Ieva Sniedze: Par došanos ceļā, lai atgrieztos mājās (4)
2012. gada 2. februārī, plkst. 23:02
Rubrika: Kultūra
(Rūķītis Nils Holgersons pirms došanās ceļā, Bertila Libeka ilustrācija)
"Laimīga tauta, kam ir tāda rakstniece, kas spējusi vienā grāmatā tik talantīgi izstāstīt savas tautas vēsturi, ģeogrāfiju un teikas," pirms vairākiem gadiem Stokholmā gluži ikdienišķas sarunas laikā, ejot gar ūdensputnu barotavu pie Slusenas, vecākā māsa man teica. Viņa runāja par Selmas Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnišķīgo ceļojumu". Atceros, ka bērnībā viņa šo grāmatu vairākkārt bija ņēmusi no bērnu bibliotēkas, jo mājās tās nebija. Līdz brīdim, kad trīspadsmit gadu vecumā vārdadienā viņai to uzdāvināja draudzene no trūcīgas (pat pēc padomju laiku standartiem) ģimenes — viņas māte strādāja par sanitāri tuberkulozes slimnīcā. Toreiz citas māsas draudzenes bija sašutušas, jo uzskatīja, ka dāvināt vecu, nedaudz nosmulētu un noteikti ne vienreiz vien lasītu grāmatu ir aizvainojoši. Viņām nebija
Iesakām izlasīt
"Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" mūsu laika un vietas kontekstā ir daudz vairāk nekā autores sākotnējā iecere — lasāmā grāmata skolas bērniem, kas saistošā un prātā paliekošā veidā stāstītu par Zviedrijas ģeogrāfiju, vēsturi, cilvēkiem, dabu un folkloru. Šeit neatrast neko no sacukurotas sentimentalitātes, tā ir reālistiska un brīžiem pat skaudra kā dzīves īstenība. Aprakstīto sūro zemnieku, bezzemnieku, strādnieku un rokpeļņu dzīves gājumu var attiecināt uz jebkuru Baltijas jūras reģiona valsti un Eiropu kopumā no 19. gadsimta otrās pusēs līdz pat laikam, ko iezīmē 2. Pasaules karš. Tomēr būtiski ir tas, ka tā nav gaušanās, bet drīzāk — tautas spēka un dzīvotspējas apliecinājums labākai nākotnei. Tā ir ticība izglītībai, progresam un sabiedrības evolūcijai, un vienlaikus aicinājums būt saskaņā ar dabu un apkārtējo vidi, sevis kā dabas daļas apzināšanās.
Nilss Holgersons ir gadus četrpadsmit vecs, problemātisks pusaudzis bez respekta pret vecākiem un sabiedrību; būtībā — sīks huligāns bez mazākās vēlmes mācīties un kaut ko sasniegt savā dzīvē. Kā par nelaimi, viņam gadās saķerties ar rūķīti — mājas gariņu, un tas pārvērš viņu pašu par rūķīti. Faktiski autore gudrā un saprotamā veidā stāsta par to, kā cilvēks kopš senseniem, pirmskristietības laikiem šķērso robežu starp bērnību un pieaugušā kārtu, liekot Nilsam doties dzīvības briesmu pilnā iniciācijas ceļojumā, tikpat skarbā kā mūsdienu cilšu reliģiju kopējiem pasaulē ārpus Eiropas. Lāgerlēva pat piešķir viņam dvēseles pavadoni — totēmu no dzīvnieku pasaules, darot zināmu Nilsam rūķīša, viņa dzimtas aizbildņa no garu pasaules, lēmumu — kļūt par cilvēku viņam būs iespējams tikai tad, ja viņš atvedīs sveiku un veselu atpakaļ mājās zostēviņu Mārtiņu, kas pavasara skurbumā, it kā gluži nejauši paķerot līdzi arī Nilsu, ir devies uz ziemeļiem līdzi meža zosīm.
"Nilsa Holgersona brīnišķīgajā ceļojumā" atradīsiet arī mīlas romānu, un neliecieties traucēti, ka abi mīlētāji ir zosis — viņi tāpat caur grūtībām atrod viens otru, ļaunās radinieces cenšas visu izjaukt, tomēr beigās viņi ir laimīgi kopā. Man gan lielāku prieku sagādāja nodaļas par Gimlingu pili un žurku cīņu. Visticamāk, bez šīs grāmatas ietekmes nekad savā mūžā nebūtu sistematizējusi fragmentārās zināšanas par Eiropas žurku populācijas jautājumiem, proti — Eiropā gadu tūkstošiem ir dzīvojušas tā sauktās melnās jeb romiešu žurkas (Rattus rattus), un tikai līdz ar lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu pirms nepilniem piecsimt gadiem caur Itālijas ostām ir ieceļojušas brūnās žurkas (Ratus norvegicus), kas, būdamas lielākas un agresīvākas par "aborigēniem", ir izspiedušas senās Eiropas melnās žurkas no viņu izsenis apdzīvotajām teritorijām. Lāgerlefa ar lielu dramatisku spriedzi attēlo Gimlingu pili kā pēdējo melno žurku bastionu, paredzot lielu žurku kauju uz dzīvību un nāvi, fināla atrisinājumā iepinot vienu no viduslaiku Eiropas spilgtākajām leģendām par Hemlinas stabulētāju, kas izved žurkas no pilsētas ar savas mūzikas suģestiju.
Nešaubos, ka ir vairāki veidi, kā lasīt "Nilsa Holgersona brīnišķīgo ceļojumu" — jūs varat pāršķirt daudzas nodaļas, kas vēsta par zosu ceļojumu pāri visai Zviedrijai, un lasīt tikai atsevišķas teikas un pasakas, kas atrodamas šajā grāmatā. Ja lasīsiet to pirmo reizi vai pēc vairākiem gadu desmitiem kā atmiņas no bērnības, varat izbaudīt lēnās lasīšanas prieku — grāmatā ir piecdesmit četras numurētas nodaļas un vēl atsevišķi stāsti, un teikas ar virsrakstiem. Ja spējat izlasīt vien apmēram desmit lappuses pirms gulētiešanas, šis varētu būt labs veids, kā sagaidīt pavasari. Ja jums ir palaidnīgs dēls mazajā padsmitnieku vecumā un pagājušonedēļ jūs izsauca uz skolu, jo jūsu razbainieks kādam mazākajam bija atņēmis pusdienu maizītes vai sīknaudu, iespējams, jūs varat likt viņam katru vakaru lasīt jums to priekšā — būs labs iemesls parunāties ar savu pusaudzi par dzīves vērtībām. Ja gadījumā pats jau gadiem dzīvojat ārzemēs, strādājat nepatīkamu, maz apmaksātu darbu un šad tad atsūtat vecākiem relatīvi dārgas dāvanas vai naudu, iespējams, jums pietiks izlasīt vienu vienīgu nodaļu šajā grāmatā — "Vecā zemniece", lai sakravātu mantas un vienkārši brauktu mājās.
Bibliogrāfija:
No zviedru valodas tulkojusi Alma Gobniece. Šobrīd man ir izdevies apzināt 2 izdevumus:
Zelma Lagerlefa "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums", Latvijas valsts izdevniecība, Rīga 1957. gads (758 lpp.) — iesieta baltos audekla vākos, ar zviedru mākslinieka Bertila Libeka ilustrācijām. Šo izdevumu ir iespējams atrast labā stāvoklī, un tas ir īpaši vērtīgs skaistā iesējuma dēļ. Iespiests uz īsti laba grāmatu papīra, tikpat kā nav sadzeltējis, arī poligrāfiskā kvalitāte ir teicama. Sējums ir samērā smags, tādēļ piemērots mājas lasīšanai.
Zelma Lagerlefa "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums", Liesma, Rīga 1972. gads (620 lpp.) — iesieta cietajos vākos, ar noņemamu papīra apvākojumu, arī ar mākslinieka Bertila Libeka ilustrācijām. Iespējams, šis izdevums ir sastopams audekla vākos, vismaz grāmatas pasītē ir norādīts, ka audekla vākos tā maksā 1rbl. 20kap. un standarta cena ir 1rbl. 12kap., tomēr grāmatu veikalos to neesmu manījusi. Šis izdevums iespiests uz standarta kvalitātes grāmatu papīra, šobrīd jau nedaudz sadzeltējis. Drukas kvalitāte apmierinoša, tomēr tā krietni atpaliek no 1. izdevuma. Grāmata ir gandrīz divas reizes vieglāka nekā 1957. gadā izdotā, tādēļ būs piemērotāka lasīšanai ceļā vai sūtīšanai pa pastu.
Abi izdevumi ir samērā viegli atrodami lietotu grāmatu tirdzniecības vietās, un to cena svārstās no 50 santīmiem līdz 2,5 latiem.
dzimmijs13 04.02.12 12:36
Paldies! Jā, viena no labākajām grāmatām, kuru tikai nosacīti var klasificēt kā "bērnu un pusaudžu", tā tiešām nav ne banāla, ne salkana, to var lasīt arī "solīdi kungi"... klusībā protams, jo baidos, ka "kultūras piepildītā" smalkā kafejnīcā, intelektuālā sarunā, ar neiztrūkstošo sava teiktā svarīguma pastiprinošo žestikulēšanas atribūtu - kūpošo cigareti rokās, runājot par Koelju, Eko, vai, vēl pieļaujami, Ikstenu, tā ka īsti neiederētos pieminēt Nila ceļojumu uz zoss muguras...
Nu ja, bet būdams nesolīds tēvainis, varu atzīties, ka visvairāk atmiņā palikusi Nila neizpratne, kā mednieki var šaut uz tik lieliskām zosīm, viņa draugiem. Lika par šo to aizdomāties.
Inguna 04.02.12 16:49
Paldies par skatu uz brīnišķīgu grāmatu un paceļošanu lasītā atmiņās! Divējādas sajūtas: vai tiešām tas bija tik sen, kad pati lasīju un vēlāk - bērniem mācīju? Nē, nu sen tas nevar būt, jo tik tuvi klāt lasītais, kad atgādina par N.H.
Gaidu nākamo seno grāmatu.
Pauls Bankovskis 04.02.12 18:56
žēl, ka nav pieminēti 1924., 1935., 1938., 1948. un 1949. gada izdevumi. Tā ir viena no mīļākajām manas mammas grāmatām, viena no pirmajām, ko viņa bija izlasījusi bērnībā, un tas bija viens no 20-30. gadu izdevumiem, kas saglabājis (lai arī pagalam noplīsis) līdz mūsdienām.