Anitra Velde: Tie un ne tikai tie (61)

2005. gada 13. aprīlī, plkst. 17:20

Rubrika: ¼ Literatūra
(stāsts)

Sveiki, mani sauc Uldis, mazliet pastāstīšu par sevi un saviem cilvēkiem. Esmu no Rembates, bet lauki man ir Ogres rajonā Ciemupē. Tur es pavadīju lielāko daļu savas bērnības vasaru. Tagad gan iegriežos pa retam, aizvedu kādu dūdiņu paciemoties. Tad mans brālis Kristaps, kurš kopš vecāsmammas nāves tur dzīvo, pagalam satraucas, kļūst uzvilkts, droši vien arī kārto zeķes. Kāpēc zeķes? Tas tāds joks, to man pastāstīja kāds zaķis, ka vīrieši, kad grib izpatikt sievietei, neapzināti kārto zeķes, tā esot sava veida mītiskā apziņa; turklāt arī virziens, kurā vērsti kāju purngali, liecinot par cilvēka vēlmēm. Tātad bračkas purngali. Tie un ne tikai vērsti ciemiņienes virzienā, viņš vāra kafiju. Viņam nav meitenes, tikai kāda ļoti pieaugusi sieviete, kurai jau trīs meitas no iepriekšējās laulības,

pie kuras glabājas viņa nauda un kura pārmet viņam dzeršanu. Viņš ved istabā savu ķēdes suni, mīluli, un demonstrē dažādus paņēmienus, ko tas aptaurētais krancis nevar izpildīt. Bet visiem jautri, un meitene parasti šajā vietā smejas. Bet sievietes smiekli ir kā ambrozijs. Tur apgrozās arī mana māsīca no Rīgas, kura mani nevar ciest. Viņa ir iedomīga, sarežģīta, runā par formām, zvaigžņu putekļiem un nemāk priecāties. Pirms daudziem gadiem gājām pastaigāties naktī. Viņa stāstīja, ka cilvēks fiziski piemērots tikai zemes dzīvei, jo šeit notiek fotosintēze un tamlīdzīgi bioloģiski procesi, viņasprāt cilvēki ir vāji, vienīgi nēģeri esot mazliet stiprāki. Vēl viņa runāja, ka cilvēka uzdevums ir barot kosmosa dvēseli, jo tā formējas un materializējas cilvēka garīgā sūtība. Es biju sīks losis, neko nesapratu. Zināju, ka viņa ir paraugskolniece, tāpēc centos paspīdēt ar to, ka esmu lietojis vieglās narkotikas un stāstīju, ka narkomāni redz braucam vilcienus bez jumtiem. Bet tur nekas labs nesanāca. Man vienalga. Vēl man ir slikta redze. Vispār tikai mīnus seši, bet tam visam klāt nāk arī tāds miglainums, tāpēc mani nepaņēma armijā. Mīnus seši laikam nemaz nav tik daudz, bet es pazīstu vienu meiteni, tādu gudru, kas ātri runā, kurai ir mīnus vienpadsmit un viņa ir redzes invalīde. Bērnībā nēsāju brilles ar ļoti bieziem stikliem, turklāt vēl sasietas ar gumiju aizmugurē, biju neglīts. Droši vien tāpēc nepatiku māsīcai. Vēl man vienu vasaru sastrutoja labā roka, vecāmamma smērēja ar dezinficējošām zālēm, tās bija dzeltenā krāsā, izskatījās pretīgi, arī tāpēc māsīca ar mani nespēlējās. Kuce bija. Bet es viņai pateicu, ka viņa ir stulba un es labprāt beigtu viņai sejā. Manu māsīcu sauc Kristiāna. Jā, viņas vārds ir pārāk sarežģīts, lai viņa būtu laimīga un dzīvi tvertu vienkārši. Vispār viņa ir smuka, bet īsta čūska. Ar viņu nevar arī amizierēties. Reiz, viņu pacēlu un gribēju iegrūst lielajā ūdensmucā, kas stāv mājas ziemeļu pusē un savāc notekūdeni. Viņa nesaprata joku un cīnījās it kā viņai dzīvību gribētu atņemt. Viņa nespēj adekvāti reaģēt. Reiz kādam manam labam draugam, kurš ir ne tikai labs draugs, bet arī izcils bundzinieks, mācās Mūzikas akadēmijā, kurš gribēja ar viņu iepazīties, teica, ka viņš ir dzēris un viņa ar dzērājiem nerunā. Aldis nebija dzēris, kuce, viņam vienkārši ir tāds runasveids. Ai, ko nu par to snobi. Labāk par citām čiksām. Man patīk garas kājas un izaicinošs, slapjš skatiens, tāds, it kā meitene visu laiku būtu gatava. Nu tāds kā Nikolai Kidmenai. Mana pirmā mīlestība bija Elza no manas klases. Gaišiem matiem. Klases ekskursijā es sēdēju autobusā tieši aiz viņas un ar šķērēm aplīdzināju viņas matu galus. Izskatījās forši, taisni. Viņa, protams man sita un sauca par idiotu. Forši, ja meitenes, liek baidīties un rada sajūtu, ka nolīdzinās līdz ar zemi, ja mēģināsi tuvoties, tādas, kas uzreiz neatdodas un ir interesantas. Man šķiet, ka dusmīgas meitenes spēj būt arī maigas, bet otrādāk gan gadās reti. Pazinu vienu tādu, kas visādi citādi, izņemot vizuālo, atbilda manam ideālam, viņa bija kolorīta, smēķēja vīriešu tualetē un visiem, kas klausījās stāstīja par gadījumu, kad kādā Amerikas štatā, kādā šovā, kāds vīrietis esot spīdinājis kabatas bateriju sievietēm zem drēbēm. Tām, kurām bijušas silikona krūtis, gaisma spīdējusi cauri. Tas atgādina Ķenča plāno degunu no Kaudzīšu mērnieku laikiem. Pretīgi. Jā, kaut kas tāds var notikt tikai Amerikā. Man bieži šai dzīvē ir neinteresanti, viss ātri apnīk. Visbriesmīgākais, ja meitenes ir neīstas vai stulbas. Bet varbūt arī es esmu tāds stereotipisks vīrietis. Bet iegūt sievieti ir brīnišķīgi, pēc tam vairākas dienas tāda pacilājoša sajūta. Reiz kāda laba draudzene, skaista ar melniem matiem, šerpa, bet ļoti koķeta, nevis tāda kā māsīca, teica, ka skumji, ka vīrieši pēc vienas labas gadījuma nakts neprot pieklājīgi atvadīties un izmaksāt taksi mājupceļam, bet bezmaz vai palūdz aizvērt durvis no otras puses. Ņemu šādus padomus vērā un savas meitenes nākamajā rītā cenšos pavadīt līdz autobusam. Jā, vispār tagad esmu daudz glītāks, nekā bērnībā, brilles ar plānākiem stikliem liek man izskatīties vienkārši inteliģentam. Man šobrīd nav draudzenes, bija divus gadus. Bet tas bija visai neizturami. Viņa bija pilnīgi traka, mēdza daudz raudāt, kad bija ar kaut ko neapmierināta, vārtīties pa grīdu un skriet prom ar skaidri izlasāmu mērķi, ka man jāskrien pakaļ. Es viņai teicu, ka gribu drāzties arī ar citām. Cerēju, ka viņa mani sapratīs. Taču turpinājums izvērsās dziesmu popūrijā, kur diemžēl visas dziesmas skanēja vienā tonalitātē. Viņa raudāja un ik pa laikam pieprasīja paskaidrot, kāda ir viņas vieta manā dzīvē, vai es viņu gribu vairāk, nekā visas citas sievietes kopā. Sākumā jau gribēju, bet pēc tam vairs nevarēju skaidri pateikt. Kļuva arī neinteresanti. Tā mēs beidzām. Ar ko es nodarbojos? Vispār jau ar daudz ko, man ir plašas ambīcijas. Izpaužos literatūrā, filozofijā, mūzikā. Taču izņemot sieviešu pavešanu mani nekas tā no sirds neinteresē. Un arī sievietes prasa pārāk daudz, pašas neko nepiedāvājot. Nu protams, savu burvīgo miesu, taču vispār viņām pašām lielākoties nav nekādu interešu, viņas grib skaistu romāniņu, bet es jau teicu, mani tas neinteresē. Vai es jau teicu, ka mani sauc Uldis?