Sarunas

Ernests Štāls: Kurp dodas internets?



Ernests Štāls - interaktīvā interneta un mobilo ierīču risinājumu speciālists; konkursa International Young Interactive Entrepreneur award 2010 uzvarētājs, sociālo mediju ietekmes analītiķu firmas SIA "Soon" viens no dibinātajiem, vairāku citu uzņēmējdarbības un iniciatīvas projektu autors.


Sandris Mūriņš: Kādas tavuprāt ir jaunākās tendences interneta biznesā?

Ernests Štāls: Var teikt, ka jaunu sociālo tīklu veidošana šobrīd piedzīvo savu norietu – vismaz tai ziņā, ka jaunus dzīvotspējīgus sociālos tīklus uzbūvēt ir ļoti grūti, jo telpa ir blīvi aizpildīta ar jau esošajiem sociālajiem tīkliem. Šobrīd liels uzsvars ir uz risinājumu meklējumiem – kā izmanot sociālos tīklus jaunas pievienotās vērtības radīšanā. Sociālie tīkli ir radījuši lielu apjomu informācijas, kura nav sakārtota, sastrukturēta un izanalizēta. Viena no iespējam ir analizēt šo informāciju, lai, piemēram, saprastu, kāda informācija un kurā brīdī lietotājam ir vērtīga. Šo tendenci sauc par Big Data jeb lielo datu analīzi. Šajā tendencē ir iesaistījušās ne tikai tādas lielās kompānijas kā Yahoo, Google, Facebook un Twitter, bet arī ļoti daudzi mazi un jauni spēlētāji.

Otrā – savienoto rīku (connected devices) izmantošana jaunas vērtības radīšanā, kur vērtība tiek radīta nevis caur socializēšanos, bet gan savienojot sociālo tīklu rīkus ar fizisku telpu. Tā tiek radīta jauna pieredze. Piemēram, banka uztaisa savu aplikāciju, kad Sandris ieiet kādā veikala, aplikācija  viņam paziņo: “Tev kā mūsu bankas klientam šajā veikalā ir īpašas atlaides.”  Vai arī telefona aplikācija nodokļu maksātājiem, kurā tu vari sekot līdz savam profilam valstī – cik nodokļus tu esi samaksājis, kuru valsts iestādi esi apmeklējis, kā ceļo tavi iesniegumi starp ierēdņiem.

Trešā – spēles mehānisma pievienošana dažādām aktivitātēm internetā, tā stimulējot lietotājus vēlamajai aktivitātei. Spilgtākais piemērs – vietrādes sociālais tīkls Foursquare, kurā spēlētāji saņem punktus  un sacenšas par virtuāla mēra pozīcijām, „atzīmējoties” apmeklētajās vietās. 

Kādi pēc tavām domām ir šī brīža interesantākie globālie interneta projekti?

Viena no aktuālām tendencēm ir pūļa inteliģences izmantošana – mēģinājumi iesaistīt interneta lietotājus jaunas vērtības radīšanā. Piemēram,  interneta vietnē CrowdSpring jebkura kompānija var  pasūtīt reklāmas materiālu izgatavošanu tieši no šīs vietnes lietotājiem.  Kompānija dod uzdevumu lietotājiem, piemēram: „Mums vajag izgatavot reklāmas bukleta maketu šādās krasās ar šādiem tekstiem, un mūsu budžets ir 200 dolāri!” Un, piemēram, 20 lietotāji piedāvā savu bukleta versiju šim uzdevumam. Tādejādi kompānija var izvēlēties, kuram „kandidātam” uzticēt šo uzdevumu, kā arī tā iegūst pakalpojumu, kurš ir būtiski lētāks par reklāmas aģentūru piedāvājumiem. Vēl viens piemērs: Microtask uzņēmums, kurš piedāvā skanētu tekstu pārvērst digitālā formātā. Šis darbs tiek pārvērsts ļoti daudzos mazos uzdevumos, kuru veic vairāk kā tūkstoš lietotāju, kuri ir piereģistrējušies šajā portālā.

Otrs būtisks ieviesums: virtuālā nauda, kura pamazām norēķinos sāk aizstāt īstu naudu savstarpējos norēķinos. Piemēram, Bitcoin, eksperimentāla jauna digitāla valūta, kura ļauj veikt maksājums ar ikvienu ikvienā pasaules vietā. Tā ir būvēta uz līdzīgiem principiem kā torrent faili, kuri vienlaikus nepieder nevienam un reizē – pieder visiem. Šo naudu neviens nekontrolē, bet visi var to izmantot. To var saņemt, piemēram, izpildot pāris  mazus uzdevumus.

Trešais, manuprāt, uzmanības vērtais jaunums – Turntable.fm gan Latvija nav pieejams. Tā būtība – lietotājs pieslēdzas virtuālai ballītei, tajā ir skatuve ar piecām dj vietām un daudzi klausītāji. Katrs dīdžejs uz maiņām liek pa vienai dziesmai, un klausītāji var balsot par to, vai izvēlētais skaņdarbs ir foršs vai nav! Šis portāls sniedz ļoti labu iespēju topošiem dj izmēģināt savus spēkus, kā arī attīstīt savas iemaņas.

Vai šobrīd interneta biznesā netiek piedzīvots līdzīgs burbulis kā 2000. gada “dot.com” gadījumā?

“Dot.com” burbuļa laikā gandrīz vai katram jaunam interneta projektam, kurš izlaida akcijas (jāpiebilst, daudzi no tiem vēl nebija pat uzprogrammēti!), strauji pieauga vērtība. Šobrīd, kopumā, nedomāju, ka atkārtojas burbulis, jo nauda jauniem  interneta projektiem nav tik viegli pieejama. Mēs tomēr vēl dzīvojam postglobālās krīzes iespaidā, un investori aizvien ir piesardzīgi. Varbūt tikai pasaules lielākais kolektīvās iepirkšanās portāls Groupon  varētu piederēt burbuļa kategorijai. To radītājiem jau pirmajā gadā piedāvāja uzņēmumu nopirkt par 6 miljardiem dolāru, un viņi atteica. Uzņēmums vēl joprojām strādā ar zaudējumiem, lai gan tā apgrozījums ir 120 miljoni dolāri, bet viņi tērē  vēl vairāk savai reklāmai.  Kāpēc tas tā notika? Uzņēmums ar ļoti lieliem pieejamiem naudas līdzekļiem izauga pārāk strauji, tomēr tas  vēl joprojām nav atradis ilgstpējīgu biznesa modeli.

Kā Latvijas jaunie projekti izskatās uz starptautiskā fona?

Latvijas interneta projektos sāk parādīties “pasaules elpa”. Tie pakāpeniski iegūst starptautisku uzmanību, piedaloties dažādos jauno uzņēmumu (startup)  attīstību veicinošos pasākumus, un sāk doties arī uz Silīcija ieleju. No Latvijas jaunajiem interneta projektiem varu izcelt Mighty Fingers, kuri veido nākošās paaudzes reāla laika spēļu platformu, kas ļautu izveidot reālā laika spēles. Piemēram, tu sēdi ar savu Iphone, bet es savā datorā vai Ipad un mēs varētu tiešsaistē sacensties spēlējot vienu spēli uz dažādām ierīcēm  Nākamais –   SunyRide – auto koplietošanas interneta vietne, kur tu kopā ar citiem faniem vari doties uz festivāliem, koncertiem un sporta pasākumiem. Piemēram, es dodos ar mašīnu uz Positivus festivālu, man ir trīs brīvas vietas, un pārējie festivāla fani var pieteikties par līdzbraucējiem un dalīt izmaksas par benzīnu, autostāvietu utt.

Interesants uzņēmums ir Campalyst.  Viņi veido sociālo mediju analīzes programmatūru, tā ļauj uzņēmumiem novērtēt atdevi no to aktivitātēm Facebook sociālajā tīklā. Savukārt, mans paša projekts ir Reach.ly. Mēs  analizējam Twitter, lai noskaidrotu, kurp cilvēki grib doties un šo informāciju sniedzam viesnīcām, lai tie uzrunātu šos cilvēkus ar saviem piedāvājumiem.

Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuri grib uzsākt savu interneta biznesu?

Pirmkārt, ieteiktu nedoties uz biznesa inkubatoriem. Jo biznesa inkubators prasīs biznesa plānu, tas savukārt nozīmē, ka tu zini, kas ir tavs tirgus un kādu produktu tu ražosi. Ja tu taisi jaunu uzņēmumu un gribi būt inovatīvs, tu īsti vēl nezini, kas ir tavs tirgus un kas ir tavs produkts, līdz ar to tu nevari uzrakstīt biznesa plānu. Bet tev ir ātri jāspēj izvirzīt hipotēzi, pārbaudīt, nomērīt, saprast virzienu un strādāt tālāk... – tas ir drīzāk ciklisks process. Otrkārt, eksperimentē –  izmēģini vienu virzienu un pēc iespējas ātrāk iegūsti atgriezenisko saiti no potenciālajiem klientiem, uzzinot un novērtējot, ko viņi par to domā.


Lūk, TV24 veidota saruna ar Ernestu Štālu neilgi pēc balvas saņemšanas.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • ābols  

    2011. gada 6. oktobrī, plkst. 15:04

    Internets, izskatās, dodas ne vien ikvienam mums līdzi ikdienas gaitās, bet arī Džobsam līdzi uz viņsauli, jo, piemēram, wired ir pilns ar atvadu vārdiem viņam, ko tur, otrā pusē, pagaidām taču vēl neuztver...

  • @  

    2011. gada 5. oktobrī, plkst. 16:08

    Sociālie tīkli ir radījuši lielu apjomu informācijas, kura nav sakārtota, sastrukturēta un izanalizēta.

    Japs.

  • Mr.Key  

    2011. gada 5. oktobrī, plkst. 11:04

    Tas, ka aģentūra tērē 20 cilvēku laiku, lai atlasītu vienu, kurš pa lēto uzražos kādu brīnumu... Tas ir vampīrisma jauns paveids, kas aizstāj iepriekšējo "pārbaudes uzdevumu", "pārbaudes laiku" utml.

    Grozi, kā gribi, par pārtiku un reālās pasaules priekšmetiem vienalga ir jāmaksā un, lai tos uzražotu, reāliem cilvēkiem ir jādra reāls darbs.

    Get out of there.

  • jā jā,  

    2011. gada 5. oktobrī, plkst. 10:09

    Jā jā, nesen pa netu klīda tāds: "In case of fire, please, leave the building BEFORE tweeting about it".. bet te jau par to, ko cilvēki labu var sasniegt vai uzņēmējdarbībai derīgu, nevis tikai par mazajiem nekvalitatīvajiem infoprusakiem visapkārt..

  • totalitārisms  

    2011. gada 5. oktobrī, plkst. 0:58

    sociālie tīkli ir jāaizliedz ar likumu. kvalitāti pret kvantitāti, lūdzu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ja kaķītis pārāk godīgs, viņš kaut kur paslepus zog.

    Quotes_down
    Ojārs Vācietis

Iesakām

  • Image

    2014. gada 3. martā, plkst. 6:27

    Ivars Ījabs: Spraud man puķi (5)

    Karš ir efektīvs "nācijas veidošanas" līdzeklis, kad attiecīgā "valstsnācija" tiek kaldināta ar dzelzi, dubļiem, trotilu un asinīm – nevis ar garlaicīgu runāšanu un samocītiem kompromisiem. Jautājums, vai tas tiešām ir tā vērts.

  • Image

    2014. gada 13. janvārī, plkst. 7:01

    Andris Vilks: Tā ir nācijas īpatnība

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas nepieciešamība tika aktualizēta jau 1928. gadā, projekts pasūtīts Gunāram Birkertam 1989. gadā, celtniecība sākta 2008. gadā, bet pabeigta 2013. gada 20. decembrī.

  • Image

    2012. gada 23. martā, plkst. 8:10

    Jānis Taurens: Reiz Oksfordā... (13)

    Ostina teksta tulkojums, protams, ir varoņdarbs. Vispirms jau tāpēc, ka Ostins savu izsmalcināto analīzi balsta lingvistiskā intuīcijā, kas jārekonstruē pavisam citas valodas vidē.

  • Image

    2012. gada 6. aprīlī, plkst. 10:04

    Andra Manfelde: Lieldienas Karostā (7)

    Es atšķiru 1970. gadā izdoto "Franču dzejas izlasi" un uzmeklēju dzejoli, kas man reiz licis raudāt. Sarakstīts pirms simts gadiem aprīlī, Ņujorkā, Blēza Sandrāra dzejolis aizkustina arī dzejas nāves sludinātāju. Lasu skaļi un man žēl, ka neprotu uzrakstīt "Lieldienas Karostā, aprīlī, 2012".

  • Image

    2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • Image

    2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • Image

    2013. gada 15. jūlijā, plkst. 7:07

    Guntars Rēboks: Gaismas bērnu vajāšanas

    Pirmoreiz sastopoties ar mandeiešiem, eiropieši tos dēvēja par Jāņa kristiešiem, jo uzskatīja, ka evaņģēlists Jānis mandeiešiem pasludinājis evaņģēliju. Savukārt islāma pasaulē mandeiešus pazīst kā sābiešus, kas Korānā līdzās kristiešiem un jūdiem minēti kā vieni no grāmatas ļaudīm.

  • Image

    2014. gada 3. martā, plkst. 6:27

    Pauls Bankovskis: Arī krievi mīl savus bērnus? (2)

    Pārliecība, ka bērni būtu jālaiž pasaulē tāpēc, lai būtu kāds, ko iesaukt armijā un sūtīt karā (vēl viens nesaprātīga pienākuma arguments), šķiet, mūsu gadsimtā vairs nav pārāk populāra.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv