Rubrika: Par grāmatām - Citu idejas | komentāri (7)
Lauris Veips: Par grāmatu: Ferdinands Selīns: Journey to the end of the night
3. maijā, plkst. 22:05
“Sick people smell of piss, don't they?” he said.
“Yes, and sweat...”
“All the same,” he said slowly after thinking it over. “I'd have liked to be a hospital orderly.”
“Why?”
“I'll tell you... because people with nothing wrong with them, you can't get around it, are frightening... Especially since the war... I know what they're thinking... They don't always know it themselves... but I know what they're thinking... As long as they're up, they think about killing you... but when they're sick, no two ways, they're not as frightening... You've got to be prepared for anything, I tell you, as long as they're up. Don't you see it that way?”
Franču mizantropiskais, it sevišķi ebrejus (un, raksturīgi viņa personai, arī Hitleru) nīstošais rakstnieks, Luijs Ferdinands Selīns, bija ne tik vien kā stila meistars. Savā pirmajā darbā, Ceļojums uz nakts beigām, Selīns, ar galvenā varoņa, virspusējā gļēvuļa Ferdinanda Bardamu palīdzību, ietērpj kara šausmas, cilvēku nežēlību un citas galēja egoisma izpausmes jaunās strāvās, ar lepni paceltu galvu izbradājot tos dažus tabu, kuri 20. gadsimta sākuma Francijā vēl bija neskarti.
Grāmata seko antivaronim Bardamu viņa ceļojumos tuvāk naktij, kura šajā grāmatā apzīmē cilvēka galēju nejūtību pret dzīvi... nemaz nerunājot par sabiedrības morālēm. Bardamu no karošanas 1. Pasaules Karā (kur, raksturīgi Selīnam, tuvāk frontei paliek arvien mazāk patriotu, kamēr Parīzē patriotisms grasās iegūt orģijām līdzīgus mērogus) paglābjas, iegūstot ievainojumu, bet pēcāk dzīvo pa slimnīcām, līdz dodas uz Āfriku, kur Kongo sastop kara apmēriem līdzīgu ļaunumu koloniālās valsts personā. No Kongo, pēc tam, kad kara cīņu biedrs Robinsons to apkrāpj, atstājot Bardamu koloniālas 'Kompānijas' žēlastībā, vergu galerās tiek ceļots uz Ameriku, kurā mūsu varoni vilina kara gados iepazītās Amerikāņu sievietes... Pēc neveiksmīgas odisejas pa rietumu krastu, Ferdinands atgriežas Francijā, kur viņš, pa starpu ārstējot nabadzīgus Parīziešus, gaida ciemos arī Amerikā sastapto Robinsonu un lēnām, pašam to tikai daļēji apzinoties, soļo vēl dziļāk savā naktī....
Ar neskaitāmām elipsēm, satīrisku stilu, unikālu paranoju un tad vēl svaigā nacionālisma slepkavošanu, Selīns ir iekļuvis 20. gadsimta slavas zālē (fanfaras, lūdzu!), un tiek uzskatīts par K. Vonnegūta, Č. Bukovska, Ž. P. Sartra (kura Nelabumā, pieliekot daļu iztēles, var saskatīt Selīnu, tiesa, aizgājušu nedaudz citu ceļu), kā arī daudzu citu Latvijas publikai zināmu autoru-cilvēknīdēju priekšgājēju un paraugu. Bet to, vai Ceļojumā uz nakts beigām Selīns Bardamu iemiesoja tieši savas nervu kaites un bezgalīgo vilšanos gan pasaulīgajā, gan tajā, kas ārpus tā... lai domā viņa biogrāfi.