Ilmārs Šlāpins: Dr***iem.lv (30)

2005. gada 12. aprīlī, plkst. 1:08

Rubrika: Redzējumi

Kāda portāla psihopatoloģija

Brīdī, kad es šo rakstu, interneta portālā draugiem.lv ir reģistrējušies 257 272 lietotāji (protams, jāatņem mirušie un viltotie „draugi”), bet agrajā sestdienas rītā (astoņos un trīs minūtēs) tajā skatās 1300 dzīvu interneta lietotāju (te gan arī jāņem vērā, ka daži varbūt ir aizmiguši, neizslēdzot datoru un pārlūka programmu). Es varu atmest ar roku savam rakstam un papļāpāt ar viņiem, piedāvāt draudzību vai palūgt padomu. Es esmu pie draugiem. Es vairs nekad nebūšu viens.

Indoeiropiešu valodā sakne dhrougho nozīmē ‘cits’

Pirmā diena. 1 draugs, 58 draugu draugi. Atverot savu profilu, tas ir, ievadot personiska rakstura informāciju privātā datu bāzē, es esmu ieguvis iespēju „pievienot draugus”, pareizāk sakot, uzaicināt citus piekrist būt par maniem „draugiem”. Portāla sākotnējā ideja bija dot

iespēju atjaunot kontaktus cilvēkiem, kuri kādreiz bijuši tuvi, bet tad paklīduši katrs uz savu pusi. Nē, laikam tas nav pareizais formulējums. Pirmām kārtām, tas ir domāts noslēgtām draugu kopām, kas šādi var ērti sazināties, plānot kopīgus pasākumus, apspriest kādu jautājumu. Lai gan, tikpat labi šis portāls var kalpot par iepazīšanās sludinājumu avīzi, kurā atrasts sev piemērotus draugus. Taču kārdinošā iespēja redzēt, kas ir mani „draugu draugi” piešķir tam visam jaunu, nedaudz neķītru vilinājumu. Ziņkārības un greizsirdības sajaukums ir tikai pirmie vēstneši tam, ka virtuālā pasaule ir daudz interesantāka par reālo. Latvijas sabiedrība ir mazskaitlīga un vāji strukturēta, tāpēc es bieži vien pazīstu savu draugu draugus, viņu draugus un tā tālāk.

Pirmās dienas vakars. Viss notiek tik lēni. Portāla veidotāji ir publiski atzinuši, ka negaidītais lietotāju skaita pieplūdums pēdējā pusgada laikā ir viņus pārsteidzis nesagatavotus, tāpēc serveru tehniskās iespējas būtiski jāuzlabo, kas arī tiekot darīts. Portālā piereģistrēti vairāk kā 10% no Latvijas iedzīvotājiem, vairāk kā ceturtā daļa no Latvijas interneta lietotājiem. Zīmīgi, ka lielākais pieslēgušos „draugu” daudzums novērojams darba laikā, kad nereti datora ekrānā parādās lakonisks uzraksts: „draugiem.lv šobrīd nav pieejams..” Arī darba devēji, aizvien biežāk saskaroties ar jauno uzmanības novēršanas metodi, izvēlas aizliegt šī portāla lietošanu darba laikā. Bet atbildēt uz jautājumu „Kāpēc tu neesi draugos?” ir vieglāk, nekā noformulēt, kāpēc es tur esmu. Citiem vārdiem sakot, ir jābūt īpašam iemeslam, lai tur nebūtu.

Senpersu valodā drauga nozīmē ‘melīgs’

Pirmās dienas pusnakts. Man ir 15 draugi, 1016 draugu draugi. Mans profils šodien skatīts 34 reizes. Pieslēgties portālam naktī ir vieglāk, taču mazāk ir arī iespēju satikt kādu nomodā esošu draugu. Pirmais, ko es vēlos noskaidrot, ir tas, kuri no maniem „īstajiem draugiem”, kolēģiem un paziņām jau šeit ir. Nedaudz sektantiska sajūta, satiekot paziņas, tagad es zināšu, ka mūs vieno kaut kas vairāk. Lūk, piemēram, puisis, kuru regulāri satieku reizi nedēļā, mēs tikai sasveicināmies vai pārmijam dažus vārdus par mūziku vai kaut ko nesen izlasītu, lai tūdaļ dotos katrs savās gaitās, lūk, meitene, kuru satiku pagājušās vasaras meditācijas kursos, kopš tās reizes neesam runājuši, lūk, kādas sabiedriskas organizācijas vadītāja, kas šobrīd dzīvo ārzemēs, un patiesībā es par viņas eksistenci vispār varētu aizmirst, taču te ir vieta, kurā mēs visi sanākam kopā. Latviešu valodā vārds draudzība sākotnēji tika lietots, runājot par lielu cilvēku sanākšanu, sapulci, piemēram, baznīcā vai karalaukā. Draudze pirmām kārtām nozīmēja naidīgu un svešu cilvēku pulku, kas ieradies laupīt un dedzināt. Trofejas, ko iespējams gūt draugos, ir dažādas - sākot no seksuāla partnera vienas nakts piedzīvojumam un beidzot ar konkrētu mērķa auditoriju rūpīgi izskaitļotam mārketinga pasākumam. Pat tad, ja mana e-pasta adrese ir slēpta, man var atsūtīt vēstuli ar aicinājumu ziedot kāda bērnu nama vannasistabas remontam. Kāda uzņēmuma vadītājs tur atvērtu draugu lapu, lai redzētu vai viņa padotie darba laikā nav nodarbināti ar ko citu. Vēl draugi noder tiem, kuri vēlas būt pieklājīgi, taču nezina, kā lai uztur attiecības ar cilvēkiem, kuru regulāra apciemošana vai satikšana uzdzen neizturamu garlaicību. Šeit to visu var formāli nokārtot, ierakstot viņus oficiāli „draugu” statusā un likties mierā. Vienīgi ik pa brīdim atkal nākas tēlot to pašu zūdošo interesi.

Senskandināvu valodā draugr nozīmē ‘spoks’

Otrā diena 12:00. Piepeši strauji saruka apmeklētāju skaits. Vai tiešām cilvēki joprojām ēd pusdienas 12.00? Pieceļas no saviem darbagaldiem un kopīgi dodas uz ēdnīcām, atstājot tukšas portālu āderes, kurās klīst vien marginālākie virtuāļi? Es atklāju, ka draugiem.lv man dod iespēju beidzot uzzināt, kā sauc visus tos cilvēkus, ar kuriem ikdienā sasveicinos, pārmiju dažus vārdus vai piedalos kopīgā pasākumā. Izrādās viņiem visiem ir uzvārdi, un dažiem pat arī vārdi - savādāki, nekā es biju domājis. Un vēl ir daži, par kuriem es daudz biju dzirdējis un nu beidzot varu apskatīties, kā viņi izskatās. Bet tādu ir mazāk. Laikam vainīga mana redzes atmiņa - pazīstu cilvēkus pēc sejām, nevis pēc vārdiem. Kad satiekat mani, netērējiet velti laiku un nesakiet savu vārdu, tāpat neiegaumēšu. Labāk uzvelciet tēkreklu ar uzrakstu. Vizuālas attiecības daudziem cilvēkiem ir vieglāk uzturamas. Atliek nomainīt savu attēlu profila sadaļā, un es pamanu, kā mainās sarunu tēma. Iespēja pašam izvēlēties attēlu, kurš personificēs mani „draugu acīs”, dod jaunas iespējas konstruēt tēlu, sava veida papildinājumu tam publiskajam, sabiedriskajam „es”, ar kuru jau esmu saradis. Šie papildinājumi reti kad iegūst patstāvīgu eksistenci, taču palīdz uztvert notiekošo virtuālajā vidē. Atverot „savu” sākumlapu, es ieraugu personu, kuru drošu sirdi uztveru kā „otru”, „citu”. Es varu tai piemērot nedaudz atšķirīgu uzvedības modeli, kas patiesībā šajā sarunu telpā vienmēr ir savādāks. Uzrunājot knapi pazīstamu cilvēku, es droši pāreju uz „tu”, draudzīgās attiecībās varu atļauties vairāk intimitātes un atklātības. Nu, apmēram kā pirtī vai dzērumā. Citiem vārdiem sakot, pats sevi vairs nepazīstu. Arī tas ir viens no ieguvumiem - atjaunot attiecības pašam ar sevi, ieraudzīt sevī daudz interesantāku cilvēku par to, kurš neglābjami sabojājis pēdējo desmit gadu pelēko ikdienu.

Vācu valodā Trug ir ‘krāpšana’ un ‘viltus’

Otrā diena, pēcpusdiena. Tiklīdz es aplūkoju kāda „draugu drauga” profilu, viņš to uzreiz redz (šādu iespēju portāls piedāvā par nelielu samaksu) un skatās, kas tas tāds par profilu, kurš ir skatījies viņa profilu, utt. Tā jau tā diena paiet. Nu labi, 35 draugi, 2333 draugu draugi. Mans profils šodien skatīts 87 reizes. Aplūkojot cilvēku sejas, kas viņiem vien zināmu iemeslu dēļ interesējušies par mani, mēģinu tajās saskatīt kaut ko pazīstamu. Nu, kaut kādu gara kopību, vai. Aristotelis reiz teica: „Draugi ir divi ķermeņi, bet viena dvēsele”. Vispār, atšķirībā no Platona, kurš bija apmāts ar mīlestības definīciju meklēšanu, Aristoteli tiešām nodarbinājusi draudzības tēma. Kad paziņas pārmetuši, ka viņš iedevis naudu cilvēkam ar šaubīgiem tikumiem, viņš strupi atraucis: „Ne jau tikumiem es dodu, bet cilvēkam.” Iespēja neņemt vērā sava drauga morālo seju un sadzīvisko uzvedību, ir nozīmīgs faktors, kas paplašina manu iecietības apvārsni. Kas man par daļu, ko dzer vai kā naudu nopelna draugs, ja te internetā viņš ir asprātīgs un skaists. Taču ir arī papildus problēmas, kas rodas no draugiem.lv raksturīgās kopu veidošanas. Jo vairāk lietotāju profilus es pievienoju savam „draugu lokam”, jo aktuālāks kļūst jautājums par kritērijiem un konsekvencēm. „Apskatījos tavu draugu sarakstu un konstatēju, ka X tu esi pievienojis pirms manis,” dzēlīgi piezīmē kāda mana draudzene. Izrādās, šeit viss nav nemaz tik vienkārši. Mani draugi var būt tikpat nenovīdīgi, greizsirdīgi un ķildīgi kā dzīvē. Protams, viņi var naidoties savā starpā un tad man nāksies izvēlēties, kurā pusē nostāties. Atšķirībā no fiziskās draudzības, šeit daudzas lietas ir grūti noslēpjamas. Pievienojot pie draugiem kādu vieglākas uzvedības personu, es iegūstu krāšņu „draugu draugu” lapas papildinājumu - cilvēku intereses un vaļības ir kā uz delnas, diezgan daiļrunīgas ir profilu fotogrāfijas, smaidi, ķermeņi, iesaukas. Jā, mūsdienu samaitātajā pasaulē nākas piedomāt arī par savu draugu vecumu. Pievienojot „draugiem” savu dēlu, automātiski atšķaidu savu draudzības vidi ar nevainīgu pusaudžu aizdomīgi plaši pārstāvēto semantisko slāni. Kur skatās drosmīgie pedofilu ķērāji? Ja viņi vispār kaut kur skatās, tad šeit - pirmām kārtām. Gulēt ejot, ieskatos vēlreiz - uzzinot, ka šobrīd onlainā ir 0 manu draugu, paliek tā pavisam jocīgi. Vajadzētu izdzīvot līdz rītam. Meklējot vārda ‘draugi’ etimoloģiju, daži valodnieki aizstāv uzskatu, ka tā saistīta ar indoeiropiešu sakni dher, kas nozīmē ‘turēt’, ‘saturēt’, ‘balstīt’. Tās pašas saknes vārdi ir sanskrita dharma - likums, un krievu derevo - koks. Draugs tādā gadījumā ir tas, ar kuru kopā ir vieglāk izturēt grūtības, tas, kurš mani atbalsta.

Sanskritā druh ir ‘ienaidnieks’, ‘ļauns dēmons’

Trešā diena. 44 draugi, 2846 draugu draugi. Progress sāk kļūt aizvien lēnāks. Es vairs neesmu populārs? Nespēdams koncentrēties darbam vai brokastīm, es ik pa brīdim ieskatos ierastajā vietnē. Esmu kļuvis atkarīgs no tā, vai mani kāds gribēs „pievienot”. Uzaicinājumi draudzēties iedarbojas kā nenoliedzams stimulators, taču to iedarbības stiprums strauji noplok līdz ar uzaicinājumu daudzumu. „Kāda jēga mainīt portālu, lai satiktu visus tos pašus?” kāds uzmācīgi jautā. Esmu spiests kļūt mazāk izvēlīgs un piekrist draudzēties ar acīmredzami izdomātiem virtuāliem tēliem, pilnīgi nepazīstamiem pusaudžiem vai arī meklēt izbalējušu atmiņu paziņas no skolas laikiem, pamestām darbavietām un politisko cīņu lazaretēm. Pirmās draudzības romantismu uzturēt kļūst aizvien grūtāk.

Piektā vai sestā diena, neatceros. 62 draugi, 5352 draugu draugi. Saņemu šādu vēstuli: „Šodien (6. aprīlī), pulksten 19:30, pie Laimas pulksteņa notiks neoficiālais draugiem.lv tuss. Jau pašlaik ir pieteikušies aptuveni 500 cilvēki.” Nezinu, vai pieteikušos skaits ir vilinošs vai biedējošs faktors, taču neaizeju. Man ir 64 draugi, 5475 draugu draugi. Aristotelis vēl esot teicis: „Ja tev ir draugi, tad tev nav drauga.”

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu

© Ilmārs Šlāpins

© Rīgas Laiks