Guntis Stirna: Cilvēkpilsēta (7)
2011. gada 15. septembrī, plkst. 11:09
Rubrika: Redzējumi
Par taktiskā urbānisma stratēģisko nozīmi
Skats no akcijas Parking Day 2007. gadā Ņujorkā.
Vai nav paradoksāli, ka Rīga 2004. gadā deklarēja, ka „Jaunais Rīgas attīstības plāns paredz izvairīties no pilsētas izplešanās” (skat. ) bet tūlīt pēc deklarācijām attīstīja piepilsētas pļavu apbūvi, atstājot neapbūvētas vietas pilsētas centrā ar pilnvērtīgu infrastruktūru. Kurš galu galā komandē parādi? Kurš uzdeva RD pasūtīt Dienvidu tiltu un kā tas tika formulēts? Vai pilnvērtīgi tiek apspriestas visas stratēģiskās alternatīvas? Un pat ja tiek apspriestas - vai tiek realizētas izvēlētās? Piemēram vai Ziemeļu šķērsojuma alternatīva nevarētu būt apbūves stimulēšana pilsētas centrā un investīcijas alternatīvos transporta risinājumos kā Bogotā? Vai nodokļu naudas izlietojumam pamatā ir precīzi zināmas iedzīvotāju vajadzību prioritātes? Vai mēs protam uzdot jautājumus un sakārtot atbildes tā, lai informācija būtu lietojama pilsētas attīstības vajadzībām?
Vai ar attīstības plāniem nav līdzīgi kā ar budžetiem? Ja iepriekšējais gadiem izstrādātais balstās nepārtrauktas izaugsmes (Rīgas izplešanās) prognozē, vai tas der arī gadījumā, ja pilsēta saraujas? Būtu neloģiski, ja tā būtu. Un ko ar to darīt, ja ekonomika nobremzējas un nevis aug, bet stāv uz vietas? Pārkrāsot, izmest? Bet ko liksim vietā?
Kāds teiktu, ka īslaicīgas izmaiņas nemaina kopējo tendenci. Pilsētas aug. Šis process ir globāls un neatgriezenisks. Jā. Un arī šeit mēs sastopamies ar nepieciešamību iesaistīt sabiedrību izdzīvošanas risinājumu meklēšanā. Džefrijs Vests (Geofrey West) TED īslekcijā konstatē, ka līdz ar pilsētu izaugsmi neizbēgami pieaug gan vēlamās (komforts, kultūra, labklājība) gan nevēlamās (piesārņojums, noziedzība) parādības. Turklāt - jo ātrāka izaugsme, jo ātrāk tuvojas sistēmas sabrukums, ko var novērst tikai ar jaunu inovatīvu risinājumu. Pilsētai ir jākļūst gudrākai, bet vai kādam ir ilūzijas par politiķu spēju inovatīvi radīt arvien vairāk un ātrāk? Baidos, ka Rīgas pārvaldes struktūra tam galīgi nemaz nav piemērota.
Tā kā pilsētas attīstības politiku diktē tikai lielie ekonomiskie spēlētāji, tā attīstās vienpusīgi, mehāniski izplešoties virzienā uz iedzīvotaju labsajūtas un dzīvojamības strupceļu (arī šeit - TED īslekcija), ko papildina globālās ekonomikas krīzes stimulēta skepse par kapitālisma kā sistēmas ilgtspēju. Tam, kurš teiks "tas nav par Rīgu" es ieteiktu pasekot diskusijai ap Ziemeļu šķērsojumu un mēģināt iztēloties tā iespaidu uz apkārtējo teritoriju, pastaigājot ar kājām zem Dienvidu tilta estakādes Daugavas labajā krastā vai gar Jūrmalas šoseju (otrā pusē nevis tur kur Sky). Var pajautāt arī nedaudzo aktīvo Rīgas apkaimju pārstāvjiem, kas ir to galvenais izaicinājums. Var aizbraukt parunāties ar „apmierinātajiem” pusapbūvēto pierīgas jauno ciematu iedzīvotājiem, par benzīna rēķiniem, ceļu uz skolu, veikalu, darbu, par tumšajiem vakariem, par to cik kaimiņus viņi pazīst un kad pēdējo reizi ir ar tiem parunājušies utt.
Bet kur būtu meklējamas jaunas urbānās idejas? Cilvēkos.
Etons Kents (Ethan Kent) saka: "Tikai, palīdzot cilvēkiem identificeties, aprūpēt un veidot telpu turpat aiz viņu sliekšņa mēs spēsim iedvest tiem spēju atveseļot pasauli no lielajām vides krīzēm." Pilsēta sākas no cilvēkiem, nevis no izstāžu kompleksiem. Mēs pamatoti uzskatām, ka esam salīdzinoši labi izglītoti un radoši. Bet inovācija prasa savus priekšnoteikumus, domu apmaiņas blīvumu, ko pilnīgi noteikti nestimulē daudzjoslu ielas un nožogoti mājīpašumi. Lai rastos idejas, ir jāatbrīvojas no cenzūras. Sevī un pilsētā. Un jārīkojas.
Viens no veidiem, kā pilsētas nonāk pie jauniem uzlabojumiem, ir taktiski eksperimenti pēc principa „vieglāk, ātrāk, letāk”. Pilsētas spontanitāte un organiska attīstība varbūt piemērota alternatīva gaisa piļu projektiem un dārgiem attīstības plāniem. Tas varbūt labi noder vēlēšanu kampaņām, bet visai reti nonāk līdz realizācijai un vēl retāk līdz ar rezultātu apmierinātiem iedzīvotājiem.
Luiss Mamfords (Lewis Mumford) tā raksturo metodi: "Organiska plānošana nesākas ar iepriekš izdomātu mērķi, tā veidojas no vajadzības uz vajadzību, no iespējas uz iespēju un izvēršas virknē pielāgojumu, kas paši savā starpā kļūst arvien saskaņotāki un mērķtiecīgāki, rezultātā radot kompleksu galaprojektu, kas bieži ir ne mazāk harmonisks kā iepriekš noformēts ģeometrisks plānojums."
Pilsētplānotāju apvienība NEXTGEN ir izstrādājusi Taktiskā Urbānisma rokasgrāmatu, kurā apraksta tā pieejas un paņēmienus. Dažos no tiem mēs ieraugam jau pazīstamas aktivitātes. Piemēram satiksmes slēgšana 11. novembra krastmalā sabiedrisku pasākumu vajadzībām. To pašu metodi varētu lietot, mēģinot noskaidrot kā strādā ideja par gājēju ielu Tērbatas ielā vai Barona ielā. Neienāca prātā.
Lai gan pilsētās, kuras ir līderes dzīves kvalitātes parametros, - Vankuvera, Melburna -ilgstoši tiek īstenota un izkopta iedzīvotāju iesaistīšanas politika. Cilvēka labsajūta vienā vai citā vietā nav pilnīgi atkarīga tikai no vides kvalitātes un pilsētas pārvaldes rīcības. To nosaka arī sociālā mijiedarbība, kopiena, gatavība pašiem rīkoties. Pilsēta, pat ja to vēlas (par ko Rīgas gadījumā ir pamats šaubīties), no „putna lidojuma” pat teorētiski nespēj zināt un reaģēt uz visām iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Tāpēc liela daļa taktiskā urbānisma ideju: chairbombing, guerilla gardening, Parking Day u.c.akcijas paredz rīcību no apakšas uz augšu, izaicinot iesīkstējušo un stagnējošo pilsētas kārtību, tādējādi veicinot pārmaiņas. Lielu daļu no urbānās intervences idejām nereti veido mākslinieki ar mērķi paplašināt iedzīvotāju izpratni par pieļaujamo pilsētas vidē. Šādus pilsoņu izaicinājumus gudras municipalitātes izmanto attīstībai. Savukārt atbildīgi un aktīvi pilsoņi šādi izaicina pilsētu vadību labākas pilsētas vārdā.
"Tāpat kā entropijas pastāvīgs pieaugums ir Visuma pamatlikums, dzīves pamatlikums ir aizvien strukturēties un nemitīgi cīnīties pret entropiju," saka Vaclavs Havels.
buksis 15.09.11 13:44
Faktiski jau Survival Kit ietvaros redzētās iniciatīvas arī padara Rīgu itin tīkamu. Vai vismaz rada jaunus impulsus, ko ar kādu vecu graustu var izdarīt, utt... Bet svarīgi, lai tas nav tikai kampaņveidīgi, vai ne?
kailā 15.09.11 14:33
Laikam jau a.god. Stirna ir domājis kaut ko ļoti smalku par pilsētvidi cilvēkpilsētā. Tomēr man šķiet, ka autora vēlmes un uzstādījumi ir utopija tik beztiesiskā valsīt kāda ir Latvija.
Teiksim Rīgas Dome ir akcionāri un dotētāji Rīgas Siltumā, Rīgas Ūdenī, Rīgas Satiksmē, Rīgas Kartē utt. Bet ieejiet šo uzņēmumu mājas lapās - svarīga informācija par uzņēmumiem tur noslēpta dziļāk kā čekas maisu saturs.
Otra lieta - kāpēc viņiem neslēpt informāciju par naudas plūsmām , par nekā nedarīšanu, par komandējumiem un pabalstiem un ballēm, ja nav neviena, kas to prasītu, par to uztrauktos.
Perfekti atceros, kā Bojārs par dienvidu tiltu caur TV uzrunāja Sudrabu - "kas gan ir pazudušie 29 milj , ja tilts ir uzbūvēts ! Rezultātu vajag novērtēt ! ". Un neviens pat nedomā interesēties kā Bojārs no RD ierēdņa pēkšņi kļuva par miljonāru.
Tauta cīnās par izdzīvošanu, uzņēmēji par jauniem 29 miljoniem , un inteliģenti pa semināriem un konferencēm tikai reflektē par notiekošo.
aga 16.09.11 20:45
kailā vai pašai savs komentār neliekas ironisks - "tikai reflektē par notiekošo."