Tai Bo Li: Dzērumā (3)

2003. gada 29. oktobrī, plkst. 0:00

Rubrika: Bibliotēka
(dzeja)

DZĒRUMĀ

Kas ir dzīve? Tik sapnis slikts!
Labāk par reizēm šām klusēt,
Un, kad nu vienreiz tev dzīvot ir likts,
Dzērušam pavēnī dusēt.

Mostos, saldā miegā vēl tīts,
Putniņš smaid’ pretī no zara.
Prasu: „Vaj vakars nu ir vaj rīts?”
Putniņš dzied: „Pavasara!”

Visur mīt skaistums, kurp sniedzas tik acs,
Vīnu no jauna es leju,
Gaidot nāk mēneša sudrabots skats,
Bet te jau reibumā eju.

 


DSCHOU-JANG PILĪ

Jaunās lapas, zeltain’ zaļas,
Līgo vītol’ zaros liegos.
Ābeles stāv ziediem klātas,
It kā smaržas pilnos sniegos.

Alcionu pāris mīļi
Lido ķeizariskā ēkā,
Div juang-jangi zelta būrī,
Jautri spēlēdamies lēkā.

Staltas skaistules dzied dziesmas
Un pa dārgo grīdu staigā;
Debess dēls to vērīgs klausās,
Līksmība mīt viņa vaigā.

Bet pār visām citām viena
Viegli dej kā bezdelīga:
Dschou Fei-jen tur Dschou-jang pilī
Paceļas kā debešķīga.

 

Tulkojis P. Šmidts.

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem