:

• kailā 06.02.12 16:29

  Lūk negribētu es nākamā dzīvē piedzimt par vīrieti . Kaut kāds karmisks sods tas ir, ja šitā jāmocās. Var tik izteikt līdzjūtību nabadziņiem.

• Bb 06.02.12 22:37

  tās jau nav mocības, bet gan kaisle. tas kā lēnām pienāk brīdis, kad viņš vairs nespēj sevi kontrolēt un ļaujas uzbudinājumam un emocijām.

• kailā 07.02.12 10:05

  Tā jau ir tā drāma un traģika, ka tiem nabaga vīriešiem nez kur jānesās un nez kas jāmeklē , lai dabūtu to kaisli un to apmierinājumu. Man ir stāstīts un es nojaušu , ka tas ir daudz briesmīgāk , kā sievietēm ... Es labāk 10 reizes dzemdēju un regulāri eju pie ginekologa, nekā darbojos pa šitādām surogātmašīnām.

Piedalies diskusijā:

Komentāru forma